Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Talsu novada dome piešķīrusi līdz 37 000 eiro finansējumu videonovērošanas sistēmas pilnveidošanai Talsu pilsētā, informēja Talsu novada pašvaldības komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska.

15.maija Talsu novada domes deputātu lēmums paredz 10 jaunu videonovērošanas kameru un divu videodatu uzglabāšanas iekārtu iegādi. Viena kamera atradīsies Brīvības ielā 17, netālu no izklaides vietas Cherry club, divas kameras tiks izvietotas Lielās ielas un K.Mīlenbaha ielas krustojumā, viena kamera - Celtnieku ielā 2, divas kameras - uz laukuma un ielas pie Talsu autoostas Jaunajā ielā 23, savukārt četras kameras atradīsies jaunizveidotās Talsu ezera promenādes teritorijā.

Pašvaldības policija cer, ka videonovērošanas sistēmas pilnveidošana ļaus vēl efektīvāk reaģēt iedzīvotāju drošību apdraudošās situācijās, kā arī novērst vandāļu postījumus. Talsu ezera promenādē vandāļi uzdarbojušies jau vairakkārt, nesen atkārtoti demolēts arī pilsētas skeitparks, bērnu laukums un citas izklaides vai atpūtas vietas. Pilsētā videonovērošanas kameras jau ir izvietotas vairākās sabiedriskās vietās, tostarp Talsu centrā, pie Tautas nama un Sauleskalna estrādē.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Šonedēļ veikta būvdarbu defektu labošana uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz krustojumam ar autoceļu Tukums–Kolka (P131), informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pērn šajā posmā tika pabeigti būvdarbi, taču šogad pavasarī posma seguma virskārtā vairākās vietās tika konstatētas sīkplaisas.

Ņemot vērā būvdarbu līguma nosacījumus un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kvalitātes prasības, konstatējot šos defektus, dažos ceļa posmos no pasūtītāja puses (LVC) būvniekam tika pagarināts garantijas laiks līdz sešiem un septiņiem gadiem regulāro piecu gadu vietā. Savukārt atsevišķās vietās būvniekam bija jāpārbūvē seguma virskārta.

Lai samazinātu risku, ka sīkplaisas attīstās arī turpmāk, būvnieks – SIA Strabag, par saviem līdzekļiem visā posmā veica arī virsmas apstrādi, pēc kuras posmā ir noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Šis ierobežojums saglabāsies aptuveni nedēļu, kamēr nebūs noformējusies jaunā ceļa virskārta un no ceļa virsmas nenoslaucīs pie izlietās bitumena emulsijas nepielipušās šķembas. Virsmas apstrāde ir seguma uzlabošanas veids, kas uzlabo ceļa saķeri ar auto riepām, uzlabo ceļa spēju pretoties nodilumam, kā arī nodrošina virsmas hidroizolāciju. Pirmās divas nedēļas pēc virsmas apstrādes ieklāšanas uz autoceļa autobraucējiem jābūt piesardzīgiem un jāievēro samazinātais maksimālais braukšanas ātrums. Kad liekās šķembas tiek noslaucītas, bet palikušās satiksmes ietekmē iestrādājas bitumenā, ceļa segums ir komfortabls braukšanai un pasargā seguma apakšējās kārtas.

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Sauleskalna brīvdabas estrādes kompleksa rekonstrukcijas konkursā par uzvarētāju atzīta pilnsabiedrība Talsu statiskais spriegums, kas piedāvājusi līgumcenu 634 tūkst. latu.

Tā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Sauleskalna estrādes rekonstrukcija ir daļa no vairāk nekā sešus miljonus vērta projekta, kas paredz sakārtot Talsu pilsētas kultūrvidi.

Db.lv rakstīja, ka Talsu pilsētai Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētajā aktivitātē Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai atvēlēti 6,4 miljoni latu, no kuriem daļa jau ir ieguldīta pilsētas ielās, bet par atlikušo daļu tiks rekonstruēta un paplašināta mūzikas skola, tautas nams, veikta Sauleskalna brīvdabas estrādes kompleksa rekonstrukcija, kā arī turpināsies Talsu pilsētas ielu rekonstrukcija. Ar divu miljonu latu līgumcenu konkursā par pirmās kārtas būvniecību - tautas nama un mūzikas skolas rekonstrukciju - arī uzvarēja pilnsabiedrība Talsu statiskais spriegums. Projektam jābūt pabeigtam līdz 2013. gada beigām.

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām, informē brīvostas pārvalde.

Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielās un laukumos ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.

Projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visi ar būvniecību saistītie darbi noslēdzās 2015.gada nogalē. Labas infrastruktūras nodrošināšana Ventspils ostā ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes pamatuzdevumiem, tāpēc investīcijām ostas infrastruktūrā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Labas kvalitātes pievedceļi ostā ir būtiski svarīgi ostas konkurētspējas uzturēšanai, skaidro ostas pārstāvji. Tāpat ļoti svarīga ielu infrastruktūra ir Ventspils brīvostas industriālās teritorijas uzņēmumiem – ražotnēm. Īstenoto projektu rezultātā Ventspils brīvostas pārvalde saviem klientiem var piedāvāt labākos apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

Talsu pilsētai Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētajā aktivitātē Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai atvēlēti 6,4 miljoni latu, no kuriem daļa jau ir ieguldīta pilsētas ielās, bet par atlikušo daļu tiks rekonstruēta un paplašināta mūzikas skola, tautas nams, veikta Sauleskalna brīvdabas estrādes kompleksa rekonstrukcija, kā arī turpināsies Talsu pilsētas ielu rekonstrukcija.

Jau maijā plānots sākt būvniecību tā sauktajā Radošajā sētā, un pirmajā kārtā plānots rekonstruēt tautas namu un mūzikas skolu. Ar divu miljonu latu līgumcenu konkursā uzvarējusi pilnsabiedrība Talsu statiskais spriegums, un iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis slēgt līgumu. Šā projekta ietvaros ir saņemti arī pretendentu piedāvājumi atklātā konkursā par Sauleskalna brīvdabas estrādes kompleksa rekonstrukciju. Būvdarbus estrādē paredzēts uzsākt šajā vasarā pēc piedāvājumu izvērtēšanas un uzvarētāja noteikšanas.

Db.lv rakstīja, ka līdz 2013. gada beigām Talsos plānots atjaunot Sauleskalna estrādi un izveidot radošo kvartālu pilsētas centrā. Projekta mērķis ir tuvināt amatniecību un amatiermākslu sabiedrībai, aktivizēt ienākošo tūrismu.Ēkas atrodas Talsu vecpilsētā, kas ir pilsētbūvniecības piemineklis, un pašvaldība cer, ka Radošā sēta ieinteresēs arī tūristus. Projekta autors gan estrādei, gan radošajam kvartālam ir pilnsabiedrība BūveForma&MARK.

Jaunais Opel automašīnu tirgotājs Latvijā Auto Blitz nākamgad vietējā tirgū cer pārdot 40% no visiem pārdotajiem Opel transportlīdzekļiem, sacīja Auto Blitz valdes priekšsēdētājs Ģirts Zemītis.

Viņš norādīja, ka auto tirgotājs nākamgad plāno pārdot 300 Opel automašīnu, no kurām 225 būtu vieglās automašīnas, bet 75 - komerctransports.

Pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas datiem 2010.gadā Latvijā kopumā tika pārdotas 179 Opel markas automašīnas, bet šā gada desmit mēnešos - 325.

2012.gadā Auto Blitz cer iekarot 2% no kopējā Latvijas jaunu auto tirgus.

Kompānijas padomes priekšsēdētājs Māris Varkalis informēja, ka atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī, Auto Blitz nākamgad varētu paplašināt darbību arī Latvijas reģionos.

Jau ziņots, ka šā gada 10.oktobrī starp Opel SouthEast Europe un Auto Blitz parakstīts nodomu protokols par jauna Opel dīlera centra Latvijā izveidošanu.

A/s Liepājas autobusu parks valdē notikušas izmaiņas, darba attiecības pārtraucot līdzšinējam valdes loceklim Oskaram Špickopfam, paziņojuši uzņēmuma pārstāvji.

Pašlaik uzņēmuma valde darbojas nepilnā sastāvā – a/s Liepājas autobusu parks valdē darbu turpina Laima Kutuzova un Māris Ārbergs (valdes priekšsēdētājs).

Uzņēmuma padomi veido padomes priekšsēdētājs Edgars Dupats, padomes priekšsēdētāja vietnieks Ronalds Fricbergs un padomes locekļi Harijs Krongorns, Mārtiņš Tīdens un Madara Šķēle.

A/s Liepājas autobusu parks reģistrēta 1991. gadā, un pastarpināti viena no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem ir Andra Šķēles ģimene.

Uzņēmumā strādā aptuveni 225 darbinieki, un gadā tiek pārvadāti aptuveni 15 miljoni pasažieru, nobraucot kopumā aptuveni 22 miljonus kilometru. A/s Liepājas autobusu parks ir 105 autobusi, kas nodrošina pārvadājumus Liepājas pilsētā, kā arī reģionālos vietējos pārvadājumus un starppilsētu maršrutus - Liepāja – Rīga, Ventspils, Talsi, Kuldīga, Jelgava. Uzņēmums sniedz arī tehniskā servisa pakalpojumus transporta uzņēmumiem, kā arī autoostas pakalpojumus.

Policijai izdevies noskaidrot personu, kura 27.februārī manīta, vadot automašīnu Volkswagen Amarok ar buferī iesprūdušu stirnu, viņam piemērojot 70 eiro sodu, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā (VP).

Vīrietis policijai paskaidroja, ka sadursme notikusi Engures pagasta Engures novadā uz autoceļa Sloka-Talsi. Vīrietis braucis Rīgas virzienā un pēkšņi uz ceļa izskrējušas vairākas stirnas, un autovadītājs jutis nelielu sadursmi. Taču pēc mirkļa, paskatoties atpakaļskata spogulī, viņš redzējis, ka meža zvēri aizskrien. Vīrietis nodomājis, ka nopietna sadursme nav notikusi un visas stirnas palikušas veselas, tādēļ, nepārliecinoties, ka viss ir kārtībā, un neizkāpjot no auto, turpinājis ceļu.

Taču Rīgā citu autovadītāju norāžu dēļ viņš izkāpis no automašīnas un konstatējis, ka tās priekšējā buferī iesprūdis meža zvērs. Vīrietis vērsies pie apdrošinātājiem, taču policijai par negadījumu nav ziņojis, kā to pieprasa likums. Notriekto dzīvnieku viņš aizvedis uz mežu.

Talsu novadā, Abavas pagastā uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas darbinieki, patrulējot ar netrafarēto policijas automašīnu, ap plkst. 21:30 pamanījuši motociklu Yamaha, kurš lielā ātrumā brauca virzienā no Stendes uz Kuldīgu. 1982.gadā dzimis vīrietis traucies ar ātrumu 197 kilometri stundā vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometri stundā.

Vīrietis transportlīdzekli vadīja bez attiecīgas kategorijas, kā arī transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Tāpat vīrietim līdzi nebija vadītāja apliecība un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.

Turklāt vīrietis jau iepriekš ir sešas reizes administratīvi sodīts par citiem pārkāpumiem.

Par šādu pārkāpumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā transportlīdzekļa vadītājam ir paredzēts naudas sods no 360 līdz 480 eiro, kā arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 6 mēnešiem.

Četras māsas Talsos apvieno saldumu kāri un saimnieko savā konditorejā Māsas.

Konditoreju izveidojusi Laine Jekuma, kam palīdz māsa Beate Šteinberga un arī ģimenes jaunākās atvases Rebeka un Natālija Dragūnes. Lai gan oficiāli Laine ir vienīgā īpašniece, viņa uzsver, ka tas ir ģimenes uzņēmums, visu četru māsu lolojums.

«Mums ir pastāvīgie klienti, kuri nāk katru dienu. Man prieks, ka talsinieki mūs atbalsta,» saka Laine. Klientiem visvairāk garšo bezē kūciņas Pavlova. «Mēs Talsos tādas cepam vienīgās. Cik esmu mācījusies un Rīgā ēdusi, uzskatu, ka Pavlovai jābūt ar svaigām ogām. Konditoreju atvērām ziemā, tāpēc sākumā domāju, ka necepšu to, kamēr nav svaigu sezonas ogu, taču vienreiz pamēģināju ar pašvārītu ievārījumu un svaigo sieru un kopš tā laika cepu katru dienu, un visas arī izpērk. Cilvēki ir pieraduši pie mūsu sortimenta, ir iemīļojuši gan brūnīšus (brownies), gan Crème brûlée. Nekā tāda Talsos iepriekš nav bijis, bet tagad cilvēki ir pieraduši pie šiem desertiem,» priecājas Laine. Viņa teic, ka cilvēki atgriežas, lai gan šī vieta Talsiem esot visai dārga, jo par to cenu, cik prasa Māsas par vienu kūciņu, citur var nopirkt divas vai trīs smalkmaizītes. «Sākumā baidījos par cenu līmeni. Nevaru likt tādas, kādas tās ir Rīgā, ir jāpielāgojas vietējai pirktspējai, bet, protams, nevaru pati palikt zaudētājos. Tantītes, saņemot pensiju, reiz mēnesī atnāk apēst kūku. Viņas ir priecīgas, un arī es tāda esmu. Reizēm cilvēki ienāk un svārstās – pirkt vai nepirkt. Ja redzu, ka kundzītes gados skaita santīmus, iedodu tēju par velti, jo no tā, ka uzvāru ūdeni, neko daudz nezaudēju. Ja vien tas nenotiek katru dienu un cilvēki mani neizmanto, viss ir kārtībā,» uzsver Laine.

Būvdarbi pabeigti 15 valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz diviem tiltiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šajā būvniecības sezonā dažādi darbi paredzēti uz 159 kilometriem vietējo autoceļu. Darbus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Jūnijā pabeigta pērn sāktā vietējā autoceļa Dobele-Lestene-Tukums (V1101) pārbūve no grants par asfaltbetona segumu no Dobeles līdz Liepājas šosejai.

Tāpat asfaltbetona segums atjaunots un darbi pabeigti desmit valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz autoceļa Talsi-Lībagi (V1405) posmā no Talsiem līdz Mundigciemam, uz autoceļa Stende-Lauciene-Mērsrags (V1401) posmā no Laucienes līdz Grīvas ceļam, uz autoceļa Madona-(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils (V841) posmā no Variešiem līdz Jēkabpilij, uz autoceļa Dimzas-Vircava-Vairogs (V1054) posmā pie Vircavas, kā arī uz autoceļa Ērmiķi-Sidrabe-Tīsi (V1058) apmēram trīs kilometru posmā pirms krustojuma ar reģionālo autoceļu Dobele-Bauska (P103).

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» pasūtījuma pabeidzis autoceļa P128 Sloka – Talsi 24,48 – 32,02 km rekonstrukciju. Kopumā 7,54 km garajā ceļa posmā veikta autoceļa pārbūve, mainot ceļa segumu un labiekārtojot to, informē Strabag Valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

«P128 ir viens no mūsu ievērojamākajiem reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem pēdējā gada laikā. Projekta laikā mēs veicām apjomīgus nederīgās grunts apmaiņas darbus, zemes klātnes ierakuma būvniecību, asfaltbetona segas būvniecību un citus nozīmīgus autoceļa labiekārtošanas darbus,» skaidro Mārcis Gulbis, Strabag projektu vadītājs.

Visā posma garumā tika veikta pilna ceļa segas konstrukcijas pārbūve, izbūvējot 32 632 m3 salizturīgo kārtu, 87 016 m2 šķembu pamatu un virskārtu un 55 730 m2 asfaltbetona segas apakškārtu un dilumkārtu, kā arī uzstādot metāla drošības barjeras (1556m). Ņemot vērā, ka pārbūvējamais posms ietver divas apdzīvotas vietas, tika veikta arī gājēju celiņu būvniecība Apšuciemā un Plieņciemā.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. gada decembrim noteikti uzvarētāji visās 23 maršrutu tīkla daļās, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Iepirkumu komisija ir izvērtējusi pretendentu piedāvājumus konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. decembrim (atsevišķās lotēs līdz augustam), nosakot uzvarētāju visās 23 maršrutu tīkla daļās.

Īstermiņa konkursā tika saņemti 32 piedāvājumi, ko iesniedza 18 uzņēmumi. Tas tika izsludināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību laika periodā, kad esošajiem līgumiem būs beidzies termiņš, bet jaunie līgumi ar konkursa uzvarētājiem vēl nebūs stājušies spēkā.

Ņemot vērā, ka ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts īstermiņa līgums, noteiktās kvalitātes prasības ir tādas, ko pārvadātāji nodrošina jau šobrīd un kuru izpildei papildu investīcijas nav nepieciešamas. Noteikts, ka temperatūrai autobusa salonā jābūt robežās no + 160C līdz + 240C (atbilstoši sezonai), kā arī 10% autobusu jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Kurzemē ražoto produktu izstādes Elementi 2013 mājas lapā Kurzemerazo.lv sākusies balsošana par Kurzemē ražotu produktu, kas šķiet visradošākais, visskaistākais, visinteresantākais un vienkārši vislabākais.

Kopumā izstādē šogad piedalās 50 dažādi produkti no visas plašās Kurzemes. Vislielāko interesi izrādījuši uzņēmēji no Ventspils un tās reģiona, kopskaitā iesniegti 25 produkti. To skaitā ir gan Ventas tilts, Mobilais fotostends, zobratu pārnesuma galda spēle, šūpuļdziesmas dziedošais Miega lācis un citi interesanti un oriģināli produkti.

Liepājnieki savukārt piedāvā iespēju iepazīties un uzzināt, kāds izskatās elektro velosipēds Blue Shock Bike vai Liepājā radīta atpūtas motorlaiva, kā arī noskaidrot, ko pārstāv Latvijas zīmols NUR un ko uzņēmums SIA Brik gatavo no veciem Sibīrijas ciedra bluķiem. Jjaunumus sagatavojusi SIA Wooly World.