Starptautiskā lidosta Rīga pērn apkalpojusi par 500 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā 2010. gadā, sasniedzot jaunu rekordu kalendārā gada laikā apkalpoto pasažieru skaita ziņā.

«Apkalpojot piecus miljonus pasažieru gadā, oficiāli ierindojamies vidēja lieluma lidostu kategorijā un starptautiski tiekam vērtēti pakāpi augstāk nekā mazās lidostas,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Populārākie galamērķi ceļotājiem pērn bijuši Londona, Maskava, Helsinki, Oslo un Stokholma. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita pērn 66% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic un 20% aviosabiedrība Ryanair. Salīdzinājumā ar 2010.gadu pārvadāto ceļotāju skaits pērn strauji audzis aviokompānijām Wizz Air (+ 62%), Finnair (+40%) un Aeroflot (+34%).

Latvijas tiesām, Satiksmes ministrijai un konkurenci regulējošām iestādēm jāvērtē, vai Bertolta Flika rīcība nerada daudzas problēmas daļēji valstij piederošai aviosabiedrībai airBaltic.

To Db. Lv sacīja lidsabiedrības Lufthansa Baltijas valstu reģiona vadītājs Matias Hince. Viņš uzskata, ka valstij daļēji piederošās lidsabiedrības padomei jālemj, vai airBaltic prezidents, paralēli uzsākot lidojumus ar savu aviokompāniju, rīkojas airBaltic interesēs. Līdzīgs gadījums Eiropas vai pasaules aviosabiedrību vadītāju praksē viņam nav zināms.

M. Hince norāda trīs būtiskas jomas, kuras, viņaprāt, šajā gadījumā būtu jāizvērtē: vai valsts aviosabiedrības vadītāja, kas ir arī savas privātās aviosabiedrības īpašnieks, rīcībā nav saskatāms interešu konflikts, vai neiestājas konkurences tiesības pārkāpjošs stāvoklis, jo nevar izslēgt, ka dominējošās lidsabiedrības un ar to saistītās aviosabiedrības aktivitātes tiek saskaņotas, un, treškārt vai nerodas satiksmes tiesību pārkāpjoša situācija lidojumiem ārpus Eiropas Savienības robežām (piemēram, Maskavu), jo jaunajai Bertolda Flika aviosabiedrībai pašlaik nav līdzīpašnieku Lietuvā līdz ar to nav arī tiesību no šīs lidostas lidot uz valstīm, kas nav ES sastāvā.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojumu ietekmē aviosabiedrības sasniegtie rezultāti.

Šorīt intervijā LNT rīta raidījumā 900 sekundes Gauss skaidroja, ka viņa algas apmērs mainās, jo to veido gan pamata alga, gan mainīgā algas daļa, kuras apmēru ietekmē dažādu izvirzīto rezultātu sasniegšana, piemēram, aviosabiedrības punktualitāte. Pērn atalgojums mazliet samazinājies.

Gausa amatpersonas deklarācija rāda, ka Gauss pagājušajā gadā par darbu airBaltic saņēma 844 048 eiro. Gadu iepriekš viņa alga sasniedza 935 225 eiro.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš paudis, ka Satiksmes ministrija pēc auditorkompānijas KPMG Baltics atzinuma saņemšanas par lidsabiedrības airBaltic valdes darba izvērtējumu varētu vērtēt arī aviokompānijas vadītāja Gausa atalgojuma atbilstību padarītajam.

Eiropas aviopārvadājumu tirgū izdzīvos tie, kuri būs ātrāki un kustīgāki, un te Latvijas aviosabiedrībai airBaltic ir lielas priekšrocības, jo airBaltic var operatīvi un ātri optimizēt izmaksas, sacīja investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

«Tādas aviosabiedrības kā Air France vai Alitalia, ņemot vērā savas tradīcijas un likumdošanu, arodbiedrības un daudzas citas nianses, nespēj samazināt izdevumus tik ātri un, iespējams, nespēj to izdarīt vispār,» sacīja Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka galvenais jautājums ir par airBaltic attīstības sabalansētību, norādot, ka Baltijas valstīs kopā ir aptuveni 6,5 miljoni iedzīvotāju. Rīgas lidosta vien apkalpo piecus miljonus pasažieru gadā, airBaltic - 3,2 miljonus pasažieru gadā.

«Šī proporcija ir ļoti liela uz Latvijas un pat Baltijas iedzīvotāju skaita fona. Skaidrs, ka šeit nav tik daudz un tik bagāti cilvēki, lai viņi lidotu tik bieži un lai aviosabiedrības izaugsmi varētu balstīt tikai uz Baltijas valstu pasažieriem. Tāpēc tranzītpasažieru plūsmas apkalpošanas modelis, izmantojot izdevīgo Rīgas lidostas atrašanās vietu, ir loģisks. Jautājums par to, kādā proporcijā un uz kādiem noteikumiem. Šajā ziņā iepriekšējam airBaltic vadītājam un līdzīpašniekam Bertoltam Flikam bija nereālas ilūzijas un lielas kļūdas, kas radīja milzu zaudējumus,» skaidroja Krastiņš.

Austrālijas patruļlidmašīna Orion ir pamanījusi aizdomīgus objektus Indonēzijas Javas jūras rajonā, kur tiek meklēta svētdien pazudusī zemo cenu aviosabiedrības Air Asia pasažieru lidmašīna ar 162 cilvēkiem, pirmdien paziņoja Indonēzijas armijas pārstāvji.

Aizdomīgie objekti atrasti apmēram 1100 kilometrus no vietas, kur lidmašīna Airbus A320-200 atradās, kad tās piloti pēdējoreiz kontaktējās ar aviācijas dispečeriem. Vēl nav zināms, vai šie objekti ir pasažieru lidmašīnas atlūzas.

Britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Indonēzijas gaisa spēkiem, ziņoja, ka ir atrasti degvielas plankumi. Speciālisti vēl nav noskaidrojuši, vai šos plankumus atstājusi šī lidmašīna vai citi transportlīdzekļi, piemēram, kuģi.

Jau ziņots, ka lidmašīna Airbus A320-200 svētdienas rītā pazuda virs Javas jūras stundu pēc tam, kad tā bija pacēlusies no Surabajas lidostas Indonēzijā un devusies uz Singapūru. Drīz pēc pacelšanās apkalpe lūgusi atļauju lidot lielākā augstumā nekā paredzēts lidojuma plānā, lai izvairītos no sliktiem laika apstākļiem.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas 50% kapitāla daļu nonākušas Bahamu salās reģistrētas kompānijas Taurus Asset Management Fund Limited īpašumā.

«Rīga neapšaubāmi ir lielākais tranzīta mezgls Baltijā, jo īpaši pateicoties Lidostas Rīga darbībai. Eiropā Rīgas lidostas izaugsme būtu salīdzināma ar Bukarestes lidostu Rumānijā.»

To 2011. gada Starptautiskajā aviācijas konferencē, ko rīko North Hub Riga, sacīja Eiropas transporta komisāra Sīma Kallasa kabineta viceprezidents Margus Rahuoja.

Viņš norāda, ka lidostas Rīga attīstība pēdējo sešu gadu laikā ir vērā ņemama - pasažieru skaits ir pieaudzis no 1,8 milj. 2004. gadā līdz gandrīz 5 milj. pērn. «Nozīmīgs lidostas Rīga izaugsmes faktors bija Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un airBaltic darbība, kas nodrošina vairāk nekā 70% lidostas Rīga pasažieru apkalpošanu. Tā kā Eiropas Savienības prioritāte aviācijas jomā ir nodrošināt Austrumu un Rietumu gaisa telpas savienošanu, ietverot arī ES kaimiņvalstis, es ar interesi vērošu, kā airBaltic ar šo izaicinājumu tiks galā,» sacīja M. Rahuoja.

Latvijā bāzētās aviokompānijas "SmartLynx Airlines" māteskompānija, Īrijā bāzētā “Avia Solutions Group” ir veikusi 80 “Boeing” 737 MAX lidmašīnu pasūtījumu. Darījums ir sadalīts 40 tiešajos pasūtījumos un 40 pirkuma tiesībās, kas ir pirmais tiešais gaisa kuģu pasūtījums “Avia Solutions Group” vēsturē, kā arī lielākais “Boeing” gaisa kuģu pasūtījums pēdējo gadu laikā Eiropā. Gaisa kuģu piegāde ir ieplānota sākot ar 2030. gadu.

Veiktais pasūtījums ir daļa no “Avia Solutions Group” stratēģijas, kuras pamatā ir mērķis stiprināt grupas flotes kapacitāti, atbildot uz aviosabiedrību pieaugošo pieprasījumu pēc papildu gaisa kuģiem sezonas pīķa laikā visā pasaulē. Grupa pašlaik pārvalda 220 lidmašīnu lielu floti, tostarp 14 “Boeing” 737-8, no kuriem gandrīz visi (13) ir grupas meitasuzņēmuma, Latvijā bāzētās aviokompānijas “SmartLynx Airlines” flotes sastāvā.

"Aviosabiedrības visā pasaulē piedzīvo ievērojamas sezonālās svārstības pasažieru plūsmā, un īpaši liels pieprasījums pēc reisiem parasti ir vasaras sezonā. Lai efektīvi apmierinātu šo kapacitātes pieaugumu un palielinātu ieņēmumus, aviosabiedrībām ir nepieciešami papildu gaisa kuģi tieši sezonas noslogotākajā laikā. Pilna servisa gaisa kuģu noma ir optimāls risinājums, kas ļauj aviosabiedrībām izvairīties no ilgtermiņa finanšu saistībām. Grupas uzņēmumi ik gadu pārvadā vairāk nekā 35 miljonus pasažieru visā pasaulē, un mēs esam apņēmības pilni turpināt palielināt savu kapacitāti, lai palīdzētu klientiem nosegt sezonālo pieprasījumu. Šis ir nozīmīgs brīdis visiem “Avia Solutions Group” darbiniekiem un apliecinājums tam, ka Grupa ir uz ilgtermiņa izaugsmes ceļa. Pasūtītās 737 MAX lidmašīnas uzlabos mūsu flotes piedāvājumu klientiem, nodrošinot operacionālu elastību un lielāku degvielas efektivitāti," komentē “Avia Solutions Group” valdes priekšsēdētājs Ģedimins Ziemelis.

Britu lidsabiedrība Flybe izskata iespēju paplašināties ne vien Igaunijā, pārņemot Estonian Air daļas, bet arī Latvijā un Lietuvā, citējot Somijas laikrakstu Kauppalehti, vēsta BBN. Tikmēr airBaltic nedz apstiprina, nedz noliedz britu kompānijas iespējamo interesi par Latvijas nacionālo aviopārvadātāju.

Flybe un Estonian Air pašlaik veic pārrunas par iespējamo Igaunijas aviosabiedrības pārņemšanu, pavēstījuši Flybe pārstāvji. Jau ziņots, ka Estonian Air nonākusi finanšu grūtībās un gaida Eiropas Komisijas atļauju Igaunijas valdībai piešķirt līdzekļus nacionālajai aviosabiedrībai.

Arī Latvijas valdība piešķīrusi finansējumu savas nacionālās lidsabiedrības glābšanai, un EK informējusi par padziļinātas izmeklēšanas uzsākšanu sakarā ar, iespējams, nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu aviokompānijai airBaltic. Jau iepriekš vēstīts, ka airBaltic meklē iespējas piesaistīt investoru. Tādējādi gan Igaunijas, gan Latvijas valdība ir gatavas pārdot savas daļas attiecīgi Estonian Air un airBaltic.

Valdība šodien kārtējo reizi lems par finanšu grūtībās nonākušās Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Jauns aviokompānijas vadītājs varētu tikt meklēts, piesaistot personāla atlases kompāniju, informē laikraksts Diena.

AirBaltic privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS pieder 47,2% airBaltic akciju) pēc vairākiem sarunu raundiem pagājušās nedēļas nogalē tomēr piekrita pildīt prasības, ko valdība augustā izvirzīja airBaltic glābšanai. Abu pušu juristi nedēļas nogalē un vakar vēl turpināja saskaņot virkni detaļu, kas skar gan airBaltic finansēšanu, gan pārmaiņas, kas saistītas ar valdības prasību izpildi, vēsta Diena.

Tas norāda, ka uzņēmuma pamatkapitālā valsts (pieder 52,6% akciju) ieguldījums varētu būt ap 30 miljoniem latu, līdzīgu summu ieguldītu arī BAS. Kamēr visas vienošanās detaļas nav saskaņotas, pastāvot arī versija par jaunas nacionālās aviosabiedrības izveidi.

Indijas aviosabiedrība IndiGo kompānijai Airbus pasūtījusi 250 jaunas A320neo lidmašīnas, kas skaita ziņā ir ražotāja vēsturē lielākais pasūtījums, pirmdien paziņoja Airbus.

Pasūtījums saskaņā ar kataloga cenām ir apmēram 24 miljardu eiro vērts.

Pēc jauno lidmašīnu saņemšanas Indijas zemo cenu aviosabiedrības rīcībā būs 530 lidmašīnas.

Līdzīgi kā daudzās citās Āzijas valstīs Indijā pasažieru aviopārvadājumu tirgus pieaudzis galvu reibinošā ātrumā un, visticamāk, augs arī turpmāk, jo strauji kāpj arvien lielākās vidusšķiras tēriņi. Tāpat reģionā attīstās starptautiskais tūrisms.

Nelielas pasažieru lidmašīnas Āzijā ir ļoti pieprasītas, jo zemo cenu aviosabiedrības atklāj arvien jaunus reisus uz mazākām pilsētām.

A320neo lidmašīnas no tradicionālajām atšķiras ar to, ka tās patērē par 15% mazāk degvielas, un tas ir būtiski aviosabiedrībām, kas maksimāli cenšas samazināt izmaksas, lai iekarotu vidusslāņa tirgu.

Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropa kopumā aviācijas ziņā šobrīd ir ietekmētākais tirgus pasaulē, proti, Eiropā ir lielākais aviopārvadājumu kritums. "Eiropas reģions pašlaik ir visvairāk ietekmētais pasaulē, tajā šobrīd tiek piedzīvots vislielākais aviopārvadājumu kritums. Pašlaik Eiropā vidējais aviopārvadājumu apmērs ir vien 34% no 2019.gada apmēra," sacīja Gorodcovs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā, kas ir viena no 41 Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" dalībvalstīm, ir astotais lielākais aviopārvadājumu kritums. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," teica Gorodcovs.

Nākamgad iespējama situācija, kad ASV un citu trešo valstu lidmašīnām aizliedz nolaisties ES lidostās.

Tādu negatīvo scenāriju savas vizītes laikā Latvijā iezīmēja Eiropas Savienības (ES) Transporta lietu komisārs Sīms Kallass. «CO2 emisijas tirdzniecība pašlaik ir vissensitīvākais un arī vissarežģītākais jautājums ES un ASV attiecībās. Mēs cenšamies atrast kopīgu risinājumu. Pretējā gadījumā 2013. gadā varētu veidoties konflikts, jo ES dalībvalstīm būs jāaizliedz ASV lidmašīnām nolaisties Eiropas lidostās. Tas var draudēt ar ļoti nopietnām nepatikšanām,» atzina S. Kallass.

Fakts, ka Eiropas aviosabiedrības no 2012. gada ir iesaistītas CO2 emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) ir nopietni satraucis visu aviācijas nozari, jo nozīmē gan aviobiļešu sadārdzināšanos, gan Eiropas lidsabiedrību konkurences mazināšanos pret citu valstu aviokompānijām. Situācija ir jo kritiskāka tāpēc, ka ASV un Āzijas valstis pagaidām nav piekritušas uzlikt tādu pašu slogu arī savām kompānijām, savukārt ES pēc S. Kallasa sacītā vairs nevar pagriezt 2008. gadā pieņemto direktīvu atpakaļ un atļaut savām aviosabiedrībām neiesaistīties ETS, jo tas nozīmētu, ka drīz vien no šīs sistēmas gribētu izstāties arī citu nozaru uzņēmumi. Tāpēc ES cer uz kaut kādu globāli pieņemamu un izlīdzinātu vienošanos CO2 kvotu jomā vismaz aviācijā. «ASV vilcināšanās pieņemt Eiropas ETS sistēmu ir politiska, jo ASV vienkārši nevar pieņemt, ka ES varētu viņiem diktēt kaut kādus noteikumus,» sarūgtinājumu pauž S. Kallass. Tomēr atklāts paliek jautājums, ja ES piemērotu šādus drastiskus aizliegumus ASV un līdz ar to arī Āzijas un Tuvo Austrumu lidkompānijām, vai šīs valstis Eiropai neatbildētu ar to pašu.

Šā gada svarīgākie notikumi aviācijas nozarē, pēc aviokompānijas airBlatic domām, ir Īslandes vulkāna pelnu mākonis, aviosabiedrību konsolidācija un Eiropas vienotā gaisa telpa.

Vulkāna pelnu mākonis izraisījis lielākos gaisa satiksmes traucējumus Eiropas aviācijas vēsturē, ietekmējot ceļojumu plānus miljoniem pasažieru. Vulkāna pelnu mākoņa izraisītā krīze parādījusi, ka nepieciešama labāka koordinācija.

Eiropas Savienības ministri vienojušiess, ka jāpaātrina Eiropas vienotās gaisa telpas izveide. Tā samazinātu lidošanu pa apkārtceļiem, kuros tiek tērēts vairāk degvielas un kas palielina negatīvo ietekmi uz vidi

Aviosabiedrības arī turpinot meklēt iespējas vēl vairāk samazināt izmaksas un izmantot ieguvumus no lielāka apjoma biznesa. Apvienošanās process notiek tādās aviosabiedrībās kā British Airways/Iberia, United/Continental, Olympic/Aegean.

Neraugoties uz daudzajām traģēdijām, gaisa satiksme joprojām ir viens no drošākajiem transporta veidiem. Saskaņā ar Austrālijas patērētāju aviācijas datiem, pērn pasaules aviokompānijas 34 miljonos lidojumu pārvadājušas 3,6 miljardus pasažieru, atsaucoties uz AirlineRatings.com vēsta Business Insider.

Izvērtējot 407 aviopārvadātājus visā pasaulē, AirlineRatings.com apkopojis 20 drošākās aviosabiedrības, kas vērtētas gan pēc reputācijas, gan avāriju un mirstības datiem u.c. parametriem.

Zemo cenu pārvadātāji, piemēram, JetBlue, Virgin America, EasyJet netika vērtēti, jo tika uzskatīti par atsevišķu rangu.

Parīzes Tirdzniecības tiesa ir likusi Lielbritānijas tiešsaistes tūrisma aģentūrai «lastminute.com» izbeigt Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» biļešu pārdošanu bez šīs aviosabiedrības piekrišanas, kā arī nosodījusi šādu praksi kā «parazītismu».

«Izmantojot «Ryanair» datubāzi,» «lastminute.com» un tās Francijas operācija «Lmnext FR» «ir veikušas parazītisma aktu,» teikts tiesas lēmumā, kas datēts ar 20.martu un kura kopiju ieguvusi ziņu aģentūra AFP.

«Ryanair» savā paziņojumā apsveica šo tiesas lēmumu, kas liek izbeigt aviokompānijas vietnes «izmantošanu par brīvu» bez tās piekrišanas.

«Ryanair» preses sekretārs Robins Kīlijs paziņoja, ka aviokompānija aicina patērētājus «izvairīties no tādiem datu kopētājiem kā «lastminute» un reģistrēties tieši «Ryanair» vietnē – vienīgajā vietā, kur atrodamas vislētākās «Ryanair» biļetes».

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad «Ryanair» ieviesa ierobežojumus tās vietnes izmantošanā. Starp šiem ierobežojumiem ir aizliegums tūrisma aģentūrām pirkt «Ryanair» reisu biļetes no šīs vietnes.

«Laulība valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS), kas izrādījies neprognozējams un neuzticams partneris airBaltic pārvaldīšanā, jebkurā gadījumā ir jāšķir, jautājums ir tikai par veidu, kā to labāk darīt.»

To Db.lv sacīja labi informēts avots par airBaltic, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņaprāt, valstij ir tikai divi ceļi, vai nu turpināt uzticēties, ka BAS ir godprātīgs partneris un izrādīs pretimnākšanu, taču tā kā pēdējie notikumi par šādām sadarbības iespējām neliecinot, valstij airBaltic akcijas no BAS ir jāatpērk. Protams, esot jācenšas sarunāt pēc iespējas zemāku darījuma summu, nevis BAS minēto 91 miljonu latu, tomēr airBaltic iegādes summa vēl automātiski nenozīmējot, ka par šādu summu papildus būs jākonsolidē valsts budžets. «Par šo darījumu ir jārunā ar Starptautisko Valūtas fondu, jo bez savas aviosabiedrības nav iespējama Rīgas lidostas attīstība, kas savukārt nozīmē, ka savā ekonomiskā attīstībā Latvija vēl vairāk atpaliks no pārējām Baltijas valstīm. Taču tā kā pasaules prakse liecina, ka valsts nav labs operators lidkompānijām, tad pēc airBaltic iegādes valstij ir jāsameklē profesionāls aviosabiedrības operators, tomēr nepieļaujot tās pašas kļūdas, ko savulaik ar BAS, kas nozīmē, ka akcionāru līgumam ir jābūt pareizi un valstij izdevīgi noslēgtam jau no paša sākuma,» tā DB avots.

Bertolts Fliks nevar vienlaikus būs airBaltic un kādas citas, iespējams, konkurējošas aviosabiedrības vadītājs, tādēļ viņam pašam jāizvēlas, kuru no uzņēmumiem vadīt, uzskata premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL).

Asāks savos izteikumos ir ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kurš norāda, ka B.Fliks acīmredzami rīkojas savās personīgajās, nevis nacionālās lidsabiedrības airBaltic interesēs.

Viņš gan norāda, ka situācija ir komplicēta, jo uzņēmumā pastāv akcionāru līgumi, kas valstij neapšaubāmi ir neizdevīgi. Tie slēgti mazākuma akcionāra interesēs, turklāt nav skaidrs, kas patiesībā slēpjas aiz B.Flikam piederošā uzņēmuma. A.Kampars uzskata, ka akcionāru līgumi ir jāpārskata.

Kā ziņots, B.Flikam piederošais uzņēmums SIA Baltijas aviācijas sistēmas gatavojas ienākt Lietuvas tirgū un nākamā gada aprīlī sākt lidojumus no Viļņas. Lietuvā uzņēmums dibinās jaunu lidsabiedrību ar citu nosaukumu, kas būs reģistrēta Viļņā. Jaunais zīmols tiks prezentēts janvārī. Plānots, ka jaunās kompānijas sākotnējās investīcijas būs 3,5 miljoni litu (714 000 latu), bet vēlāk pieaugs līdz 69 miljoniem litu. Tajā pašā laikā B.Fliks ir Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic prezidents, bet viņam piederošās Baltijas aviācijas sistēmas – airBaltic mazākuma akcionārs. Uzņēmuma kontrolpakete pieder valstij.

airBaltic padomes loceklis Uldis Martinsons jau pagājušā nedēļā informēja Satiksmes ministriju, ka apsver iespēju atkāpties no amata lidsabiedrībā, jo nevēlas atteikties no saviem amatiem citās privātās kapitālsabiedrībās, kā to paredz likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Par to Db.lv informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji. Jāpiebilst, ka otrdiena, 5 oktobris, bija pēdējā diena, kad U.Martinsonam bija jāpieņem lēmums – novērst interešu konfliktus vai atkāpties no padomes locekļa amata lidsabiedrībā airBaltic.

Satiksmes ministrija nav saņēmusi airBaltic padomes locekļa U.Martinsona iesniegumu nedz par atkāpšanos no amata, nedz apliecinājumu par interešu konflikta novēršanu.

Ministrija nekomentēs U.Martinsona kā partijas Jaunais laiks biedra skaidrojumu savam lēmumam. Vien norāda, ka šāds solis vēl vairāk apgrūtina valsts interešu aizstāvību airBaltic. Saskaņā ar Komerclikumu, ārkārtas akcionāru sapulci jaunas padomes apstiprināšanai var sasaukt ne ātrāk kā pēc mēneša. Līdz ar to visi aktuālie jautājumi, kuri risināšanai uzdoti padomei oktobrī netiks izskatīti. Db.lv jau rakstīja, ka nacionālās aviosabiedrības airBaltic padomes loceklis Uldis Martinsons atteicies no airBaltic padomes locekļa amata, jo šā brīža situācijā neredz ne mazāko iespēju valsts interesēs mainīt lēmumu pieņemšanu aviosabiedrībā.

Air Crew Services sadarbībā ar Rīgas Aeronavigācijas institūtu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, piedāvās pilotu apmācības programmu, kuras ietvaros varēs iegūt ATPL frozen licenci, pastāstīja Air Crew Services izpilddirektors Edgars Voļskis.

Pēc viņa teiktā Latvijā tā ir pirmā iespēja šādā veidā iegūt pilota licenci, jo apmācāmo līdzmaksājums būs ap divdesmit procentiem. Programmai nauda piesaistīta no Eiropas Savienības fondiem, un daļu naudas ieguldīs arī Air Crew Services. Iepriekš pilotiem apmācībām - gan Latvijā, gan ārzemēs - nepieciešamā nauda bija jāņem no savas kabatas. Šajā gadījumā vienam no pilotu apmācības programmas dalībniekiem mācības būšot bezmaksas.

E. Voļskis stāstīja, ka, iegūstot licenci, darbs ir tikpat kā garantēts, jo pieprasījums pēc pilotiem ir lielāks nekā piedāvājums.

Saskaņā ar Air Crew Services tīmekļa vietnē ievietoto informāciju sākotnējai atlasei izvirzītie nosacījumi nav pārāk stingri - var pieteikties pretendenti, kuriem ir pabeigta vidējā izglītība, ļoti labas angļu valodas zināšanas, interese par aviāciju un spēja ātri mācīties un apgūt jaunu informāciju.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

Saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) lēmumu no vakardienas, 12. marta, ir apturēta visu gaisa kuģu Boeing 737 MAX darbība Eiropā, informē Valsts aģentūra «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA).

No 12. marta plkst. 21.00 (pēc Latvijas laika) ir stājusies spēkā Lidotspējas direktīva, ar kuru ir apturēta visu Eiropas Savienībā (ES) reģistrētu Boeing 737-8 MAX un 737-9 MAX lidmašīnu darbība. Vienlaikus stājusies spēkā Drošības direktīva, apturot visus komerclidojumus ar Boeing 737-8 MAX un 737-9 MAX lidmašīnām uz un no ES, ko veic trešo valstu operatori, kuriem ir atļauts darboties ES.

Saskaņā ar pieņemto lēmumu aviosabiedrības pēc 12. marta plkst. 21.00 var veikt tikai vienu nekomerciālu lidojumu (ne vairāk kā trīs nolaišanās/pacelšanās ciklus), lai lidmašīnu atgrieztu vietā, kur varēs veikt tās labošanas darbus. Uz lēmuma pieņemšanas brīdi par lidmašīnu Boeing 737 MAX darbības ierobežošanu starptautiskajā lidostā «Rīga» neatradās neviena šāda tipa lidmašīna.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome šodien par jauno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju ir izvēlējusies Martinu Gausu (Martin Gauss), kurš stāsies amatā no 1.novembra.

« Aviosabiedrībai ir ļoti spēcīgs zīmols, un tas ir enerģisks, inovatīvs uzņēmums. Mans uzdevums būs izveidot skaidru struktūru, kādas šobrīd trūkst. ES ieviešu korporatīvu pārvaldību, lai panāktu finansiāli pozitīvu aviosabiedrības darbību,» stāsta jaunais airBaltic izpilddirektors, paužot prieku, pievienojoties airBaltic komandai.

M. Gausam aviācijas nozarē strādāja gandrīz 20 gadus. No 2009. gada aprīļa līdz 2011. gada maijam M. Gauss bija izpilddirektors Ungārijas aviosabiedrībā Malec, kas ir pārvadātājs ar 22 lidaparātiem un 2010. gadā ir pārvadājis vairāk nekā trīs miljonus pasažieru. Strādājot Malev, viņš mainīja flotes sastāvu, piecu dažādu lidaparātu tipu vietā atstājot divus, kā arī ieviesa jaunas struktūras.