Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Igauņi ar to nodarbojas jau sen, lietuvieši pie tā ķērās nesen, bet latvieši par to tikai runā, runā un runā. Kas tas ir?

Garā runāšana notiek par obligātās depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam. Ar līdzšinējo pieeju šim jautājumam tas atkal draud iesprūst kaut kur ejās starp Saeimas sēdekļu rindām, ņemot vērā, ka likumprojekts iepriekš sāpīgi kritis pa Saeimas kāpnēm. Sabiedrības un biznesa interešu mērcē, kur pa vidu peld dažādu pušu lobija pipari, iecere politiķiem tā arī nav pa īstam iegaršojusies. Ik pārgadus apsūkāta, tā atkal un atkal tiek izspļauta nenorīta. Kamēr notikusi šī muļļāšanās, atkritumu kompānijas ieguldījušas lielas investīcijas šķirošanas infrastruktūras un pārstrādes attīstībā. Nu mums ir, kā runā, Baltijā lielākā un modernākā atkritumu šķirošanas rūpnīca. Tas arī izskaidro atkritumu pārstrādes biznesa iebildumus pret risinājumiem, kas, atņemot PET pudeles, draud samazināt vērtīgā iepakojuma daudzumu dalītās vākšanas konteineros, to apkalpošanu padarot nerentablāku.

Līdz ar ražas novākšanas sezonu atkal aktualizējies jautājums par agroķīmisko līdzekļu lietošanu.

«Lūk, tāpēc es veikalā eju garām maizei, uz kuras rakstīts Veselība, Kliju maize vai kas tamlīdzīgs. Vēlās vakarstundās daudzi lielie zemnieki īsi pirms kulšanas miglo laukus ar raundapu [agroķīmisks līdzeklis - redakcija]. Tā izdodas nonākt pie lielākas peļņas, ietaupot uz graudu kaltēšanu,» šāds sociālā tīkla Facebook lietotāja Valtera Korāļa ieraksts nepatīkami pārsteidza Latvijas sabiedrību. Ierakstu papildina arī vakarā, kā raksta autors - 11. augustā, uzņemts fotoattēls.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja - Burmistre biznesa portālam db.lv komentē V. Korāļa rakstīto:

«Šogad dabā viss ir iekavējies gandrīz par divām nedēļām. Ja iepriekšējos gados šajā laikā Vidzemē un Kurzemē jau aktīvi noritēja kulšanas darbi, tad šobrīd kulšana īsti vēl nav sākusies. Lietainā vasara atstāja ietekmi arī uz labības laukiem – daudzviet tie ir ļoti nezāļaini un vietām zaļā balanda ir izaugusi cauri graudaugiem. Ja lauki ir nezāļaini, tad graudiem, sasniedzot 30% mitruma līmeni, tos var miglot ar glifosātu saturošiem preparātiem. Rezultātā daudzas vēlās šķirnes varēja miglot pagājušā nedēļā vai pat šonedēļ, lai pēc 10 dienām laukus varētu kult.

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.