Quantcast

Jaunākais izdevums

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Tu esi viena no Āgenskalna aktīvistēm, kura savulaik izveidoja Facebook kontu Labi dzīvot Āgenskalnā. Kādēļ radās tāda nepieciešamība?

Kādā svētdienas rītā, pirms aptuveni trim gadiem, man bija uzceptas trīs liekas maizītes un vajadzēja tās kaut kur likt. Sēdēju pie datora un savā privātajā Facebook kontā ierakstīju ziņu pāris cilvēkiem, par kuriem zināju, ka tie dzīvo Āgenskalnā, ka ar prieku atdotu kukulīšus pirmajiem, kas atbrauks pakaļ. Pēc manis ceptajiem maizes kukulīšiem patiesi atbrauca cilvēki pakaļ un ar savu prieku dalījās komentāros. Tajos savu viedokli pauda arī Gustavs Terzens, kurš ieminējās, ka šāda āgenskalniešu savstarpējā sadarbība ir forša bāze komūnai. Citi cilvēki paturpināja tēmu par kopā būšanas lapas izveidi.

Šobrīd lapas dalībnieku skaits ir tūkstošiem cilvēku.

Lūk, šis ir sāpīgs jautājums, jo es šo lapu nodevu vadīt brīvprātīgajiem aptuveni pirms gada, tā pazaudēja savu vērtību, bet es – spēju kontrolēt, kas tur notiek.

Pirmos gadus tā bija lieliska, arī sevi spēja atpelnīt, daudz ko sniedzoša komūnai, jo ar šī profila starpniecību tika atrasti draugi, sadarbības partneri un darbinieki. Varēja atrast suņu staidzinātāju, bērnam auklīti vai pat kādu, kurš uz mirkli aizdod ripzāģi. Turpat notika arī dzīvnieku atrašana un meklēšana. Sākuma nostāja bija tāda, ka es atbalstu tādus kā es, kas mājās kaut ko ražo un vēlas savu produkciju pārdot, novērtējot āgenskalniešu atbalstu, kuriem tiek dota neliela kaimiņu atlaide par to, ka savējais savējo atbalsta. Zinu, ka sabiedrībā klīst gudrā doma, ka nevajag savējiem dot atlaides, jo savējais ir draugs, kurš varētu pirkt preci arī par pilnu maksu. Es to neatbalstu. Jā, mēs varam būt skarbi, aukstsirdīgi biznesmeņi un raust naudu no visa, kas vien kustas, bet, manuprāt, nākotnes bizness ir balstīts uz cilvēcisko faktoru.

Kādā nepareizā gultnē āgenskaniešu Facebook profils ievirzījās?

Pirmkārt, jau tas, ka aptuveni 30% sekotāji ir viltus āgenskalnieši, kuri šajā apkaimē nemaz nedzīvo. Tam virtuāli seko vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku. Es šiem skatiļiem nepievēršu uzmanību, jo tiem nav jēgas. Tas ir līdzīgi kā Instagram ar daudziem t.s. influenceriem, kas reklamē preces. Ar daudziem foršiem viedokļu līderiem viss ir labi, bet tad ir tie, kuru sekotāju skaitu daļēji nodrošina viltus profili, līdz ar to daudzi tūkstoši «like» pie produkta bildes arī ir pa tukšo. Tas pats noticis ar āgenskalniešu lapu, kurā vairs nav superīgā kaimiņš pret kaimiņu, seju pret seju sajūta, kā bija pirmajos gados, kad es ieliku ziņu, ka man ir svaigi cepta maizīte vai kliņģeris un tūlīt arī reālas personas rakstīja un interesējās par tiem, aiznesu viņiem maizīti kaut vai piecus kvartālus tālāk un satiku kaimiņus, aprunājos, uzzināju, ar ko viņi nodarbojas. Šādi gadu gaitā esmu iepazinusies ar ļoti daudziem cilvēkiem un ieguvusi burvīgus draugus rajonā. Piemēram, zinu, ka Āgenskalnā dzīvo kāda sieviete, kura vecāku lauku mājās audzē karpas. Ir cilvēki, kuri laukos audzē trušus, ir tādi, kas rada dažādas dizaina lietas. Esmu iepazinusies ar māksliniekiem, režisoriem, žurnālistiem.

Tas vairs nav stāsts par to Facebook lapu, jo tiešā saziņa tur vairs nenotiek. Tas gājis līdzi arī ar pašu Facebook nosacītu norietu, tas pats attiecas arī uz manis izlolotā zīmola Zaļā maize lapu. Protams, bizness norimst arī tad, ja pats cilvēks vairs tik aktīvi tajā līdz nedarbojas. Tomēr arī Facebook ar savu algoritmu maiņu nereti strādā pret tiem uzņēmējiem, kas darbojas šajā platformā.

Kāda ir tava nākotnes vīzija par Āgenskalna attīstību kopumā, un ko tu vēlētos sagaidīt no Āgenskalna tirgus, kurā līdz ar nomnieku maiņu sākusi notikt rosība pavisam citā virzienā nekā līdz šim?

Domās skaitu sekundes, kad notiks lielās izmaiņas Āgenskalna tirgū, ar ko esmu «uz tu» jau no pašas bērnības, jo mans vectēvs bija miesnieks, kurš strādāja gan Centrāltirgū, gan mūsu apkaimes tirdziņā. Līdz ar to man ir tuvas atmiņas par tirgu un saikne, jo bērnībā nācām šurp pēc visiem produktiem, kas bija nepieciešami. Savukārt pusaudzes gados es iedomājos, ka varētu reiz pārņemt Āgenskalna tirgu savās rokās un izveidot to līdzvērtīgi citu Eiropas valstu labajiem piemēriem. Protams, šādas ieceres apsvēršana bija bez skaidrākas biznesa idejas un domām par naudas pelnīšanu, bet man sāpēja sirds par unikālo ēku, kas ilgus gadus atstāta novārtā. Tas ir arhitektūras piemineklis, un tajā, manuprāt, nedrīkst pārdot poļu dārzeņus uz plastmasas un finiera stendiem. Biju stāvā sajūsmā, kad pēc sāpēm, ka tirgus tiks likvidēts, parādījās cerību stariņš, jo brāļi Dambergi to pārņem un tas atkal viss ir saistīts. Pateicoties tam, ka cepu savu maizīti un radīju Āgenskalna Facebook lapu, šajā apkaimē cits citu ir iepazinuši fantastiski cilvēki. Maizes dēļ es kā savās otrajās mājās jūtos Kalnciema ielas kvartālā, jo piecu gadu garumā ik sestdienu ar savu produkciju piedalos šeit notiekošajā tirdziņā. Esmu arī par Āgenskalna tirgus attīstīšanu un atjaunošanu.

Tu it kā ikdienišķam ēdienam – maizei – esi piešķīrusi gan krāsu, gan netipiskas, piesātinātas garšas. Kad un kādēļ sākās tavs maizes cepējas ceļš, kas vainagojies ar zīmola Zaļā maize radīšanu?

Tas ir garš stāsts. Maize man kopš bērnības bijusi mīļākais ēdiens. Gandrīz pirms pieciem gadiem kopā ar savu jauko draugu kompāniju kārtējo reizi viesojāmies Tūjā, kur vienam no man tuviem cilvēkiem atrodas vasaras māja. Mājas saimnieks Toms ir azartisks ēst gatavotājs, un viņam ļoti labi sanāk. Tur mans mīļākais brīdis ir agrs, agrs rīts. Esam mēs, daži jocīgie, kas arī brīvdienās agri mostas. Es atveru acis un jūtu, ka mājā smaržo pēc stipras kafijas un svaigi ceptas maizes. Toms bija ieviesis tādu tradīciju, ka katru ciemošanās reizi, kamēr pārējie guļ, pats uzcep maizīti. Saimniekiem ir sava vienkārša recepte, kas ir kaut kas starp lauku baltmaizīti un itāļu bokaču. Šajos rītos mēs, visi draugi, satiekamies pie viena galda, prom no ikdienas ritma un stresa. Izspūruši, nedaudz saguruši, bet ārkārtīgi laimīgi dzeram kafiju, ēdam karsto maizi, spēlējam spēles un smejamies. Šī garšas un sajūtas buķete mani apbūra, un es Tomam palūdzu recepti ar domu, ka mājās varētu pamēģināt maizi uzcept pati. Pirmajā reizē to cepu lietainā, pērkona dārdu pavadītā vasaras vakarā, kad mājās jau tumšs un fonā skan Džūlijas Londonas džeza albums. Uzcepu maizīti, no kuras mājās izplatās tik fantastisks aromāts, ka šķiet, ka gaiss kļūst pat biezāks, paceļot mani trīs centimetrus virs zemes. Viss ir skaisti līdz brīdim, kad maizi izņēmu no krāsns, atdzesēju un pagaršoju. Tā negaršoja. Vienkārši milti ar ūdeni. Saprotu, ka tās ir maizes pamata sastāvdaļas, taču bez visas pievienotās vērtības, proti, draugiem un atpūtas, tā man šķita bezjēdzīga. Pēc tam sākās kosmosa joks, kurā es tieši nebiju iesaistīta. Kad dārzs bija pilns ar nātrēm, gārsu un lociņiem, es izdomāju, ka varētu vēlreiz mēģināt izcept maizi. Izdomāju mīklai nepiedienīgi lielā apjomā piebērt klāt dažādus zaļumus. Sanāks – būs labi, bet, ja nesanāks, – nekas. Biju dzirdējusi, ka rūgstošai mīklai nevar likt kaut ko klāt. Šo padomu neņēmu vērā. Pieliku visa kā labi daudz. Sanāca zaļš, ārkārtīgi smaržīgs un garšīgs maizes kukulītis. Protams, es arī sāli pievienoju vairāk nekā oriģinālajā receptē, jo sāls man ļoti garšo. Tā sāku savu eksperimentu ceļu. Citreiz pieliku visu, kas bija ledusskapī ,– sākot no desas un siera un beidzot ar dažādiem zaļumiem. Pēc gada, agrā pavasarī, kad ārā vēl nebija zaļš, biju uztaisījusi pirmo draugu sanākšanu pie manis, dārzā. Mūsu kompānijai bija pievienojies jauns dalībnieks, mūsu vecuma puisis, kurš ir «uz tu» ar lielo uzņēmējdarbību un kaut ko jau dzīvē sasniedzis. Viņš ēda manis cepto maizi, bija par to stāvā sajūsmā un vaicāja, kādēļ es to nepārdodu par desmit eiro kukulītī. Mēs par to visi gardi pasmējāmies un attīstījām nākotnes scenāriju, ka mana maize būs nopērkama Stockmann. Tolaik vēl strādāju pie Līvas Jaunozolas Christmas Popup Store, kas bija Kaļķu ielas stūrī; tas man deva lielu pieredzi par to, kā biznesu veidot «ārpus rāmjiem», ka neesam pelēkā, vienmuļā ikdienas rutīnas ķēdītē, jo tajā veikalā dejojām uz letes, klientus apkalpojām dziedādami, sapucējušies ar visu, kas veikalā nopērkams, labprātīgi strādājām līdz diviem naktī, jo bija «čujs», ka tūlīt nāks īstais klients. Es savam kolēģim stāstu brīvdienu joku par uzcepto maizi un to, ka draugi to mudina pārdot. Arī mēs par šo tēmu turpinājām jokot, kā arī uztaisījām facebook lapu jaunajam produktam bez nosaukuma, un tās ideja bija, ka tajā es ievietošu informāciju savējiem par to, kādu maizi cepšu, kad viņi nākamo reizi nāks ciemos. Es nezinu, kā tas izskaidrojams, bet pēc stundas man bija atnākušas trīs vēstules no svešiem cilvēkiem, kuri gribēja uzzināt, kas tā par maizi un kur to var iegādāties. Sākās prātam neaptverams notikumu virpulis, nāca pirmie pasūtījumi. Drīz jau man zvanīja Kalnciema kvartāla tirdziņa organizatori un aicināja ar savu preci pievienoties tirgotāju pulkam. Viņu aicinājums mani mudināja nebaidīties, un es aizbraucu uz Valsts ieņēmumu dienestu reģistrēt mikrouzņēmumu. Devos arī uz Pārtikas un veterināro dienestu, kur darbiniekiem naivi pārbijusies prasīju par to, kas notiks, ja kāds no manis ceptās maizes saindēsies,– vai mani par to ieliks cietumā? (Smejas.)

Esmu pamanījusi, ka vienmēr pie savas produkcijas stenda stāvi pati. Kādēļ tev ir svarīgi satikt pašai pircējus vaigā, nevis nodot šo darbu kādam citam?

Pirmajos gados tas bija loģisku apsvērumu dēļ, jo biju jauna uzņēmēja, kam nebija nekādas saprašanas par grāmatvedību, un mani dzina izmisumā stress. To varu izturēt tik daudz, cik pati sev radu. Es arī neesmu komandas cilvēks. Uzticos sev, mani nogurdina skaidrošanas darbs, kā un kāpēc būtu jādara. Protams, man ir radusies doma, ka man kāds tirdziņos palīdz, tad varētu vienā dienā savu produkciju piedāvāt vairākos tirdziņos vienlaicīgi, tai pat laikā man vajadzētu palīgu arī virtuvē, bet tā atrodas manās mājās. Man šķistu dīvaini un pat nepieņemami savās mājās laist svešu cilvēku.

Visu interviju Ārpus ierastajiem rāmjiem lasiet 14. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Klients - mans draugs

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Āgenskalnā ver durvis beziepakojuma veikals Zemes Draugs

Linda Zalāne, speciāli DB, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videi draudzīgas iepirkšanās popularitāte aug augumā, un zaļās domāšanas segums rada labvēlīgu augsni beziepakojuma veikalu attīstīšanai gan Rīgā, gan reģionos

Patlaban Rīgā ir trīs šāda tipa veikali – Burka, Turza, Zeroveikals, un šodien tiem piepulcējies arī Āgenskalnā esošais ģimenes uzņēmums Zemes Draugs.

Aptaujātās uzņēmējas ir optimistiskas, sakot, ka šīs nišas veikaliem, viņuprāt, ir spoža nākotne un, visticamāk, beziepakojuma veikalu skaits sakuplos arī reģionu pilsētās. Jau patlaban Jelgavā strādā Ber un sver, kā arī Siguldā zaļās iepirkšanās entuziasti iepērkas bodītē Neiepakots. Interesanti, ka zero waste principus ir iespējams realizēt ne tikai pārtikas veikalā, bet arī kafejnīcu biznesā, un tam piemērs ir kafejnīca Café M. Turklāt tiem, kas zaļo biznesu attīsta tikai tagad, sagatavošanās procesā veicas vieglāk nekā priekšgājējiem, kuriem bija jāsakaras savā ceļā ar skepsi un stereotipiem gan no preču piegādātāju, gan potenciālo pircēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik Rīgā, Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā iecerētās mākslas telpas vietā plāno būvēt tirdzniecības centru, liecina zemesgabala īpašnieka SIA "Burdeks" Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtais koku ciršanas pieprasījums.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24.februārim ir izziņojusi publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgā, Kalnciema ielā 38. Zemesgabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā "Āgenskalns" un jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošana.

Plānotās tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūves dēļ iecerēts Kalnciema ielā 38 nocirst četras liepas, divas ošlapu kļavas un Melnsila ielas sarkanajās līnijās - četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem.

Kā ziņots, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstams kā kādreizējās velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru lielajā gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015.gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor 2020.gada rudenī uzsāks jaunas daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Āgenskalnā, kvartālā starp Ernestīnes, Kapseļu un Baložu ielām.

Projekta ietvaros tiks nojaukta esošā ēka un tās vietā uzcelts jauns trīs stāvu nams ar 18 dzīvokļiem, saglabājot vēsturiskās ēkas veidolu.

Jaunbūves veidols laika gaitā ir ticis mainīts atbilstoši tā brīža īpašnieku vēlmēm. Cienot vēsturi un vēloties saglabāt Āgenskalnam raksturīgo apbūvi, vēsturiskās ēkas apjomā tiks saglabāts tās ārējais veidols, tostarp neparastais tornītis, savukārt jaunajā ēkas daļā dominēs askētiskas formas, kas lieliski iekļausies ēkas kopējā veidolā. Mūra ēkas fasādes dabīgo koka apdari papildinās arī mūsdienīgāki materiāli ‒ skārds un metāls.

FOTO: Baložu un Ernestīnes ielas krustojums Āgenskalnā iegūs jaunu veidolu 

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7,...

Ēkā būs 18 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. “Hepsor skatījumā, Āgenskalns ir lieliski piemērots cilvēkiem, kuri dod priekšroku dzīvošanai zaļākā apkaimē, vienlaikus esot pavisam netālu no pilsētas centra. Ēkas fasādes dizainā sastapsies gan moderna, gan senāka stila arhitektūra, ēkai dabiski iekļaujoties apkārtnes apbūves ansamblī un dodot savu ieguldījumu Āgenskalna vēstures saglabāšanā,” stāsta “Hepsor” pārstāvis Martti Krass.

Šā projekta īstenošanā plānots ieguldīt 2,5 miljonus eiro. Ēku plāno nodot ekspluatācijā 2021. gada oktobrī.

Jaunos projektos Āgenskalnā ieguldīs 10 miljonus eiro 

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība....

Projektu īsteno Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor”. Uzņēmums darbojas Latvijā kopš 2017. gada nogales un sadarbībā ar Igaunijas būvuzņēmēju “Mitt&Perlebach” īsteno vairākus dzīvojamos projektus galvaspilsētas klusajā centrā un Āgenskalnā, kā arī attīsta komerctelpas Rīgas pievārtē. Tuvāko gadu laikā “Hepsor” plāno vērienīgas investīcijas ne tikai dzīvojamā, bet arī komercsegmentā, tostarp Daugavas labā krasta apbūves projektā “Krasta City”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Zeķu fabrika Aurora tiek nolīdzināta līdz ar zemi

Lelde Petrāne, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 9. augustā ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atjauno būvvaldes izdoto būvatļauju bijušās rūpnīcas Aurora nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, biznesa portālu db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš akcentēja, ka apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Zināms, ka nojaukšanas darbi ir atsākušies. Līdz ar to vēsturiskā zeķu fabrika tiek nolīdzināta līdz ar zemi.

Nojaukšanas darbus veic uzņēmums Demontāža.

Kā vēstīts, nojaukšanas darbi iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir apturēti. Pret tiem iebilda zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, bet pirms tam nebija sakārtota dokumentācija.

Būvju ekspluatācija tika sākta 1900.gadā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2016. gada 23. septembrī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nebija iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņēma, tomēr tā atradās Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība. Inspekcijas speciālisti vērsa uzmanību, ka ražošanas korpuss un administratīvā ēka ir kultūrvēsturiski vērtīgas eklektisma stila būves, kas pārstāv Pārdaugavas industriālā mantojuma arhitektūru, un ieteica ēkas īpašniekam izskatīt iespēju tās saglabāt, veikt ēku konservāciju, nākotnē vēsturiskos būvapjomus integrējot jaunajā apbūvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā

Lelde Petrāne, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Divām prokuratūras iestādēm atklāj jaunu mājvietu Kalnciema ielā

Laura Mazbērziņa, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien jaunajās mājās Pārdaugavas sirdī – Āgenskalnā, Kalnciema ielā 14, darbu uzsāk divu prokuratūras iestādes darbinieki - Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā strādās 34 prokuratūras darbinieki.

«Šis ir vēl viens būtisks solis pretim labākai un efektīvākai valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanai. Tas iezīmē nākotnes Latvijas valsts pārvaldes tendenci – valsts iestāžu optimizāciju. Pielāgojot ēku Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras iestāžu vajadzībām, esam sakārtojuši, atjaunojuši un nodevuši ilgstošai lietošanai vēl vienu valsts nekustamo īpašumu, radījuši modernu un prokuratūrai piemērotu darba vidi, vienlaikus palielinot prokuratūras darba efektivitāti un samazinot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem,» atklāj Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

«Apkartējā vide ļoti ietekmē cilvēkus, tāpēc man ir prieks, ka mēs veidojam vidi, kur nebūs zemi griesti un varēs izstiepties ne tikai ķermenis, bet arī prāts un gars. Valsts pārvaldei ir jārēķinās, ka, ja mēs gribam noturēt labus darbiniekus, tad ar atalgojumu vien nepietiks, darba videi arī ir liela nozīme,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus pērn uzņemtie apgriezieni turpina augt un šobrīd jauno mājokļu segmentā vērojama liela aktivitāte. Pieprasījums pēc jauniem un moderniem mājokļiem ir augsts - gandrīz katrā mikrorajonā ir uzcelts kāds jauns mājokļu projekts un vairāki ir būvniecības vai plānošanas procesā.

Pētījumi liecina, ka jauna mājokļa tīkotāji jūtas arvien stabilāk un pārliecinātāk par savu finansiālo situāciju. Nozīmīgu artavu kopējā procesā sniedz arī ALTUM programmas, ko atbalsta un realizēt piedāvā lielākās bankas Latvijā.

Lai ikviens varētu ērti meklēt, pārskatīt un salīdzināt šobrīd pieejamos mājokļu piedāvājumus Rīgā un Pierīgā, nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv īpaši veidotā portāla sadaļā piedāvā vienuviet apskatīt dažādās Rīgas apkaimēs iegādei pieejamos jaunos dzīvokļu projektus, mājas un apbūves zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru