Jaunākais izdevums

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Iepriekšējā Rietumu FinTech Club biedru tikšanās notika 2017. gada pavasarī, pulcējot ap 60 finanšu jomas ekspertus un dažādu starptautisko uzņēmumu vadītājus. Pasākuma galvenais viesis bija ‘Revolut’ biznesa attīstītājs Andrius Biceika. ‘Revolut’ tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem 21. gadsimta startup uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē. Tas tikko paziņoja arī par ienākšanu Latvijas tirgū, metot izaicinājumu bankām šeit (http://www.labsoflatvia.com/lv/zinas/finansu-tehnologiju-jaunuznemums-revolut-uzsak-darbu-latvija) A. Biceika toreiz kluba viesus iepazīstināja ar savu redzējumu par jaunākajām tendencēm un 21. gadsimta pārmaiņām FinTech pasaulē. Pēc uzrunas notika diskusija, kurā piedalījās daudzsološāko Latvijas fintech startup uzņēmumu - ‘Mtrx’, ‘Nordigen’ un ‘Swipe’ - pārstāvji. Diskusiju vadīja finanšu nozares eksperts un tagad arī startup uzņēmuma ‘Indexo’ vadītājs Toms Kreicbergs (http://rietumufintech.com/blog/brexit-an-opportunity-for-small-countries-to-attract-large-fintech-companies)

Arī pērn nozares eksperti pulcējās vienuviet, lai diskutētu par aktualitātēm fintech nozarē. 2016. gada vasarā Rietumu FinTech Club īpašais viesis bija Lauris Liepa no uzņēmuma ‘Cobalt’, iepazīstinot tikšanās dalībniekus ar alternatīvo finanšu modeļu tiesisko regulējumu. Paneļdiskusijas moderatora loma bija uzticēta ‘Startin.lv’ pārstāvim, bijušajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Diskusijā piedalījās arī Mārtiņš Bērziņš (‘Monea’), Mārtiņš Šulte (‘Mintos’) un Dina Buse, kā arī Rietumu Bankas valdes locekļi Renāts Lokomets un J. Djugajevs.

Pirmā Rietumu FinTech Club diskusija pirms gada bija veltīta tēmai “Fintech startup uzņēmumu veidošana Baltijas valstīs”. Paneļdiskusijas laikā eksperti sprieda par Baltijas valstu iespējām kļūt par finanšu tehnoloģiju projektu centru. Diskusiju vadīja startup uzņēmuma ‘Sellfy’ pārstāvis Māris Daģis. Ar saviem novērojumiem dalījās arī Rietumu bankas viceprezidenti Renāts Lokomets un J. Djugajevs, procesinga centra DECTA pārstāve Santa Krišbauma, finanšu tehnoloģiju startup uzņēmuma ‘Twino’ pārstāvis Jevgēņijs Kazaņins, kā arī uzņēmuma ‘Mobilly’ pārstāvis Uldis Pabērzis.

Rietumu FinTech Club ir slēgts pasākums, kur var piedalīties tikai šī kluba biedri. Dalība klubā ir bezmaksas. Par kluba biedru var kļūt, uzrakstot vēlmi un pamatojumu uz e-pasta adresi [email protected] ar norādi: “Rietumu FinTech Club Membership”. Vairāk informācijas par Rietumu Fintech Club: http://rietumufintech.com/

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā Latvijas FinTech uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedza 450 miljonus eiro, viena uzņēmuma apgrozījumam svārstoties no 6,4 tūkstošiem līdz pat 120 miljoniem eiro, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) īstenotais pētījums.

Neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši nelieli - vairāk nekā puse uzņēmumu ir mazāk nekā 20 darbinieku, bet vidēji tajos strādā 32 darbinieki.

"Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē FinTech uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā," uzsver pētījuma autores, LU BVEF profesores Inna Romānova un Ramona Rupeika-Apoga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EK iesaistās banku un FinTech cīņā

Zane Veidemane-Bērziņa, partnere, zvērināta advokāte ZAB Kronbergs Čukste Derling, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) konkurences tiesību ģenerāldirektorāts oktobra sākumā ir veicis tā saukto «rītausmas reidu» virknē banku un to asociācijās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Publiski pieejamas informācijas par šo pārbaudi ir salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka izmeklēšana uzsākta, jo EK radušās aizdomas, ka bankas un to asociācijas varētu būt rīkojušās ar mērķi ierobežot FinTech uzņēmumu radīto konkurenci bankām. Proti, bankas esot liegušas inovatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi klientu kontu datiem, neskatoties uz pašu klientu sniegto piekrišanu.

Visticamāk, uzsāktās izmeklēšanas centrā ir tā sauktie maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumi, kuri saistīti ar screen scraping – banku klienti nodod FinTech uzņēmumiem savus autentifikācijas datus, un FinTech uzņēmumi, izmantojot attiecīgus tehnoloģiskos risinājumus, piekļūst klienta bankas kontam, iegūst tajā atspoguļoto informāciju, kura tiek replicēta FinTech uzņēmuma paša radītajā mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Rezultātā klients var veikt darbības ar savu bankas kontu, izmantojot sev ērtāko un pievilcīgāko FinTech uzņēmuma radīto mobilo aplikāciju vai interneta vietni.

Rītausmas reids pēc savas būtības ir līdzīgs kratīšanai - tā mērķis ir pārsteigt iespējamos konkurences tiesību pārkāpējus nesagatavotus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk pierādījumu par to veiktajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo spriedzi banku un FinTech attiecībās, nozares ekspertu vidū jau sen nebija jautājumu par to, vai EK spers šādu soli, drīzāk jautājums bija – kad šāds solis tiks sperts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FinTech Latvijā – muskuļi, kas jāstiprina

Jānis Ozols, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Lendiscore” vadītājs, 26.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

Jaunās direktīvas PSD2 prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk

Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā – maksājumu pakalpojumu direktīva PSD2, kas Eiropas Savienības teritorijā stājusies spēkā šogad, finanšu nozarē izraisīs īstu revolūciju, taču kādas tieši šīs pārmaiņas būs, vēl nav skaidrs, – tā intervijā DB atzīst Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ES valstīs stājusies spēkā 2018. gada janvārī. Šis dokuments paredz, ka ar klienta piekrišanu bankas pienākums būs licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ļaut izmantot finanšu informāciju par konkrētā klienta kontiem, kā arī izpildīt viņa maksājumu uzdevumus. Domājams, šīs prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk. Saņemot piekļuvi bankas datiem, uzņēmumi var piedāvāt klientiem maksājumu pakalpojumus, integrējot tos savās lietotnēs/interfeisos. Daudzi eksperti uzskata, ka šie jaunievedumi būs izdevīgi gan finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumiem, gan arī bankām. Bankām tas pavērs durvis uz inovatīviem pakalpojumiem un dos piekļuvi fintech uzņēmumu tehnoloģijām, savukārt fintech uzņēmumiem – pieeju banku datubāzei. Tāpat PSD2 uzlabos iespējas Eiropas banku klientiem saņemt pakalpojumus. Tajā pašā laikā, pēc konsultāciju uzņēmuma PwC aptaujas datiem, 68% baņķieru uzskata, ka direktīva vājinās Eiropas banku pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ieguldot miljonu eiro, uzsākta vēsturiska nama renovācija Lāčplēša ielā

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 5,5 miljoniem eiro Lāčplēša ielā top Club Central Residence II

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvartālā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielām savu augstāko punktu sasniedzis un spāru svētkus svin otrais septiņu stāvu augstais nams Club Central Residence II, kura būvniecība izmaksās 5,5 miljonus eiro, informē bankā Citadele, kas finansē šo projektu.

Kvartāla izveides projekta kopējās investīcijas pārsniegs 13 miljonus eiro. Pabeidzot šo projektu, Rīgas vēsturisko centru papildinās četru gadu laikā no jauna uzceltu divu ēku un divu atjaunotu namu komplekss.

Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Nama kopējā platība būs 3930 m². Ēkas septiņos virszemes stāvos tiks izvietoti 28 dzīvokļi. Projektu attīsta SIA Axi Invest, būvnieks ir AS LNK Industries, bet objekta telpu tirdzniecības tiesības ir premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmumam Baltic Sotheby’s International Realty.

«Kreditējot nekustamā īpašuma nozari, arvien biežāk novērojam jaunu namu un pat kvartālu atdzimšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. Vēsturiskais apvienojamā ar moderno un šodienas dzīves kvalitātei atbilstošo uzrunā mūsdienu aizņemto un prasīgo pilsētnieku. Tādēļ šis segments ir interesants gan nekustamo īpašumu attīstītājiem, gan pircējiem,» skaidro bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Rīgai ir visas iespējas kļūt par Baltijas finanšu centru

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajā finanšu centru indeksā Rīga atrodas 45. vietā no 88 pasaules finanšu centriem, nedaudz augstāk ir ierindota Tallina - 42. vietā. Kaut arī konkurence starp abām Baltijas pilsētām ir sīva, Rīgai ir visas iespējas kļūt par reģiona finanšu centru, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Latvijā ir izveidojušies un turpina rasties spēcīgi FinTech uzņēmumi, kas veiksmīgi strādā globālajā tirgū, kā arī mums ir stabils banku sektors. Latvija kontinentālajā Eiropā pašlaik ir pirmajā vietā pēc savstarpējās platformās piesaistīto investīciju apmēra. Savukārt nebanku aizdevēji ir apguvuši Eiropas tirgus, kā arī iegājuši Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā,» stāsta G. Āboltiņš.

Pētījumā «FinTech pulss 2017» secināts, ka FinTech uzņēmumu vadītāji kā Rīgas stiprās puses izceļ izglītotu un zinošu speciālistu pieejamību, modernu IT infrastruktūru un attīstītu banku sektoru.

Aptaujātie kā galvenos pozitīvos ietekmējošos faktorus min arī ciešu sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, sakārtotu valsts finanšu sektora politiku, konkurētspējīgu normatīvo regulējumu, pievilcīgu nodokļu politiku, tāpat arī kā ne mazāk svarīga tiek izcelta Rīgas izdevīgā atrašanās vieta - pilsētai ir ērta starptautiskā satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FinTech vadītāji skeptiski par valsts spēju gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti

Žanete Hāka, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāji ir visskeptiskāk noskaņoti par valsts spēju nākamā gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā.

Šobrīd vien 17% aptaujāto prognozē, ka valdība spēs nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti.

Latvijas uzņēmumiem ir visas iespējas būt vadošajiem Eiropā, tomēr daudz kas ir atkarīgs no valdības politikas. Piemēram, patlaban vien trešā daļa jeb 37% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka valsts īstenos atbalsta pasākumus jaunu FinTech uzņēmumu attīstībai, komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Būtisks vairākums jeb 77% respondentu prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā uzlabosies, un 53% aptaujāto paredz tiešo ārvalstu investīciju pieaugumu. Tāpēc likumsakarīgi, ka FinTech uzņēmumu vadītāji ir optimistiski savās prognozēs par bezdarba samazināšanos un atalgojuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā uzņēmīguma loma sabiedrībā pieaug; riskam labvēlīgas ekosistēmas veido gan kompānijas, gan valstis

Jaunuzņēmumu akselerators Start-up Wise Guys Rīgā ir sācis divas akselerācijas programmas – pirmo Baltijā finanšu tehnoloģiju jeb fintech programmu Wise Guys Fintech, kuras uzņēmumi atrodas Swedbank ēkā, un akseleratoru kopdarba telpās Teikums, kas atrodas Jaunās Teikas rajonā. Abu programmu uzņēmumus mentorēt bija ieradies Eiropas korporatīvajā vidē un publiskajā sektorā atzīts inovācijas mentors Dans Toma (Dan Toma).

Pēc divu mentorēšanas dienu novērojumiem Rīgā viņš sarunā ar DB komentē, ka abu programmu dalībnieki ir ļoti atšķirīgi, jo Swedbank telpās akseleratoru veido fintech jaunuzņēmumi, bet Teikuma telpās notiekošais nav ar tik specifisku orientāciju. «Sevišķi fintech programmā ir ļoti spēcīgas komandas – pilnīgi visas, un starp tām noteikti ir nākotnes čempioni. Viena komanda man tur īpaši iekrita prātā, un es apsveru tajā jaunuzņēmumā investēt personīgi,» saka D. Toma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 47% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāju prognozē, ka skaidras naudas darījumu apjoms trīs gadu laikā samazināsies par 20%. Līdz ar tehnoloģiju pieejamību paredzams, ka iedzīvotāji arvien biežāk iegādāsies preces internetā un izvēlēsies ērtākus risinājumus kā veikt dažādus finanšu darījumus, secināts pētījumā «FinTech pulss 2017».

«Sagaidāms, ka gandrīz puse jeb 40% iedzīvotāju tuvākajā nākotnē veiks finanšu darījumus, izmantojot tehnoloģiju risinājumus. Kā un cik strauji attīstīsies digitālie pakalpojumi, lielā mērā nosaka paši patērētāji, jo uzņēmēji vienmēr piedāvās tādu risinājumu, kam ir pieprasī­jums,» pētījuma datus komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Pašlaik 50% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka pēc trim gadiem elektroniski pirkumus veiks vairums jeb 40 līdz 80% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vairāk nekā puse jeb 57% paredz, ka pēc trim gadiem 40% personīgie finanšu darījumi tiks veikti, izmantojot telefonu.

«Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē, kur tieši FinTech varētu veicināt būtisku tās attīstības uzrāvienu, piedāvājot daudz vienkāršāku un vienlaikus ātrāku iespēju klientiem attālināti iegādāties apdrošināšanas pakalpojumu. Tāpat tehnoloģiskie risinājumi nepieciešami, lai padarītu ērtāku maksājumu veikšanu starp patērētāju un tirgotāju,» papildina Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Viedoklis: Īss ieskats maksājumu FinTech pasaulē. Ar ko nodarbojas pasaules vadošie uzņēmumi?

Latvijas Bankas ekonomisti Deniss Fiļipovs un Glens Olivers Andersons, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos, uzņēmēju un informācijas tehnoloģiju (IT) profesionāļu vidē arvien biežāk dzirdam par FinTech uzņēmumiem – jaunuzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus. Jau pats nosaukums saka priekšā, ka šī nozare savieno divas nozares - finanšu pakalpojumus ar IT risinājumiem.

Pagaidām šī nozare atrodas savas attīstības sākumposmā un ir maz pētīta, tāpēc nolēmām nedaudz ieskatīties šajā jautājumā. Apzinot attīstības tendences nebanku sniegto maksājumu pakalpojumu jomā, Latvijas Banka augustā un septembrī īstenoja populārāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu produktu un pakalpojumu analīzi. Kopumā no dažādām jomām tika atlasīti un sagrupēti 30 interneta vidē visvairāk pieminētie FinTech uzņēmumi. No tiem padziļinātai izpētei tika izvēlēti 13 uzņēmumi, kas darbojas galvenokārt maksājumu jomā.

Un tagad pie konkrētiem piemēriem. Elektroniskās komercijas īpatsvars iedzīvotāju ikdienas iepirkumos strauji pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Tā rezultātā arī lielākā daļa no populārākajiem maksājumu FinTech risinājumiem tiek piedāvāti e-komercijas jomā. Vēl pavisam nesen interneta tirgotājam bija nepieciešami līgumi ar tām bankām, ar kuru internetbankām tirgotājs gribēja veidot sava veikala salāgošanu (t.s. banklink risinājumi) un maksājumu karšu pieņemšanu. Pašlaik situācija ir mainījusies un aktīvi darbojas vairākas pasaules mēroga maksājumu pieņemšanas platformas, kas nodrošina iespēju interneta tirgotājam norēķinos par precēm pieņemt plašu spektru ar maksājumu veidiem, noslēdzot vienošanos tikai ar šo platformu (piemēram, Adyen, Stripe, Klarna, Braintree).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sun Finance saglabā vietu Financial Times reitinga augšgalā

Db.lv, 29.03.2022

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums “Sun Finance” ir atzīts par trešo visstraujāk augošo FinTech kompāniju Eiropā, kļūstot par vienīgo uzņēmumu no Latvijas, kas šogad ir iekļauts prestižā biznesa medija “Financial Times” (FT) reitingā.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” publicējis sesto ikgadējo reitingu “FT 1000”, kas tapis sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”.

Tajā tiek iekļauti 1000 Eiropas uzņēmumi, kas pēdējo četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu. Šajā periodā “Sun Finance” attiecīgais finanšu rādītājs pieauga par 28 reizēm jeb 2,899.26%, kompānijai kļūstot par trešo visstraujāk augošo FinTech uzņēmumu Eiropā.

“Mums ir izdevies atkārtot vēsturisku sasniegumu, jo otro reizi ielaužamies Eiropas visstraujāk augošo kompāniju virsotnē. Pērn kļuvām par Eiropas visstraujāk augošo FinTech uzņēmumu, šogad saņemam trešā perspektīvākā nozares spēlētāja titulu. Reitinga augšgalos ierasti ir jaunpienācēji, bet mēs laužam šos standartus. Šāds panākums nav nejaušs un vēlreiz apliecina mūsu veiksmīgi realizēto stratēģiju, investīcijas datu zinātnē un vadošās pozīcijas pārstāvētajos tirgos. Vēlos personīgi pateikties katram mūsu enerģiskajā komandā par ieguldīto darbu, lai uzņēmums starptautiski kļūtu atpazīstamāks un spēcīgāks,” uzsver finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autodoc, kas ir tiešsaistes automašīnu rezerves daļu mazumtirdzniecības flagmanis Eiropā, klientiem un ieinteresētajām personām piedāvā automašīnu apkopes un uzturēšanas platformu ar nosaukumu Autodoc Club.

Platformas piedāvātās iespējas padara to par unikālu tirgū. Platforma pieejama 26 Eiropas valstīs, tajā atrodamas vairāk nekā 1300 profesionālas PDF instrukcijas visu valstu valodās, kā arī 2240 video pamācības. Turklāt tajā pieejama virkne citu noderīgu funkciju, piemēram, lietotāja automašīnas integrētais apkopes protokols. Tas ļauj plānot remontus un kontrolēt izmaksas. Autodoc Club lietotni Android un iOS operētājsistēmām plānots izlaist 2020. gada sākumā, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem padarīs pieejamas visas kluba vietnes funkcijas.

Konsultācijas, serviss un rezerves daļas – viss vienuviet

Autodoc kluba mājaslapā pieejams plašs ar automašīnu remontu un apkopi saistītu pakalpojumu klāsts un daudz citas vērtīgas funkcijas, piemēram, iespēja lietotājam saglabāt informāciju par automašīnas modeli, uzturēt tehniskās apkopes žurnālu, saņemt atgādinājumus par daļu nomaiņu vai saglabāt informāciju no remontdarbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā notiks finanšu tehnoloģijām un inovācijām veltīta konference PaymentConf 2020

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši bezkontakta maksājumi un digitālie maciņi, finanšu nozares uzņēmumiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, radot jaunus maksājumu produktus un pielāgojot tos digitālajām tehnoloģijām.

Turklāt jāspēj izpildīt arī daudzās Eiropas Savienības prasības, kas sevišķi aktuālas saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas un vispārīgo datu aizsardzības regulām.

Lai piedāvātu maksājumu produktu attīstītājiem un fintech uzņēmumiem iespēju uzzināt par tehnoloģiju aktualitātēm, regulējumiem un inovācijām, kā arī citu kompāniju pieredzes stāstiem, Rīgā no 4. līdz 5. februārim notiks jauna finanšu tehnoloģijām veltīta konference "PaymentConf 2020".

"PaymentConf 2020" idejas autors, ilggadējs starptautisku IT konferenču rīkotājs Rīgā - uzņēmuma "A-Heads Consulting" vadītājs Dmitrijs Buzdins uzsver šādas finanšu tehnoloģiju konferences nepieciešamību Baltijas mērogā: "Finanšu tehnoloģiju nozare pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet tajā paša laikā tas dod iespējas fintech uzņēmumiem attīstīt jaunus piedāvājumus. Šī konference ir nozīmīga ar to, ka tās saturs ir pielāgots aktuālu praktisko jautājumu risināšanai un ir vērtīgs gan kā iedvesmas avots, gan kā ricības plāns. Šī konference nodrošinās platformu tiem, kas vēlas satikties ar kompānijām, kas jau šodien ievieš maksājumu inovācijas Baltijas un Eiropas tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka, viena no lielākajām finanšu tirgus dalībniecēm, pēc uzņēmējdarbības modeļa maiņas plāno aktīvi strādāt Latvijā un Eiropā, saglabājot savu nišu – uzņēmumu apkalpošanu.

Rietumu Bankas Valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss pastāstīja, kādus klientus banka uzrunās un kādas iespējas viņiem piedāvās.

Rietumu Bankas jaunais biznesa modelis paredz būtisku uzmanību veltīt darbam ar vietējiem klientiem. Tomēr Latvijā jau ir divi desmiti banku, un daļa no tām ir liela mēroga starptautiskas struktūras. Kā jūs domājat ar tām konkurēt?

Patiesi, konkurence Latvijas finanšu tirgū ir sīva. Tomēr tā izpaužas galvenokārt retail segmentā, kur bankas ar ārzemju kapitālu aptver ap 70 % tirgus. Jāatzīmē, ka tas ir tomēr zemāks rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šis tirgus praktiski ir monopolizēts.

Savukārt, Rietumu Banka tieši retail pakalpojumu jomā konkurēt neplāno. Lai kā mainītos stratēģija, mēs paliekam nišas banka, kas vispirms apkalpo uzņēmējdarbības jomu, kur mums ir daudz priekšrocības un stiprās puses. Svarīgākā no tām, manuprāt, ir tā, ka mēs izprotam biznesu un protam personiski sadarboties ar klientiem. Mēs spējam viņus uzklausīt un sadzirdēt, pieņemt nestandarta idejas, piedāvāt individuālus risinājumus. Nestrādājam pēc standartizētiem modeļiem, un tas ir mūsu spēks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumi var pieteikties specializētai akselerācijas programmai Wise Guys Fintech

Programma sāksies nākamā gada pavasarī un norisināsies īpaši iekārtotās kopā strādāšanas telpās Swedbank Latvija centrālajā ēkā. Programmu veido Latvijā jau iepazītais akselerators Startup Wise Guys, piesaistot pasaules līmeņa finanšu tehnoloģiju mentorus. Programmu atbalsta Swedbank, jaunuzņēmumiem piedāvājot telpas, pieeju zināšanām, tirgum un bankas API.

Wise Guys Fintech programmas ietvaros jaunuzņēmumi saņems 20 tūkstošu eiro investīciju, iespēju strādāt pilnībā aprīkotās, modernās kopā strādāšanas telpās, intensīvu trīs mēnešu akselerācijas programmu ar pasaules mēroga finanšu tehnoloģiju mentoriem, kā arī pieeju Swedbank API caur atvērtās sadarbības platformu Open Banking.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

FOTO: Atklāts Baltijā pirmais fintech akselerators

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 5. marta Swedbank uzņems Eiropā vadošā B2B akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmu, informē Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.

«Šī ir pirmā reize Baltijā, kad banka atver savas durvis fintech un ieņem aktīvu lomu kļūt kā tilts, kas savieno inovatīvas idejas ar pieredzi un pieeju starptautiskiem tirgiem,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš atzīmē, ka valdība aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā un likumdošanas pilnveidošanā, lai palīdzētu piesaistīt gan vietējos, gan starptautiskus investorus konkurētspējīgai jaunuzņēmumu izaugsmei. «Man ir prieks redzēt, ka globāli zināmais akselerators «Startup Wise Guys» ir spējis pozicionēt Rīgu kā vietu, kur augt un iegūt atbalstu finanšu jaunuzņēmumiem ambiciozu mērķu sasniegšanā. Šis ir nākamais etaps, kas apliecina uzticības veidošanos starp fintech vidi un lielajām korporācijām, radot platformu abpusēji veiksmīgākai sadarbībai,» atzīmē A. Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru