Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim? 

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.9.2018

Foto: LETA

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Neskatoties uz banku ieguldījumiem tehnoloģijās un savu procesu modernizācijā, šķiet, ka tās lēnām zaudē savu dominanci finanšu pakalpojumu tirgū. Jaunie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir spējuši palēnām izskaust banku monopolu gan norēķinu jomā, gan investīciju un uzkrājumu piedāvāšanā, gan uzņēmumu un privātpersonu finansēšanā. Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumi atrod nišas un veidus, kā apkalpot klientus un situācijas, kurām bankas nav gatavas sniegt risinājumu.

Šķietami bankas pakāpeniski apzinās šo realitāti un arvien aktīvāk skatās uz veidiem, kā varētu ar fintech uzņēmumiem sadarboties, papildinot un uzlabojot savu sniegto pakalpojumu klāstu, nevis redzēt tos kā konkurentus. Kā labu piemēru varu minēt, piemēram Igaunijas bankas LHV un Transferwise sadarbību starptautisku valūtas pārvedumu jomā. Šāda sadarbība ir tikai dabiska, jo ļauj apvienot banku priekšrocības pieredzē, klientu lokā un procedūrās ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocībām to ātrumā un inovācijās. Tāpēc domāju, ka nākotnē varēs redzēt arvien ciešāku banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu integrāciju, no kuras ieguvēji būs visi, īpaši finanšu pakalpojumu saņēmēji.

Svarīgi piebilst, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, piedāvājot savus pakalpojumus, bieži vien iziet ārpus skaidriem likumdošanas regulējuma rāmjiem un nokļūst juridiski «pelēkā zonā». Šāda situācija, ka likumdevēji nespēj tik līdzi tirgus izmaiņām, protams, nav tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Skaidrs ir arī tas, ka regulējoša likumdošana būtu nepieciešama arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, lai aizsargātu investoru un patērētāju intereses. Tajā pašā laikā ļoti svarīgi, lai jebkādas ieviestās fintech uzņēmumu regulācijas neiznīcina šo pakalpojumu būtību, mākslīgi to ierobežojot, sašaurinot vai sadārdzinot. Jaunos finanšu tehnoloģiju uzņēmumus nevajag censties ielikt vecos likumu un definīciju rāmjos – tā vietā likumi ir jāatjauno un jāpaplašina. Likumiem būtu jānodrošina fintech kompāniju korekta motivācija un uzvedība, tajā pašā laikā ļaujot saglabāt to inovatīvo raksturu. It īpaši, ņemot vērā šo kompāniju starptautisko raksturu, būtu svarīgi, lai jebkādi vietējie regulējumi būtu saskaņoti ar citu valstu un Eiropas Savienības praksi.

Tevi varētu interesēt

2018. gada pirmajā ceturksnī Capitalia kopējais apgrozījums sasniedza 597 tūkstošus eiro un peļņa...

Capitalia akcionāru sapulcē apstiprināts lēmums par AS Capitalia filiāļu izveidi Lietuvā un...

«Kādu laiku pēc publikācijas db.lv, kurā stāstīju par investoru meklējumiem, ar mani...

AS «Capitalia» pusgada laikā kopš pūļa finansējuma platformas izstrādes ir piesaistījusi finansējumu...

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs Capitalia savā pūļa finansējuma platformā...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu,...

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem,...

Raugoties uz notiekošo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā,...

Godātā redakcija, atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem gaišajiem spēkiem, kas...

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti...

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai...

Facebook vēlas sadarboties ar bankām, lai Facebook Messenger varētu kļūt par tādu...

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu...

Pērn Forevers investējis aptuveni 80 000 eiro darbinieku apmācību programmās, no kuriem...

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā...