Eksperti

FinTech Latvijā – muskuļi, kas jāstiprina

Jānis Ozols, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Lendiscore” vadītājs, 26.11.2021

Jaunākais izdevums

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Tieši kaimiņvalstis izceļas ar stabilu regulējošo vidi, izveidojot smilšu kastes (sandboxes). Tās mērķtiecīgi strādā, lai finanšu tehnoloģiju uzņēmumi varētu regulatora uzraudzībā izmēģināt jaunus pakalpojumus un izvērtēt iespējamos riskus. Tāpēc aktīva rīcība kopā ar industrijas pārstāvjiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pilnveidotu veiksmīgu inovāciju integrēšanu dzīvē. Piemēram, Latvijai būtu svarīgi konceptuāli atbalstīt vienotu Eiropas Savienības inovāciju smilšu kasti, lai produktu un pakalpojumu idejas testētu visās dalībvalstīs neatkarīgi no uzņēmuma atrašanās vietas. Tā vietā mēs samazinām ekosistēmas jaudu – pirms mēneša Kultūras ministrija nolēma izlikt no telpām jaunuzņēmumu kopienu “TechHub Riga”. Atņemt vietu, kuras attīstībā ieguldīts laiks, lai izveidotu mājvietu jaunuzņēmumiem un ar tiem saistītām organizācijām. Tagad to izmantos pavisam citiem mērķiem, piespiežot “TechHub Riga” uz laiku turpināt darbību kā virtuālai organizācijai.

Pārrobežu un starpnozaru sadarbība

Politiķiem jāapzinās, ka finanšu tehnoloģiju izaugsme ir atkarīga no konstruktīva dialoga un kompleksiem risinājumiem. Ar to saprotama inovāciju pakāpe, talantu kopiena, kā arī līdzekļu pieejamība attiecīgā veida kompānijām. Absolūtā līderpozīcijā piesaistīto līdzekļu ziņā izvirzās Apvienotā Karaliste. Tā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos piesaistīja teju 60% investīciju īpatsvaru no visu Eiropas Savienības FinTech uzņēmumiem kopā. Lielbritānija ar vadošo lomu pasaulē pierāda arī ietekmi uz pakalpojumu nozari, jo tehnoloģijas adaptē vairākās sasvstarpēji saistītās finanšu nozarēs.

Tirgus dalībnieku sadarbība veicina ne vien pārrobežu, bet arī starpnozaru pieredzes apmaiņu. Konkrētā prakse samazina pakalpojumu izmaksas un paplašina klientu pieredzi. Tādējādi mainās nostādne, uzmanības centrā nonākot patērētāja vajadzībām un vēlmēm. Šo procesu rezultātā industrija piedāvā iedzīvotājiem arvien jaunus – inovatīvus maksājumu pakalpojumus jebkurā diennakts laikā. Tā ir jauna pieeja, kas nodrošina cilvēkiem ērtākus un vairāk individualizētus risinājumus salīdzinājumā ar tradicionālajiem, jo kompānijas un pakalpojumus raksturo ne vien personalizētākas iespējas, bet arī mobilitāte.

Galvenie izaicinājumi

Atgriežoties pie Lietuvas stāsta, licencētu FinTech uzņēmumu skaits trīs gadu laikā ievērojami pieaudzis, pērn sasniedzot 230. Šajā periodā dubultojies arī reģistrēto darbinieku skaits, patlaban nodarbinot virs četriem tūkstošiem cilvēku, – tā ir aptuveni 20% izaugsme gada laikā. Turklāt Lietuvai izdevās tikt pie pirmā FinTech vienradža statusa uzņēmuma, jo lietotu apģērbu tirdzniecības platformas “Vinted” novērtējums sasniedza miljardu dolāru. Igaunija to panāca vēl ātrāk, kamēr Latvijā saglabājās spiediens.

Kaimiņvalstīs šāda mēroga kompānijas eksistēja, bet mēs gaidījām savu. Līdz ar ziņām par “Printful” varam justies atviegloti, taču šāds vienradzis iekaro drukāto produktu ražošanas industriju, nevis FinTech nozari. Lai gan arī Latvijas finanšu tehnoloģiju nozarē ir atrodami spilgti piemēri, tomēr valstiskā līmenī nav izstrādāta pārdomāta un konkurētspējīga attīstības stratēģija. Tas ir izaicinājums, kas pieprasa analīzi par pieņemtajiem regulējumiem, un tā jāveic perspektīvā, lai nozare pieredzētu izaugsmi. Ir jāizveido kontaktpunkts, kur atbildīgās iestādes aicinātu ekspertus izskatīt ar FinTech saistītus jautājumus un prognozēt nākotnes tendences.

Īpaši svarīgi, ka diskusijās par finanšu nozares attīstības priekšlikumiem iesaistās ne vien politikas veidotāji, bet arī uzņēmēji, kuri finanšu tehnoloģijas saskata kā ilgtspējīgu biznesu. Līdz ar finanšu tirgus stabilitāti jāveic arī inovāciju un konkurences veicināšanas pasākumi, kam jākļūst par valsts iniciatīvu. Tikai tad FinTech uzņēmumi varēs ienākt tirgū un veiksmīgi darboties ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech nozare veicina jaunu profesiju attīstību

Dana Kocāne, “Tech Recruitement” aģentūras vadītāja un dibinātāja, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, bet jārīkojas bez vilcināšanās

Db.lv, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plānotās izmaiņas UIN likumā domātas tieši bankām, kas peļņu guvušas sagadīšanās pēc

Tīna Lūse, FLA valdes locekle, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech Latvija Asociācija (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.

  1. Atšķirībā no kredītiestādēm FinTech patērētāju kreditētājiem ECB politikas rezultātā tieši pretēji – izmaksu bāze ir pieaugusi, jo FinTech patērētāju kreditētajiem ir lielākas izmaksas pret to kreditoriem, tostarp komercbankām un obligācijām. Šādas papildus procentu izmaksas nav iespējams iekļaut patērētāju veicamajos maksājumos par kredītiem.
  2. Patērētāju kreditētāji EURIBOR likmi uz patērētājiem neattiecina – pakalpojumu sniedzēju cena ir fiksēts komisijas’ maksājums, kurš aizdevuma laikā nemainās, atšķirībā no kredītiestāžu īstenotās kreditēšanas prakses.
  3. EURIBOR sadārdzina patērētāju kreditētāju kapitālu jeb pieejamo finansējumu, un tādējādi palielina izdevumus. Patērētāju kreditētāji neoperē ar savu klientu vai noguldītāju naudu atšķirībā no komercbankām, bet gan ar tirgū, kā arī no komercbankām aizņemtiem līdzekļiem. Pieaugot EURIBOR, patērētāju kreditētājiem tieši pieaug finansējuma izmaksas jeb cena, un samazinās peļņa, atšķirībā no bankām.
  4. Patērētāju kreditētājiem ir jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktie pakalpojuma cenas griesti. Katra EURIBOR pieauguma radītās papildu izmaksas FinTech patērētāju kreditētāji nevar pārcelt uz patērētājiem, atšķirībā no bankām.
  5. Nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas vienmēr ir konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie salīdzināmu pakalpojumu sniegšanas UIN ir piemērojams dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Dažkārt uzņēmēji domā, ka ar lietuviešiem un igauņiem mūs vieno kaut kāda sentimentāla familiaritāte, taču patiesībā mūsdienās biznesu var veidot jebkur, teic D.Barons. M.Ansviesulis savukārt norāda, ka nebanku kreditēšanas jomā Latvija ir viens no pasaules kompetenču centriem, tāpēc mums ir jāizmanto mūsu eksperti, prasmes un zināšanas, lai arvien plašāk iekarotu globālos tirgus.

Fragments no intervijas

Kā kopumā pēdējos gados pasaulē attīstījusies fintech joma?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fintech sektors un jaunuzņēmumi kopīgā vēstulē vēršas pie FM un Latvijas Bankas

Db.lv, 09.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecas vadošās Latvijas finanšu tehnoloģiju sektoru pārstāvošās organizācijas kopīgi nosūtījušās vēstules Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, aicinot veikt konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, lai adaptētu labākos finanšu tehnoloģiju tirgus prakses piemērus no kaimiņvalstīm un rezultātā stiprinātu Latvijas pievilcību jaunu un inovatīvu uzņēmumu ienākšanai valstī, informē Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

"Apvienojot spēkus ar citām finanšu tehnoloģiju nozares asociācijām, vēlamies mainīt dinamiku Latvijas finanšu sektorā. Izlēmīgi un laicīgi veicot minētās izmaiņas, Latvijas Banka un Finanšu ministrija veiktu platu soli, lai pozicionētu Latviju kā finanšu tehnoloģijām draudzīgu valsti, un piesaistītu finanšu pakalpojumu sniedzējus un jaunuzņēmumus no dažādām Eiropas Savienības valstīm. Tas nodrošinātu arī lielāku konkurenci Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū un pievilcīgāku piedāvājumu klientiem," norāda Mārtiņš Puķe.

Vēstuli parakstījušas Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija, “Fintech Latvija” asociācija, Latvijas Maksājumu un Elektroniskās naudas iestāžu asociācija, kā arī Latvijas Pūļa finansēšanas pakalpojumu sniedzēju asociācija. Savā vēstulē organizāciju pārstāvji aicina lēmumu pieņēmējus uz trim konkrētiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sun Finance saglabā vietu Financial Times reitinga augšgalā

Db.lv, 29.03.2022

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums “Sun Finance” ir atzīts par trešo visstraujāk augošo FinTech kompāniju Eiropā, kļūstot par vienīgo uzņēmumu no Latvijas, kas šogad ir iekļauts prestižā biznesa medija “Financial Times” (FT) reitingā.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” publicējis sesto ikgadējo reitingu “FT 1000”, kas tapis sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”.

Tajā tiek iekļauti 1000 Eiropas uzņēmumi, kas pēdējo četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu. Šajā periodā “Sun Finance” attiecīgais finanšu rādītājs pieauga par 28 reizēm jeb 2,899.26%, kompānijai kļūstot par trešo visstraujāk augošo FinTech uzņēmumu Eiropā.

“Mums ir izdevies atkārtot vēsturisku sasniegumu, jo otro reizi ielaužamies Eiropas visstraujāk augošo kompāniju virsotnē. Pērn kļuvām par Eiropas visstraujāk augošo FinTech uzņēmumu, šogad saņemam trešā perspektīvākā nozares spēlētāja titulu. Reitinga augšgalos ierasti ir jaunpienācēji, bet mēs laužam šos standartus. Šāds panākums nav nejaušs un vēlreiz apliecina mūsu veiksmīgi realizēto stratēģiju, investīcijas datu zinātnē un vadošās pozīcijas pārstāvētajos tirgos. Vēlos personīgi pateikties katram mūsu enerģiskajā komandā par ieguldīto darbu, lai uzņēmums starptautiski kļūtu atpazīstamāks un spēcīgāks,” uzsver finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup valdē darbu uzsākusi pieredzējusi fintech vadītāja Sanita Zitmane, nomainot Ivaru Lambertu.

Valdes sastāva izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 2022. gada 1. martā.

Darbu AS DelfinGroup valdē turpina valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs.

S. Zitmanei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu tehnoloģiju (fintech), apdrošināšanas un banku sektorā. Pirms pievienošanās AS DelfinGroup viņa vadīja TWINO grupas aizdevumu operācijas Latvijā, attīstot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas un patēriņa kreditēšanas produktus. S. Zitmanei ir ilggadēja pieredze uzņēmumu un komandu vadībā, kā arī tehnoloģiski intensīvu produktu izstrādē.

Kā AS DelfinGroup valdes locekle viņa būs atbildīga par patēriņa aizdevumu, klientu servisa un mārketinga projektu attīstību. Viņas pieredze būs noderīga arī biznesa efektivitātes kāpināšanā, pakalpojumu automatizācijā, integrējot dažādus jaunus IT risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank, reaģējot uz LETA 01.06.2022. publikāciju par Bankas iespējām turpināt darbību, apstiprina, ka tā cieši sadarbojas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un regulāri, reizi dienā, atskaitās par noguldījumu dinamiku un kopējo finanšu situāciju.

Šāda finanšu rādītāju uzraudzība nav nekas neparasts un ir loģisks pasākums, lai laicīgi reaģētu uz iespējamajām izmaiņām. FKTK tiešā uzraudzība nav kāds īpašs uzraudzības režīms, jo FKTK uzrauga tās Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, kas nav Eiropas centrālās bankas uzraudzībā.

FKTK vērtē LPB Bank iespējas turpināt darbību 

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora...

Bankas finanšu rādītāji būtiski pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus attiecīgajā periodā, līdz ar to sagaidāms, ka darbības turpināšana tiks orientēta uz finanšu tehnoloģiju (FinTech) attīstību, kas Latvijas Republikā ir līdz galam neapgūts tirgus. Banka šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 1,435 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā. Visi finanšu radītāji atspoguļo stabilu un efektīvu Bankas darbību. Banku vada profesionāla un pieredzējusi Valde, kas turpina īstenot Bankas stratēģijas mērķus. Neauditētie rezultāti uz 31.05.2022: Bankas likviditātes seguma rādītājs – 154% (min. 100%), kapitāla pietiekamības rādītājs – 17% (min. 8%).

Bankas galveno ienākumu avots ir tieši FinTech un E-komercijas pakalpojumi, apkalpojot maksājumu iestādes, tiešsaistes veikalus un piedāvājot dažādus individuāli izstrādātus tehnoloģiskos risinājumus finanšu jomā. FinTech pakalpojumu attīstība ir Bankas ilggadējs un labi apgūts darbības lauks. Banka turpinās tā attīstību un cer uz plašāku FinTech pakalpojumu piedāvāšanu Eiropas tirgū, kas labvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas finanšu pakalpojumu eksporta nozari. Otrs svarīgs ienākumu avots ir kreditēšanas pakalpojumi, galvenokārt ražošanas nozarē.

Banka 2021. gadā ir samaksājusi 2,9 milj. EUR nodokļos un nodrošinājusi ar darbu vairāk nekā 230 cilvēkiem.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par Mihailu Uļmanu neietekmē ne Bankas vadību, ne tās finansiālo stāvokli, jo Mihails Uļmans Bankā neieņem nevienu amatu un tiešā veidā neietekmē Bankas ikdienas darbību.

100% Bankas akciju pieder daudznozaru holdinga kompānijai “Mono”, kurā Mihails Uļmans ir viens no vairākiem dalībniekiem un valdes locekļiem. Banka nav novērojusi izmaiņas tās akcionāra darbībā. Bankas darbība ir stabila, pilnībā ievērojot visas normatīvos paredzētās regulējošās prasības. Bankas operacionālais darbs un klientu apkalpošana notiek kā ierasts – bez ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 1. oktobrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Rīgā, Durbes ielā 4) no pulksten 10.00 līdz 16.00 notiks vienīgais IT karjeras pasākums Latvijā – Work[IT], vienuviet pulcējot spēcīgākos IT nozares darba devējus, jomas profesionāļus un jaunos speciālistus. Pasākumu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School.

Work[IT] norisinās jau trešo gadu, un 2021. gadā to apmeklēja vairāk nekā 1000 apmeklētāju. Pasākums tiek organizēts, lai palīdzētu uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Work[IT] karjeras dienas ietvaros ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt interesējošos jautājumus, piedalīties praktiskās darbnīcās un uzklausīt arī citu pieredzes stāstu par pārkvalificēšanos uz IT jomu. Pasākuma un arī Riga Coding School skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli karjerā.

“Bieži nākas dzirdēt, ka cilvēki vēlas sākt strādāt IT jomā, taču trūkst izpratnes par IT nozari kopumā un iespējām tajā. Tāpēc šā gada programmu papildināsim ar diskusijām un izglītojošiem semināriem par to, kā soli pa solim plānot karjera maiņu, ar ko jārēķinās pārkvalificēšanās procesā, kā arī kādas specialitātes ir pieejamas IT nozarē kopumā. Interese par IT jomu aizvien pieaug, līdz ar to plānojam, ka arī apmeklētāju skaits šogad būs krietni lielāks.” komentē Aiga Kalniņa, pasākuma Work[IT] galvenā organizatore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot inovāciju attīstību kā uzņēmuma stratēģisko prioritāti, Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup valdē iecelts finanšu tehnoloģiju un inovāciju eksperts Nauris Bloks, kurš šobrīd pilda uzņēmuma inovāciju vadītāja pienākumus. Izmaiņas valdē atbilst DelfinGroup stratēģijai turpināt tālāku izaugsmi, to stiprinot ar jaunu inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumiem.

Līdz ar izmaiņām valdes sastāvā, DelfinGroup valdē šobrīd ir Didzis Ādmīdiņš, valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes locekļi Aldis Umblejs, Sanita Pudnika un Nauris Bloks.

Nauris Bloks ir DelfinGroup inovāciju vadītājs kopš 2022. gada septembra. Naura fokusi ir fintech tehnoloģiju risinājumu ieviešana un jaunas klientu pieredzes veidošana.

“Mūsu mērķis ir stiprināt DelfinGroup pozīcijas kā inovatīvam finanšu pakalpojumu sniedzējam, mērķtiecīgi ieviešot arvien jaunus, vienkāršus, klientiem pielāgotus un uz tehnoloģijām balstītus finanšu pakalpojumus. Izmaiņas valdē, piesaistot Nauri Bloku – spēcīgu nozares profesionāli ar starptautisku pieredzi, ir ieguvums gan uzņēmumam, gan akcionāriem, jo ilgtermiņā varēsim kopā sasniegt arvien ambiciozākus biznesa attīstības mērķus. Jau šobrīd Nauris Bloks uzņēmumā ir uzlabojis daudzus procesus inovāciju un tehnoloģiju jomā, bet mums ir arī lieli plāni nākotnei. Vēlos piebilst, ka pēc Naura iniciatīvas tika uzsākta arī cieša DelfinGroup sadarbība ar Banku augstskolu un Rīgas Tehnisko universitāti studiju un pētniecības jomā, strādājot pie tā, lai Latvijas izglītības kvalitāte iet roku rokā ar darba tirgus prasībām,” skaidro Didzis Ādmīdiņš, DelfinGroup valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank padome turpmāk darbosies piecu cilvēku sastāvā, jo 2024. gada aprīlī tai pievienojies uzņēmējs, fintech un IT jomu eksperts Mihails Šafro.

"Lai īstenotu bankas stratēģiju, mēs pieņēmām lēmumu stiprināt bankas padomi un iekļaut tajā piekto padomes locekli – Mihailu Šafro. Mihails ir viens no jaudīgākajiem man zināmajiem profesionāļiem fintech un IT jomās, tāpēc esmu patiesi gandarīts par viņa pievienošanos bankas vadības komandai," norāda Industra Bank padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Pirms diviem mēnešiem padomē tika iecelts arī Latvijas izcelsmes starptautiska mēroga investīciju baņķieris Aleksejs Prokofjevs, kas pieredzi guvis dažādās starptautiskās finanšu institūcijās.

"Esmu apņēmies izmantot savas fintech jomas zināšanas, lai palīdzētu Industra Bank kļūt par vadošu finanšu iestādi ar izciliem digitālajiem pakalpojumiem. Mans mērķis ir veicināt inovatīvu digitālo pakalpojumu attīstību, kas apmierina MVU vajadzības, lai banka būtu efektīvs un pievilcīgs finanšu partneris tās klientiem," komentē Industra Bank padomes loceklis Mihails Šafro

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas sagaida Latvijas Fintech 2023. gadā?

Mārtiņš Bērziņš, bankas Citadele digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs, 06.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju sektorā joprojām spēcīgi jūtams pozitīvais grūdiens, ko atstājusi Covid-19 pandēmija, taču 2022. gads Fintech vidi vietējā mērogā būtiski ietekmējis caur ģeopolitiskajiem satricinājumiem.

Modernās tehnoloģijas jeb fintech šobrīd maina veidu, kā iedzīvotāji saņem banku pakalpojumus arī Latvijā. Ko mums nesīs 2023. gads?

Digitalizācija turpinās straujiem soļiem

Paplašinoties attālināto pakalpojumu klāstam, 2022. gadā turpinājās visaptveroša produktu un pakalpojumu digitalizācija. Tas rezultējies ar to, ka cilvēki arvien mazāk apmeklē banku filiāles - īpaši aktuāli tas bija pandēmijas laikā, taču pagājušogad šī tendence attīstījās. Arvien vairāk organizācijas arī uzņēmumiem sākušas piedāvāt iespējas, kas līdz šim bija pieejamas tikai privātpersonām. Piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bankas ļauj atvērt kontu attālināti un šādā veidā saņemt arī citus pakalpojumus. Tikmēr jaunā paaudze vairāk novērtē robotu tehnoloģijas un dažādus risinājumus, kuri palīdz atrast atbildes pašu spēkiem, piemēram, interaktīvie palīgi, kas noved pie risinājuma bez zvanīšanas klientu apkalpošanas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-komercijas izaicinājumi: cīņā par konversiju

Edgars Valmers, LPB Bank E-komercijas departamenta vadītājs, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru