Jaunākais izdevums

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Ar interesi un vienlaikus ar bažām varēsim vērot centrālo banku rīcību – ko tās darīs? Līdz šim centrālo banku politika bija - turēt likmes praktiski zem nulles. Kopš 2008. - 2009. g. krīzes, faktiski vairāk nekā desmit gadus komercbankām nauda ir bijusi par velti. Liela bezmaksas finanšu masa ir ieplūdusi dažādos finanšu aktīvos. Tas, ko šobrīd varam novērot, proti, dabas resursu, naftas, gāzes, metālu cenu straujš kāpums – notiek tieši minēto faktoru iespaidā. Centrālo banku stimulējošā politika radījusi pārlieku lielu naudas masu un līdz ar to arī inflāciju, ko varas iestādes uzskata par pārejošu parādību.

Kā bankām rīkoties šādos apstākļos, kādu Jūs prognozējat to reakciju?

Bankas šobrīd, un jau vairākus gadus, ir nonākušas interesantos tirgus apstākļos, kad skaidrās naudas resursu atlikums Centrālajā Bankā sniedz negatīvu ienesīgumu, līdzīgi kā ļoti drošu obligāciju ienesīgums, un tajā pašā laikā no otras puses pieaug dzīves dārdzība jeb inflācija, kas samazina klasisko bankas ienākumu avotu – procentu ieņēmumus. Viens no variantiem ir investēt finanšu instrumentos, kas uzvedas līdzīgi inflācijai. Piemēram, ja aug inflācija, tradicionāli aug arī zelta cena. Tāpat arī citu dabas resursu cenas. Var ieguldīt šādos aktīvos, bet šī ”spēle” drīzāk līdzinās spekulācijām, nevis investīcijām.

Šajā kontekstā LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā. Proti, mūsu bankas peļņu lielā mērā veido veicamo darījumu komisiju ienākumi, nevis kā klasiski bankām – augļošana. Klientu darījumi tiek veikti tiešsaistē ar zemām izmaksām, un rezultāti vairāku gadu garumā pierāda, ka darbojamies veiksmīgi.

Eiropas Savienība ir definējusi Zaļo kursu, izstrādājusi taksonomijas regulu, kas motivēs bankas kreditēt tieši zaļos projektus, bet konvenciālajam biznesam iegūt finansējumu kļūs aizvien grūtāk. Kādas sekas tas varētu radīt tradicionālajām bankām?

Ņemot vērā ES uzstādījumus, mūsu Banka savā attīstības stratēģijā ir padomājusi arī par ilgtspējīgu uzņēmumu finansēšanu. Mēs viennozīmīgi būsim gatavi piešķirt īpašas priekšrocības zaļajiem uzņēmumiem – piemēram, tiem, kas ieviesuši vides pārvaldības un audita sistēmu. Jau šobrīd, analizējot darījuma ekonomisko pusi, tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja pašreizējā maksātspēja, bet arī tā spējas pildīt saistības aizdevuma dzīves cikla laikā. Tāpat tiek pievērsta uzmanība vidi saudzējošiem ilgtspējības nosacījumiem. Savus kreditēšanas resursus nākotnē banka galvenokārt plāno koncentrēt tajās tautsaimniecības nozarēs, kas sekmētu Latvijas virzību uz pievienotās vērtības produktu ražošanu, vidi saudzējošu ilgtspējīgu saimniecisko darbību, dažādu nozaru attīstības stabilitāti un prognozējamību.

Piemēram, CO2 neitrālu ēku celšanai varētu būt zemākas aizdevumu procentu likmes, nekā parastas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai. Taisnības labad gan jāatzīst, ka Latvijā nav tik daudz “zaļo” projektu, lai visas bankas varētu izvēlēties kreditēt pārsvarā zaļos, tātad, ja Latvijas bankas vēlēsies aktīvi kreditēt, tās nevarēs būt tik ļoti izvēlīgas. Turklāt, mūsdienās biznesa attīstībai ir pieejamas dažādas finansēšanās alternatīvas – tiesa, banku finansējums joprojām ir viena no vislētākajām.

Vai šis kurss banku sistēmā nevarētu rikošetēt līdzīgi negatīvo procentu likmju rosinātajai inflācijai?

Zaļais kurss finansēšanas jomā šobrīd tikai sākas, un vēl nav skaidrības, kā tas attīstīsies. Turklāt, būtu jāatbild uz jautājumu – cik tas zaļais kurss ir “zaļš”? Zināms, piemēram, ka celtniecības betona ražošana ir ļoti CO2 ietilpīgs process. Lai arī uzbūvētā ēka pēc tam ir ‘zaļa’ un CO2 neitrāla, ilgtspējīga un citām mūsdienu prasībām atbilstoša, – lai šādu ēku vispār uzbūvētu, būs nepieciešams saražot gana daudz CO2. Tas pats ir ar vēja turbīnām atjaunojamās elektroenerģijas ieguvē. Lai turbīnas uzstādītu, nepieciešams ļoti daudz betona, un arī turbīnu plastmasas spārni nesadalās uzreiz pēc to ekspluatācijas beigām. Līdzīgs piemērs ir ar elektromobiļiem, kas nerada izmešus uz ceļiem, tomēr, lai izgatavotu un pēc tam utilizētu pašu akumulatoru, nākas patērēt ļoti daudz resursu.

Domāju, ka šajā jomā vēl ir ļoti daudz jautājumu, un katrā ziņā ir pāragri uztraukties par to, ka bankas varētu nefinansēt vai kaut kā īpaši apgrūtināt citu, “nezaļo” projektu finansēšanu.

Tikko sākuši kļūt populāri dažādi FinTech risinājumi, arī tradicionālās bankas ievieš risinājumus, kas to pakalpojumus padara pieejamākus un ātrākus. Kā attīstīsies šī savstarpējā konkurence par klientu? Varbūt, LPB Bank jau izstrādes procesā ir kāds risinājums, kas konkurences svaru kausus nosvērs tai par labu?

LPB Bank jau tagad būtībā ir FinTech uzņēmums ar bankas licenci: visi mūsu pakalpojumi ir orientēti uz e-tirgotājiem. Sadarbojoties ar LPB Bank, FinTech uzņēmums var pieslēgties Eiropas maksājumu sistēmai STEP2, nosūtot SEPA un drīzumā arī SEPA Instant maksājumus jeb zibmaksājumus. LPB Bank nodrošina Open Data (atvērto datu) risinājumus un dažādu bankas pakalpojumu arhitektūru FinTech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, tādejādi sniedzot klientiem plašu pakalpojumu klāstu tiešsaistes biznesa uzsākšanai “zem viena jumta”. Esam gatavi sadarboties ar licencētām maksājumu iestādēm, kā arī ar nelicencētiem FinTech uzņēmumiem, piemēram, SaaS (programmatūra kā pakalpojums), kuriem ir savas mobilās lietotnes un izstrādāta mārketinga stratēģija. Mēs nepārtraukti sekojam līdzi izmaiņām tiesiskajā regulējumā Latvijā un ES, kas skar jaunas uzņēmējdarbības jomas, piemēram, pūļa dibināšanas platformas, virtuālo valūtu maiņas uzņēmumus un citas, ar mērķi nākotnē uzsākt sadarbību ar tām.

Pasaulē turpina pieaugt kriptovalūtu popularitāte, kas sniedz noteiktu anonimitāti naudas darījumos – lai gan ar šo parādību valdības cīnās gan Latvijā, gan citviet. Kā šī pretstāve varētu attīstīties, un kā šo jauno tendenci varētu izmantot bankas?

Šajā jomā, protams, aktuāls ir AML jeb naudas atmazgāšanas jautājums, tādēļ bankas pret tām attiecas atturīgi. Viens no galvenajiem riskiem darbā ar kriptovalūtu ir naudas izcelsmes avota noteikšana, it īpaši, ja runa ir par kriptovalūtas maiņu pret bezseguma (fiat) naudu. No otras puses, ir pieprasījums iegādāties kriptovalūtu investīciju nolūkos. Eiropas Savienībā veidojas jurisdikcijas, kas regulē to uzņēmumu darbību, kas sniedz pakalpojumus bezseguma valūtu apmaiņai pret kriptovalūtām. Šajā gadījumā var skaidri redzēt naudas līdzekļu izcelsmes avotu, un šādu virzienu var uzskatīt par pakļautu stingriem noteikumiem.

Pašlaik tiek runāts par digitālā eiro ieviešanu. Tas varētu būt līdzīgs kriptovalūtām. Digitālajam eiro bankas noteikti pievienosies.

Kāds būs jūsu minētais digitālais eiro? Vai iedzīvotāji to varēs ģenerēt savos datoros?

Šobrīd tas ir tikai projekta stadijā un pagaidām tiek apspriesta tikai ideja. Princips varētu būt ļoti līdzīgs bitkoiniem: proti, digitālā eiro īpašnieks varēs to glabāt savā mobilajā telefonā vai citā ierīcē kā block-chain. Pretēji bitkoiniem, tas būs centrālo banku regulēts pasākums, ar daudz pamatīgāku izsekojamību. Tā būs vēl viena valūta. Līdzīgi arī ASV pašlaik spriež par digitālā dolāra izveidi. Pagaidām tas viss gan ir tikai idejas līmenī un ir grūti spriest, kā tas attīstīsies. Tas acīmredzami ir kaut kas jauns, kardināli jauna sistēma. Politiķi redz, ka bitkoinu izmantošana ir populāra un pieprasīta, tāpēc vēlas piedāvāt patērētājiem līdzīgu risinājumu, kas būtu caurspīdīgāks un labāk pakļautos sabiedriskajam regulējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs

Db.lv, LETA, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank aktīvu apjoms palielinājās par 10%

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank 2021. gada pirmajā ceturksnī visi svarīgākie darbības un efektivitātes rādītāji atradās labā un stabilā līmenī, neskatoties uz pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi.

Banka turpina aktīvi īstenot savu attīstības stratēģiju, sniedzot visaptverošus bankas pakalpojumus Latvijas uzņēmumiem, nodrošinot e-komercijas pakalpojumus un veiksmīgi attīstot biznesa attiecības ar Fintech uzņēmumiem.

LPB Bank 2021. gada 1. ceturkšņa svarīgākie finanšu rādītāji (neauditēti): bankas aktīvu apjoms – 263,3 miljoni eiro; bankas pamatdarbības ieņēmumi – 3,01 miljoni eiro; bankas kapitāls un rezerves – 33,6 miljoni eiro; peļņa veido 0,889 miljonus eiro. Bankas likviditātes seguma rādītājs sasniedza 138%, bet kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,27%.

Pārskata periodā banka turpināja paplašināt pakalpojumu klāstu e-komercijas sfērā: tika ieviestas divas ekskluzīvas valūtas karšu maksājumu pieņemšanai internetā – MYR (Malaizijas ringits) un MOP (Makao pataka). Ieklausoties klientu vajadzībās, tika uzlabota LPB Bank internetbanka. Turpinot pirms pieciem gadiem iesākto tradīciju, arī šogad banka sadarbojas ar Bērnu slimnīcas fondu. Tagad jauns BKUS sporta kabinets ir aprīkots ar mūsdienīgu podometru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

LETA, 26.05.2022

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais uzņēmējs Mihails Uļmans tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mono izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu

LETA, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uļmans atcelts no Mono valdes priekšsēdētāja amata

LETA, 06.07.2022

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank, reaģējot uz LETA 01.06.2022. publikāciju par Bankas iespējām turpināt darbību, apstiprina, ka tā cieši sadarbojas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un regulāri, reizi dienā, atskaitās par noguldījumu dinamiku un kopējo finanšu situāciju.

Šāda finanšu rādītāju uzraudzība nav nekas neparasts un ir loģisks pasākums, lai laicīgi reaģētu uz iespējamajām izmaiņām. FKTK tiešā uzraudzība nav kāds īpašs uzraudzības režīms, jo FKTK uzrauga tās Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, kas nav Eiropas centrālās bankas uzraudzībā.

FKTK vērtē LPB Bank iespējas turpināt darbību 

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora...

Bankas finanšu rādītāji būtiski pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus attiecīgajā periodā, līdz ar to sagaidāms, ka darbības turpināšana tiks orientēta uz finanšu tehnoloģiju (FinTech) attīstību, kas Latvijas Republikā ir līdz galam neapgūts tirgus. Banka šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 1,435 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā. Visi finanšu radītāji atspoguļo stabilu un efektīvu Bankas darbību. Banku vada profesionāla un pieredzējusi Valde, kas turpina īstenot Bankas stratēģijas mērķus. Neauditētie rezultāti uz 31.05.2022: Bankas likviditātes seguma rādītājs – 154% (min. 100%), kapitāla pietiekamības rādītājs – 17% (min. 8%).

Bankas galveno ienākumu avots ir tieši FinTech un E-komercijas pakalpojumi, apkalpojot maksājumu iestādes, tiešsaistes veikalus un piedāvājot dažādus individuāli izstrādātus tehnoloģiskos risinājumus finanšu jomā. FinTech pakalpojumu attīstība ir Bankas ilggadējs un labi apgūts darbības lauks. Banka turpinās tā attīstību un cer uz plašāku FinTech pakalpojumu piedāvāšanu Eiropas tirgū, kas labvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas finanšu pakalpojumu eksporta nozari. Otrs svarīgs ienākumu avots ir kreditēšanas pakalpojumi, galvenokārt ražošanas nozarē.

Banka 2021. gadā ir samaksājusi 2,9 milj. EUR nodokļos un nodrošinājusi ar darbu vairāk nekā 230 cilvēkiem.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par Mihailu Uļmanu neietekmē ne Bankas vadību, ne tās finansiālo stāvokli, jo Mihails Uļmans Bankā neieņem nevienu amatu un tiešā veidā neietekmē Bankas ikdienas darbību.

100% Bankas akciju pieder daudznozaru holdinga kompānijai “Mono”, kurā Mihails Uļmans ir viens no vairākiem dalībniekiem un valdes locekļiem. Banka nav novērojusi izmaiņas tās akcionāra darbībā. Bankas darbība ir stabila, pilnībā ievērojot visas normatīvos paredzētās regulējošās prasības. Bankas operacionālais darbs un klientu apkalpošana notiek kā ierasts – bez ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank ilggadējas sadarbības laikā kopumā ir piešķīrusi klienta kokapstrādes uzņēmumiem SIA "BS-HOLZ" un SIA "GBM" finansējumu vairāk kā 5 miljonu eiro apmērā, ar mērķi modernas un inovatīvas kokapstrādes rūpnīcas izveidei un renovācijai, ražošanas iekārtu iegādei.

Viena no kokapstrādes rūpnīcām SIA "BS-HOLZ" atrodas Bīriņos, kura ražo līmētās brusas logiem no priedes, ozola, eikalipta un citiem koksnes materiāliem.

Ražošanā tiek izmantota inovatīva vācu tehnoloģija, kas nodrošina, ka logi nebojājas, nedeformējas un to kvalitāte nepasliktinās. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību ražošanas procesā tiek nodrošināta augsta pievienotā vērtība un koksnes kā izejmateriāla maksimāla izmantošana. Ražošanas tehnoloģija pastāvīgi tiek uzlabota. Saražotā produkcija tiek realizēta ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Vācijā, Dānijā, Šveicē, Norvēģijā un Somijā.

Otra kokapstrādes rūpnīca SIA "GBM", atrodas Ciemupē. SIA "GBM" ir viens no vadošajiem līmētās brusas ražotājiem Baltijā, kas specializējas uz speciālo izmēru brusu izgatavošanu. Uzņēmums piedāvā koka logu un durvju līmētās brusas, "Passivehaus" enerģiju taupošas brusas, Glulam-nesošās līmētās koka konstrukcijas, priedes galdniecības dēļus, dekoratīvās līstes, stūrīšus, latas, apdares un grīdas dēļus. Uzņēmums nodrošina bezatlikumu ražošanu - veicot pilnu koksnes pārstrādes ciklu, sākot no apaļkoku sazāģēšanas līdz gatavās produkcijas ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru