Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) Informācijas resursu un tehnoloģiju nodaļas vadītāja.
Antra Stare
Lai gan Anna Andrea veikali ir aizvērti, zīmola attīstība notiek citā līmenī – sadarbībā ar Ergolain Design piedāvājot tekstila izstrādājumus viesmīlības jomas uzņēmumiem.
Vairākus gadus Antra Stare realizēja savu dizaineres un uzņēmējas potenciālu, ražojot un tirgojot tekstilizstrādājumus ar zīmolu Anna Andrea. Viņas firmas zīme bija un joprojām ir aromātiskie spilventiņi. «Aromātiskos laimes spilventiņus es nekur citur neesmu redzējusi. Es tos izdomāju pati, nenokopēju ne no viena. Lielākā pievienotā vērtība ir unikāli produkti ar stāstu, kuri atšķiras no citiem,» viņa uzskata.
Citāda sadarbība
Krīzes laikā Antra veikalus aizvēra, viņa vēlējās iepauzēt Anna Andrea attīstībā – personīgie mērķi bija realizēti un bija nepieciešams atpūsties un gūt atelpu. Tiesa, paralēli mazākos apjomos viņa turpināja izgatavot tekstilizstrādājumus, tirgoja tos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Taču process vairs nebija tik dinamisks.
Antra Leimane
Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.
Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.
«Es vienkārši gribēju būt mājās,» tā par savu lēmumu pamest darbu starptautiskā uzņēmumā Rolls-Royce Marine Norvēģijā, lai ar ģimeni pārceltos atpakaļ uz Latviju, teic Antra Bula
Pirms deviņiem gadiem Antra sakravāja ceļasomas, lai dotos dzīvot pie mīļotā cilvēka, kura dzimtene ir Norvēģija. Viņa nebūt nebija plānojusi tur kļūt par mājsaimnieci, bet aktīvi sāka mācīties norvēģu valodu, lai integrētos sabiedrībā un valodas barjera netraucētu atrast viņas izglītībai un iepriekšējai darba pieredzei atbilstošu darbu. «Darbu atrast bija sarežģīti. Dzīvoju Norvēģijas rietumu krastā, nelielā salā Ulsteinvika, kur ir krietni mazāk darba vietu nekā Oslo. Apmēram gadu sūtīju savu CV, bet atgriezenisko saiti tā arī nesaņēmu. Secināju, ka norvēģiem, visticamāk, šķiet nesaprotams mans vārds un uzvārds, tādēļ manu darba pieteikumu tie pabīdīja maliņā,» atminas Antra.
Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvas «Platīna pele» 2012 apbalvošanas ceremonija norisināsies LIKTA 14. gadskārtējā konferencē «Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība», kas notiks 30. novembrī. Konferences laikā tiks pasniegtas «Platīna pele» balvas četrās nominācijās, kā arī fināla pretendentus apbalvos ar skatītāju simpātijas balvām. Balsošana tiks uzsākta nākamās nedēļas laikā biznesa portālā www.db.lv.
Balvai šogad kopumā tika iesniegts 51 pieteikumus. Balvas «E-pakalpojumi» pozīcijā kā finālisti ir izvēlēti trīs pretendenti: Mobilly autostāvvietu apmaksas lietotnes (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: CityCredit); Swedbank mobilā aplikācija (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: Swedbank), kā arī VSAA elektronisko pakalpojumu izstrāde, ieviešana un uzturēšana projekta «E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība» ietvaros. (pasūtītājs: Valsts reģionālās attīstības aģentūra; izstrādātājs: Exigen Services Latvia)
Pozīcijā «E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem» finālam izraudzīti trīs pretendenti: e-pasta mārketinga serviss Mailigen (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: iMedia); interneta reklāmas kampaņu administrēšanas sistēma JungleExpert (pasūtītājs: Planners; izstrādātājs: Cube), kā arī LetsMT (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: Tilde)
Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.
BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.
BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.
Noslēgusies sabiedriskā apspriešana SIA Bātas avots pieteikumam par Lielbātas avota ūdens izmantošanu pildīšanai pudelēs.
Par to liecina Valsts Vides dienesta paziņojums.
Valsts Vides dienestā SIA Bātas avots lūgusi ūdens resursu izmantošanas atļauju avota ūdens pildīšanai pudelēs. Plānotais ūdens patēriņš ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta šā gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.
DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe šā gada jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.
Iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.
Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.
Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.
Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.
Antra Hanna Pujēna
Modes dizainere Antra Hanna Pujēna Francijā radījusi savu parfīma līniju ar Latvijas zīmolu Cinnamons atelier.
Pirmā smaržu «iziešana tautās» bija Latvijas modes festivāla Riga Fashion Mood Ventspils sesijā. Parfīmu kolekcijā iekļauti 12 aromāti sievietēm un četri aromāti vīriešiem.
Kopš maija vidus Cinnamons atelier parfīms atradis vietu Latvijas modes veikalā Taste Latvia, kā arī Galerijā Rīga. Šī līnija tapusi sadarbībā ar franču parfimēriem. «Mērķis ir radīt savu smaržu autorkolekciju, taču tam man vēl jāpamācās,» atklāj zīmola radītāja Antra Hanna Pujēna.
Izjūt tēlu smaržās
Antras mājas ir gan Rīgā, gan saulainajā Dienvidfrancijā, no kurienes ir viņas dzīvesbiedrs Marsels. Tur netrūkst ziedu un smaržu, tāpēc līdz domai par parfīma līnijas izstrādi viņa nonākusi gluži dabiski. «Esmu diezgan sensitīva būtne. Nevaru, piemēram, apģērbu vai apavus nopirkt internetā– man vajag visu pataustīt, sajust, apdomāt, kā tas iet kopā ar manu būtību, ar manu formu galu galā. Kad skatos ļoti labu filmu vai lasu labu grāmatu, tad bieži ir tā, ka jūtu – tā man sāk smaržot. Un tad es saprotu, ka izlasītais vai redzētais mani ir dziļi aizkustinājis,» stāsta dizainere. Smarža, viņa uzsver, ir viena no maņām, kas māk- sliniekiem ir ārkārtīgi svarīga. «Sākumā man likās, ka būtiskākais ir krāsa, krāsu kombinācija, tad seko kompozīcija, forma, un rodas dizains. Tā es veidoju savas tērpu kolekcijas. Taču arī garša, tauste un smarža ir ļoti lielas baudas, tās visas ir svarīgas, un ne tikai sievietēm,» apgalvo māksliniece. Francijā izstādē viņa iepazinusies ar vairākiem parfimēriem no smaržu dzimtenes Grasas Francijā, ieinteresējusies par šīs industrijas «virtuvi».
Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.
Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.
Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".
"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.
"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.
Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku
Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.
"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.
Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).
"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.
Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.
SIA Bātas avots sācis avota ūdens pildīšanu pudelēs un tirdzniecību.
Pirmā potenciālo pircēju iepazīstināšana ar jauno produktu notika izstādē Ražots Liepājā. Avota ūdeni, kas ņemts no Lielbātas muižas avota Vaiņodes novadā, pilda puslitra, litra un pusotra litra tilpuma pudelēs. Pagaidām cita veida iepakojumu nav plānots izmantot, izstādē db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Jana Kreidere.
Plānotais ūdens patēriņš, saskaņā ar pieteikumu Valsts Vides dienestā, ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta 2012.gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.
DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe pērn jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.
Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas pret Covid-19 imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju, šodien žurnālistiem pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) augusta sākumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī par fiktīvas vakcinācijas veikšanu kādā vakcinācijas centrā aizturēja 1972., 1974., un 1976.gada dzimušas sievietes, tai skaitā arī medicīnas māsu, informēja VP.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka šīm sievietēm bija sadalītas lomas. Divas sievietes organizēja personu, kuras nevēlas vakcinētas, bet ir gatavas maksāt, lai saņemtu Covid-19 sertifikātu, meklēšanu, kā arī naudas pieprasīšanu un pieņemšanu. Savukārt vakcinācijas centra medmāsa imitēja vakcīnas injekciju personām, kuras bija samaksājušas par Covid-19 sertifikātu un ieradušās vakcinācijas vietā ar iepriekš sagatavotu zīmīti.
Vairumtirdzniecības veikala Orange Cash & Carry apgrozījums ir pieaudzis par 40 %, salīdzinot ar 2011. gadu, un sasniedzis 10,94 miljonus Ls.
Situācija tirgū ļauj prognozēt, ka šogad tiks sasniegts vēl 30-40 % liels apgrozījuma kāpums, salīdzinot ar 2012. gadu.
«Veikala finanšu rādītāju straujais pieaugums galvenokārt skaidrojums ar tā īpašnieka – SIA Rskorpions – veiksmīgi paplašināto savu iepirkumu portfeli un dažādoto preču sortimentu, uzsākot sadarbību arī ar vietējiem izplatītājiem. Tādā veidā ir uzrunāta arvien lielāka pircēju auditorija, kas atspoguļojas pieaugošos finanšu rādītājos – Rskorpions pagājušajā gadā dubultoja savu apgrozījumu un peļņu, salīdzinot ar 2011. gadu: uzņēmuma neto apgrozījums pērn bija 10,94 miljoni latu, pārskata gada peļņa – 157 tūkstoši latu. Savu artavu uzņēmuma kopējā rezultātā deva arī vairumtirdzniecības veikals Orange Cash & Carry, kur vienuviet pieejams plašs pārtikas produktu un citu preču sortiments par vairumtirdzniecības cenām, turklāt ar iespēju uzņēmumiem maksāt uz vietas skaidrā naudā,» skaidro Orange Cash & Carry koncepta attīstītāja, SIA Rskorpions valdes priekšsēdētāja Antra Sietiņa.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatētajiem pārkāpumiem pērn decembrī Gan Bei restorānos ir uzstādīti citi kases aparāti, tomēr daļā no Gan Bei restorāniem pirmčeki joprojām tiek rakstīti ar roku, aģentūrai LETA apstiprināja Gan Bei restorānu pārvaldītājas SIA Lage Ko mārketinga vadītāja Antra Ozoliņa.
Viņa skaidroja, ka tas ir tāpēc, ka tehnisku iemeslu dēļ daļā no uzņēmuma struktūrvienībām nav iespējams izdrukāt šos pirmčekus no kases aparāta. Taču gala čeki, kas klientiem tiek izsniegti pēc norēķināšanās, tiek izdrukāti no kases aparātiem.
Uzņēmums patlaban strādā, lai tuvākajā laikā visās uzņēmuma struktūrvienībās arī pirmčeki tiktu izdrukāti no kases aparāta, teica Ozoliņa.
Tiesa, cik tieši lielā daļā restorānu patlaban pirmčekus nav iespējams izdrukāt un kad tieši visās struktūrvienībās būs nodrošināta pirmčeku izdrukāšana no kases aparāta, Ozoliņa nevar pateikt.
Lage Ko pārstāve atzīmē, ka visas uzņēmuma struktūrvienības patlaban ir aprīkotas ar rezerves kases aparātiem un sistēmām, ko ir pārbaudījis un par atbilstošām noteikumiem atzinis VID.
Latvijā ar priekšlasījumu uzstāsies bijušais ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma līderis, tagad starptautiski atzīts pārmaiņu vadības eksperts Antonio Fernandess, informē starptautiskās konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatori.
Fernandess, reiz dēvēts arī par King Tone, ir spilgta un neparasta personība, kas spēja motivēt pārmaiņām un pārveidoja savu 7000 cilvēku lielo bandu par aktīvu un organizētu sociālo kustību ar milzīgu spēku vietējā komūnā. Tīņu gados viņš ir bijis atkarīgs no kreka, par narkotiku izplatīšanu notiesāts uz 15 gadiem, bet pēc iznākšanas no cietuma sācis pārveidot savu un apkārtējo cilvēku dzīvi.
Latin Kings ir viena no vispazīstamākajām narkotiku bandām ASV, Ņujorkā tās nodaļu 1986.gadā, esot cietumā, izveidoja Luiss Felipe. 90.gadu otrajā pusē Felipe nodeva vadību Fernandesam, jo šim «leitnantam» tuvākajā laikā nedraudēja cietums.
Aizvadīta šā gada Ēnu diena, kurā līdzdarbojās arī Dienas Bizness.
Dienas Bizness žurnālistus, redaktorus un maketētājus kopumā ēnoja seši jaunieši no Rīgas, Dobeles, Krāslavas, Rudzātiem un pat Taizemes.
Sākumā ēnas iepazinās ar izdevniecības Dienas bizness vēsturi, izdevumiem un ikdienas darbu. Divas ēnas izvēlējās vērot portāla darbu un devās uz Rīgas Krēslu fabriku, kurā ar tās darbu iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis. Ēnas Beatrise Elīza Ozoliņa un Ilva Zonne kopā ar žurnālisti Montu Glumani veidoja materiālu portāla db.lv sadaļai Kā top?
«Redakcijā ir brīva un patīkama atmosfēra, kur var redzēt, ka darbiniekiem patīk tas, ko dara. Es nebiju gaidījusi, ka dosimies līdzi uz interviju. Nezināju, ka krēslu ražošanas process ir tik interesants,» komentē Ilva Zonne, Rīgas 84. vidusskolas skolniece.
Pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Datakom” sadarbībā ar Latvijas IT klastera biedriem un partneriem radījis universālu datu integratoru, kas nodrošina datu tiešsaistes apmaiņu starp grāmatvedības sistēmu un mobilās “All-in-one” kases sistēmas “Tiki-Taka Pay” vadības portālu.
Kopš 2018. gada “Tiki-Taka Pay” izveidē un attīstībā “Datakom” investējis vairāk nekā 300 000 eiro.
Ar jaunizveidotā datu integratora palīdzību uzņēmumiem ir iespēja efektīvi un ātri analizēt savus datus, neuztraucoties par papildus izdevumiem. Tas bez maksas ir pieejams ikvienam uzņēmumam Latvijā, kas izmanto mazo un vidējo uzņēmumu vidū populārākās grāmatvedības sistēmas – “Visma Horizon” un “Jumis Pro”.
Jaunā datu integratora izveidē investēti 30 000 eiro. "Ikviens uzņēmums – vai tas ir liela veikalu tīkla turētājs vai neliela kafejnīca, ir pelnījuši strādāt efektīvi un analizēt sava uzņēmuma datus, neuztraucoties, ka tas būs slogs biznesam. Tāpēc šajā smagajā Covid laikā, vēloties nākt pretī uzņēmējiem, radījām rīku, kurš būs pieejams visiem “Visma Horizon” un “Visma Tildes JumisPRO” lietotājiem. Turklāt, neprasot par to maksu, kā par unikālu programmatūras izstrādi," stāsta “Datakom” inovāciju direktors Edijs Tanons.
Lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu vairumtirgotāja SIA Konekesko Latvija pērn palielinājusi apgrozījumu par 20,52% līdz 35,66 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.
Tāpat pērn vērojams arī uzņēmuma peļņas kāpums līdz 2,33 miljoniem latu.
Pārdošanas ieņēmumu straujais kāpums skaidrojams ar pārdoto lauksaimniecības tehnikas apjomu, norāda uzņēmuma pārstāvji.
Šogad, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju, Konekesko Latvija neplāno tirdzniecības apjoma pieaugumu, norāda uzņēmuma vadība.
Somu Konekesko Oy piederošā SIA Konekesko Latvija reģistrēta 1999. gadā. Koncernā ietilpst mātes sabiedrība SIA Konekesko Latvija un SIA TP Real Estate, kura pamatdarbība saistīta ar nekustamā īpašuma attīstīšanu un uzturēšanu.
Uzņēmuma pamatkapitāls veido 4,64 miljonus latu un tajā nodarbināti 74 strādājošie. Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētāja Antra Spickus, kā arī valdes locekļi Valdis Dainis, Egīls Misāns un Ainārs Reinolds.
Tā kā restorānos Gan Bei joprojām tiek turpinātas krāpnieciskas darbības ar kases aparātiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) patlaban jau izskata iespēju slēgt vai nu kādu šī uzņēmuma struktūrvienību, vai apturēt visu uzņēmuma darbību, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis norādīja, ka, neskatoties uz to, ka pagājušā gada nogalē tika atklāts un plaši atspoguļots Gan Bei gadījums, citi uzņēmumi joprojām turpina veikt krāpnieciskas darbības. Šogad janvārī ir veiktas deviņas pārbaudes dažādos uzņēmumos, un visās šajās pārbaudēs ir atklāti pārkāpumi.
«Tie ir populāri un zināmi Vecrīgas restorāni, viesnīcas, biljarda klubi un citas izklaides vietas. Ņemot vērā izskanējušo Gan Bei gadījumu, šie uzņēmumi sākuši rūpīgāk slēpt savus pārkāpumus, nomainījuši kases aparātus, aizbildinās ar kases lentu pazušanu vai sadegšanu, izdomā citas leģendas, taču turpina iejaukšanos kases aparātu darbībā,» sacīja Čerņeckis.
Ar profesionālu darbinieku nepietiekamības problēmām saskaras gan attīstītajās, gan attīstības valstīs visā pasaulē; Latvijas loģistiķi izceļ specifiskas izglītības trūkumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Loģistikas nozare visā pasaulē piedzīvo kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tas secināts Pasaules Bankas (PB) nesen publicētajā ziņojumā Loģistikas kompetences, prasmes un apmācība.
Lai gan Latvija pētījumā atsevišķi nav apskatīta, tajā minētie secinājumi saskan ar nozares speciālistu teikto. Loģistikas kompānijas jau gadiem pašas apmāca savus darbiniekus, jo izglītības iestāžu programmu saturs uzņēmumu reālajām vajadzībām īsti neatbilst, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš. Mācību iestādes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gan ir sadarbojušās ar LLA atsevišķos mācību priekšmetos. Kā risinājumu viņš redz, ka uzņēmēju organizācijas novirzītu daļu līdzekļu atsevišķu kursu organizēšanai, lekcijām piesaistot loģistikas profesionāļus. Savukārt Rietumeiropā universitāšu pētniekus motivē iespēja piesaistīt ES fondus konkrētiem mērķiem, sadarbojoties biznesa un akadēmiskajai videi.
Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadus sena vēsture. Spieķu darinātāja Antra Plavgo šajā jomā darbojas aptuveni 30 gadus.
A. Plavgo stāsta, ka Siguldā spieķi ir atpazīstamākais un senākais simbols. Gadu laikā spieķu darināšanas tehnoloģija nav mainījusies. Vienīgais, kas mainījis, ir tas, ka kādreiz tos karsēja karstos pelnos, vēlāk sāka vārīt. Pirmie spieķi bija ar visu mizu, un tad bija jākarsē tikai roktura daļa.
Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt. Lai cits no cita atšķirtos, viens spieķus sāka vārīt visā garumā, cits spieķos dedzināja ornamentus un tos krāsoja. Spieķu krāsošanai sākotnēji izmantoja zaļo un sarkano tušu, jo citu krāsu nebija.
AS Reģionālā investīciju banka (RIB) un SIA RSkorpions ir parakstījušas līgumu par aizdevuma piešķiršanu 4,7 miljonu eiro apmērā Orange Cash&Carry veikala, noliktavas un biroja ēkas iegādei, kā arī uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.
“Mūsu nozarē telpām, to specifikai un atrašanās vietai ir būtiska nozīme. Atrast analogas telpas ir grūti, jo īres tirgus ar specifiskiem objektiem ir ierobežots. Tāpēc mēs rūpīgi izsvērām un izvērtējām sadarbības iespējas un nekustamā īpašuma tirgus tendences. Kļūstot par objekta īpašnieku, tas mums palīdz samazināt ikmēneša izdevumus, kā arī nodrošina iespēju precīzi plānot budžetu un tā turpmāko attīstību. Esam sabalansējuši faktiskos īres izdevumus, nofiksējot tos ar ilgtermiņa kredīta maksājumu. Redzam šo kā iespēju laiku, lai investētu tālākajā uzņēmuma attīstībā,” komentē SIA RSkorpions valdes locekle Antra Kalniņa.
“Pandēmija daudzās nozarēs ir ienesusi neparedzētas korekcijas un neskaidrību par izaugsmes iespējām tuvākajā nākotnē. Uzņēmumi ir kļuvuši piesardzīgāki un daudz nopietnāk izvērtē savus attīstības plānus un finansējuma piesaistes iespējas. Arī banka finansējuma piešķiršanai nepieiet formāli, bet ar izpratni par individuālu risinājumu atrašanu dažādu nozaru uzņēmumiem. Pie tam šobrīd uzņēmumi, kas domā par attīstību un kaļ tālākos izaugsmes plānus, var izmantot izdevīgas aizņemšanās likmes, lai saņemtu salīdzinoši lētu finansējumu. Šoreiz mūsu atbalsts klientam sniedzis iespēju iegādāties ēku, kurā notiek Orange Cash&Carry galvenā darbība un attīstība. Tādejādi uzņēmums no ēkas īrnieka kļūs par tās īpašnieku,” saka AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.
Liepājas tiesa pasludinājusi uzņēmēju Andri Griģi par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.
Maksātnespējas process pasludināts trešdien, 3. jūlijā.
Kā liecina informācija reģistrā, kreditori savas prasības pret uzņēmēju var iesniegt viena mēneša laikā maksātnespējas administratoram Raivo Sjademem.
Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš izsolīti dažādi A. Griģim piederoši īpašumi.
Pērnā gada sākumā tika izsolīts uzņēmējam piederošais gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes bekons. 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei.
Uzņēmumu SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2010.gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. Vēršoties tiesā pret A. Griģi un viņa ģimeni, a/s Swedbank prasības pieteikumā bija norādījusi, ka kopējais Griģa personisko saistību apmērs varētu veidot gandrīz 60 milj. eiro (42 milj. Ls). Parādsaistības viņš galvojis ar uzņēmumu Elefant Hotel (vēlāk V.B.O., bet savulaik arī Hotels Development Group), Mēs Liepājai ( Serviss RC), Property Pool, Līvu namu īpašumi un vienu sev piederošu īpašumu. Viņam piederēja arī Rožu galerija (33%), Bank Hotel (33,3%), Mūkusalas biroju centrs (50%), Serviss RC (33,33%), Vecpilsētas viesnīcas (50%), Keramos (50%) un B.V.L. (100%).
Starptautiskajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) gadatirgū 11 valstu un 59 uzņēmumu konkurencē šogad triumfēja SMU Simple+ no Latvijas, Madonas Valsts ģimnāzijas, informē Junior Achievement Latvija Mārketinga vadītāja Antra Laumane.
Savukārt SMU Re-Mixx un SMU Double Tray no Nīderlandes attiecīgi ieguva balvas nominācijā Inovatīvs produkts un Labākais stends. Turklāt SMU Re-Mixx vēl saņēma Junior Achievement Latvija ALUMNI balvu International Potential Award.
Nominācijā Sociāli atbildīgs bizness balvu ieguva SMU SMEJ UF no Zviedrijas, par labāko pārdošanas komandu tika atzīts SMU Eureka no Turcijas, labākā video reklāma – SMU T-Inves no Turcijas.
Junior Achievement Europe vadītāja Kerolaina Dženere (Caroline Jenner) uzsver: «Aptuveni 14 miljoniem jauniešu Eiropā nav izglītības un pastāv ļoti augts jauniešu bezdarba līmenis, vidēji ES valstīs tas ir 21%. Pētījumi rāda, ka jauniešiem, kuri skolas laikā četras reizes ir saņēmuši kādu uzņēmējdarbības izglītības vai karjeras izglītības pieredzi, iespējas kļūt par bezdarbniekiem samazinās attiecīgi piecas reizes nekā tiem, kuri nav saņēmuši nekādu praktiskās izglītības pieredzi. Tāpēc tādas praktiskās biznesa izglītības metodes kā Skolēnu mācību uzņēmumu programma ir nozīmīgas jauniešu bezdarba mazināšanā un labklājības veicināšanā.»
Būvmateriālu ražotājs «CEMEX, S.A.B. de C.V.» («Cemex») klajā laidis digitālu platformu komunikācijai ar klientiem - «CEMEX Go.», informē «CEMEX Latvija» Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Antra Savleviča.
Šī gada novembrī platformu sāks izmantot «Cemex» klienti ASV un Meksikā, 2018.gada laikā aptverot citas «Cemex» valstis. Platformas izveidē «Cemex» sadarbojies ar saviem ilgtermiņa partneriem IBM un «NEORIS».
«CEMEX Go» ietvers pilnu pakalpojumu klāstu, kas klientu sadarbību ar «Cemex» padarīs mazāk birokrātisku, samazinās to administratīvo slogu un sniegs iespēju sekot informācijai vienmēr un visur. Platformā klienti varēs pārskatīt darījumu vēsturi, izsekot piegādēm, izmantojot GPS, saņemt ziņojumus par pasūtījumu izpildi, veikt tajos izmaiņas un pārraudzīt visu ar sadarbību saistīto informāciju.
«Cemex» ir starptautisks būvmateriālu ražošanas uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs.
Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt, stāsta spieķu darinātāja Antra Plavgo.
Spieķu veidošanas process sākas ar to, ka spieķu klūgas tiek vārītas kannā, lai tos varētu izlocīt. Pēc vārīšanas procesa notiek locīšana, kamēr materiāls vēl karsts. Mazās spieķu klūgas A.Plavgo loka pati, bet darbā ar lielajām nāk talkā vīrs.
Spieķu gatavošanai koki tiek iegūti tuvējā mežmalā - tiek griezti krūkļu, lazdu, ievu, kārklu dzinumi. No viena koka dzinuma iznāk tikai viens spieķis. Mazajiem suvenīrspieķīšiem materiāls ataug katru gadu, toties lielajiem piemērotus izejmateriālus nākas meklēt pa visu Latviju, vienojoties ar zemes īpašniekiem. A. Plavgo teic, ka viņas mīļākais koks ir krūklis, jo visvieglāk taisnojams.
«Kārkla dzinums tiek izvārīts, lai ir karsts un elastīgs, un tad no tā tiek pagatavots spieķis. Jānomizo spieķa izvārītā, karstā daļa. Pēc tam notiek spieķa locīšana un tas tiek «iemasēts», lai būtu taisns,» rāda A. Plavgo.
