Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Nolūkā informēt patērētājus par mājražotājiem tos apvieno atbalsta biedrībā .

Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes loceklis Agris Locs stāsta, ka sākums biedrības izveidei bijis pavisam prozaisks. Pirms vairākiem mēnešiem idejas autoram nācies smagi vilties, nopērkot vistu lielveikalā, pēc kuras termiskas apstrādes tā esot garšojusi pēc balinātāja. Tad arī sākušies pašmāju zemnieku un mazo uzņēmumu saražotā meklējumi. «Vienuviet nekā nebija,» atceras Agris Locs. Viņš sācis ar meklējumiem internetā, bet, nezinot konkrētas saimniecības nosaukumu, rezultātu neizdevās iegūt. Izpētīta un izmēģināta arī PVD mājaslapa, kur norādīta saimniecību adrese un novads, taču kontakti nebija uzrādīti.

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver iespējas pievērsties kazkopībai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Viņa norādīja, ka daļa Latgales lauksaimnieku Āfrikas cūku mēra dēļ ir pārtraukuši nodarboties cūkkopību un izrāda interesi par kazkopību, tāpēc ar laiku reģionā varētu palielināties kazkopju skaits. «Āfrikas cūku mēra dēļ daudzi Latgales pusē ir izkāvuši cūkas un tur parādās vēlme šo nozari attīstīt. Redzēsim, kā būs,» sacīja Piliena.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka Rēzeknes puses zemnieki, kas nodarbojas ar kazkopību vai plāno to darīt, apsver iespējas veidot kooperatīvu piena nozarē. «Pieciem zemniekiem Latgales pusē ir iniciatīva dibināt kooperatīvu, bet man ir grūti spriest, vai viņi to realizēs līdz galam," sacīja Piliena, piebilstot, ka zemnieki patlaban vāc informāciju par iespējamo atbalstu kooperatīva veidošanā un nākamajā gadā izlems, vai kooperatīvu dibināt.

Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus prestižākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā – Latvijas Arhitektūras gada balvai, kuras mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sasniegumus un veicināt augstvērtīgu arhitektūras attīstību.

Šogad var iesniegt arī darbus, kas nodoti ekspluatācijā iepriekšējos gados. Latvijas Arhitektu savienība aicina arhitektus, pasūtītājus, būvniekus, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas iesniegt darbus konkursam līdz 1.martam.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir prestižs apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas akcentē un cildina izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūras nozarē. Balvas pasniegšanas ceremonijas mērķis ir parādīt un popularizēt Latvijas arhitektu sasniegumus un veicināt nozares attīstību. Konkursu organizē Latvijas Arhitektu savienība.

Visi Latvijas Arhitektūras balvai pieteiktie darbi tiks vērtēti divās kārtās, pēc vienādiem un vienlīdz svarīgiem kritērijiem: ideja un koncepcija, projekta vienotība jeb vai darbu iespējams uzskatīt par vienotu veselumu, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Žūrijas sastāvā šogad ir arhitekti Ilze Mekša, Gunta Grikmane, Agnese Lāce un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus, rakstnieks Pauls Bankovskis un dizainers Artūrs Analts. Otrajā kārtā nominantus vērtēs Fināla žūrija, ko tradicionāli veido pieredzējuši arhitekti no ārvalstīm, kā arī viens Atlases žūrijas pārstāvis.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

20. maijā jau trešo reizi norisināsies Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo cilvēku tīklošanās pasākums, kurā aicināts piedalīties jebkurš interesents.

Šoreiz plānota ļoti aktuāla tēma – pārmaiņas. Kā tās ietekmē katru no mums, kā izdzīvot uzņēmumiem un ne tikai izdzīvot, bet izmantot pārmaiņas savā labā?

Jau ierasts, ka ikkatra biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (#esiLV) virtuālā saieta pievienotā vērtība ir lektori, kas stāsta par uzņēmējiem nozīmīgām tēmām. Šoreiz ar pieredzi dalīsies un ar priekšlasījumu “Pārmaiņas ir uzņēmumu jaunais draugs” uzstāsies Normandijas menedžmenta un biznesa skolas profesors un Mākslīgā intelekta programmas direktors, kā arī transformējošās līderības konsultants Agnis Stibe, kas šobrīd dzīvo Parīzē.

A.Stibe ir četrkārtējs TEDx runātājs, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pārliecinošas pilsētvides pētniecības nozares dibinātājs, sadarbojas ar daudziem uzņēmumiem un organizācijām. "Pārmaiņas notiek visu laiku, visiem un vienmēr. Filozofi saka – nekas nav tik pastāvīgs kā pārmaiņas. Un, ja tas ir kaut kas, kas vienmēr ir, tad mums labāk ar to ir labi sadzīvot," tāda ir prof. A.Stibes pārliecība un vienkāršā valodā ar uzskatāmiem piemēriem viņš to rāda un māca arī citiem. Viņš regulāri dažādās valstīs sniedz priekšlasījumus un meistarklases par transformācijas un pārmaiņu tēmu un nozīmi.

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Šogad Liepājas domes izsludinātajā nevalstisko organizāciju (NVO) projektu līdzfinansēšanas konkursā tika iesniegti 34 projektu pieteikumi, no kuriem finansiālu atbalstu guvuši 27 projekti. Kopumā piešķirts līdzfinansējums 28 000 eiro apmērā.

Liepājas pilsētas domes Nevalstisko organizāciju projektu konkursa izvērtēšanas komisija 14 projektiem (no 27) piešķīra visu lūgto līdzfinansējuma summu, pārējie tika atbalstīti daļēji.

Pirmo reizi šogad projektu konkursā startēja tādas NVO kā biedrība Gaismiņa, Sociālo vajadzību centrs KLINTS, Liepājas baltkrievu kopiena Mara un biedrība ETNO Liepāja.

Biedrības Gaismiņa projekts «Gaismiņām būt» paredz pilnveidot biedrības dalībnieku prasmes un veicināt emocionālo, sociālo, vokālo izaugsmi, popularizēt biedrības darbību un sasniegumus, kā arī motivēt un novērtēt jauniešu sasniegumus.

Pēc sabremzēšanās eksporta tirgos, kosmētikas ražotājs Stenders turpina augt Latvijā

«Pašlaik primāri fokusējamies uz Baltijas reģionu – Latvijas pārdošanas apjomi iepriecina un Baltijā turpinām izaugsmi vidēji par 12% pret iepriekšējo gadu. Latvijā veiksmīgi turpinām sadarbību ar universālveikalu Stockmann, Douglas veikalu tīklu un lielveikaliem Sky,» saka Baiba Čipa-Ziemele, Stenders starptautiskās pārdošanas un mārketinga vadītāja. Latvijas pārdošanas apjomi veido vairāk nekā 40% no kopējā apgrozījuma.

Pēdējā gada laikā ir notikusi Stenders eksporta attīstības sabremzēšanās. Līdz ar to galvenais uzsvars aizgājušā gadā bija uz darbības procesu un partneru optimizāciju, efektivitātes uzlabošanu un zīmola koncepcijas stratēģijas stiprināšanu ārpus Latvijas. Paralēli tam, uzņēmums turpina strādāt pie jaunu produktu izstrādes. Šobrīd uzņēmuma portfelī ir 280 produkti. Kompānijai ir 210 franšīzes veikali un vairāk nekā 80 tirdzniecības vietas 25 pasaules valstīs.

Jau otro gadu Ventspils Augsto tehnoloģiju parks sadarbībā ar IdeaHouse aicina Kurzemes uzņēmumus pieteikties Kurzemē ražoto produktu izstādei Elementi 2013.

Izstāde ir iespēja ražotājiem divu nedēļu garumā veicināt sava produkta popularizēšanu gan dažādās Kurzemes pilsētās, kur tiks izvietotas oriģinālas plakātu ekspozīcijas, gan interneta vietnē kurzemerazo.lv.

Kampaņas laikā, kas norisināsies februāra beigās un marta sākumā, internetā varēs nobalsot par interesantāko, inovatīvāko, radošāko, skaistāko, garšīgāko, noderīgāko, praktiskāko un vienkārši vislabāko Kurzemē radīto produktu. Uzņēmums, kas kampaņas laikā būs ieguvis vislielāko balsu skaitu, saņems arī pārsteiguma balvu. Pagājušajā gadā par produktiem pavisam tika atdoti vairāk nekā 24 tūkstoši balsu.

Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka atzīta par pērnā gada labāko sabiedrisko jaunbūvi Latvijā

Divdesmit gadus lolotais projekts, kas pērn piedzīvoja krāšņu atklāšanu, bet teju kā ieguva negatīvu publicitāti, pateicoties jumtā konstatētai sūcei, kuru, tur, iespējams, radījuši putni, triumfējis ikgadējā Latvijas Būvnieku asociācijas konkursā Gada labākā būve Latvijā 2014. Konkurss šogad notiek jau 17 reizi, tā mērķis ir noteikt un popularizēt viskvalitatīvāk uzbūvētās, ekspluatācijā efektīvākās un drošākās būves Latvijā 2014. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību, popularizēt labos piemērus, motivēt nozares pārstāvjus jauniem sasniegumiem, norāda asociācijā.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju būtu pozitīvi noskaņoti pret uzņēmumu, kurā jāstrādā tikai sešas stundas dienā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Kā Jūs vērtējat uzņēmumu, kurš piedāvā sešu stundu darba dienu?» 46% respondentu norādījuši, ka vērtē to pozitīvi, jo šāda diena ir produktīvāka. 24% aptaujāto ir labvēlīgi noskaņoti, norādot, ka tādējādi darbiniekiem ir labāks darba un privātās dzīves balanss. Savukārt 14% aptaujas dalībnieku atzīmējuši atbilžu variantu «Pozitīvi, jo uzņēmums ir ar progresīvu domāšanu».

Tajā pašā laikā 11% respondentu norādījuši, ka uzņēmumu ar šādu darba laiku vērtē negatīvi, jo tādā darbavietā, visticamāk, ir mazs atalgojums. Savukārt 5% savu negatīvo nostāju pamatojuši ar faktu, ka sešās stundās nevar pagūt visu izdarīt.

«Lai gan lielākā daļa aptaujāto būtu iepriecināti strādāt uzņēmumā ar sešu stundu darba laiku, jāapzinās, ka šāds modelis nebūs efektīvs vienmēr un visur,» aptaujas rezultātus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka ražojošie uzņēmumi ar 24h nepārtrauktu darbību nav ieinteresēti samazināt darba dienu, jo tas rezultētos ar papildu darbaspēka piesaisti, līdz ar to arī ar administratīvo izmaksu pieaugumu. «Piemēram, mēs CV Market pārdošanas komandas darba laiku esam noteikuši no plkst.9.00 līdz plkst.17.00, jo uzskatām, ka rezultāts ir svarīgāks par formalitātēm. Mēs rūpīgi atlasām profesionāļus, kas ir pašmotivēti un spēj sasniegt izcilus rezultātus pat strādājot 7h darba dienu,» norāda Kolosovs.

Jau desmito reizi Dienas Bizness meklē Latvijas biznesa tīģeri

Laikraksts Dienas Bizness un speciālistu darba portāls Cvmarket.lv ir izvēlējušies gadskārtējā konkursa «Biznesa tīģeris 2014» desmit pusfinālistus. 21. maijā notiks konkursa pusfināls, kur tīģeri tiksies ar žūriju, prezentēs sevi, uzņēmumu un savus kopīgos panākumus.

Pusfinālā izkristalizēsies pieci līderi, kuri tiksies finālā 17. jūnijā. Pretēji citiem gadiem, kad tikai žūrija noteica «tīģerīgākos» pretendentus, šogad žūrija lems par četriem atbilstošākajiem pretendentiem un piekto izvēlēsies interneta lietotāji, iepazīstoties ar kandidātiem Cvmarket.lv un balsojot – Dienas Biznesa portālā db.lv. «Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Biznesa tīģera titula kandidātu sniegumu būs iespējams vērtēt ne tikai stingrajai žūrijai, ņemot vērā no sagatavotās pretendentu prezentācijas un iesniegtos finanšu datus, kas apliecina uzņēmuma vai nodaļas izaugsmi, bet būs iespēja iesaistīties arī visiem interneta lietotājiem,» saka Inga Daliba, Cvmarket.lv mārketinga menedžere. Speciālistu darba portālā Cvmarket.lv būs apskatāmi profili, kur būs iespēja iepazīties ar kandidātu video un foto vizītkarti, kā arī uzzināt viņu dzīves moto vai pamatojumu, kāpēc ir pelnījuši nosaukumu par Biznesa tīģeris.

Dizaineri Čārlzs Bušmanis un Elīna Bušmane sadarbībā ar dizaina domāšanas eksperti Signi Adamoviču izdevuši pirmo dizaina domāšanas atbalsta materiālu latviešu valodā «Dizaina domāšanas instrumentu komplekts».

Dizaina domāšanas metožu apkopojums izdots kāršu formātā. Tas sastāv no 56 kārtīm, kurās ietilpst 46 uzdevumi, kas vada kāršu lietotāju cauri dizaina domāšanas procesam. Uzdevumi papildināti ar ilustrācijām un shēmām. Kāršu komplekts iepakots metāla kārbiņā, lai to būtu ērti nēsāt līdzi somā.

«Tā kā mūsu sabiedrība strauji attīstās un mainās, ir nepieciešami jauni instrumenti, lai radītu un adaptētu produktus un pakalpojumus jaunajai klientu realitātei. Jaunuzņēmumiem un publiskajam sektoram dizaina domāšanas metodes kalpo kā instrumenti, kas palīdz iegūt detalizētu priekšstatu par klientiem un dod iespēju pakalpojumiem kļūt efektīvākiem un lietotājiem draudzīgiem – mazāk rindu, atvieglotas procedūras, uzlaboti e-pakalpojumi,» saka E. Bušmane.

Omniva paplašina pakomātu tīklu, izstrādā jaunus e-risinājumus, audzē peļņu, noskata jaunu loģistikas centru.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Igaunijas pasta meitas uzņēmuma SIA Omniva valdes locekle un Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare. Omniva grupai šis ir izrāviena gads, jo Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem ir fantastisks pieaugums gan ienākumu, gan sūtījumu skaita, gan peļņas ziņā. Pērno gadu Lietuvas uzņēmums noslēdzis «pa nullēm», bet šogad astoņos mēnešos tā peļņa jau ir virs 100 tūkst. eiro. Savukārt Latvijas Omnivas sūtījumu bizness pērn gada laikā nopelnījis 185 tūkst. eiro, bet šogad pirmajos astoņos mēnešos – jau 460 tūkst. eiro. Kaut arī sūtījumu skaits Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, Omnivas peļņa tur ir zemāka. Tam pamatā ir lielāka konkurence, jo gan DPD, gan Lietuvas pastam ir savi sūtījumu termināļi, kā rezultātā «ir liels spiediens uz cenu».

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Turpmāk Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē būs pieci, nevis septiņi cilvēki. Tāpat tai apstiprināts jauns nosaukums - Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija. Iepriekš organizācijas nosaukums bija Latvijas Startup asociācija "Startin.LV".

Organizācija "Startin.LV", kuras mērķis ir attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu un popularizēt jaunuzņēmumu kustību, valdi ievēl reizi divos gados. Uz piecām valdes locekļu vietām pretendēja 12 kandidāti, no kuriem divi arī līdz šim ir bijuši valdē.

Pēdējos divus gadus Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju "Startin.LV" vadīja valde septiņu cilvēku sastāvā. Tajā strādāja Egita Poļanska, Līva Pērkone, Jānis Rozenblats, Dagnija Lejiņa, Jānis Bite, Lauma Gailīte un Sergejs Jakimovs.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē nākamos divus gadus darbu turpinās uzņēmuma "Mailigen" vadītājs Jānis Rozenblats. Pārējiem jaunievēlētajiem biedriem - "Lokalise" līdzdibinātājam Petr Antropov, "Edurio" pārstāvei Agnesei Veckalnei, "Squad Robotics" dibinātājam Didzis Dejus un "Nordigen" līdzdibinātājam Robertam Bernānam šis būs pirmais pilnvaru termiņš Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē. Priekšsēdētāju valde izvēlēsies decembra sākumā.

Latvijas augļu un ogu vīnu konkursa 2014 apbalvošanas ceremonijā par labāko vīna darītavu atzīta SIA Lejasķērzēni, kas ražo Naukšēnu mājas vīnu un konkursa kopvērtējumā saņēma visvairāk punktu, informē pasākuma organizatori.

Kā atzīst vīnzinis Jānis Kaļķis, šogad bijusi spēcīgākā konkurence konkursa vēsturē: «Ja pirmajos gados bija daudz nedzeramu paraugu, tad šogad no 157 dzērieniem tādi bija tikai divi vai trīs. Vīna darīšanas māksla Latvijā arvien aug, cilvēki mācās noķert to īsto sajūtu un aug dzērienu kvalitāte. Piemēram, ja līdz šim zemeņu vīni praktiski nebija dzerami, šogad visi konkursā pieteiktie bija izcili.»

157 dzērienu konkurencē šī gada labāko vīnu titulus saņēma Viestura Krēvica darītais Aveņu vīns, Guntara un Raimonda Lubiānu Jāņogu vīns, kā arī Naukšēnu mājas vīna darītais Zemeņu vīns.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.