Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Sliktais holesterīns

Kā var izpausties ĀTI negatīvie aspekti? Ārvalstu investors kā jebkurš cits investors var sev piederošās daļas pārdot, sadalīt, tā sadrumstalojot uzņēmumu vai vājinot to. Pārāk būtiskas ĀTI kādā nozarē, kuras stabila pastāvēšana ir nozīmīga sabiedrībai valstiskā līmenī, piemēram, enerģētika, transports, ieguves rūpniecība u.c., var radīt drošības riskus un arī kaitēt konkurētspējai. Ārvalstu investors var arī izmantot uzņēmuma daļas vai aktīvus kā ķīlu, lai saņemtu vietējos aizdevumus. Un tā vietā, lai ieguldītu šo finansējumu vietējā uzņēmuma vajadzībām, var tos aizdot mātesuzņēmumam ārvalstīs.

Lai izvairītos no potenciāliem riskiem, būtiski, lai valstis mēģinātu nepieļaut ĀTI koncentrēšanos valstij stratēģiski svarīgās nozarēs. Piemēram, šogad pavasara sākumā medijos virmoja Francijas, Vācijas un Itālijas politiķu bažas, ka šajās valstīs uzkrājušās vērienīgas ĀTI no Ķīnas. Tās ieplūdušas nozarēs, kas būtu pastiprināti jāvērtē no nacionālās drošības aspekta, piemēram, tehnoloģiju un infrastruktūras nozarēs. Lai izvairītos no līdzīga riskanta iznākuma, Lielbritānija lēma pastiprināt regulējumu saistībā ar jomām, kurās drīkst ieplūst ĀTI, pēc tam, kad Ķīna ieguldīja būtisku daļu kodolspēkstacijā. Savukārt Francija šā gada sākumā nobloķēja Tulūzas lidostas daļas pārdošanu Ķīnas konsorcijam, kas būtu ieguvis kontrolējošo daļu uzņēmumā. Izskan arī minējumi, ka Ķīnas ieguldījumi ir daļa no valdības stratēģijas «Made in China 25», kas slēpj ieceri pārņemt Rietumu inovācijas. Piemēram, 2016. gadā Ķīnas uzņēmums ieguva daļas 4.5 mljrd. eiro vērtībā Vācijas robotikas uzņēmumā. Darījuma kritiķi izteicās, ka šādā veidā ķīnieši pamazām pārņem Vācijas know-how, tādējādi potenciāli apdraudot Vācijas konkurētspēju un secīgi pabojājot valsts salīdzinošās priekšrocības. Nupat arī Vācijas valdība atsauca savu piekrišanu Ķīnai pārņemt mikroshēmu iekārtu ražošanas uzņēmumu, norādot uz drošības apsvērumiem. Kādas nozares aktīvu pārņemšanu vienas valsts ietekmē caur ĀTI mēdz dēvēt arī par sava veida mūsdienu kolonizācijas formu.

Runājot par Ķīnu Latvijas kontekstā, ĀTI statistikā būtiskākas ieplūdes no šīs valsts ir kopš 2014. gada un pēdējos pāris gados veido 77 milj. eiro. uzkrājumu, kas ir vien pusprocents no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma. Tātad Latvijā šādi ekonomiskās «kolonizācijas» riski pašlaik nav aktualitāte. Saskaņā ar Lursoft datiem lielākās uzkrātās ĀTI no Ķīnas ir sadalījušās pa dažādām nozarēm, proti, mazumtirdzniecības, kokapstrādes, apģērbu un apavu ražošanas, nekustamā īpašuma, ēdināšanas un finanšu nozarēs.

Pētot valstis, kas dominē Latvijā uzkrāto ĀTI apjoma ziņā, secināms, ka ĀTI sadalījums vērtējams kā diversificēts. TOP10 lielāko uzkrāto ĀTI valstu sarakstā ierindojas, piemēram, Zviedrija, Nīderlande, Dānija, Krievija, Lietuva. Tiesa, par Krieviju tiek lēsts, ka daļa no tās naudas Latvijā tiek ieguldīta arī caur tādām valstīm kā, piemēram, Nīderlande un Kipra, kas arī ierindojas ĀTI izcelsmes valstu saraksta topā.

Arī nozaru skatījumā ĀTI sadalās pa dažādām jomām, no kurām TOP10 ietilpst, piemēram, finanšu, tirdzniecības, nekustamā īpašuma, apstrādes rūpniecības un lauksaimniecības nozares.

Labais holesterīns

Pārejot pie labā holesterīna, izpētīts, ka tas attīra asinis, tātad dara labu visam organismam. Arī labās ĀTI kopējo ekonomiku ietekmē pozitīvi, ko pamato pētījumi. Līdz ar ĀTI ieplūdēm notiek starptautiska tehnoloģiju un zināšanu pārnese. Piemēram, investējot jaunās ražošanas tehnoloģijās, secīgi paaugstinās arī uzņēmumā nodarbināto zināšanu līmenis, jo tiek nodrošināta apmācība vietējam darbaspēkam, lai strādātu ar jaunajām tehnoloģijām. Vienlaikus, ienākot ārvalstu investoram, var ienākt arī jaunas domāšanas vēsmas un inovatīvi risinājumi no investorvalsts gan kopumā, gan konkrētās jomās – vadības stilā, grāmatvedībā, juridiskajos risinājumos, finansējuma piesaistīšanas veidos, tehnoloģiju izmantošanā, kas viss var veicināt uzņēmuma kopējo efektivitāti un uzlabot uzņēmumā strādājošo dzīves standartus un kvalitāti. Šādā veidā paaugstinās arī kopējā uzņēmējdarbības konkurences latiņa, jo citi uzņēmumi cenšas turēt līdzi, lai nezaudētu savu biznesu.

Neskatoties uz raksta pirmajā daļā pieminētajiem iespējamajiem riskiem saistībā ar investoram piederošo daļu pārdošanu, ĀTI kopumā uzskatāms par salīdzinoši stabilu finansējuma veidu. Ja ārvalstu investors ieguldījis nozīmīgu summu, piemēram, ražošanas iekārtās, viņš ir ieinteresēts atpelnīt investīcijas un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa attīstību. Turklāt, pat ja investors vēlētos pārdot iegādātās iekārtas, to nevarētu izdarīt pēkšņi un strauji, jo nefinanšu aktīvi ir mazāk likvīdi nekā, piemēram, portfeļinvestīcijas (finanšu aktīvi).

Būtiska ĀTI priekšrocība ir to pozitīva ietekme uz eksportu. Pētījumi rāda, ka ĀTI saņēmējvalstī sekmē tādu apstākļu veidošanos, kas uzlabo iespēju palielināt eksportu. Piemēram, ĀTI var veicināt eksportu līdz ar jaunu, uzlabotu tehnoloģiju ieviešanu un veiksmīgāku vadības stilu, kas kopā veicina efektivitāti un produktivitāti, tā sekmējot starptautiskās tirdzniecības panākumus. Cits iemesls var būt saistīts ar lielāku finansiālo drošību, jo ārvalstu kapitāla ieplūdes palīdz nosegt būtiskās jaunu ārvalstu tirgu apgūšanai nepieciešamās izmaksas, tādējādi palielinās iespēja vispār sākt jaunu tirgu iekarošanu. Cita nianse - ĀTI var veicināt saražotās produkcijas apjoma pieaugumu, līdz ar to secīgi palielinās arī eksports. Eksportu var veicināt arī ĀTI saņēmējvalsts, kļūstot par tā dēvēto eksporta platformu. Citiem vārdiem, ĀTI saņēmējvalsts ražo produktus vai starppatēriņa preces, ko tālāk eksportē uz ĀTI izcelsmes valsti vai arī uz ĀTI izcelsmes valsts citiem jau iekarotajiem tirgiem. 2017. gadā tika publicēts pētījums, kurā, izmantojot astoņu Centrālās un Austrumeiropas valstu (arī Latvijas) piemērus, tika analizēta sakarība starp ĀTI un eksportu laikā no 1999. līdz 2013. gadam. Analīzē secināts, ka saikne starp ĀTI pieaugumu un eksporta pieaugumu pastāv un, palielinoties ĀTI par 1%, nākamajā gadā eksports pieauga par 0.28%. Pētnieki secināja, ka šo sakarību, visticamāk, veicina eksporta platformas teorija, proti, pieauga imports starppatēriņa preču veidā no ĀTI valstīm, bet galaprodukts pēcāk eksportēts. Pētnieki teoretizēja, ka šādas platformas veidošanos sekmēja tādi faktori kā lētāks darbaspēks ar labu izglītību, kā arī tas, ka valstis ietilpst ES. Tā kā Latvija katru gadu palēnām tuvojas Eiropas Savienības vidējam algu līmenim, jāturpina strādāt pie citiem konkurētspējas faktoriem, kas mudinātu ārvalstu investorus ieguldīt līdzekļus Latvijas ekonomikā.

Rezumējot par iegūstamajiem labumiem ĀTI ietekmē, 2017. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā secināts[11], ka piektā daļa lielāko uzņēmumu (apgrozījums virs 145 tūkst. eiro) Latvijā ir ĀTI uzņēmumi (kuros ir vismaz 50% ārvalstu kapitāla) un šie uzņēmumi samaksā 48% no visiem iekasētajiem nodokļiem, 36% no iekasētajiem sociālās apdrošināšanas nodokļiem, un tie nodarbina 27% no kopējā darbaspēka. Šo un arī citu iemeslu dēļ valstis, tai skaitā arī Latvija, ir ieinteresētas saņemt pēc iespējas vairāk ĀTI un ir vērts par tām pacīnīties.

Turpmākajās rindkopās analizēti dati par TOP10 eksportētākajām nozarēm un uzkrātajām ĀTI šajās nozarēs, lai noskaidrotu, vai iespējams saskatīt saikni starp Latvijā uzkrāto ĀTI dinamiku un realizēto eksportu makroekonomikas līmenī.

Vai ĀTI kāpums varētu būt starp eksportu veicinošiem faktoriem Latvijā?

Latvijas preču un pakalpojumu eksportam 2017. gads bijis ļoti labvēlīgs. Preču eksporta ienākumiem bija straujš pieaugums, savukārt pakalpojumu eksportētāji demonstrē stabilu ienākumu pieaugumu jau vairāku gadu garumā, turklāt veidojot aptuveni trešo daļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Kādi faktori veicinājuši šo pieaugumu? Nozīmīgs faktors bijis spēcīgs pieprasījums pasaules tautsaimniecībā kopumā un Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tādējādi Latvijas eksporta panākumus ietekmēja ne tikai eksportētā apjoma pieaugums, bet arī eksporta cenu kāpums. Savukārt ĀTI Latvijā pērn pēc zemā līmeņa 2016. gadā atkal bija tuvu vēsturiski vidējam līmenim, sasniedzot 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un uzkrātais ĀTI līmenis veidoja 53.5% no IKP. Vai ĀTI kāpums varētu būt ierindojams starp eksportu veicinošiem faktoriem Latvijā?

Summējot preču un pakalpojumu eksportu, 3. attēls ilustrē 2017. gadā 10 lielākās eksporta nozares un šo nozaru eksporta dinamiku gadu gaitā. Savukārt 4. attēls ilustrē nozares, kurās veidojas ciešākā korelācija starp nozares eksporta rezultātiem un šajās nozarēs uzkrātajām ĀTI 2009. – 2017. gadā.

Lursoft pērn publicēja pētījumu, kurā apkopoja uzņēmumus, kuros ārvalstu investīciju apjoms veido vismaz 51% no kopējā kapitāla un kuri apgroza vismaz 10 milj. eiro laikā no 2009. līdz 2016. gadam. Rezultāti atklāj, ka visbiežāk starp lielajiem investīciju uzņēmumiem ierindojas kapitālsabiedrības, kuras par savas pamatdarbības jomu izvēlējušās tās pašas nozares, kuras ir lielākās eksportētājas (3. attēls). Ja pētām korelāciju starp eksporta nozarēm un tajās uzkrātajām ĀTI, tad ciešākās korelācijas veido tās pašas nozares, kas figurē 3. attēlā un kas izceltas Lursoft pētījumā. Piemēram, no Lursoft pētīto ĀTI uzņēmumu kategorijas 37% veido ar vairumtirdzniecību saistīti uzņēmumi, 8% ar mazumtirdzniecību, 7% ar uzglabāšanu un transporta palīgdarbībām (52 4. attēlā) un 7% ar automobiļu un motociklu tirdzniecību saistīti uzņēmumi.

Cits novērojums, analizējot valstis, uz kurām aizplūst vislielākā daļa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta, atklāj, ka šo valstu saraksts cieši korelē ar tām valstīm, no kurām Latvijā ieplūdušas lielākās ĀTI. Ja šķetinām sīkāk pa nozarēm (TOP10 eksportētākās nozares, 3. attēls) un analizējam eksporta un importa datus par valstīm, no kurām uzkrātas lielākās ĀTI, 5. attēls ilustrē, ka vidēji cieša un cieša korelācija veidojas visām pētītajām nozarēm, izņemot gaisa transporta nozari un sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozari (negatīva korelācija). Turklāt šī korelācija atspoguļo būtisku eksporta daļu. Ja skatām TOP10 ĀTI un eksporta valstis TOP10 nozarēs, eksports uz šīm 10 valstīm veido ap 60% pēdējos gados no kopējā 10 nozaru eksporta un vairāk nekā trešo daļu no visu nozaru kopējā eksporta. Turklāt cita būtiska nianse - attiecīgajās nozarēs eksporta un importa dati demonstrē ļoti ciešu korelāciju. Šādu situāciju varētu skaidrot ar to, ka ĀTI konkrētajās nozarēs mērķis ir resursu, piemēram, izejmateriālu, starppatēriņa preču vai pakalpojumu pārstrāde (piemēram, izmantojot no ĀTI valsts importētās izejvielas) vai arī iegūšana, ko secīgi tālāk eksportē uz attiecīgo ĀTI valsti. Pētījumos šo mēdz dēvēt par eksporta platformu, ko sev izveido ĀTI investors (par šo jau rakstīju iepriekš, skaidrojot sakarību starp ĀTI un eksportu). Kā jau rakstīju iepriekš, iemesli šādai stratēģijai var būt dažādi, piemēram, iespēja Latvijā produkciju vai pakalpojumus, vai kādu posmu ražošanas procesā izgatavot lētāk vai labāk, vai efektīvāk, piemēram, zemāku izmaksu, kādu darbaspēka iezīmju vai kādu nozarē uzkrātu specifisku zināšanu jeb know-how dēļ, vai arī elastīgākas darba likumdošanas dēļ u.c. Tikmēr, kamēr Latvija darbojas gudri ĀTI saņemšanā, kā arī saglabājas ĀTI diversifikācija un tiek pārvaldīti pārējie ar ĀTI saistītie riski, Latvija ir veiksmīga ieguvēja.

Spriežot pēc Latvijas statistikas datiem makroekonomikas līmenī, varētu izteikt minējumu, ka pētījumos formulētā sakarība par ĀTI eksportu veicinošo ietekmi izpildās. Tomēr te der arī atzīmēt, ka šo sakarību var veicināt arī citi apstākļi, piemēram, nevis ĀTI veicinājušas eksportu, bet gan ārvalstu investori nopirkuši jau esošus – labākos eksportspējīgos uzņēmumus. Piemēram, kolēģi savā pētījumā izanalizēja, ka Latvijā eksportējošie uzņēmumi ir par 80% produktīvāki, algo divreiz vairāk darbinieku, samaksā par 62% vairāk nodokļu un izmanto par 77% vairāk kapitāla uz vienu darbinieku nekā neeksportējošie uzņēmumi. Tādējādi, iespējams, investori saredz lielāku potenciālu tieši šajos uzņēmumos un tāpēc izvēlas tajos ieguldīt. Pētot datus makroekonomikas līmenī, rezultātus var ietekmēt arī statistikas apkopošanas nianses, veidojot interpretācijas kļūdas. Piemēram, uzņēmums, kurā nav ārvalstu kapitāla, eksportē preces uz valsti X, un tikmēr kāds cits uzņēmums, kurš neeksportē, saņem ĀTI arī no valsts X. Makroekonomikas līmenī veidojas sakarība, bet mikro līmenī – abi uzņēmumi darbojas nesaistīti un tiešā veidā neietekmē cits citu. Tādējādi, lai izdarītu precīzākus secinājumus par ĀTI un eksporta sakarību Latvijā, būtu jāveic analīze, izmantojot datus mikro līmenī, kā arī ņemot vērā virkni vēl citu faktoru, kas varētu ietekmēt eksporta rezultātus, ko attiecīgi salīdzināt nozaru starpā. Piemēram, salīdzināt izglītības un inovāciju līmeni, iesaistīšanos globālajās tirdzniecības ķēdēs, ekonomikas stāvokli eksporta valstīs, re-eksportu, cenu faktoru u.c.

Nobeigumā starp būtiskākajiem secinājumiem ierindojams fakts, ka ĀTI ir gan savi trūkumi, gan priekšrocības. Gan vietējā, gan starptautiskā līmenī ir atzīts, ka ĀTI ir svarīga nozīme ekonomikas attīstībā, tomēr ir būtiski gudri pārraudzīt ar ĀTI saistītos procesus. ĀTI mēdz dēvēt par mūsdienu kolonizācijas veidu, jo ārvalstu investori var pārņemt vadību pār kādu stratēģiski nozīmīgu nozari, tādējādi ietekmējot šīs nozares turpmāko konkurētspēju. Latvijas gadījumā tā nav šībrīža aktualitāte, jo ĀTI vērtējamas kā diversificētas gan nozaru, gan valstu griezumā. Svarīgi, lai mēģinām ne vien koncentrēties uz aizvien jaunu investoru piesaistīšanas, bet rūpīgi strādāt ar esošajiem investoriem, kuri Latvijas tirgu ir jau iepazinuši un apliecinājuši savu lojalitāti valstij, atbalstot tos un aicinot ieguldīt arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva plāno aktualizēt jautājumu par elektrības neiegādāšanos no Astravjecas AES

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno sarunās ar Latviju un Igauniju aktualizēt jautājumu par elektroenerģijas neiegādāšanos no Astravjecas atomelektrostacijas (AES) Baltkrievijā, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Reizē viņš norādīja, ka Lietuva nevēlas šajā jautājumā izdarīt spiedienu. Nausēda vērsa uzmanību, ka, ja šajā AES notiktu kāds negadījums, tam būs sekas reģionālā līmenī ne tikai Lietuvā.

Lietuvas prezidents norādīja, ka kaimiņvalsts neiepirks elektrību no šīs AES un līdzīga pozīcija esot arī Polijai.

Levits no savas puses norādīja, ka Latvijas absolūta prioritāte ir Astravjecas AES drošība. Viņš norādīja, ka minētā AES atrodas arī ne pārāk tālu no mūsu valsts.

Iepriekš vēstīts, ka Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, abu valstu prezidenti pārrunāja aktuālos jautājumus divpusējās attiecībās, reģionālajā sadarbībā, kā arī Eiropas Savienībā un NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīcijas pērn kritušās; ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies.

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savās biedru rindās uzņēmusi Dānijas alus ražotāja «Carlsberg» grupu pārstāvošo uzņēmumu Latvijā AS «Aldaris», informē uzņēmums.

«2017. gadā esam noslēguši ļoti apjomīgu uzņēmuma restrukturizācijas un darbības optimizācijas periodu, kļūstot daudz ilgtspējīgāki. Tas attiecas arī uz «Aldara» dalību vairākās pārtikas un dzērienu nozares asociācijās, no kurām esam izstājušies, jo jūtamies pietiekami stabili, lai patstāvīgi paustu viedokli par nozarei aktuālām tēmām. Savukārt, pievienošanās Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru lokam ir loģisks solis, jo strādājam starptautiskā starpnozaru vidē un vēlamies aktīvi iesaistīties valstij un investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā, piemēram, depozīta sistēmas ieviešana un tās darbības organizēšana,» saka Sigita Ozola, AS «Aldaris» valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis pieauga par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,2 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijas ražošanā, gāzes apgādē un elektroenerģijas tirdzniecībā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir samazinājies par 3,8 %, eksportētajai produkcijai par – 1,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī siltumapgādē un gāzes apgādē. Cenu paaugstinošā ietekme bija elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par - 0,6 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijai, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumiem, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu pazeminošā ietekme bija spirtoto dzērienu ražošanā.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8 %, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,7 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2%, eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas sadalē un tirdzniecībā.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,9 %, eksportētajai produkcijai – par 3,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,9 %. Būtiskākā ietekme cenu pieaugumam bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas tirdzniecībā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu paaugstinošā ietekme bija koksnes un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā.

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,0 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārteksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 0,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,7 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija pārtikas produktu ražošanā un elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā.

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,0%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis nemainījās.

Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,6 %. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums elektroenerģijas ražošanā un sadalē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

Cenu pazeminošā ietekme bija atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas.

2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 2,6%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 2,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kino industrija Latvijā ienes miljonus

Monta Glumane, 10.10.2019

Kino producents Andrejs Ēķis norāda, ka Latvija joprojām nav atrodama uz kino kartes, kas nozīmē, ka par mums kā potenciālo filmu uzņemšanas vietu ārvalstu producenti nezina.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā trešo gadu pēc kārtas ir sarukuši – 2018. gadā par 152 milj. eiro, bet triju gadu laikā jau par 409 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Rezultātā 2019.gada 1.janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veido 7,09 miljardus eiro, kas ir tikpat, cik to apjoms bija pirms pieciem gadiem - 2013. gadā.

ērn par 9,1% jeb par 2571 uzņēmumu ir sarucis Latvijā reģistrēto kompāniju skaits, kurās ir ārvalstu kapitāls, un valstī kopumā nelikvidēti bija 25 978 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Interesanti, ka, pēc Lursoft datiem, 2019. gada pirmajās dienās ir notikušas vairākas transakcijas, kuru rezultātā ārvalstu investīciju bilance uzņēmumu pamatkapitālā ir saruksi par vairāk nekā 191,2 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamā krīze būs kāda ārējā apstākļa dēļ

Didzis Meļķis, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma un nacionālā inovācijas politika būtu iespēja Baltijas valstīm neiekrist vidējo ienākumu slazdā

Nākamajā biznesa ciklā ir paredzams lēnāks izaugsmes temps, un produktivitāti ar investīcijām vien kāpināt būs grūti, spriež Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kur mūsu trīs valstis pašlaik ir savos ekonomiskajos ciklos?

Šis biznesa cikls ir visai atšķirīgs, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, kas beidzās 2008. gadā. Toreizējo ciklu raksturoja neracionāla pārpilnība un nesaprātīgi augstas cerības gan no mājsaimniecībām, gan korporācijām un bankām bez kādām kredītu plūsmu aizturēm. Iznākums bija patēriņa un nekustamo īpašumu burbulis un milzīgi valstu tekošo kontu deficīti, jo imports ievērojami pārsniedza eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru