Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Sliktais holesterīns

Kā var izpausties ĀTI negatīvie aspekti? Ārvalstu investors kā jebkurš cits investors var sev piederošās daļas pārdot, sadalīt, tā sadrumstalojot uzņēmumu vai vājinot to. Pārāk būtiskas ĀTI kādā nozarē, kuras stabila pastāvēšana ir nozīmīga sabiedrībai valstiskā līmenī, piemēram, enerģētika, transports, ieguves rūpniecība u.c., var radīt drošības riskus un arī kaitēt konkurētspējai. Ārvalstu investors var arī izmantot uzņēmuma daļas vai aktīvus kā ķīlu, lai saņemtu vietējos aizdevumus. Un tā vietā, lai ieguldītu šo finansējumu vietējā uzņēmuma vajadzībām, var tos aizdot mātesuzņēmumam ārvalstīs.

Lai izvairītos no potenciāliem riskiem, būtiski, lai valstis mēģinātu nepieļaut ĀTI koncentrēšanos valstij stratēģiski svarīgās nozarēs. Piemēram, šogad pavasara sākumā medijos virmoja Francijas, Vācijas un Itālijas politiķu bažas, ka šajās valstīs uzkrājušās vērienīgas ĀTI no Ķīnas. Tās ieplūdušas nozarēs, kas būtu pastiprināti jāvērtē no nacionālās drošības aspekta, piemēram, tehnoloģiju un infrastruktūras nozarēs. Lai izvairītos no līdzīga riskanta iznākuma, Lielbritānija lēma pastiprināt regulējumu saistībā ar jomām, kurās drīkst ieplūst ĀTI, pēc tam, kad Ķīna ieguldīja būtisku daļu kodolspēkstacijā. Savukārt Francija šā gada sākumā nobloķēja Tulūzas lidostas daļas pārdošanu Ķīnas konsorcijam, kas būtu ieguvis kontrolējošo daļu uzņēmumā. Izskan arī minējumi, ka Ķīnas ieguldījumi ir daļa no valdības stratēģijas «Made in China 25», kas slēpj ieceri pārņemt Rietumu inovācijas. Piemēram, 2016. gadā Ķīnas uzņēmums ieguva daļas 4.5 mljrd. eiro vērtībā Vācijas robotikas uzņēmumā. Darījuma kritiķi izteicās, ka šādā veidā ķīnieši pamazām pārņem Vācijas know-how, tādējādi potenciāli apdraudot Vācijas konkurētspēju un secīgi pabojājot valsts salīdzinošās priekšrocības. Nupat arī Vācijas valdība atsauca savu piekrišanu Ķīnai pārņemt mikroshēmu iekārtu ražošanas uzņēmumu, norādot uz drošības apsvērumiem. Kādas nozares aktīvu pārņemšanu vienas valsts ietekmē caur ĀTI mēdz dēvēt arī par sava veida mūsdienu kolonizācijas formu.

Runājot par Ķīnu Latvijas kontekstā, ĀTI statistikā būtiskākas ieplūdes no šīs valsts ir kopš 2014. gada un pēdējos pāris gados veido 77 milj. eiro. uzkrājumu, kas ir vien pusprocents no kopējā uzkrāto ĀTI apjoma. Tātad Latvijā šādi ekonomiskās «kolonizācijas» riski pašlaik nav aktualitāte. Saskaņā ar Lursoft datiem lielākās uzkrātās ĀTI no Ķīnas ir sadalījušās pa dažādām nozarēm, proti, mazumtirdzniecības, kokapstrādes, apģērbu un apavu ražošanas, nekustamā īpašuma, ēdināšanas un finanšu nozarēs.

Pētot valstis, kas dominē Latvijā uzkrāto ĀTI apjoma ziņā, secināms, ka ĀTI sadalījums vērtējams kā diversificēts. TOP10 lielāko uzkrāto ĀTI valstu sarakstā ierindojas, piemēram, Zviedrija, Nīderlande, Dānija, Krievija, Lietuva. Tiesa, par Krieviju tiek lēsts, ka daļa no tās naudas Latvijā tiek ieguldīta arī caur tādām valstīm kā, piemēram, Nīderlande un Kipra, kas arī ierindojas ĀTI izcelsmes valstu saraksta topā.

Arī nozaru skatījumā ĀTI sadalās pa dažādām jomām, no kurām TOP10 ietilpst, piemēram, finanšu, tirdzniecības, nekustamā īpašuma, apstrādes rūpniecības un lauksaimniecības nozares.

Labais holesterīns

Pārejot pie labā holesterīna, izpētīts, ka tas attīra asinis, tātad dara labu visam organismam. Arī labās ĀTI kopējo ekonomiku ietekmē pozitīvi, ko pamato pētījumi. Līdz ar ĀTI ieplūdēm notiek starptautiska tehnoloģiju un zināšanu pārnese. Piemēram, investējot jaunās ražošanas tehnoloģijās, secīgi paaugstinās arī uzņēmumā nodarbināto zināšanu līmenis, jo tiek nodrošināta apmācība vietējam darbaspēkam, lai strādātu ar jaunajām tehnoloģijām. Vienlaikus, ienākot ārvalstu investoram, var ienākt arī jaunas domāšanas vēsmas un inovatīvi risinājumi no investorvalsts gan kopumā, gan konkrētās jomās – vadības stilā, grāmatvedībā, juridiskajos risinājumos, finansējuma piesaistīšanas veidos, tehnoloģiju izmantošanā, kas viss var veicināt uzņēmuma kopējo efektivitāti un uzlabot uzņēmumā strādājošo dzīves standartus un kvalitāti. Šādā veidā paaugstinās arī kopējā uzņēmējdarbības konkurences latiņa, jo citi uzņēmumi cenšas turēt līdzi, lai nezaudētu savu biznesu.

Neskatoties uz raksta pirmajā daļā pieminētajiem iespējamajiem riskiem saistībā ar investoram piederošo daļu pārdošanu, ĀTI kopumā uzskatāms par salīdzinoši stabilu finansējuma veidu. Ja ārvalstu investors ieguldījis nozīmīgu summu, piemēram, ražošanas iekārtās, viņš ir ieinteresēts atpelnīt investīcijas un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa attīstību. Turklāt, pat ja investors vēlētos pārdot iegādātās iekārtas, to nevarētu izdarīt pēkšņi un strauji, jo nefinanšu aktīvi ir mazāk likvīdi nekā, piemēram, portfeļinvestīcijas (finanšu aktīvi).

Būtiska ĀTI priekšrocība ir to pozitīva ietekme uz eksportu. Pētījumi rāda, ka ĀTI saņēmējvalstī sekmē tādu apstākļu veidošanos, kas uzlabo iespēju palielināt eksportu. Piemēram, ĀTI var veicināt eksportu līdz ar jaunu, uzlabotu tehnoloģiju ieviešanu un veiksmīgāku vadības stilu, kas kopā veicina efektivitāti un produktivitāti, tā sekmējot starptautiskās tirdzniecības panākumus. Cits iemesls var būt saistīts ar lielāku finansiālo drošību, jo ārvalstu kapitāla ieplūdes palīdz nosegt būtiskās jaunu ārvalstu tirgu apgūšanai nepieciešamās izmaksas, tādējādi palielinās iespēja vispār sākt jaunu tirgu iekarošanu. Cita nianse - ĀTI var veicināt saražotās produkcijas apjoma pieaugumu, līdz ar to secīgi palielinās arī eksports. Eksportu var veicināt arī ĀTI saņēmējvalsts, kļūstot par tā dēvēto eksporta platformu. Citiem vārdiem, ĀTI saņēmējvalsts ražo produktus vai starppatēriņa preces, ko tālāk eksportē uz ĀTI izcelsmes valsti vai arī uz ĀTI izcelsmes valsts citiem jau iekarotajiem tirgiem. 2017. gadā tika publicēts pētījums, kurā, izmantojot astoņu Centrālās un Austrumeiropas valstu (arī Latvijas) piemērus, tika analizēta sakarība starp ĀTI un eksportu laikā no 1999. līdz 2013. gadam. Analīzē secināts, ka saikne starp ĀTI pieaugumu un eksporta pieaugumu pastāv un, palielinoties ĀTI par 1%, nākamajā gadā eksports pieauga par 0.28%. Pētnieki secināja, ka šo sakarību, visticamāk, veicina eksporta platformas teorija, proti, pieauga imports starppatēriņa preču veidā no ĀTI valstīm, bet galaprodukts pēcāk eksportēts. Pētnieki teoretizēja, ka šādas platformas veidošanos sekmēja tādi faktori kā lētāks darbaspēks ar labu izglītību, kā arī tas, ka valstis ietilpst ES. Tā kā Latvija katru gadu palēnām tuvojas Eiropas Savienības vidējam algu līmenim, jāturpina strādāt pie citiem konkurētspējas faktoriem, kas mudinātu ārvalstu investorus ieguldīt līdzekļus Latvijas ekonomikā.

Rezumējot par iegūstamajiem labumiem ĀTI ietekmē, 2017. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā secināts[11], ka piektā daļa lielāko uzņēmumu (apgrozījums virs 145 tūkst. eiro) Latvijā ir ĀTI uzņēmumi (kuros ir vismaz 50% ārvalstu kapitāla) un šie uzņēmumi samaksā 48% no visiem iekasētajiem nodokļiem, 36% no iekasētajiem sociālās apdrošināšanas nodokļiem, un tie nodarbina 27% no kopējā darbaspēka. Šo un arī citu iemeslu dēļ valstis, tai skaitā arī Latvija, ir ieinteresētas saņemt pēc iespējas vairāk ĀTI un ir vērts par tām pacīnīties.

Turpmākajās rindkopās analizēti dati par TOP10 eksportētākajām nozarēm un uzkrātajām ĀTI šajās nozarēs, lai noskaidrotu, vai iespējams saskatīt saikni starp Latvijā uzkrāto ĀTI dinamiku un realizēto eksportu makroekonomikas līmenī.

Vai ĀTI kāpums varētu būt starp eksportu veicinošiem faktoriem Latvijā?

Latvijas preču un pakalpojumu eksportam 2017. gads bijis ļoti labvēlīgs. Preču eksporta ienākumiem bija straujš pieaugums, savukārt pakalpojumu eksportētāji demonstrē stabilu ienākumu pieaugumu jau vairāku gadu garumā, turklāt veidojot aptuveni trešo daļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Kādi faktori veicinājuši šo pieaugumu? Nozīmīgs faktors bijis spēcīgs pieprasījums pasaules tautsaimniecībā kopumā un Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tādējādi Latvijas eksporta panākumus ietekmēja ne tikai eksportētā apjoma pieaugums, bet arī eksporta cenu kāpums. Savukārt ĀTI Latvijā pērn pēc zemā līmeņa 2016. gadā atkal bija tuvu vēsturiski vidējam līmenim, sasniedzot 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un uzkrātais ĀTI līmenis veidoja 53.5% no IKP. Vai ĀTI kāpums varētu būt ierindojams starp eksportu veicinošiem faktoriem Latvijā?

Summējot preču un pakalpojumu eksportu, 3. attēls ilustrē 2017. gadā 10 lielākās eksporta nozares un šo nozaru eksporta dinamiku gadu gaitā. Savukārt 4. attēls ilustrē nozares, kurās veidojas ciešākā korelācija starp nozares eksporta rezultātiem un šajās nozarēs uzkrātajām ĀTI 2009. – 2017. gadā.

Lursoft pērn publicēja pētījumu, kurā apkopoja uzņēmumus, kuros ārvalstu investīciju apjoms veido vismaz 51% no kopējā kapitāla un kuri apgroza vismaz 10 milj. eiro laikā no 2009. līdz 2016. gadam. Rezultāti atklāj, ka visbiežāk starp lielajiem investīciju uzņēmumiem ierindojas kapitālsabiedrības, kuras par savas pamatdarbības jomu izvēlējušās tās pašas nozares, kuras ir lielākās eksportētājas (3. attēls). Ja pētām korelāciju starp eksporta nozarēm un tajās uzkrātajām ĀTI, tad ciešākās korelācijas veido tās pašas nozares, kas figurē 3. attēlā un kas izceltas Lursoft pētījumā. Piemēram, no Lursoft pētīto ĀTI uzņēmumu kategorijas 37% veido ar vairumtirdzniecību saistīti uzņēmumi, 8% ar mazumtirdzniecību, 7% ar uzglabāšanu un transporta palīgdarbībām (52 4. attēlā) un 7% ar automobiļu un motociklu tirdzniecību saistīti uzņēmumi.

Cits novērojums, analizējot valstis, uz kurām aizplūst vislielākā daļa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta, atklāj, ka šo valstu saraksts cieši korelē ar tām valstīm, no kurām Latvijā ieplūdušas lielākās ĀTI. Ja šķetinām sīkāk pa nozarēm (TOP10 eksportētākās nozares, 3. attēls) un analizējam eksporta un importa datus par valstīm, no kurām uzkrātas lielākās ĀTI, 5. attēls ilustrē, ka vidēji cieša un cieša korelācija veidojas visām pētītajām nozarēm, izņemot gaisa transporta nozari un sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozari (negatīva korelācija). Turklāt šī korelācija atspoguļo būtisku eksporta daļu. Ja skatām TOP10 ĀTI un eksporta valstis TOP10 nozarēs, eksports uz šīm 10 valstīm veido ap 60% pēdējos gados no kopējā 10 nozaru eksporta un vairāk nekā trešo daļu no visu nozaru kopējā eksporta. Turklāt cita būtiska nianse - attiecīgajās nozarēs eksporta un importa dati demonstrē ļoti ciešu korelāciju. Šādu situāciju varētu skaidrot ar to, ka ĀTI konkrētajās nozarēs mērķis ir resursu, piemēram, izejmateriālu, starppatēriņa preču vai pakalpojumu pārstrāde (piemēram, izmantojot no ĀTI valsts importētās izejvielas) vai arī iegūšana, ko secīgi tālāk eksportē uz attiecīgo ĀTI valsti. Pētījumos šo mēdz dēvēt par eksporta platformu, ko sev izveido ĀTI investors (par šo jau rakstīju iepriekš, skaidrojot sakarību starp ĀTI un eksportu). Kā jau rakstīju iepriekš, iemesli šādai stratēģijai var būt dažādi, piemēram, iespēja Latvijā produkciju vai pakalpojumus, vai kādu posmu ražošanas procesā izgatavot lētāk vai labāk, vai efektīvāk, piemēram, zemāku izmaksu, kādu darbaspēka iezīmju vai kādu nozarē uzkrātu specifisku zināšanu jeb know-how dēļ, vai arī elastīgākas darba likumdošanas dēļ u.c. Tikmēr, kamēr Latvija darbojas gudri ĀTI saņemšanā, kā arī saglabājas ĀTI diversifikācija un tiek pārvaldīti pārējie ar ĀTI saistītie riski, Latvija ir veiksmīga ieguvēja.

Spriežot pēc Latvijas statistikas datiem makroekonomikas līmenī, varētu izteikt minējumu, ka pētījumos formulētā sakarība par ĀTI eksportu veicinošo ietekmi izpildās. Tomēr te der arī atzīmēt, ka šo sakarību var veicināt arī citi apstākļi, piemēram, nevis ĀTI veicinājušas eksportu, bet gan ārvalstu investori nopirkuši jau esošus – labākos eksportspējīgos uzņēmumus. Piemēram, kolēģi savā pētījumā izanalizēja, ka Latvijā eksportējošie uzņēmumi ir par 80% produktīvāki, algo divreiz vairāk darbinieku, samaksā par 62% vairāk nodokļu un izmanto par 77% vairāk kapitāla uz vienu darbinieku nekā neeksportējošie uzņēmumi. Tādējādi, iespējams, investori saredz lielāku potenciālu tieši šajos uzņēmumos un tāpēc izvēlas tajos ieguldīt. Pētot datus makroekonomikas līmenī, rezultātus var ietekmēt arī statistikas apkopošanas nianses, veidojot interpretācijas kļūdas. Piemēram, uzņēmums, kurā nav ārvalstu kapitāla, eksportē preces uz valsti X, un tikmēr kāds cits uzņēmums, kurš neeksportē, saņem ĀTI arī no valsts X. Makroekonomikas līmenī veidojas sakarība, bet mikro līmenī – abi uzņēmumi darbojas nesaistīti un tiešā veidā neietekmē cits citu. Tādējādi, lai izdarītu precīzākus secinājumus par ĀTI un eksporta sakarību Latvijā, būtu jāveic analīze, izmantojot datus mikro līmenī, kā arī ņemot vērā virkni vēl citu faktoru, kas varētu ietekmēt eksporta rezultātus, ko attiecīgi salīdzināt nozaru starpā. Piemēram, salīdzināt izglītības un inovāciju līmeni, iesaistīšanos globālajās tirdzniecības ķēdēs, ekonomikas stāvokli eksporta valstīs, re-eksportu, cenu faktoru u.c.

Nobeigumā starp būtiskākajiem secinājumiem ierindojams fakts, ka ĀTI ir gan savi trūkumi, gan priekšrocības. Gan vietējā, gan starptautiskā līmenī ir atzīts, ka ĀTI ir svarīga nozīme ekonomikas attīstībā, tomēr ir būtiski gudri pārraudzīt ar ĀTI saistītos procesus. ĀTI mēdz dēvēt par mūsdienu kolonizācijas veidu, jo ārvalstu investori var pārņemt vadību pār kādu stratēģiski nozīmīgu nozari, tādējādi ietekmējot šīs nozares turpmāko konkurētspēju. Latvijas gadījumā tā nav šībrīža aktualitāte, jo ĀTI vērtējamas kā diversificētas gan nozaru, gan valstu griezumā. Svarīgi, lai mēģinām ne vien koncentrēties uz aizvien jaunu investoru piesaistīšanas, bet rūpīgi strādāt ar esošajiem investoriem, kuri Latvijas tirgu ir jau iepazinuši un apliecinājuši savu lojalitāti valstij, atbalstot tos un aicinot ieguldīt arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva plāno aktualizēt jautājumu par elektrības neiegādāšanos no Astravjecas AES

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno sarunās ar Latviju un Igauniju aktualizēt jautājumu par elektroenerģijas neiegādāšanos no Astravjecas atomelektrostacijas (AES) Baltkrievijā, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Reizē viņš norādīja, ka Lietuva nevēlas šajā jautājumā izdarīt spiedienu. Nausēda vērsa uzmanību, ka, ja šajā AES notiktu kāds negadījums, tam būs sekas reģionālā līmenī ne tikai Lietuvā.

Lietuvas prezidents norādīja, ka kaimiņvalsts neiepirks elektrību no šīs AES un līdzīga pozīcija esot arī Polijai.

Levits no savas puses norādīja, ka Latvijas absolūta prioritāte ir Astravjecas AES drošība. Viņš norādīja, ka minētā AES atrodas arī ne pārāk tālu no mūsu valsts.

Iepriekš vēstīts, ka Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, abu valstu prezidenti pārrunāja aktuālos jautājumus divpusējās attiecībās, reģionālajā sadarbībā, kā arī Eiropas Savienībā un NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savās biedru rindās uzņēmusi Dānijas alus ražotāja «Carlsberg» grupu pārstāvošo uzņēmumu Latvijā AS «Aldaris», informē uzņēmums.

«2017. gadā esam noslēguši ļoti apjomīgu uzņēmuma restrukturizācijas un darbības optimizācijas periodu, kļūstot daudz ilgtspējīgāki. Tas attiecas arī uz «Aldara» dalību vairākās pārtikas un dzērienu nozares asociācijās, no kurām esam izstājušies, jo jūtamies pietiekami stabili, lai patstāvīgi paustu viedokli par nozarei aktuālām tēmām. Savukārt, pievienošanās Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru lokam ir loģisks solis, jo strādājam starptautiskā starpnozaru vidē un vēlamies aktīvi iesaistīties valstij un investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā, piemēram, depozīta sistēmas ieviešana un tās darbības organizēšana,» saka Sigita Ozola, AS «Aldaris» valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīcijas pērn kritušās; ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies.

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas nodokļu politika mazinājusi valsts pievilcību investīcijām

Db.lv, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

73% investoru uzskata, ka Latvija kļuvusi mazāk pievilcīga investīcijām valsts esošās un plānotās nodokļu politikas dēļ, atklāj EY investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Tikai 23% uzskata, ka Latvijas nodokļu politika valsti padarījusi pievilcīgāku ārvalstu tiešajām investīcijām.

Latvijas nodokļu politikas vērtējums investīciju piesaistes kontekstā krasi atšķiras no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, proti, Lietuvas gadījumā tikai 22% investoru uzskata, ka nodokļu politika padarījusi Lietuvu mazāk pievilcīgu investīcijām, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 49%.

“Lai veicinātu investīciju piesaisti, domājot par nākotnes nodokļu politiku, ir svarīgi ņemt vērā, ka par svarīgāko nodokļu vides faktoru investīciju valsts izvēlei uzņēmēji neuzskata nedz uzņēmuma ienākumu nodokļu likmju augstumu, nedz sociālo nodokļu likmju apmēru, bet gan nodokļu pārvaldes digitalizācijas pakāpi. To starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem investīciju vides novērtējumā ierindo 45% starptautisko investoru, kamēr uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes lielumu starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem min vien 28% investoru, bet sociālo nodokļu apmēru tikai 26%. Tas tādēļ, ka digitalizācija nodrošina nodokļu pārvaldības vienkāršību, kas gan no izmaksu, gan risku viedokļa var būt svarīgāka par nodokļu likmju augstumu,” saka Ilona Butāne, EY Partnere un nodokļu prakses vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārteksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 0,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,7 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija pārtikas produktu ražošanā un elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā.

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,0%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2%, eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas sadalē un tirdzniecībā.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,9 %, eksportētajai produkcijai – par 3,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,9 %. Būtiskākā ietekme cenu pieaugumam bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. '

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, eksportētajai produkcijai – par 1,7 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis pieauga par 2,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,3 %.

Paaugstinoša ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles), atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2021. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir palielinājies par 2,9 %, eksportētajai produkcijai – par 7,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas ir pieaugušas par 6,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas tirdzniecībā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu paaugstinošā ietekme bija koksnes un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā.

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,0 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī siltumapgādē un gāzes apgādē. Cenu paaugstinošā ietekme bija elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par - 0,6 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijai, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumiem, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu pazeminošā ietekme bija spirtoto dzērienu ražošanā.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8 %, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,7 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada februārī, salīdzinot ar 2021. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 25,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 33,2 %, eksportētajai produkcijai – par 19,0 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 23,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 15,5 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

2022. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā nemainījās. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,8 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru