Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Otra nozare, kuru uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki ieguldījuši vairāk nekā miljardu eiro un kurā līdz šim uzkrāti vieni no lielākajiem ārvalstnieku ieguldījumi, ir operācijas ar nekustamo īpašumu. Gada laikā ieguldījumu apjoms šajā nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājies par 13,70%, sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Pieaugumu kāpinājusi SIA “Lidl Latvija” pamatkapitāla palielināšana (uzņēmuma šobrīd definētā darbības nozare ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana) par 145 milj. eiro, arī SIA “Pils Investment” pamatkapitāla palielināšana par 35,46 milj. eiro.

Visstraujāk pērn audzis ieguldījumu apjoms no Vācijas 

Aizvadītajā gadā palielinājies uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos,...

Lursoft norāda, ka uzņēmumos, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pērn reģistrēts summāri lielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums (+185,83 milj. eiro), bet otrajā vietā šajā ziņā ierindojušies uzņēmumi, kas nodarbojas ar finanšu pakalpojumu darbībām.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk. Lursoft dati atklāj, ka gada laikā ārvalstu ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos audzis 3 reizes, palielinoties no 3,32 milj. eiro līdz 12,35 milj. eiro. Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam – SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects”.

Jānorāda, ka 2020.gada beigās ceļojumu biroju, tūrisma operatoru nozarē bija reģistrēti 997 uzņēmumi, no tiem ārvalstu kapitāls bijis piektajai daļai kapitālsabiedrību. Izpētot, kuru tūrisma nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki pērn veikuši lielākos ieguldījumus, pirmajā vietā izvirzījies Limbažu novadā esošais SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects”. 2013.gadā uzņēmums reģistrēts kā mazkapitāla SIA ar 1 Ls lielu pamatkapitālu, kas pāris mēnešus vēlāk palielināts līdz 2000 latiem. 2014.gadā SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects” pamatkapitāls pārkonvertēts uz 2845 eiro. Lursoft dati rāda, ka līdz pagājušā gada jūlijam SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects” vienīgais īpašnieks bija SIA “Meža salas”, kura darbība šī gada sākumā izbeigta, savukārt 2020.gada jūlijā uzņēmumam reģistrēts jauns kapitāldaļu turētājs – igauņu uzņēmums OU “Trade Evolution”. Igauņu uzņēmuma ieguldījums SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects” pamatkapitālā veido 8,62 milj. eiro. SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects” patiesais labuma guvējs caur Igaunijā reģistrēto OU “Trade Evolution” ir Jurijs Ņikuļcovs. Lai arī SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects” reģistrēts 2013.gadā, uzņēmums līdz šim nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības.

Otrs lielākais ārvalstu ieguldījums ceļojumu nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālā pērn piesaistīts SIA “Latvia Tours”. Lursoft dati rāda, ka David James Verrier savu iegudījumu SIA “Latvia Tours” pamatkapitālā aizvadītajā gadā palielinājis no 113,82 tūkst. eiro līdz 353,84 tūkst. eiro. Lursoft norāda, ka David James Verrier šobrīd Latvijā pieder četri uzņēmumi – bez SIA “Latvia Tours” arī SIA “Visas iespējas”, SIA “Kurp.es” un SIA “Fincity”.

Runājot par ārvalstu ieguldījumu izmaiņām dažādās nozarēs, nevar nepiebilst, ka visstraujākais uzkrāto ieguldījumu kritums 2020.gadā reģistrēts uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē. Lursoft pētījuma dati parāda, ka gada laikā ārvalstu ieguldījumu summa, kas reģistrēta šo uzņēmumu pamatkapitālos, samazinājusies par 44,74 milj. eiro jeb 15%, sarūkot līdz 254,74 milj. eiro. 2020.gada beigās nozarē bija reģistrēts 2901 uzņēmums, no tiem 559 uzņēmumu pamatkapitālos savus līdzekļus ieguldījuši ārvalstnieki.

TOP 5 nozares, kuru uzņēmumu pamatkapitālā 2020.gada beigās bija uzkrāti vislielākie ārvalstu ieguldījumi:

  1. Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu: 2081,15 milj. eiro;
  2. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 1541,99 milj. eiro;
  3. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 527,78 milj. eiro;
  4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana: 363,73 milj. eiro;
  5. Mežsaimniecība un mežizstrāde: 333,36 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte

LETA, 24.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā kopējais investīciju apmērs Latvijas ekonomikā būtiski nemainījās, kas krīzes kontekstā nav slikti, jo krīzēs pieaug nenoteiktība, it īpaši privātajā sektorā. Taču ilgākā laika periodā situācija nav laba, un pamatā problēma ir privātajā sektorā, kur investīcijas stagnē.

"Atskatoties uz pēdējo desmitgadi, investīciju jomā situācija nav bijusi spoža. Pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās lielās finanšu krīzes, kas pasauli un Latviju skāra 2008.-2009.gadā, bet sekas bija jūtamas vēl arī 2010.gadā, investīcijas Latvijā ir būtiski palēninājušās. Ja pirms tam ekonomikas izaugsmi lielā mērā noteica investīcijas un kapitāla uzkrāšana, tad laikā pēc lielās finanšu krīzes investīciju apmērs ekonomikā ir būtiski samazinājies. Kopumā es teiktu, ka iepriekšējais biznesa cikls investīciju jomā ir bijis diezgan mazasinīgs," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pērn veidojušas 1,4 miljardus dolāru (1,2 miljardus eiro), kas ir zemākais līmenis kopš 1994.gada, liecina valsts centrālās bankas apkopotā informācija.

Ārvalstu investīcijas Krievijā 2020.gadā nokritušās par 95%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju un zemās enerģijas cenas.

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pakāpeniski samazinājušās jau vairākus pēdējos gadus, kas skaidrojams arī ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Analītiķi prognozē, ka ārvalstu investīcijas Krievijā šogad varētu palielināties, taču, visticamāk, nesasniegs 2019.gadā reģistrēto līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ārvalstu investoru padome: Latvijā digitalizācijas rīki jāpadara lietotājiem draudzīgāki

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 izraisīto krīzi, visticamāk, ārvalstu investīcijas Latvijā šogad būtiski nepieaugs, taču krass samazinājums arī nav gaidāms, pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka ārvalstu investori, līdzīgi kā visa sabiedrība kopumā, šobrīd ir neziņā, kā Covid-19 situācija attīstīsies turpmāk, taču ļoti atzinīgi vērtē to, ko valdība ir paveikusi pēdējos mēnešos.

"Mēs nezinām, ko mums nesīs rudens, mēs nezinām, kad būs izstrādāta vakcīna pret Covid-19, investori šobrīd ir gana piesardzīgi ar savām investīcijām. Investoru sentimenta pētījums, ko veicām pagājušajā gadā, liecināja, ka aptuveni puse investoru neplānoja palielināt investīcijas. Interesanti būs redzēt, ko atklās šā gada pētījums. Lai arī ir daļa investoru, kas plāno palielināt investīcijas nākamajos gados, ir ļoti daudz jāstrādā pie tā, lai noturētu jau esošos investorus, paralēli domājot par jaunu piesaisti. Īpaši jau šajā situācijā, kad investoriem un arī vietējiem uzņēmumiem Covid-19 laikā apgrozījums ir samazinājies," teic Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā līdz šā gada jūnija beigām sasniegušas 16,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni 53% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir iespaidīgs, liela daļa šīs naudas ir ieguldīta finanšu starpniecībā un nekustamo īpašumu darījumos.

Lielākie ieguldītāji Latvijas ekonomikā ir investori no Zviedrijas – 15,4% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) nāk no Zviedrijas. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā, un Zviedrijas investoru kapitāls ir ieguldīts nekustamajos īpašumos. Jau vēsturiski lielākās ĀTI plūsmas Latvijā nāk no tuvākajām kaimiņvalstīm – Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī no Nīderlandes, Kipras un Vācijas, apliecināja Latvijas Bankā.

Nozaru struktūrā lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars – 24% – ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem ĀTI svārstībām, gan raugoties plašāk pa gadiem, gan pa ceturkšņiem gada ietvarā. Piemēram, 2016. gadā ĀTI kritums bija tieši saistāms ar AS Swedbank grupas kapitāla optimizāciju, kas izpaudās kā pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksa. Tas bija skaidrojams ar zemajām procentu likmēm aizdevumos, kad augsta kapitalizācija rada vien papildu administratīvo slogu. Vienkāršāk runājot, situācijās, kad nav izdevīgi aizdot Latvijā, nauda tiek izņemta un investēta citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vastint Latvia šogad attīstības projektos plāno ieguldīt līdz 30 miljoniem eiro

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" šogad attīstības projektos plāno ieguldīt no pieciem līdz 30 miljoniem eiro, pastāstīja "Vastint Latvia" izpilddirektors Romāns Astahovs.

Viņš informēja, ka attīstītājs šogad plāno sākt divu projektu - biroju kompleksa "Business Garden" otrās kārtas un divu biroju ēku Magdelēnas kvartālā - būvniecību, tāpēc plānotais investīciju diapazons ir ļoti plašs. Ja tiks sākti abi projekti, investīcijas pietuvosies 30 miljoniem eiro, bet, ja "Vastint Latvia" neizdosies vienoties ar būvniekiem par cenām vai Covid-19 izvērtīsies nekontrolētā plašumā, investīcijas būs tuvāk pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, vai Covid-19 ir ietekmējis "Vastint Latvia" plānus, Astahovs sacīja, ka nekustamo īpašumu attīstībā projekti ir ilgtermiņa, un, ņemot vērā projektu gaitas ilgumu, "Vastint Latvia" uzskata, ka Covid-19 tomēr ir salīdzinoši īstermiņa fenomens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība nolēmusi ieviest vairākus jaunus pasākumus eksporta aktivizēšanai un investīciju piesaistei, lai veicinātu straujāku valsts ekonomikas atveseļošanos, raksta ārvalstu mediji.

Jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Ķīnas eksports un ārvalstu tiešās investīcijas palielinājušās, taču ekonomisti un amatpersonas izteikušas brīdinājumus par lejupvērstiem riskiem tuvāko mēnešu laikā saistībā ar augošo Covid-19 slimnieku skaitu, kas varētu vājināt pieprasījumu.

Pēc trešdienas tikšanās valdības pārstāvji paziņojuši par lēmumu ieviest efektīvus pasākumus eksportētājiem, kuriem būtiski samazinājies ārvalstu pasūtījumu apjoms.

Tāpat Ķīnas valdība vēlas sniegt lielāku atbalstu ārvalstu investoriem, kas iegulda valstī, tostarp, paplašinot valdības subsidēto kredītu apjomu augsto tehnoloģiju kompānijām.

Ķīna plāno arī piedāvāt vairāk darba iespēju ārvalstu darbiniekiem valdības īstenotajos projektos un piešķirt lielākas subsīdijas iebraucējiem, kas valstī sāk savu biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Popularizējot valsts tēlu, plānots piesaistīt 128 miljonus eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,3 miljonus eiro Latvijas tēla popularizēšanā, plānots piesaistīt ārvalstu investīcijas 128 miljonu eiro apmērā.

Tā, komentējot valsts tēla popularizēšanas ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rezultātiem 2021. līdz 2023.gadam, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA direktors pavēstīja, ka 450 000 eiro plānots ieguldīt starptautiska mēroga kampaņās, 350 000 eiro iezīmēti mārketinga izdevumiem, 100 000 eiro paredzēti vietējā mārketinga kampaņām, savukārt valsts tēla koordinēšanas izdevumi varētu veidot 467 761 eiro.

Runājot par Latvijas Institūta (LI) pievienošanu LIAA, Rožkalns pavēstīja, ka LI tiks iekļauts atsevišķā departamentā, kura tiešais pienākums būs vienota valsts tēla ieviešana. Paredzēts, ka par padarīto un vēl darāmo tiks informēta Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas biznesam – Igaunijas atbalsts. Latvijā tikai runas par atbalstu

Romāns Meļņiks, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) stratēģiju laika periodā no 2021. līdz 2023. gadam ārvalstu investīcijās plānots piesaistīt 480 miljonus eiro un izveidot vismaz 4500 jaunas darba vietas.

LIAA norāda, ka darbu pie investīciju piesaistes noteikti atvieglos arī tā sauktā “zaļā koridora” ieviešana stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijā. “Zaļais koridors” ietvers administratīvā sloga mazināšanu, paātrinot procedūras tādās investoriem nozīmīgās jomās kā migrācija, teritorijas plānošana un dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšana. Uz atvieglotajām procedūrām uz vienlīdzīgiem nosacījumiem varēs pretendēt gan Latvijas uzņēmumi, gan ārvalstu investori.

Saskaņā ar LIAA sagatavoto piedāvājumu, kuru tuvākā mēneša laikā plānots virzīt izskatīšanai Ministru Kabinetā, “zaļā koridora” atvieglotajām procedūrām kvalificēsies viedo specializāciju (bioekonomika, biomedicīna un farmācija, fotonika, viedie materiāli, viedā enerģētika un mobilitāte, IKT) un starptautisko biznesa pakalpojumu nozarēs strādājošie uzņēmumi. Lai saņemtu šo valsts atbalstu, komersantiem saskaņā ar sagatavoto priekšlikumu būs jāapņemas izpildīt četri no pieciem definētajiem kritērijiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Samazināt valsts investīcijas ēkās un infrastruktūrā būtu vandālisms pret ekonomiku

Db.lv, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nākamgad Latvija plāno straujāko strukturālā valsts budžeta deficīta samazināšanu starp ES valstīm. Es noteiktu citas prioritātes. Šobrīd samazināt valsts investīcijas ēkās un infrastruktūrā būtu vandālisms pret ekonomiku, bet nozares pārstāvji brīdina, ka tas var notikt".

Tā uzskata Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) trešā ceturkšņa rezultātus un prognozējot nākotni. Viņaprāt, nevajadzētu paļauties tikai uz tirgus ekonomikas “dabisko” elastību.

Būvnieks: Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu 

Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu, tiešsaistes forumā Būvniecība 2020...

"Nākotnes prognozēšana šobrīd ir īpaši riskanta, taču kādam tas ir jādara. Sagaidāms, ka 4. ceturksnī IKP pret 3. ceturksni atkal samazināsies. Ceturkšņa ietvaros pa mēnešiem būs izteikta lejupslīde, bet tā būs aptuvens spoguļattēls 3. ceturksnim, kura ietvaros aktivitāte auga. Tātad otrā pusgada aktivitātes līkne kopumā varētu izskatīties pēc divslīpju jumta. Šogad IKP samazināsies apmēram par 5%, savukārt nākamgad pieaugums varētu būt ap 4%. Taču, ja līdz vakcīnas sniegtajam glābiņam Eiropā būs arī trešais pandēmijas vilnis, tad izaugsme nākamgad var būt krietni lēnāka," prognozē eksperts.

Latvijas IKP trešajā ceturksnī samazinājies par 3,1% 

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem...

P.Strautiņš atzīst, ka pēc prognožu uzlabošanās kopš aprīļa tās šobrīd atkal pasliktinās. Taču pandēmijas otrā viļņa radītās ekonomiskās grūtības visdrīzāk nebūs tik lielas kā pavasarī: "Daudz mazāks ir pārsteiguma efekts, kas traucēja piegādes ķēdes, nav un netiek plānota robežu slēgšana attiecībā pret citām Šengenas zonas valstīm. Nozares, kuras ir visjūtīgākās pret vīrusa ietekmi, jau šobrīd darbojas ar ļoti samazinātu jaudu, tāda lejupslīde kā martā un aprīlī vairs nav iespējama pat teorētiski. Ārvalstu tūristu Latvijā jau šobrīd gandrīz vairs nav. Nav gaidāmas lielas grūtības rūpniecībā, kurai arī pirmais vilnis traucēja tikai nedaudz".

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata,...

Ekonomists akcentē, ka pasaulē sāk iedarboties būvniecības stimulēšanai domātie pasākumi – gan valsts pasūtījumi, gan zemās procentu likmes. Par to liecina industriālo metālu cenu kāpums, kas ir augstākais kopš 2018. gada jūlija, arī augstās koksnes cenas.

Pandēmijas ietekme uz ekonomiku var mazināties, atkāpjoties pašai pandēmijai - tas būtu vēlamais scenārijs. Cits scenārijs – cilvēki samierināsies ar augstāku riska līmeni, apradīs ar domu, ka dzīvot ir kļuvis bīstamāk. Var sagaidīt, ka Baltijas valstīs epidēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, bet cena dzīvību un ilglaicīgu veselības problēmu izteiksmē – diemžēl lielāka. Cilvēkiem ir svarīgi mazināt riskus, bet tas nav vienīgais viņu dzīves mērķis. "Dienišķā saslimšanas gadījumu statistika notrulina. Cilvēki pierod pie tā, ka dzīvot kļuvis bīstamāk. Pacietība pamazām izsīkst, var zust atbalsts stingriem brīvības ierobežojumiem gan politiskā, gan individuālā līmenī. Pandēmijas ekonomisko ietekmi jau pirms tās beigām var mazināt, specializējoties nozarēs, kuras ir mazāk skartas. Ilgākā laikā ekonomikas pielāgošanās spējas ir gandrīz bezgalīgas. Šajā ziņā Latvijai ir labas starta pozīcijas, daudz eksportējam gan pārtiku, gan celtniecībā izmantojamās preces un citus šobrīd pieprasītus produktus," secina ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav taisnība tiem, kuri saka, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir "iebraukusi otrā grāvī" un pārāk stingrā kontrole traucē investīciju ienākšanai Latvijā.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Pat ja tā būtu taisnība, kāda ir mūsu izvēle? Vai tiešām mēs vēlamies savu ekonomiku balstīt uz noziedzīgu naudu? Vai tiešām to mēs redzam kā savu nākotni? Bet jebkurā gadījumā tā nav taisnība," apgalvoja Znotiņa.

Viņa sacīja, ka grib redzēt, kas stāv aiz tām baumām vai apgalvojumiem, ka pārlieku stingrās finanšu plūsmu kontroles dēļ Latvijā neienāk investīcijas. FID vadītāja atsaucās uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem, ka kopš 2017.gada tiešo investīciju apjoms Latvijā ir pieaudzis par diviem miljardiem eiro, kas viņas vērtējumā ir "ļoti nopietns un ievērojams pieaugums".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru