Jaunākais izdevums

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

"Lursoft" izpētījis, ka lielākie, kopumā 3,82 miljonu eiro apmērā, ieguldījumi Krāslavas novada uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Dānijas, tiesa, pēdējos gados ieguldījumu kustība no Dānijas bijusi minimāla. Kopējā summa, kuru ārvalstnieki ieguldījuši Krāslavas novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, aizvadītā gada laikā samazinājusies par 2,6 miljoni eiro, sarūkot līdz 4,28 miljoniem eiro. Lielo uzkrājuma kritumu ietekmējusi SIA "Nedfarming (Udele Tartaks Latvia)" likvidācija, kura pamatkapitālā Nīderlandes "Nedfarm B.V." bija ieguldījis nepilnus 2,2 milj. EUR.

Tāpat "Lursoft" apkopotā informācija parāda, ka ārvalstu ieguldītāju skaits aizvadītā gada laikā audzis tikai trijās pašvaldībās - Ventspils, Mārupes un Ķekavas novados, bet uzņēmumu skaits, kuri piesaistījušu savam pamatkapitālam ārvalstu ieguldījumus, palielinājies četros novados - Ventspils, Smiltenes, Gulbenes un Dienvidkurzemes novados.

Rīgā reģistrēti 84,2% no visiem Latvijā uzkrātajiem ārvalstu ieguldījumiem, galvaspilsētā koncentrējoties 68,7% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā reģistrēti ārvalstu ieguldījumi.

Lai gan Rīga aizvadītajā gadā ir viena no tām pašvaldībām, kurās uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms audzis visstraujāk, pēc ārvalstu ieguldījumu pieauguma īpatsvara galvaspilsētu apsteidzis gan Ventspils novads, gan arī Rēzekne.

Pēc tam, kad 2020.gadā tika likvidēts Ventspils novadā reģistrētais holdings SIA "Puses", kura kopējais pamatkapitāls bija 11,37 miljoni eiro, un no tiem lielu daļu bija ieguldījušas ārzonās reģistrētas juridiskās personas, uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms Ventspils novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājās no 7,22 miljoniem eiro līdz 840 000 eiro.

Pērn, pēc tam, kad veikta SIA "Zemkopība" reorganizācija, ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Ventspils novada uzņēmumu pamatkapitālos atkal palielinājies līdz 3,66 miljoniem eiro. Gada laikā uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms Ventspils novada uzņēmumu pamatkapitālos audzis vairāk nekā četras reizes. Neskatoties uz to, Ventspils novads pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma starp visām Latvijas pašvaldībām ierindojas vien 34. vietā, blakus Krāslavas un Gulbenes novadiem.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, aizvadītā gada laikā ārvalstnieku ieguldījumi Mārupes novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos auguši par 9,78 miljoniem eiro, sasniedzot 207,05 miljonus eiro.

Vairāk nekā 200 miljoni eiro uzkrāti arī Ķekavas novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos. "Lursoft" izpētījis, ka uzņēmumu skaits, kam piesaistīti ārvalstu ieguldījumi, 2021.gada laikā Ķekavas novadā nav mainījies, savukārt ieguldītāju skaits aizvadītā gada laikā audzis par diviem. Kopējā ārvalstu ieguldījumu summa, kas piesaistīta Ķekavas novadu uzņēmumu pamatkapitāliem, pagājušajā gada laikā palielinājusies par 3,15 miljoni eiro.

Pieaugumu veicinājusi SIA "Baltic Logistic Solutions" pamatkapitāla palielināšana, lietuviešu "Sanitex" Latvijā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālu palielinot par četriem miljoniem eiro. Pašreiz "Baltic Logistic Solutions" reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu veido nepilni 11,9 miljoni eiro. Pēc "Lursoft" pieejamajiem datiem, šis Ķekavas novadā pagājušajā gadā ir vienīgais ārvalstu ieguldījums, kura apmērs pārsniedzis vienu miljonu eiro.

Tajā pašā laikā pērn arī reģistrēts viens gadījums, kad Ķekavas novadā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālu ārvalstnieks samazinājis uzreiz par vairāk nekā vienu miljonu Tas ir lietuviešu uzņēmumam "Laurus Gene" piederošais SIA "Gene Investments", kura pamatkapitāls pērn samazināts no 5,25 miljoniem eiro līdz 4,05 miljoniem eiro.

Lielākie ieguldījumi Ķekavas novada uzņēmumu pamatkapitālos pašreiz reģistrēti no Zviedrijas - 149,45 miljoni eiro, un Lietuvas - 34,98 miljoni eiro.

Savukārt aizvadītā gada izskaņā Varakļānu novadā bija reģistrēts tikai viens uzņēmums ar ārvalstu pamatkapitālu. Tas ir SIA "Quantum", kura pamatkapitālā zviedrs Knuts Karls Ēriks Fredriks Magnusons ieguldījis 2840 eiro. Pēdējos gados uzņēmums nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, tas strādājis ar zaudējumu, kā arī šobrīd uzņēmumam uzkrāts nepilnus 2000 eiro liels nodokļu parāds.

Par vienu miljonu eiro mazāki ārvalstu ieguldījumi 2021.gada beigās bija reģistrēti vēl trīs pašvaldībās - Preiļu, Ludzas un Valkas novados. Visās trīs pašvaldībās pērn samazinājies gan ieguldītāju skaits, gan arī uzņēmumu skaits, kuros ārvalstu ieguldījumi reģistrēti. Tas, savukārt, ietekmējis uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma kritumu.

Vienīgā pašvaldība, kurā 2021.gadā audzis ne tikai uzkrāto ieguldījumu, bet arī ieguldītāju un uzņēmumu, kuriem piesaistīti ārvalstu ieguldījumi, skaits, ir Ventspils novads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs,03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā audzēt Latvijas zāļu ražotāju “muskuļus”?

Juris Bundulis, AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs,22.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu laikā, neraugoties nedz uz Covid-19 pandēmiju, nedz karu Ukrainā, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās – izņemtās)uzņēmumu pamatkapitālos ir pieaugušas par 4,43 miljardiem eiro jeb 58%.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Tā 2020. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 7,68 miljardus eiro, bet 2024. gada 18. jūlijā – 12,11 miljardus eiro. Lursoft dati liecina, ka šogad veikti darījumi ar 2578 Latvijas uzņēmumiem, šogad unikālais ārvalstnieku skaits, kas veikuši darījumus ar ieguldījumiem, – 3183. SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis skaidro, ka metodoloģija visus iepriekšējos 33 gadus ir bijusi nemainīga – tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā Lursoft aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās (reģistrētās) investīcijas, bet arī izejošās, un tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts vai ārvalstu daļas tiek pārdotas Latvijas rezidentiem, tiek samazināts ārvalstu investīciju apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investīciju klimatam Latvijā līdz šim zemākais vērtējums

LETA,17.04.2024

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paveikto darbaspēka resursu pieejamībā ārvalstu investori vērtē kritiski

Db.lv,14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas kapitālam un vietējiem privātajiem uzņēmumiem ir vieta Latvijā?

Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazāk jaunu investīciju projektu, bet vairāk darba vietu

Db.lv,31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk kā 2020. gadā (43), taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 2662 pērn, pretēji 2583 jaunām darba vietām 2020. gadā.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk kā 2020 gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.

“Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarucis ārvalstu investīciju projektos radīto darba vietu skaits

Db.lv,11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori definē galvenos izaicinājumus

LETA,09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank SE akciju emisijas rezultātā piesaistījusi pamatkapitālam 12 miljonus eiro, tādējādi uzsākot sadarbību ar trīs jauniem akcionāriem, lai attīstītos ne tikai vietējā, bet arī Eiropas Savienības un globālajā tirgū.

Jaunie akcionāri ir Tomass Šaeitti no Šveices, Adels Al Širavi un Šeihs Hamads bin Khalifa bin Muhameds Al Nahians no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Banka piesaistīja jaunos akcionārus, emitējot bankas akcijas, kas ļāva palielināt bankas kapitālu par 12 miljoniem eiro. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns Bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Pašlaik notiek palielinātā kapitāla iekļaušana Bankas normatīvos.

Turpmāk plānots turpināt strādāt pie pakalpojumu attīstības gan Latvijā, gan klientiem Eiropas Savienībā. Palielinātais kapitāls ir rīks attīstībai jaunajos tirgos un nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts papildus kapitāls, lai banka kļūtu par nozīmīgu starptautisko tirgu dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamā gada prioritātes darbam ar FICIL būs produktivitātes celšana un investīciju veicināšana

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada prioritātes darbam kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) būs cilvēkkapitāla attīstība, produktivitātes celšana un investīciju veicināšana, piektdien pēc Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka puses strādā pie tā, lai Latvijā būtu jaunas ārvalstu investīcijas, tomēr tik pat svarīgi ir jau Latvijā esošie investori.

Ministru prezidente uzsvēra, ka jau pašreiz ir vairāki ārvalstu investoriem svarīgi jautājumi, kas virzās uz priekšu, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšana.

Tāpat Siliņa akcentēja, ka janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga mazināšanā ir tas, ko sagaida arī ārvalstu investori.

Vienlaikus plānots turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību konkurētspējas un labas korporatīvās pārvaldības. Siliņa norādīja, ka plānots valsts kapitālsabiedrības, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrības padarīt caurspīdīgākas, lai tām varētu piesaistīt papildu finansējumu un tās kļūtu efektīvākas un eksportspējīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības labklājībai ir būtiskas investīcijas, eksports un inovācijas

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības labklājībai ir būtiskas gan investīcijas, gan eksports, gan arī inovācijas, piektdien Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes atklāšanā sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa akcentēja, ka ārvalstu investīcijas Latvijā ir ļoti gaidītas - ne tikai jaunas investīcijas, bet arī tās, kas jau ir Latvijā.

Ministru prezidente uzrunā pateicās FICIL un visiem, kas ir iesaistījušies daudzu ekonomikai svarīgu jautājumu risināšanā, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšanas virzībā uz priekšu.

Drīzumā valdībā paredzēts skatīt projektu nekustamā īpašuma jomā, kas samazinās būvniecības termiņus, regulējuma izmaiņas, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu termiņus. Siliņa norādīja, ka šādas izmaiņas ir svarīgas katram investoram un biznesam.

Ceturtdien, 26.septembrī, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") paziņoja par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu. Siliņa uzrunā norādīja, ka šis 2018.gada lēmums radīja smagas sekas Latvijas reputācijai, tāpēc lēmums par sankciju atcelšanu uzlabos investīciju vidi un starptautisko reputāciju attiecībā uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav ātru risinājumu, kā panākt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

LETA,14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pērn uzsākts par trešdaļu mazāk jaunu ārvalstu investīciju projektu

Db.lv,13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru