Jaunākais izdevums

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas jums pret zaļo krāsu?

Man nav nekas pret zaļo krāsu – jautājums ir par to, vai patērētāji saprot, kas ir videi draudzīgs produkts. Ja cilvēks grib samazināt savu ekoloģisko pēdu, viena no iespējām ir pirkt produktus, kas ražoti videi draudzīgā veidā. Tos var atpazīt pēc t.s. zaļajiem paziņojumiem, bet likums aizliedz negodīgu komercpraksi, norādot, ka informācija nedrīkst būt maldinoša. Problēma saistībā ar šiem zaļajiem paziņojumiem ir tāda, ka likums ļoti specifiski nenorāda, kas tieši ir aizliegts un kas ir dezinformācija.

Ir starptautisks pašpaziņojumu standarts, bet tas nav obligāts, vien norāda, ka šādiem paziņojumiem jābūt konkrētiem un saskaņā ar visu produkta dzīvesciklu. Piemēram, nesen redzēju eko elektroniskās cigaretes. Tas ir viens no piemēriem, ka ražotājs neņem vērā visu produkta dzīvesciklu, bet izceļ vienu atsevišķu aspektu un paziņo par «eko». Nedrīkst izmantot arī tādus vispārīgus paziņojumus kā videi draudzīgs, zaļš, nepiesārņojošs, videi drošs, dabas draugs u.tml. Taču, kad aizejam uz veikalu, mēs to visu redzam. Piemēram, Kanādā vairāk nekā 90% no produktiem, kas skaitījās kaut kādā veidā zaļi, kaut kādā veidā bija dezinformējoši. Zinot šo problēmu, es kā vides eksperte cilvēkiem iesaku nepaļauties uz pašpaziņojumiem, bet izvēlēties preces ar atzītu ekomarķējumu. Viens no starptautiskajiem standartiem pasaka, ka labs ekomarķējums ir brīvprātīgs, to un tā kritērijus izstrādā neatkarīgas organizācijas. Neatkarīgi eksperti pārbauda, ka ražotnes tiešām atbilst prasībām. Arī veidam, kā šie standarti tiek izstrādāti, jābūt caurspīdīgam, lai novērstu iespējas, ka ir slēptie lobiji. Tiem jābūt zinātniski pamatotiem, jāskatās uz būtiskākajām ietekmēm.

2016. gadā veicām aptauju, kur patērētājiem rādījām dažādus marķējumus un prasījām, kurus no tiem viņi atpazīst kā ekomarķējumu, norādot, ka ar to saprotam trešās puses atzītu un pārbaudītu marķējumu. Tolaik aptauju veicām draugiem.lv un ekoskolās, domājot, ka ekoskolas varētu būt zinošākas. Sarakstā bija dažādi marķējumi, piemēram, Zaļā karotīte, Ecocert, Ziemeļu gulbis, zviedru Piekūns, Eiropas Komisijas Ekopuķīte, Eiropas Komisijas Bioloģiskās lauksaimniecības zīme. Sarakstā bija arī zīme, kas neko nenozīmē. Aptaujā secinājām, ka cilvēki kā pirmās atpazina tās zīmēs, kas nav ekomarķējums. To varētu izskaidrot ar to, ka tās diezgan bieži redzamas veikalos un tām bijis diezgan liels reklāmas budžets – cilvēki tās ir redzējuši, atpazīst. Taču zīme, kas neko nenozīmēja un nekur nebija redzēta, bet bija vienkārši zaļā krāsā, bija tikpat līdzvērtīgi novērtēta kā uzticamie ekomarķējumi un bez problēmām tos pat apsteidza. Analizējot aptaujas rezultātus ekoskolās, pirmajā brīdī likās, ka to dalībnieki biežāk atpazina ekomarķējumu, bet varēja vērot, ka viņi kļūdījās pie citiem. Tāpēc varētu domāt, ka viņiem ir lielāka vēlme ticēt un viņi vieglāk uzticas.

Skumīgs secinājums – tie, kas izmanto pašpaziņojumus, izskatās zaļāki, un pircēji tam notic. Pieņemot maldinošu izskatu, uzņēmēji faktiski apdzen tos, kuri rūpīgi strādājuši un maksājuši par sertifikāciju. Tas saistīts ar to, ka tiem, kas izmanto īsto ekomarķējumu, ir aizliegums maldināt patērētāju, viņi nedrīkst būt pārāk zaļi, nedrīkst pārspīlēt. Pārējiem nav tādu ierobežojumu.

No uzņēmējiem esmu dzirdējusi argumentu «sertifikācija ir bizness». Tāpēc citi izvēlas uzskaitīt, kādas sastāvdaļas viņu produkts nesatur, nevis veikt sertifikāciju.

Viena žurnāla uzdevumā esmu veikusi nelielu pētījumu. Man lūdza papētīt zobu pastas, un es varu godīgi pateikt, ka tajās zobu pastās, kam bija ekomarķējums, neko sliktu neatradu. Taču tās nepētīju veikalā, bet mājās pie atvērta interneta un datubāzēm. Arī es, būdama ķīmiķe, nevaru to darīt uz vietas veikalā. Un tieši tās, kas teica, ka ir zaļas, bet kurām nebija ekomarķējuma, saturēja kaut ko tādu, ko es tur negribētu redzēt. Tāpēc tiem, kuri apgalvo, ka tas viss ir bizness un izdevumi, jāsaprot, ka šīs organizācijas maksā ekspertiem, ka viņi ir domājuši par to un analizējuši. Pat būdama vides eksperte un ķīmiķe, es nepaļautos uz produktiem bez sertifikāta, jo tos nevaru pārbaudīt.

Kāds būtu jūsu padoms pircējiem – kā orientēties veikalā?

Vispirms ir jāsaprot, kas ir ekomarķējums. Vajadzētu iemācīties dažas zīmes, piemēram, Ekopuķīti, Ecocert, Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības zīmi.

Es gribētu runāt arī par tirgotāju atbildību. Pirms dažiem gadiem lielveikalā pamanīju, ka reāls ekomarķējums netiek izcelts kā zaļš, bet blakus esošs pašdeklarēts zaļš produkts ir izcelts. Tāpēc esam izstrādājuši vadlīnijas veikaliem, kā atpazīt dažādas zīmes. Tirgotājiem ir jākļūst izglītotiem, tiem nevajadzētu reklamēt zaļmaldinošas zīmes. Domāju, ka lielie veikali pie sava apgrozījuma var atļauties ekspertu, kurš viņiem to var paskaidrot.

Zaļmaldināšana – tā ir apzināta vai nejauša?

Domāju, tas notiek abējādi. Tāpēc man patīk Miit&Links konference False Thinking, kur daudz runājam par šo kļūdaino domāšanu. Domāju, kas viens no zaļmaldināšanas cēloņiem ir tas, ka gribam izdarīt kaut ko labu, bet negribam iespringt. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir plastmasas iepakojums. Manā skatījumā, idiotiska produkta simbols ir kafijas kapsulas – cilvēki atrod veselu rindu iemeslu, kāpēc šis produkts ir ērts. Rietumeiropā šobrīd 1/3 kafijas dzer, izmantojot kapsulas. Es reiz parēķināju, ka kafijas kapsulas ir trīs reizes dārgākas par malto kafiju, ja salīdzinām, cik maksājam par vienu kafijas porciju. Cilvēki par to mierīgi maksā, jo tas ir ērti. Ērtībai mūsu izvēlē ir daudz lielāka nozīme nekā cenai. Es savā mūžā esmu satikusi tikai pāris cilvēku, kam līdzekļi ir tiešām tik ierobežoti, ka man nav viņiem padoma, kā atrast līdzekļus ekoproduktiem. Taču līdzko atrodam naudu ātrās ēdināšanas restorāniem, kas ir ļoti dārgs produkts, pārstrādātiem produktiem, gaļai lielos daudzumos, limonādēm, saldinātiem dzērieniem, nevaram teikt, ka nepērkam ekoproduktus, jo tie ir dārgi. Tā vienkārši nav prioritāte. Un cilvēki sev melo, ka nevar tos atļauties, lai justos labāk. No otras puses, ja vēlamies mainīt patērētāju domāšanu, ir slikti viņus vainot. Kad cilvēks jūtas vainīgs, viņš jūtas bezpalīdzīgs un agresīvs. Tāpēc man ļoti patīk bezatkritumu kustība, jo ar šo piemēru tiek parādīts, ka varam būt laimīgi un dzīvot labi ar mazāk lietām.

Kā mainīt ieradumus, ar ko sākt?

Ar mazumiņu. Vispirms vajadzētu skaidri pateikt mērķi, ko gribu mainīt. Nevis – es no šodienas būšu zaļš, bet gan, piemēram, mēģināšu iztikt bez vienreizlietojamiem maisiņiem un vienmēr nēsāšu līdzi auduma maisiņus. Ieradumus mainīt ir grūti. Arī man ir gadījies aizbraukt uz veikalu un attapties, ka man nav līdzi sava maisiņa un jāpērk plastmasas. Cilvēki bieži vien domā – nekas jau nemainīsies, ja es viens pats nepirkšu maisiņu, jo ikdienā daru arī daudzas sliktākas lietas. Taču – ja vien ir iespēja samazināt savu ietekmi vidē, tad tas ir jādara.

Ieradumi mainās lēni. Ļoti palīdz ekonomiskais pamatojums. Ieteiktu aprēķināt, cik izmaksā piesārņojošie paradumi.

Ja braucu uz Rīgu ar mašīnu, nebraukāju ar to pa centru, bet kaut kur atstāju un staigāju kājām. Problēma ir tā, ka mūsu pilsēta nenāk pretī. Es labprāt brauktu uz Rīgu ar vilcienu un ņemtu līdzi velosipēdu, bet, lai Rīgā tiktu ārā no vilciena un dzelzceļa stacijas ar velosipēdu, tas ir diezgan smags pasākums. Ja Rīgas pilsēta un stacija nāktu pretim un ar velosipēdu būtu viegli izkāpt, tas būtu liels uzlabojums. Taču, galu galā, kas ir manas problēmas, salīdzinot ar cilvēkiem ratiņkrēslos. Man ir izvēle, viņiem nav. Taču valsts iestādes un infrastruktūras kompānijas var ļoti palīdzēt videi draudzīgām izvēlēm, transporta ziņā noteikti. Piemēram, radot drošas velosipēdu glabātavas, radot Park&Ride sistēmu, kur ir stāvvietas, kur novietot mašīnas un pārsēsties uz sabiedrisko transportu, radot pietiekami labu un regulāri kursējošu sabiedrisko transportu, piemēram, vilcienu uz Liepāju. Es labprāt brauktu ar vilcienu un četras stundas strādātu, nevis stūrētu, jo mana profesija nav šoferis.

Es noteikti ieteiktu pārdomāt patērēto gaļas produktu daudzumu. Tam ir liela ietekme. Taču nekādā gadījumā nevajag sev pateikt, ka «es tagad sev aizliedzu ēst gaļu», jo tad gribēsies ēst tikai un vienīgi gaļu, būs sajūta, ka tās trūkst. Vienkārši pamēģināt vienreiz nedēļā atteikties no gaļas. Tam gan vajadzīgs nedaudz zināšanu, lai nebūtu bada, jo nepietiek no šķīvja vienkārši izņemt gaļu. Vienā no skolu aptaujām vaicājām, vai tajās ir pieejams veģetārs uzturs, un vienā no skolām mums atbildēja apstiprinoši – ja bērns nevēlas, viņš var neēst kotleti. Taču, ja visas olbaltumvielas nodrošina gaļa, tad bez gaļas cilvēks nav paēdis, jo ogļhidrāti vien nenodrošina sāta sajūtu. Ja atsakās no gaļas, jāizmanto citas olbaltumvielas un arī tauki, lai cilvēks būtu paēdis.

Vēl būtu ieteicams vismaz kādus pārtikas produktus izvēlēties bioloģiskus. Sākumā to nebūs ļoti daudz, bet ir tādi produkti, kur cenu starpība nav liela. Atkal var teikt, ka bioloģiskie produkti ir dārgāki, bet, skatoties proporcionāli savā pārtikas grozā, cik daudz dārgāki ir bioloģiskie milti? Es noteikti ieteiktu meklēt bioloģiski audzētus dārzeņus. Katrs var atrast, kurus produktus var izvēlēties eko.

Nedrīkst aizmirst, ka 50 % pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības. Tā ir dzīva nauda – izmetot pārtiku, mēs izmetam naudu. Un ar kompostu arī ir viltīgi – tikko mums šķiet, ka drīkstam kompostēt, šķiet, ka drīkstam izmest arī pārtiku. Pārtikas atkritumu radīšana korelē ar ienākumiem. Tāpēc tieši cilvēkiem ar vidēju un augstāku ieņēmumu līmeni jāpadomā par pārtikas izmešanu.

Zaļajā iepirkumā viens no ieteikumiem ir atļaut pāri palikušo ēdienu apēst virtuves darbiniekiem. Daudzi baidās, ka tad viņi apēdīs paši un nedos bērniem. Kas gan slikts no tā, ja viņi paņem sev pāri palikušo pārtiku? Vēl pārpalikumus var atdot dzīvniekiem. Saistībā ar pārtikas drošības normām neapēsto ēdienu nedrīkst dot dzīvniekiem, kurus pēc tam lietos pārtikā, bet kāpēc gan neapēstās karbonādes un kotletītes nevarētu atdot sunīšiem un kaķīšiem? Mans suns ir laimīgs par to.

Ja ēdam ārpus mājas, nevajag kautrēties prasīt neapēsto ēdienu iesaiņot līdzņemšanai. Mēs paši mājās to vēl apēdīsim, bet restorānā šis ēdiens nonāks atkritumos. Vienīgi te atkal ir jautājums par iepakojumu. Taču arī to var ņemt līdzi no mājām. Jā – neierasti, bet tā vienkārši ir ieradumu maiņa. Vēl labāk būtu dot neapēsto līdzi uz mājām traukos, ko var atkārtoti izmantot.

Visu interviju lasiet 22. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Tīrīga: Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija

LETA, 10.09.2019

Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Rolands Dzenis, NuKo.lv mārketinga un IT attīstības vadītājs, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Dobeles dzirnavnieks attīstībā ieguldīs 32 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks šajā un nākamajā gadā jaunu ražotņu būvniecībā plāno investēt 32 miljonus eiro, un 24 miljonus eiro no šī finansējuma, nodrošinās Swedbank, informēja bankas pārstāvji.

Šis finansējums tiks ieguldīts, izveidojot bioloģisko graudu pilna cikla pārstrādes infrastruktūru un investējot jaunas pastas ražotnes atklāšanā. Abu projektu realizēšana būtiski kāpinās «Dobeles dzirnavnieka» ražošanas jaudu un sniegs iespēju paplašināt uzņēmuma produktu sortimentu, palielinot konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Analizējot datus par bioloģisko lauksaimniecību, redzams, ka no kopējās Latvijā izaudzētā bioloģisko graudu apjoma tikai 10-15% tiek pārstrādāti un nonāk pie patērētājiem kā sertificēta bioloģiskā produkcija. Īstenojot jaunās investīcijas, «Dobeles dzirnavniekā» tiks realizēts projekts, kas ļaus palielināt pārstrādi līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 15 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus darītavā tapis jauns produkts

Monta Glumane, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 000 eiro, Valmiermuižas alus darītava uzsākusi Valmieras pilsētai veltītās BIO liepziedu vēstējas ražošanu, informē uzņēmums.

Pirmo reizi ar jauno bezalkoholisko dzērienu varēs iepazīties Valmieras 736. dzimšanas dienā, ko pilsētā atzīmē no 26. līdz 28. jūlijam. Valmieras liepziedu vēstēja tapusi ar «Gardu muti» zīmolu.

Radot jauno produktu, Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks vienojās, ka Valmierai veltītais dzēriens taps no Latvijā ievāktiem BIO liepziediem un liepu lapām.

Bioloģiskos liepu ziedus ievāc SIA «3 x 9 zālītes» Vecpiebalgā, savukārt liepu lapas tiek plūktas visā Latvijā.

Produktam ir BIO sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu apsaimniekošanas krīzes novēršanai Rīgā prasa izsludināt ārkārtējo situāciju

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kļūda maksā reputāciju

Monta Glumane, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla “Biotēka” īpašnieks SIA “Cintamani Baltic”, kas paralēli nodarbojas arī ar eko preču vairumtirdzniecību, 2019.gadā palielinājis apgrozījumu par aptuveni 8%.

SIA “Cintamani Baltic” vadība teic, ka tas galvenokārt saistīts ar realizācijas palielinājumu mazumtirdzniecībā. Labus rezultātus 2019.gadā uzrādījis arī interneta veikals bio.lv, pērn palielinot savu apgrozījumu par 15%.

Iesniegtais gada pārskats rāda, ka aizvadītajā gadā ekoloģisko preču tirgotājs SIA “Cintamani Baltic” apgrozījis 3,94 milj.EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 264,69 tūkst.EUR.

2020.gadam SIA “Cintamani Baltic” izvirzījis mērķus paplašināt piedāvāto preču klāstu un veicināt realizācijas apjomu gan “Biotēka” veikalos, gan ieviešot jaunu interneta veikala platformu un sadarbojoties ar lielveikalu tīkliem. Tiesa, koronavīrusa Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē arī SIA “Cintamani Baltic” novērojusi realizācijas apjomu samazinājumu – vislielākais kritums novērots aprīlī (-26,5%, salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina nelietot uzturā Lat Eko Food ražotos biezeņus

Monta Glumane, Lelde Petrāne, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina nelietot uzturā vairākus SIA «Lat Eko Food» ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone gan uzsver - visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām.

Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni, informē PVD.

Uzņēmumam uzdots piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības. Šobrīd uzņēmumā pārbaudi veic PVD eksperti.

Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja:

Visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Produkti, kuros, iespējams, konstatēts paaugstināts patulīna līmenis, izņemti no tirdzniecības jau pagājušajā nedēļā vai nemaz nav nonākuši ārpus noliktavas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kas ir Lat Eko Food reputāciju iedragājušais patulīns?

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar izplatītā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojuma, pārtikas ražotājs «Lat Eko Food» turpina saņemt satrauktu pircēju jautājumus, informēja uzņēmumā.

Jau ziņots, ka vakar PVD izplatīja paziņojumu par vairāku zīmola «Rūdolfs» produktu atsaukšanu. Lai mazinātu satraukumu, «Lat Eko Food» skaidro, kas ir PVD minētais patulīns un kā jārīkojas pircējiem.

Uzņēmumā informēja, ka PVD, veicot pārbaudes, atsevišķos produktos ir konstatējis nedaudz palielinātu patulīna daudzumu. Pieaugušajiem un bērniem no trīs gadu vecuma pieļaujamā patulīna norma esot 25 µg/kg ābolu biezeņos un citos no āboliem gatavotos produktos, augļu sulās 50 µg/kg, bet zīdaiņiem jebkuros produktos maksimāli 10 µg/kg. PVD veiktajos laboratorijas rezultātos konstatētā paaugstinātā norma vidēji esot 15 µg/kg. «Tas nozīmē, ka bērniem no trīs gadu vecuma vispār nav bažu par tā lietošanu, bet, pēc ekspertu konstatētā, patulīna daudzums arī zīdaiņiem nevar radīt būtisku veselības apdraudējumu,» skaidro SIA «Lat Eko Food».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma piens ražotnē un eko produktu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10%

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Šogad plānojam, ka mūsu pārstrādāto graudu apmērs un apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 10%," teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmuma šā gada rezultātus ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kāda šogad būs graudu raža un kādas būs graudu cenas, kas var ietekmēt apgrozījumu.

Tāpat viņš piebilda, ka uzņēmums šogad ļoti cer arī uz lielāku peļņu nekā pērn.

Amsils pastāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" plāns šogad ir no jaunās ražas pieņemt graudus vismaz 350 000 tonnu apmērā, kas ir tuvu pērn pieņemtajam apmēram.

Komentējot potenciālo jaunās labības ražas apmēru, viņš atzina, ka uz to pašlaik skatās piesardzīgi optimistiski. "Uz laukiem ražas potenciāls ir liels, un pašlaik rūpīgi monitorējam laika apstākļu prognozes. Ir redzams, ka ir lauki, kuri ir cietuši no lielajiem lietiem kombinācijā ar vēju, un labība ir sagāzta veldrē," atzina Amsils, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē salīdzinoši mazs īpatsvars labības ir sagāzta veldrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Polylabs izcīna Eiropas labākā jaunuzņēmuma titulu

Lelde Petrāne, 01.11.2019

No kreisās: Klemens Mitelfīfhaus no ChemCologne (Clemens Mittelviefhaus) un Kristians Grundštoks no Polylabs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DigitalX konferences ietvaros Vācijas pilsētā Ķelnē norisinājies StartupCon organizēts balvu pasniegšanas pasākums. Novērtēti perspektīvākie jaunuzņēmumi dažādās kategorijās, tai skaitā ķīmijas, un Latvijā dibinātais Polylabs atzīts par Eiropas labāko ķīmijas jaunuznēmumu.

Tā ražotie bio polioli palīdz uzņēmumiem mazināt CO2 izmešu daudzumu un naftas produktu patēriņu.

StartupCon ietvaros tika organizēts Chem Start-up 2019, kurā Polylabs 12 finālistu konkurencē tika atzīs par labāko ķīmijas nozares jaunuzņēmumu Eiropā, informē uzņēmumā. Polylabs ražo bio poliolu, kas tiek sintezēts no videi draudzīgiem un atjaunojamiem resursiem – dažādām augu izcelsmes eļļām. Poliols ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām poliuretāna ražošanā, kas visā pasaulē ir plaši pielietojams materiāls un tiek izmantots celtniecībā, autobūvē, mēbeļu ražošanā, apģērbu ražošanā, siltumizolācijā un neskaitāmās citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Jūlija vidū varēs sākt slēgt līgumus ar jauno Rīgas atkritumu apsaimniekotāju

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotā kopsabiedrība «Rīgas vides pakalpojumi» atkritumu apsaimniekošanu pilsētā sāks 15.septembrī, savukārt līgumus ar jauno Rīgas atkritumu apsaimniekotāju pakalpojuma saņēmēji varēs slēgt jau no 15.jūlija, pastāstīja SIA «Clean R» valdes loceklis Guntars Levics.

Viņš skaidroja, ka tiks nodrošināti vairāki kanāli, kā noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, primāri aicinot to darīt elektroniski, taču būs iespējams līgumu noslēgt arī klātienē.

Pēc Levica sacītā, prognozējamais klientu skaits, kam vajadzēs noslēgt līgumu, varētu būt no 35 000 līdz 40 000, tostarp gan privātmāju īpašnieki, gan namu apsaimniekotāji.

Par atkritumu šķirošanas nepieciešamību paredzēta informatīva un izglītojoša kampaņa, kas sāksies no 15.jūlija un turpināsies visu projekta laiku, kas ir 20 gadi.

Jau ziņots, ka pašvaldībai piederošais atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA «CREB Rīga», kuru nodibinājuši divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji «Clean R» un «Eco Baltia vide».

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Getliņi EKO piedāvā arī elektroauto uzlādes iespējas

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" ir izveidojis 2 elektroauto uzlādes stacijas pie uzņēmuma biroja ēkas, Kaudzīšu ielā, Rumbulā.

"Ikdienā mūsu veikalu apmeklē vairāki desmiti klientu un arī daudzi sadarbības partneri ar saviem auto. Daļa no viņiem pārvietojas arī ar elektroauto. Tāpat arī apkārtējiem iedzīvotājiem garāmbraucot uzlādes stacijas būs noderīga papildu iespēja - punkts, kur uzlādēt savu elektroauto. Arī paši savā uzņēmumā apsveram iespēju tuvākajā nākotnē ieviest elektroauto," stāsta Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs.

Pie Getliņi EKO biroja ir izvietotas divas elektroauto uzlādes stacijas. Viena ir vidēji ātrā līdzstrāvas elektroauto uzlādes stacija, kuras nominālā jauda ir 24 kW un tā ir piemērota, izmantojot CHAdeMO un CCS2 spraudņus. Šī stacija ir iekļauta e-mobi elektromobiļu uzlādes staciju tīklā un tai ir pieejami vairāki norēķinu veidi, kā, pi-emēram, e-mobi autentifikācijas karte un tiešais maksājums no e-mobi aplikācijas. Stacijas tarifs norēķiniem ir 0,19 EUR / 1 kWh.

Komentāri

Pievienot komentāru