Jaunākais izdevums

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas jums pret zaļo krāsu?

Man nav nekas pret zaļo krāsu – jautājums ir par to, vai patērētāji saprot, kas ir videi draudzīgs produkts. Ja cilvēks grib samazināt savu ekoloģisko pēdu, viena no iespējām ir pirkt produktus, kas ražoti videi draudzīgā veidā. Tos var atpazīt pēc t.s. zaļajiem paziņojumiem, bet likums aizliedz negodīgu komercpraksi, norādot, ka informācija nedrīkst būt maldinoša. Problēma saistībā ar šiem zaļajiem paziņojumiem ir tāda, ka likums ļoti specifiski nenorāda, kas tieši ir aizliegts un kas ir dezinformācija.

Ir starptautisks pašpaziņojumu standarts, bet tas nav obligāts, vien norāda, ka šādiem paziņojumiem jābūt konkrētiem un saskaņā ar visu produkta dzīvesciklu. Piemēram, nesen redzēju eko elektroniskās cigaretes. Tas ir viens no piemēriem, ka ražotājs neņem vērā visu produkta dzīvesciklu, bet izceļ vienu atsevišķu aspektu un paziņo par «eko». Nedrīkst izmantot arī tādus vispārīgus paziņojumus kā videi draudzīgs, zaļš, nepiesārņojošs, videi drošs, dabas draugs u.tml. Taču, kad aizejam uz veikalu, mēs to visu redzam. Piemēram, Kanādā vairāk nekā 90% no produktiem, kas skaitījās kaut kādā veidā zaļi, kaut kādā veidā bija dezinformējoši. Zinot šo problēmu, es kā vides eksperte cilvēkiem iesaku nepaļauties uz pašpaziņojumiem, bet izvēlēties preces ar atzītu ekomarķējumu. Viens no starptautiskajiem standartiem pasaka, ka labs ekomarķējums ir brīvprātīgs, to un tā kritērijus izstrādā neatkarīgas organizācijas. Neatkarīgi eksperti pārbauda, ka ražotnes tiešām atbilst prasībām. Arī veidam, kā šie standarti tiek izstrādāti, jābūt caurspīdīgam, lai novērstu iespējas, ka ir slēptie lobiji. Tiem jābūt zinātniski pamatotiem, jāskatās uz būtiskākajām ietekmēm.

2016. gadā veicām aptauju, kur patērētājiem rādījām dažādus marķējumus un prasījām, kurus no tiem viņi atpazīst kā ekomarķējumu, norādot, ka ar to saprotam trešās puses atzītu un pārbaudītu marķējumu. Tolaik aptauju veicām draugiem.lv un ekoskolās, domājot, ka ekoskolas varētu būt zinošākas. Sarakstā bija dažādi marķējumi, piemēram, Zaļā karotīte, Ecocert, Ziemeļu gulbis, zviedru Piekūns, Eiropas Komisijas Ekopuķīte, Eiropas Komisijas Bioloģiskās lauksaimniecības zīme. Sarakstā bija arī zīme, kas neko nenozīmē. Aptaujā secinājām, ka cilvēki kā pirmās atpazina tās zīmēs, kas nav ekomarķējums. To varētu izskaidrot ar to, ka tās diezgan bieži redzamas veikalos un tām bijis diezgan liels reklāmas budžets – cilvēki tās ir redzējuši, atpazīst. Taču zīme, kas neko nenozīmēja un nekur nebija redzēta, bet bija vienkārši zaļā krāsā, bija tikpat līdzvērtīgi novērtēta kā uzticamie ekomarķējumi un bez problēmām tos pat apsteidza. Analizējot aptaujas rezultātus ekoskolās, pirmajā brīdī likās, ka to dalībnieki biežāk atpazina ekomarķējumu, bet varēja vērot, ka viņi kļūdījās pie citiem. Tāpēc varētu domāt, ka viņiem ir lielāka vēlme ticēt un viņi vieglāk uzticas.

Skumīgs secinājums – tie, kas izmanto pašpaziņojumus, izskatās zaļāki, un pircēji tam notic. Pieņemot maldinošu izskatu, uzņēmēji faktiski apdzen tos, kuri rūpīgi strādājuši un maksājuši par sertifikāciju. Tas saistīts ar to, ka tiem, kas izmanto īsto ekomarķējumu, ir aizliegums maldināt patērētāju, viņi nedrīkst būt pārāk zaļi, nedrīkst pārspīlēt. Pārējiem nav tādu ierobežojumu.

No uzņēmējiem esmu dzirdējusi argumentu «sertifikācija ir bizness». Tāpēc citi izvēlas uzskaitīt, kādas sastāvdaļas viņu produkts nesatur, nevis veikt sertifikāciju.

Viena žurnāla uzdevumā esmu veikusi nelielu pētījumu. Man lūdza papētīt zobu pastas, un es varu godīgi pateikt, ka tajās zobu pastās, kam bija ekomarķējums, neko sliktu neatradu. Taču tās nepētīju veikalā, bet mājās pie atvērta interneta un datubāzēm. Arī es, būdama ķīmiķe, nevaru to darīt uz vietas veikalā. Un tieši tās, kas teica, ka ir zaļas, bet kurām nebija ekomarķējuma, saturēja kaut ko tādu, ko es tur negribētu redzēt. Tāpēc tiem, kuri apgalvo, ka tas viss ir bizness un izdevumi, jāsaprot, ka šīs organizācijas maksā ekspertiem, ka viņi ir domājuši par to un analizējuši. Pat būdama vides eksperte un ķīmiķe, es nepaļautos uz produktiem bez sertifikāta, jo tos nevaru pārbaudīt.

Kāds būtu jūsu padoms pircējiem – kā orientēties veikalā?

Vispirms ir jāsaprot, kas ir ekomarķējums. Vajadzētu iemācīties dažas zīmes, piemēram, Ekopuķīti, Ecocert, Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības zīmi.

Es gribētu runāt arī par tirgotāju atbildību. Pirms dažiem gadiem lielveikalā pamanīju, ka reāls ekomarķējums netiek izcelts kā zaļš, bet blakus esošs pašdeklarēts zaļš produkts ir izcelts. Tāpēc esam izstrādājuši vadlīnijas veikaliem, kā atpazīt dažādas zīmes. Tirgotājiem ir jākļūst izglītotiem, tiem nevajadzētu reklamēt zaļmaldinošas zīmes. Domāju, ka lielie veikali pie sava apgrozījuma var atļauties ekspertu, kurš viņiem to var paskaidrot.

Zaļmaldināšana – tā ir apzināta vai nejauša?

Domāju, tas notiek abējādi. Tāpēc man patīk Miit&Links konference False Thinking, kur daudz runājam par šo kļūdaino domāšanu. Domāju, kas viens no zaļmaldināšanas cēloņiem ir tas, ka gribam izdarīt kaut ko labu, bet negribam iespringt. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir plastmasas iepakojums. Manā skatījumā, idiotiska produkta simbols ir kafijas kapsulas – cilvēki atrod veselu rindu iemeslu, kāpēc šis produkts ir ērts. Rietumeiropā šobrīd 1/3 kafijas dzer, izmantojot kapsulas. Es reiz parēķināju, ka kafijas kapsulas ir trīs reizes dārgākas par malto kafiju, ja salīdzinām, cik maksājam par vienu kafijas porciju. Cilvēki par to mierīgi maksā, jo tas ir ērti. Ērtībai mūsu izvēlē ir daudz lielāka nozīme nekā cenai. Es savā mūžā esmu satikusi tikai pāris cilvēku, kam līdzekļi ir tiešām tik ierobežoti, ka man nav viņiem padoma, kā atrast līdzekļus ekoproduktiem. Taču līdzko atrodam naudu ātrās ēdināšanas restorāniem, kas ir ļoti dārgs produkts, pārstrādātiem produktiem, gaļai lielos daudzumos, limonādēm, saldinātiem dzērieniem, nevaram teikt, ka nepērkam ekoproduktus, jo tie ir dārgi. Tā vienkārši nav prioritāte. Un cilvēki sev melo, ka nevar tos atļauties, lai justos labāk. No otras puses, ja vēlamies mainīt patērētāju domāšanu, ir slikti viņus vainot. Kad cilvēks jūtas vainīgs, viņš jūtas bezpalīdzīgs un agresīvs. Tāpēc man ļoti patīk bezatkritumu kustība, jo ar šo piemēru tiek parādīts, ka varam būt laimīgi un dzīvot labi ar mazāk lietām.

Kā mainīt ieradumus, ar ko sākt?

Ar mazumiņu. Vispirms vajadzētu skaidri pateikt mērķi, ko gribu mainīt. Nevis – es no šodienas būšu zaļš, bet gan, piemēram, mēģināšu iztikt bez vienreizlietojamiem maisiņiem un vienmēr nēsāšu līdzi auduma maisiņus. Ieradumus mainīt ir grūti. Arī man ir gadījies aizbraukt uz veikalu un attapties, ka man nav līdzi sava maisiņa un jāpērk plastmasas. Cilvēki bieži vien domā – nekas jau nemainīsies, ja es viens pats nepirkšu maisiņu, jo ikdienā daru arī daudzas sliktākas lietas. Taču – ja vien ir iespēja samazināt savu ietekmi vidē, tad tas ir jādara.

Ieradumi mainās lēni. Ļoti palīdz ekonomiskais pamatojums. Ieteiktu aprēķināt, cik izmaksā piesārņojošie paradumi.

Ja braucu uz Rīgu ar mašīnu, nebraukāju ar to pa centru, bet kaut kur atstāju un staigāju kājām. Problēma ir tā, ka mūsu pilsēta nenāk pretī. Es labprāt brauktu uz Rīgu ar vilcienu un ņemtu līdzi velosipēdu, bet, lai Rīgā tiktu ārā no vilciena un dzelzceļa stacijas ar velosipēdu, tas ir diezgan smags pasākums. Ja Rīgas pilsēta un stacija nāktu pretim un ar velosipēdu būtu viegli izkāpt, tas būtu liels uzlabojums. Taču, galu galā, kas ir manas problēmas, salīdzinot ar cilvēkiem ratiņkrēslos. Man ir izvēle, viņiem nav. Taču valsts iestādes un infrastruktūras kompānijas var ļoti palīdzēt videi draudzīgām izvēlēm, transporta ziņā noteikti. Piemēram, radot drošas velosipēdu glabātavas, radot Park&Ride sistēmu, kur ir stāvvietas, kur novietot mašīnas un pārsēsties uz sabiedrisko transportu, radot pietiekami labu un regulāri kursējošu sabiedrisko transportu, piemēram, vilcienu uz Liepāju. Es labprāt brauktu ar vilcienu un četras stundas strādātu, nevis stūrētu, jo mana profesija nav šoferis.

Es noteikti ieteiktu pārdomāt patērēto gaļas produktu daudzumu. Tam ir liela ietekme. Taču nekādā gadījumā nevajag sev pateikt, ka «es tagad sev aizliedzu ēst gaļu», jo tad gribēsies ēst tikai un vienīgi gaļu, būs sajūta, ka tās trūkst. Vienkārši pamēģināt vienreiz nedēļā atteikties no gaļas. Tam gan vajadzīgs nedaudz zināšanu, lai nebūtu bada, jo nepietiek no šķīvja vienkārši izņemt gaļu. Vienā no skolu aptaujām vaicājām, vai tajās ir pieejams veģetārs uzturs, un vienā no skolām mums atbildēja apstiprinoši – ja bērns nevēlas, viņš var neēst kotleti. Taču, ja visas olbaltumvielas nodrošina gaļa, tad bez gaļas cilvēks nav paēdis, jo ogļhidrāti vien nenodrošina sāta sajūtu. Ja atsakās no gaļas, jāizmanto citas olbaltumvielas un arī tauki, lai cilvēks būtu paēdis.

Vēl būtu ieteicams vismaz kādus pārtikas produktus izvēlēties bioloģiskus. Sākumā to nebūs ļoti daudz, bet ir tādi produkti, kur cenu starpība nav liela. Atkal var teikt, ka bioloģiskie produkti ir dārgāki, bet, skatoties proporcionāli savā pārtikas grozā, cik daudz dārgāki ir bioloģiskie milti? Es noteikti ieteiktu meklēt bioloģiski audzētus dārzeņus. Katrs var atrast, kurus produktus var izvēlēties eko.

Nedrīkst aizmirst, ka 50 % pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības. Tā ir dzīva nauda – izmetot pārtiku, mēs izmetam naudu. Un ar kompostu arī ir viltīgi – tikko mums šķiet, ka drīkstam kompostēt, šķiet, ka drīkstam izmest arī pārtiku. Pārtikas atkritumu radīšana korelē ar ienākumiem. Tāpēc tieši cilvēkiem ar vidēju un augstāku ieņēmumu līmeni jāpadomā par pārtikas izmešanu.

Zaļajā iepirkumā viens no ieteikumiem ir atļaut pāri palikušo ēdienu apēst virtuves darbiniekiem. Daudzi baidās, ka tad viņi apēdīs paši un nedos bērniem. Kas gan slikts no tā, ja viņi paņem sev pāri palikušo pārtiku? Vēl pārpalikumus var atdot dzīvniekiem. Saistībā ar pārtikas drošības normām neapēsto ēdienu nedrīkst dot dzīvniekiem, kurus pēc tam lietos pārtikā, bet kāpēc gan neapēstās karbonādes un kotletītes nevarētu atdot sunīšiem un kaķīšiem? Mans suns ir laimīgs par to.

Ja ēdam ārpus mājas, nevajag kautrēties prasīt neapēsto ēdienu iesaiņot līdzņemšanai. Mēs paši mājās to vēl apēdīsim, bet restorānā šis ēdiens nonāks atkritumos. Vienīgi te atkal ir jautājums par iepakojumu. Taču arī to var ņemt līdzi no mājām. Jā – neierasti, bet tā vienkārši ir ieradumu maiņa. Vēl labāk būtu dot neapēsto līdzi uz mājām traukos, ko var atkārtoti izmantot.

Visu interviju lasiet 22. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Marienburg uzsācis bio-ogļu ražošanu

Db.lv, 11.02.2022

Gan bio-ogles, gan grilogles (attēlā) ir kokogļu veidi, bet atšķirībā no griloglēm, bio-ogles ir granulveida.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIO atkritumi – mēsli vai resurss?

Imants Stirāns, "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 15 000 eiro sodu SIA "Memory Water" par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

Uzņēmumam arī triju mēnešu laikā jānomaina produktu marķējums, izslēdzot no tā informāciju par ūdens apstrādes tehnoloģiju un kvalitātes zīmi "Bio Water", kā arī noteiktā laika periodā iesniedzot PTAC rakstveida pierādījumus un informāciju par šo darbību izpildi.

Komercprakse, par kuru PTAC uzņēmumu sodījis, īstenota, patērētājiem piedāvājot "Memory Water" ražoto fasēto dzeramo ūdeni "BIO ūdens" un citas preces, piemēram, uztura bagātinātājus, kosmētikas līdzekļus, tostarp, slēdzot ar patērētājiem distances līgumus un veicot darbības, kuras saistītas ar patērētāju likumīgo tiesību un līgumu izpildi.

Lietā vērtētā komecprakse konstatēta kompānijas tīmekļa vietnēs "www.memorywater.com/lv", "www.shop.memorywater.lv", sociālajos tīklos izveidotajos "Memory Water" profilos, publiskā vidē izplatītajās "BIO ūdens" reklāmās, kā arī ūdens pudeļu marķējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA "Valmiermuižas alus" plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu - tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu, informē uzņēmums.

Augoša piekrišana "Gardu muti" zelteriem vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru "Gardu muti" zeltera, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

"Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu "Gardu muti" dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris - šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana - par 33%, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas," pircēju izvēles komentē "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Tīrīga: Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija

LETA, 10.09.2019

Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Rolands Dzenis, NuKo.lv mārketinga un IT attīstības vadītājs, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 15 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus darītavā tapis jauns produkts

Monta Glumane, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 000 eiro, Valmiermuižas alus darītava uzsākusi Valmieras pilsētai veltītās BIO liepziedu vēstējas ražošanu, informē uzņēmums.

Pirmo reizi ar jauno bezalkoholisko dzērienu varēs iepazīties Valmieras 736. dzimšanas dienā, ko pilsētā atzīmē no 26. līdz 28. jūlijam. Valmieras liepziedu vēstēja tapusi ar «Gardu muti» zīmolu.

Radot jauno produktu, Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks vienojās, ka Valmierai veltītais dzēriens taps no Latvijā ievāktiem BIO liepziediem un liepu lapām.

Bioloģiskos liepu ziedus ievāc SIA «3 x 9 zālītes» Vecpiebalgā, savukārt liepu lapas tiek plūktas visā Latvijā.

Produktam ir BIO sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir bioloģiskā kanalizācija un kas jāzina pirms tās ierīkošanas savā privātīpašumā?

Sadarbības materiāls, 09.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Dobeles dzirnavnieks attīstībā ieguldīs 32 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks šajā un nākamajā gadā jaunu ražotņu būvniecībā plāno investēt 32 miljonus eiro, un 24 miljonus eiro no šī finansējuma, nodrošinās Swedbank, informēja bankas pārstāvji.

Šis finansējums tiks ieguldīts, izveidojot bioloģisko graudu pilna cikla pārstrādes infrastruktūru un investējot jaunas pastas ražotnes atklāšanā. Abu projektu realizēšana būtiski kāpinās «Dobeles dzirnavnieka» ražošanas jaudu un sniegs iespēju paplašināt uzņēmuma produktu sortimentu, palielinot konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Analizējot datus par bioloģisko lauksaimniecību, redzams, ka no kopējās Latvijā izaudzētā bioloģisko graudu apjoma tikai 10-15% tiek pārstrādāti un nonāk pie patērētājiem kā sertificēta bioloģiskā produkcija. Īstenojot jaunās investīcijas, «Dobeles dzirnavniekā» tiks realizēts projekts, kas ļaus palielināt pārstrādi līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stājies spēkā spriedums strīdā starp Eko ostu un Skonto būvi par 2 miljonu eiro piedziņu

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamentam atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājās spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru ir apmierināta SIA "Eko osta" prasība pret SIA "Skonto būve" par pamatparāda 1 893 012 eiro un līgumsoda 189 301 eiro piedziņu, informē tiesā.

"Eko osta" bija vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējusi segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi".

"Eko ostas" pārstāvji apgalvoja, ka visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Būvfirmā pauda viedokli, ka "Eko osta", pretēji līguma nosacījumiem, ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par darbiem, kas nav saskaņoti ar pasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligona "Getliņi" pārvaldītājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 2,1% - līdz 2,751 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Tostarp no atkritumu poligona darbības "Getliņi eko" pagājušajā gadā guva ieņēmumus 44,012 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 3,341 miljons eiro, bet no elektroenerģijas ražošanas - 1,478 miljoni eiro. Tajā pašā laikā no citu viengadīgo kultūru realizācijas kompānija pērn guva ieņēmumus 5533 eiro apmērā, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 74 829 eiro apmērā.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpināja kristies "Getliņi eko" pieņemto sadzīves un ražošanas atkritumu apmērs, kas liecina par pieaugumu atkritumu šķirošanā, kā arī ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas laikā.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā saražoja apmēram 25,88 gigavatstundas elektroenerģijas, kas lielākoties pārdota brīvajā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

IUB aizliedzis Getliņi eko slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā

LETA, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājam SIA "Getliņi eko" slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā, liecina IUB tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Sūdzību par konkursa nosacījumiem iesniedza SIA "Alpha Baltic Media", konkursa rīkotājiem pārmetot nepilnības vērtēšanas kritērijos, tostarp "Rimi Latvia" lomu konkursa iznākumā.

Izskatot sūdzību, IUB aizliedzis "Getliņi eko" turpināt konkursu, kā arī uzdevis atcelt nolikumā minēto prasību saņemt "Rimi Latvia" atzinumu pretendentiem un veikt grozījumus konkursa nolikumā.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka konkursu "Sociālā kampaņa "BIO atkritumu dalīta vākšana sadarbībā ar mazumtirdzniecības lielveikaliem, atkritumu apsaimniekotājiem u.c."" "Getliņi eko" izsludināja 2024.gada 23.februārī ar paredzamo līgumcenu 300 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu apsaimniekošanas krīzes novēršanai Rīgā prasa izsludināt ārkārtējo situāciju

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru