Foto

Tekstillietu veikals Anna Andrea aizvērts; tā vietā piedāvā preces viesmīlības uzņēmumiem

Anda Asare, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Lai gan Anna Andrea veikali ir aizvērti, zīmola attīstība notiek citā līmenī – sadarbībā ar Ergolain Design piedāvājot tekstila izstrādājumus viesmīlības jomas uzņēmumiem.

Vairākus gadus Antra Stare realizēja savu dizaineres un uzņēmējas potenciālu, ražojot un tirgojot tekstilizstrādājumus ar zīmolu Anna Andrea. Viņas firmas zīme bija un joprojām ir aromātiskie spilventiņi. «Aromātiskos laimes spilventiņus es nekur citur neesmu redzējusi. Es tos izdomāju pati, nenokopēju ne no viena. Lielākā pievienotā vērtība ir unikāli produkti ar stāstu, kuri atšķiras no citiem,» viņa uzskata.

Citāda sadarbība

Krīzes laikā Antra veikalus aizvēra, viņa vēlējās iepauzēt Anna Andrea attīstībā – personīgie mērķi bija realizēti un bija nepieciešams atpūsties un gūt atelpu. Tiesa, paralēli mazākos apjomos viņa turpināja izgatavot tekstilizstrādājumus, tirgoja tos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Taču process vairs nebija tik dinamisks.

Antrai ir bijusi doma arī pavisam pārtraukt biznesu. Iepriekšējais uzņēmums SIA ASD Baltija ir likvidēts, bet viņa turpina attīstīt savu zīmolu gan kā pašnodarbinātā, sastrādājoties ar individuāliem klientiem, gan sadarbībā ar Ergolain Design.

«Esmu cilvēks, kas nevar ilgstoši būt atpūtas režīmā. Ir jāpaskatās uz visu no malas, bet pauze nevar būt ilga,» saka Antra. Viņa saņēmusi darba piedāvājumu no Ergolain Design. Šis uzņēmums ir lietuviešu mēbeļu ražotāja Ergolain Baldai pārstāvis Latvijā un piedāvā interjera dizaina pakalpojumus. Antra Latvijas uzņēmumā ir projektu vadītāja un paralēli Ergolain Design klientiem piedāvā arī Anna Andrea produkciju – tekstilizstrādājumus viesmīlības sektoram (galdautus, salvetes, gultas pārsegus, aizkarus utt.) un korporatīvās dāvanas.

«Mums ir savi sadarbības noteikumi. Man ir svarīgi, lai abas puses būtu savstarpēji apmierinātas par sadarbību. Mēs atklāti runājam par projekta finansēm, viss ir korekti sakārtots. Viss, kas bija pirms tam, bija cits līmenis – darbojos viena, bija dažas šuvējas, pāris mašīnu. Tas bija skaisti, bet citādi. Man prieks, ka esmu iegājusi lielajā biznesā un strādāju ar nozīmīgiem klientiem. Es šajā uzņēmumā esmu projektu vadītāja, bet mans zīmols turpina dzīvot, tādā ziņā nekas nav mainījies, bet Anna Andrea ir izaugusi,» stāsta Antra.

Lielas atšķirības

«Mazais bizness ir ļoti labs veids pašrealizācijai, man kā sievietei patīk vienai čubināties, izstrādāt kolekciju, piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ražotājus. Mazā uzņēmumā viss ir tavās rokās, vari ātri, elas- tīgi jebko mainīt. Vienu dienu vari izdomāt kaut ko un nākamajā pārdomāt, un neviens no tā necietīs. Lielā kompānijā tā nevar – ja ir uzņemts kurss, to nevar uzreiz mainīt uz otru pusi. Lielā uzņēmumā ir mazāks risks, jo pārējo komandas locekļu kompetence nodrošina to, ka neveiksmes projekta attīstībā būs mazākas,» salīdzina Antra. Savs bizness viņai sniedza lielu gandarījumu, bet iespējas bijušas ierobežotas. Antra agrāk domāja – kāpēc mazais uzņēmums nevar tikt pie lielu projektu realizācijas? Tagad ir nākusi sapratne – tas ir tāpēc, ka resursi, komanda, spēks un iespējas mazajam ir ierobežotas. «Mazs uzņēmums nevar atļauties piesaistīt tādus speciālistus kā lielās kompānijas, turpretī šobrīd man ir kolēģi Lietuvā, ko varu piesaistīt projekta realizācijā, tāpēc gala rezultāts ir atšķirīgs. Arī nākotnē domāju savu zīmolu attīstīt kopā ar Ergolain Design, jo mums sakrīt intereses. Mēs katrs darbojamies atsevišķi, bet kopīgi strādājam pie projektiem,» saka Antra.

Ražo Lietuvā

Tagad Antrai ir iespēja sēdēt uz diviem «krēsliem» un izbaudīt priekšrocības, ko sniedz gan neliels savs biznesiņš, gan liela kompānija. «Esmu laimīga par šo iespēju,» viņa saka. Jaunajā ampluā nostrādāts pusotrs gads. Antra šo posmu vērtē pozitīvi. Šajā laikā viņa daudz mācījusies par interjera dizainu, apmeklējusi dažādas izstādes, turklāt šobrīd esot jūtams, ka nekustamā īpašuma tirgus un ekonomika kopumā atdzīvojas. «Es to izjutu tieši pagājušā gada vidū, nāca apstiprinājumi lieliem objektiem un ir iestrādes jauniem,» viņa teic. Tāpēc tagad ir darba pilnas rokas.

Iepriekš visi Anna Andrea izstrādājumi tika izgatavoti vai nu savā uzņēmumā vai pie ārpakalpojumu sniedzējiem tepat Latvijā. Šobrīd ražošana notiek Lietuvā. «Ergolain Design mātes uzņēmumam ir sava rūpnīca Lietuvā, tur ir izdevīgāka audumu piegāde un ražošanas nosacījumi. Sākumā skeptiski raudzījos uz Lietuvas ražotājiem, tagad man nav šaubu par viņu darba kvalitāti,» atzīst Antra.

Daļa no manis

Lai gan Antrai ir bijusi doma pārtraukt biznesu, viņa to nespēj. «Es nedrīkstu to darīt, jo esmu pārāk daudz tajā visā ieguldījusi. Anna Andrea ir visa mana radošā izdoma, enerģija, pūles. Es savu mazo biznesu varu salīdzināt ar mazuli – kā var atteikties no sava bērna? Lai arī krīzes laikā bija grūti un veikali tika aizvērti, visas problēmas var pārvarēt un atrast risinājumu, ja vēlas to darīt. No Anna Andrea es nekad neatteikšos, tā vienmēr būs daļa no manis,» viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot ilgtspējas kultūru, tirdzniecības centrs “Spice” nodibinājis sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “AJ Power Recycling”, kuras ietvaros pie tirdzniecības centra “Spice” tiks izvietoti pirmie uzņēmuma tekstila šķirošanas konteineri Rīgā.

Specializētajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 24 tūkstoši tonnas jaunu tekstilizstrādājumu, turklāt to ražošanā var tikt izmantotas teju 1900 dažādas ķīmiskas vielas, un daļai no tām piemīt arī negatīva ietekme uz vidi. Tieši tādēļ arī tekstilam, tāpat kā plastmasai, stiklam un citiem šķirojamajiem atkritumiem, ir nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana.

Atsaucoties uz pašmāju vides aizsardzības biedrības “European Environment Mission” veiktā pētījuma datiem, gada laikā nešķirotajos sadzīves atkritumos kopumā nonāk vairāk nekā 26,7 tūkstoši tonnu tekstila atkritumu, kas pēc tam nonāk poligonos. Lielu daļu tekstilizstrādājumu atkritumu veido tieši mājsaimniecību vajadzībām iegādātie tekstilizstrādājumi. Latvijā ievestais tekstilizstrādājumu daudzums būtiski – pat 46 reizes – pārsniedz Latvijā savākto atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ekonomikas ministre darba vizītē ASV pārrunās enerģētikas jautājumus

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola no šā gada 13. līdz 17. jūlijam dosies darba vizītē uz Amerikas Savienotajām valstīm (ASV), informē Ekonomikas ministrijā.

Ministre plāno tikties ar augsta līmeņa ASV amatpersonām un enerģētikas nozares pārstāvjiem un pārrunātu Latvijai būtiskus enerģētikas jomas jautājumus, tai skaitā, Eiropas enerģētikas savienības izveidi, plānoto Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju no 2017. gada un gāzes piegāžu dažādošanu, kā arī investīciju piesaisti enerģētikas jomā.

2015.gada 1.pusgadā Latvijas kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums ar ASV sastādīja 51,1 milj. EUR, kas ir par 33% vairāk, salīdzinot ar 2014.gada 1.ceturksni.

Latvijas preču eksports uz ASV 2015.gada 1.pusgadā bija 34,9 milj. EUR (40% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu), bet ASV preču imports – 27,6 milj. EUR (66% pieaugums). Savukārt Latvijas pakalpojumu eksports uz ASV šajā periodā sastādīja 16,2 milj. EUR (salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu palielinājās par 20%), bet ASV pakalpojumu imports bija 13,6 milj. EUR (pieaugums par 15%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Atklāta jaunā Getliņu atkritumu šķirošanas rūpnīca

Lelde Petrāne, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi Baltijas valstīs lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca Stopiņu novadā– vairāk nekā 90% no sadzīves atkritumiem, kas līdz šim tika noglabāti Getliņu poligonā, tiks sašķiroti un nodoti otrreizējai izmantošanai.

«Kopumā rūpnīca spēs sašķirot līdz 300 tūkstošiem tonnu atkritumu gadā. Pie mums nonāks atkritumi no Lielrīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona, vienlaicīgi varēsim apkalpot 8 automašīnas, kuru plūsmu operators regulēs ar luksoforu palīdzību. Atkritumu pieņemšanas zonā slēgtā telpā nepieciešamības gadījumā varēsim uzkrāt reģionā savāktos atkritumus 3 dienu apjomā,» skaidroja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

«Getliņu poligonā nonāk teju puse no Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem – turpmāk to ceļš vedīs nevis uz noglabāšanu kalnā, bet uz rūpnīcas šķirošanas līnijām,» norāda SIA Getliņi Eko kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Suvenīru budžetus negrib atklāt

Lāsma Vaivare, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pirms Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās prognozēja akcijas preču piedāvājuma samazināšanos veikalos, pagaidām ietekmi nejūt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu novērojumi liecina, ka iedzīvotāji gaida un izmanto dažādas atlaides, lai tajā laikā iegādātos dažādas preces. Pērn visvairāk ar atlaidēm tika pirkti dažādi augļi, mājas tekstilizstrādājumi, augi, ziedi un alkoholiskie dzērieni,» uzskaita SIA Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns. Jautāts, vai atlaižu politiku kaut kā ir ietekmējis no šī gada spēkā stājušais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, viņš atbild noliedzoši. «Lielākie mazumtirdzniecības tīkli Latvijā jau iepriekš tika uzraudzīti un regulēti pēc stingrākiem noteikumiem, tādēļ jaunā likuma nestās izmaiņas būtībā jau ir iestrādātas gan uzraudzības mehānismos, gan ikdienas praksē un sadarbībā ar piegādātājiem. Pie jaunā likuma strādāja arī mūsu pārstāvētā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, kura izteica savus priekšlikumus likuma izstrādē,» piebilst I. Svilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslas un radošajā kvartālā Briseles rajonā "Sablon" atklāts Baltijas dizaina asociācijas "Baltic Design Stories" pirmais pop-up veikals.

Veikalā pārstāvēti 19 Baltijas valstu radošie zīmoli, tajā skaitā tādi Latvijas dizaina pārstāvji kā "Baiba Ladiga", "be-with", "Hebe", "One Wolf", "LLmood", "Plaude Apparel", "RainSisters", "Unusi", porcelāna un māla izstrādājumi no "Piebalgas porcelāns", "Glass Point" un "Kaisme", kā arī tekstilizstrādājumi no "MeadowMe".

Lai veicinātu Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas radošo zīmolu, dizaineru un ar dizainu saistīto tehnoloģiju atpazīstamību Beļģijā ilgtermiņā, Beļģijā dzīvojošu latviešu domubiedru grupa tās vadītājas Lauras Bērziņas vadībā izveidojušas asociāciju "Baltic Design Stories".

Par asociācijas uzdevumiem izvirzīti Baltijas valstu dizaina industrijas sadarbības platformas izveidošana eksportam uz Beļģiju un sadarbības veicināšanai, Beļģijas sabiedrības izpratnes vairošana par Baltijas valstu dizainu, kā arī dažādu pasākumu, domnīcu, izstāžu un tirdzniecības misiju organizēšana. Asociācijā darbojas arī Līga Baltiņa, Zane Vērdiņa, Aija Nīlendere, Vineta Briede, Linda Bērziņa un Gundega Skirta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

New Rosme vadītājs: Krievija ir riskants tirgus

Dienas Bizness, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas ir riskants tirgus, un noteikti mēs darīsim visu iespējamo, lai tā ietekmi proporcionāli samazinātu. Tā jau samazinās. Kad pirms gadiem četriem atnācu uz New Rosme, kompānija apmēram 90% produkcijas eksportēja uz Krieviju, šobrīd – mazāk nekā 60%,» tā, atbildot uz jautājumu par Krievijas tirgu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis veļas un peldkostīmu ražotājas SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

«Krievija laiku pa laikam pieņem dažādus bloķējošus lēmumus attiecībā uz šprotēm, autopārvadājumiem, cūkgaļu, kādiem lauksaimniecības produktiem. Pagaidām tekstilizstrādājumi nav skarti, bet jābūt gataviem, ka var ķerties arī pie tiem,» atzinis uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī paudis viedokli, ka Latviju «ļoti ilgstoši vada viduvējības».

«Redzot to, kā mēs motivējam valdības locekļus, deputātus, ekspertus, ir skaidrs, ka lielākoties tur ir gatavi strādāt vai nu viduvējības, vai, kā iepriekš, savtīgu interešu vadīti cilvēki. Nesaku, ka vajag visiem dubultot algas. Līdzīgi kā uzņēmējdarbībā, arī valsts pārvaldē jābūt daudzpakāpju motivācijas sistēmai, vismaz ministru un valsts sekretāru līmenī, lai nebūtu tā, ka finanšu ministrs atsakās turpināt darbu, kas viņu nemotivē. Ja ministram maksā algu vidēja uzņēmuma grāmatveža algas līmenī, tad potenciāli šajā pozīcijā varam atrast vidēja uzņēmuma grāmatvedi. Tad jāsamierinās, ka valsti vada viduvējības, nevis labākie nozarē. Bet, ja ir, piemēram, teicama nodokļu iekasēšana, jābūt kaut kādai motivācijas sistēmai, kā pateikt paldies tiem, kas to veicinājuši. Šai sistēmai jābūt pietiekami caurspīdīgai, reāli strādājošai, tad varētu dabūt atbildīgās pozīcijās augsta līmeņa speciālistus, kuri arī šos mērķus sasniegs,» skaidrojis E. Štelmahers.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ietaupītais ekonomikā atgriežas negribīgi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 18.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju rokās esošā naudas masa turpina palielināties, patēriņa pieaugums ir visai lēnīgs

Presē jau izdaudzinātais cenu kritums pasaules preču biržās pagājušajā mēnesī ir vainagojies ar jaunu augstāko deflācijas punktu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem martā dzīve Latvijā caurmērā bijusi par 0,6% lētāka nekā gadu iepriekš. Kā jau daudzkārt minēts, tas pārsvarā ir saistīts ar naftas cenu kritumu, kas lētākas degvielas un siltumenerģijas priekus ļauj izbaudīt arī Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr statistikas dati arī liecina, ka līdzās lētākam benzīnam, dīzeļdegvielai, apkures un gāzes tarifiem cenas gada laikā kritušās arī tādām sadzīviskām nepieciešamībām kā apģērbs, mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, mēbeles un grīdas segumi, kā arī patēriņa grupai, kas nodēvēta «preces un pakalpojumi mājokļa ikdienas uzturēšanai». Runājot tēlaini, patērētājs var gavilēt, sevišķi vēl tāpēc, ka mūsu vidējais statistiskais strādājošais pēdējos gados var lepoties ar apmēram 7-8% vērtu darba samaksas pieaugumu, turklāt par pārsimts miljoniem eiro gadā sarūk arī mājsaimniecību kredītsaistības pret komercbankām. Tomēr, cik var spriest no citiem statistikas datiem, šī nauda tautsaimniecībā atgriežas visai negribīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca, neliels veikaliņš, radošā studija vai birojs – ir svarīgi, lai uzņēmuma telpas būtu iedvesmojošas un aicinošas, sevišķi, ja tajās notiek arī tikšanās ar klientiem. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās padomos, kas noderēs labiekārtot vai atjaunot uzņēmuma telpas, kā arī palīdzēs saplānot pārvērtībām nepieciešamos finanšu resursus.

Neatkarīgi no tā, vai telpas jāiekārto nu nulles vai jāpārplāno tās, IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka noteikt projektam atvēlēto budžetu. Pirmkārt, jānolemj, cik daudz līdzekļu uzņēmums var atļauties tērēt interjeram. Prioritāšu noteikšana palīdzēs turēties pie plāna un vēlāk arī ietaupīt. Papildus jau plānotajam budžetam, vienmēr jāatvēl aptuveni 10 % neparedzētiem izdevumiem.

Otrkārt, jādefinē kādām funkcijām uzņēmuma telpas paredzētas. Tās ir būtiski zināt pirms sākt domāt par krāsu paleti vai mēbelēm.

Visbeidzot, izvēloties profesionāla interjera dizainera sniegtos pakalpojumus, iespējams ietaupīt gan laiku, gan naudu. “Profesionālis piedāvās vairākus funkcionālus risinājumus, kā arī atlasīs piemērotākās mēbeles konkrētajām telpām. Tāpat interjera dizainers, izstrādājot piedāvājumu, ņems vērā pieejamo budžetu,” saka L. Ribaka-Orlova. Viņa uzsver, ka interjera dizainers var palīdzēt izvairīties no impulsīviem pirkumiem, kas reizēm var būt ļoti dārga kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā atvērts ekskluzīvs mājlietu salons Henry Moon, kurā nopērkami pasaules prestižāko zīmolu trauki, galda piederumi, kā arī galdauti, gultas veļa un citi mājas tekstilizstrādājumi.

Zīmolu vidū ir 1748. gadā dibinātais Villeroy & Boch, 1783. gadā Īrijā izveidotais Waterford, 250 gadus pastāvošais Wedgwood, Rosenthal, Laurence Tavernier, ar Francijas Enterprise du Patrimoine Vivant jeb Dzīvā mantojuma kompānijas goda zīmi apbalvotais divas simtgades strādājošais tekstiluzņēmums Beauville, kā arī prestižie Yves Delorme, MisEnDemeuure un VanRoon.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stiprinās aizsardzības nozares sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien, 13.septembrī izskatīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu Par aizsardzības nozares sadarbības stiprināšanu ar Latvijas aizsardzības un drošības industriju, kas paredz sekmēt sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, īpaši atbalstot to ciešāku iesaisti Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos un ar nozari saistītos pētniecības projektos, informē ministrijā.

Informatīvais ziņojums ietver vairākus aizsardzības industrijas atbalsta virzienus, kas identificēti, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku vajadzības, uzklausot uzņēmēju, pētnieku un tos pārstāvošo nozaru organizāciju ieteikumus, kā arī iepazīstoties ar citu NATO un ES dalībvalstu pieredzi.

Viens no atbalsta virzieniem ir Latvijas uzņēmumu kā apakšuzņēmēju iesaiste lielajos aizsardzības nozares ārvalstu iepirkumos, tai skaitā iepērkamo materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanas, apkopes un remonta pakalpojumu sniegšanai.

Plānots arī atbalstīt tādus ar aizsardzības nozari saistītus pētījumus, kuru mērķis ir jaunu militāra vai divējāda pielietojuma produktu radīšana tiešo valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai. Divējāda pielietojuma preces ir, piemēram, tekstilizstrādājumi, apavi, bezpilota lidaparāti vai programmatūra; ar vai bez minimālas pielāgošanas tām var būt gan civils, gan militārs pielietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauma Fabrics reģistrēta jauna komercķīla par vienu miljonu eiro

LETA, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs SIA "Lauma Fabrics" ceturtdien, 24.septembrī, reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu viens miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", kurai par labu uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, bet ķīlā neietilpst atsevišķi pamatlīdzekļi, kas iegūti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras investīciju projekta realizācijas laikā.

Kopumā "Lauma Fabrics" reģistrētas trīs aktuālas komercķīlas par kopumā 4,2 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" pagājušajā gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro.

"Lauma Fabrics" ietilpst apakšveļas ražošanas uzņēmumu grupā AS "European Lingerie Group", kuras galvenā mītne atrodas Latvijā. "European Lingerie Group" patiesais labuma guvējs uz īpašumtiesību pamata, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Indreks Rahumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi

Žanete Hāka, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi, 12 gadījumos notikušas komisijas sēdes, kurās 11 gadījumos komisija konstatēja, ka patērētāja prasība ir pamatota, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Izvērtējot komisijas pirmo darbības gadu, PTAC secina, ka patērētāji un komersanti pietiekami neizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, jo pilnībā vēl nav informēti par strīda risināšanas komisijā priekšrocībām, tāpat ir jāpalielina komisijas darbības jomu skaits.

2016.gadā saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu tika izveidota Komisija. Tās darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Komisija izveidota, lai atvieglotu un paātrinātu patērētāju strīdu izskatīšanu.

Komisija ir izveidota 16 patērētājiem aktuālās jomās - mobilie telefoni; datortehnika; distances līgumi; apavi; tekstilizstrādājumi; auto tirdzniecība un autoremonts; avio pakalpojumi; tūrisms; telekomunikācijas; elektroniskie sakari; kokapstrāde un mēbeles; optika un optometrija; koferi; somas; kažokādas, tai skaitā šūšana un labošana; logi un durvis, tai skaitā montāža; būvizstrādājumi un jumiķa pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna profesija tikai par 40 - 70 eiro? Tas ir iespējams! Projekta Mācības pieaugušajiem 5.kārtas ietvarā, kuru īstenojam sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), aicinām Jūs iegūt modernākas zināšanas un prasmes, maksājot tikai 5-10% no kursu maksas (90-95% apmērā tiek segts no ES fondu un valsts līdzekļiem).

Pieteikumi tiek pieņemti līdz 22. oktobrim (ieskaitot) - www.viaakursi.mcalfa.lv

“Uzņēmējdarbība, loģistika, lauksaimniecība, tekstilizstrādājumi un vismodernākās zināšanas - digitālās tehnoloģijas un IT sfēra, mēs precīzi zinām, kas šodien ir pieprasīts darba tirgū un kādas zināšanas meklē mūsu studenti! ”. Laila Uzule, izglītības iestādes MC Alfa - mācību centrs direktore, piedaloties profesionālo kursu īstenošanā pieaugušajiem kopš 2017. gada, ir pārliecināta, ka nav lieku zināšanu: “Iepriekšējā mācību kārtā vairāk kā 300 personu pieteicās apgūt programmu Dārzkopības pamati. Cilvēki COVID laikā pamanīja savas dobes, dārzus un balkona puķu kastes. Mūsu lieliskie pasniedzēji sniedza ļoti noderīgas, praktiski pielietojamas zināšanas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar vienu kāju hop, ar otru kāju stop: tekstila apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas līkloči

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu pārtikas produktu cenas?

Žanete Hāka, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc tekstila šķirošanas konteineriem reģionos turpina pieaugt, tāpēc “AJ Power Recycling” un “3R” plāno līdz nākamā gada beigām investēt 250 000 eiro papildu 200 konteineru uzstādīšanai Latvijas novados.

No 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jānodrošina dalīta vākšana tekstilmateriāliem. Ar mērķi mazināt atkritumu apjomu Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada jūlija plānots attiecināt arī tekstilizstrādājumiem. Tas paredz, ka turpmāk preču ražotājam vai pārdevējam būs jāuzņemas atbildība par preces pilnu dzīves ciklu – ne tikai par tās saražošanu, bet arī gala apsaimniekošanu, ieskaitot utilizēšanu.

Dabas resursu nodokļa sistēmā liela loma ir arī ražotāju atbildības sistēmām, jo to galvenais uzdevums ir atbilstoši normatīviem savākt un apsaimniekot tekstilizstrādājumus (nodot pārstrādei, reģenerācijai), samazinot kaitējumu videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par Lauma Fabrics tiešo īpašnieku kļuvusi European Lingerie Group

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par tekstilmateriālu ražotājas SIA «Lauma Fabrics» tiešo īpašnieku kļuvusi apakšveļas ražošanas uzņēmumu grupa AS «European Lingerie Group», kurai iepriekš kompānijas kapitāldaļas piederēja pastarpināti, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš «Lauma Fabrics» kapitāldaļas piederēja AS «European Lingerie Brands», kuras vienīgais īpašnieks ir «European Lingerie Group».

«Tā kā vēlējāmies vienkāršot grupas struktūru »European Lingerie Brands« un »European Lingerie Group« tika apvienotas. Līdz ar to formāli Uzņēmumu reģistrā parādās īpašnieku maiņa, kaut gan pēc būtības īpašnieku struktūrā izmaiņu nav, arī ietekmes uz »Lauma Fabrics« darbību nav,» aģentūrai LETA skaidroja «Lauma Fabrics» pārstāvji.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatas 13.jūlijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Lauma Fabrics» apgrozījums 2017.gadā bija 32,513 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 11,4% un bija 2,291 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada novembrī, salīdzinot ar 2014. gada novembri, saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,2%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada novembrī salīdzinot ar 2014. gada novembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais cenu līmenis pārtikai 2015. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,1%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem, sieram, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām. Savukārt cenas palielinājās dārzeņiem un kartupeļiem, augļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru