Jaunākais izdevums

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

«Latvijā nolietoto apģērbu apjomi ir ļoti mazi, lai runātu par to pārstrādi. To var atļauties darīt tikai valstis ar samērā lielu apģērba patēriņu,» skaidro a/s Latvijas zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Arī atkritumos nonākušais tekstils netiek šķirots. Galvenā problēma ir tā, ka vienuviet tiek sajaukti dažādi audumi, ko nevar pārstrādāt citā produktā. «Pieļauju, ka viendabīgiem, nesajauktiem tekstila ražošanas atgriezumiem ir iespējama pārstrāde, kaut vai – atpakaļ šķiedrā, lai atkārtoti savērptu un ražotu audumu. Ir dzirdēts par siltumizolācijas materiālu izgatavošanu no tekstila atgriezumiem. Brīdī, kad Latvijā sāks aktīvi pāršķirot un apstrādāt sadzīves atkritumus, tekstils nonāks materiālu plūsmā, no kuras tiks gatavots kurināmais,» teic SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Gaida kārtu

SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) sākusi jaunu iniciatīvu, kas paredz, ka tie tekstila materiāli, kas tiek iemesti šķirošanas konteineros, tiek atdalīti no citiem sadzīves atkritumiem. Tie tiek sapresēti un saķīpoti. Tā kā tekstils konteinerā ticis sajaukts ar citiem sadzīves atkritumiem, tas ir sasmērēts. Tas nozīmē, ka jaunus pavedienus no tā nevar radīt. Šādam nolūkam der tikai tīri audumi. «Pagaidām ķīpas stāv lielā kaudzē un jau ir ar zāli apaugušas. Tās gaida pārstrādes iespēju. Ir paredzams, ka to varēs izmantot kā kurināmo materiālu, bet pagaidām nav uzradies neviens, kurš tās gribētu iegādāties,» informē ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane.

Visu rakstu Jāsamierinās ar pabērna lomu lasiet 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» un AS «Latvijas Zaļais punkts» uzsācis tekstila šķirošanas pilotprojektu.

Investējot 45 tūkstošus eiro, Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās kopumā tiks izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Pirmie tekstila šķirošanas konteineri tiks izvietoti vairākos Rīgas mikrorajonos, kā arī tuvākajā laikā vairākās Pierīgas pašvaldībās. Konteineru atrašanās vietas varēs noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Projekta laikā plānots veikt izpēti par to, cik, kāda veida un kādas kvalitātes tekstila izstrādājumus Latvijas iedzīvotāji nodod kā nevajadzīgos, kādas ir to tālākās pārstrādes un realizēšanas iespējas, kā arī to, cik plašs konteineru pārklājums ir nepieciešams un kādas ir sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas. Datu vākšana notiks vismaz pusgadu - līdz 2020.gada februārim - un pēc tam tiks veikta to analīze un izpēte, lai piedāvātu reālos Latvijas iedzīvotāju paradumos un datos balstītus risinājumus visaptverošas tekstila šķirošanas sistēmas izveidei Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot ilgtspējas kultūru, tirdzniecības centrs “Spice” nodibinājis sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “AJ Power Recycling”, kuras ietvaros pie tirdzniecības centra “Spice” tiks izvietoti pirmie uzņēmuma tekstila šķirošanas konteineri Rīgā.

Specializētajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 24 tūkstoši tonnas jaunu tekstilizstrādājumu, turklāt to ražošanā var tikt izmantotas teju 1900 dažādas ķīmiskas vielas, un daļai no tām piemīt arī negatīva ietekme uz vidi. Tieši tādēļ arī tekstilam, tāpat kā plastmasai, stiklam un citiem šķirojamajiem atkritumiem, ir nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana.

Atsaucoties uz pašmāju vides aizsardzības biedrības “European Environment Mission” veiktā pētījuma datiem, gada laikā nešķirotajos sadzīves atkritumos kopumā nonāk vairāk nekā 26,7 tūkstoši tonnu tekstila atkritumu, kas pēc tam nonāk poligonos. Lielu daļu tekstilizstrādājumu atkritumu veido tieši mājsaimniecību vajadzībām iegādātie tekstilizstrādājumi. Latvijā ievestais tekstilizstrādājumu daudzums būtiski – pat 46 reizes – pārsniedz Latvijā savākto atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar foto: Uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvar AS Laima, SIA Lāči un LMT

Dienas Bizness, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu Reputācijas topā šogad uzvarējusi AS Laima. Topa otrajā vietā SIA Lāči, trešajā - SIA Latvijas Mobilais telefons.

Topa ceturtajā vietā ierindojusies SIA Spilva, piektajā - AS Dobeles dzirnavnieks. Sesto vietu ieņem SIA Lattelecom, septīto - AS Dzintars, astoto - AS Swedbank, devīto - AS Grindeks, bet desmitajā vietā AS Lido.

Izmaiņas notikušas topa trijniekā. Pirmo un trešo vietu nemainīgi ieņem Laima un Latvijas Mobilais telefons, bet otrajā vietā šogad ierindojies uzņēmums Lāči, izkonkurējot Swedbank, kas šā gada topā ieņem 8.vietu.

Aizraujošas pārmaiņas notikušas arī otrā desmitnieka uzņēmumu vidū – sensacionālus panākumus pelnīti guvis SIA Latvijas Finieris, no 34.vietas pērn pakāpjoties uz 13.vietu šogad, Reputācijas topa izdevumā komentē Nords Porter Novelli direktore un topa veidotāja Evija Ansonska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gada laikā rūpniecības produkcijas apjoms audzis

Žanete Hāka, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā salīdzinājumā ar jūliju rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Krituma pamatā bija samazinājums apstrādes rūpniecībā par 3%, savukārt pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 7,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par 7,3%. Enerģētikas nozarē apjoma kāpumu ietekmēja elektroenerģijas ražošanas pieaugums koģenerācijas stacijās.

Salīdzinot ar 2014. gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, apstrādes rūpniecībā – par 4,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 12,4%.

Vislielākais produkcijas pieaugums augustā, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija metālu ražošanas nozarē. Produkcijas apjoma kāpums bija arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē par 23,3%, mēbeļu ražošanas nozarē – par 19,5% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 14,9%. Ražošana pieauga arī pēc īpatsvara lielākajā nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 4,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rada spēles no otrreizējām izejvielām

Db.lv, 24.11.2021

Pirmo vietu konkursā ieguva Raimonds Tirzna no Daugavpils, izveidojot patriotisku puzli “Atpazīsti Latvijas novadus”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji izsolēs varēs iegādāties zinātnes komercializācijas projektu risinājumus

Db.lv, 03.08.2022

Latvijas jaunuzņēmums “Cellbox Labs” izsolē iegādājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta izstrādāto tehnoloģiju, kura sniedz iespēju ātrāk, lētāk un efektīvāk testēt zāļu toksicitāti un efektivitāti pirmsklīnisko pētījumu stadijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru