Par vienu grādu samazinot temperatūru telpā, ir panākams enerģijas ietaupījums apsildei par 5–7%

Par iespējām ietaupīt elektroenerģiju birojos Dienas Bizness iztaujāja a/s Latvenergo Energoefektivitātes centra speciālistus  Birutu Ģini un Andri Spīdānu. Secinājums – iespējas ietaupīt arī ofisa elektrības patēriņā ir ievērojamas. 

«Elektrības zagļi»

Par elektrības zagļiem sauc ierīces, kas patērē elektroenerģiju laikā, kad tās netiek izmantotas: kopētāji, printeri, skeneri rūteri un citas biroja palīgiekārtas. Piemēram, biroja multifunkcionālās iekārtas (printeris, skeneris, kopētājs) gaidīšanas režīma elektriskā jauda ir 60W, bet gaidīšanas režīma elektroenerģijas patēriņš – 30 kWh mēnesī. Pareizi būtu šādu iekārtu ārpus darba laika izslēgt, protams, ja to atļauj darba specifika. Datoriekārtu elektriskās jaudas atšķiras atkarībā no komplektācijas un veicamā darba īpatnībām. Tomēr bieži vien tās nedrīkst izslēgt, jo ārpus darba laika notiek dažādi sistēmprofilaktiski pasākumi, piemēram, darbojas antivīrusu programmas.

Dienas laikā datora elektroenerģijas patēriņu ir iespējams samazināt, ja pārslēdzam uz sleep režīmu, ejot, piemēram, pusdienās, kā arī samazinot laiku iestatījumos, pēc kura dators pats pārslēdzas uz sleep režīmu. Šādi rīkojoties, ir iespējams samazināt datoru elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10%.

Katrai no ierīču grupām tomēr ir savi darbības principi, kurus ievērojot, tās var labāk izmantot. 

Cilvēka faktors

Pašreiz biroju apgaismē kā energoefektīvākie tiek izmantoti LED gaismekļi un gaismekļi ar T5 luminiscences spuldzēm, saka a/s Latvenergo Energoefektivitātes centra speciālists Andris Spīdāns. Tomēr būtiskākais energoefektivitātes faktors ir  cilvēki, kas strādā ofisā. «Apgaismes sistēmu saprātīga izmantošana ir ne mazāk svarīga kā efektīvu spuldžu izvēle,» viņš saka. Ja darbinieks ir palicis pēdējais kabinetā, tad, izejot no šīs telpas, gaismekļus ir nepieciešams izslēgt. Lielās biroja telpās, kur vienā telpā strādā daudz cilvēku, gaismekļi ir ieslēgti visu darba dienu, neskatoties uz to, ka dabiskais apgaismojums ir pilnīgi pietiekams. Šādu telpu apgaismošanu būtu vēlams sadalīt tā, lai būtu iespējams atsevišķi izslēgt gaismu darba vietās, kas atrodas tuvāk logam. Tā kā darba vietu izkārtojums laika gaitā arī tiek izmainīts, nepieciešams arī pārskatīt gaismekļu izvietojumu un to ieslēgšanas iespējas. Telpās gaismekļus nereti var ieslēgt tikai ar vienu slēdzi.

Sistēmu automatizācija

Ja darbinieki aizmirst izslēgt gaismekļus, ir vēlams izveidot automātisku apgaismes regulēšanas sistēmu, uzstādot klātbūtnes un apgaismojuma sensorus vairākās telpas daļās: apgaismojums noteiktā telpas daļā ieslēdzas tikai tad, kad tajā atrodas darbinieks un ir nepietiekams dabiskais apgaismojums.

«Gaiteņos apgaismojuma intensitāti var regulēt, izmantojot kustības sensorus. Piemēram, nepārtraukti deg tikai katrs ceturtais gaismeklis, bet, cilvēkam ienākot gaitenī, ar kustības sensora palīdzību ieslēdzas visi pārējie gaismekļi. Atkarībā no cilvēku kustības intensitātes ar kustības sensoru palīdzību var panākt pat līdz 50% elektroenerģijas ietaupījumu,» teic A.Spīdāns.

Būtisks faktors – apsilde

Būtiska ir iespēja darba laikā iestatīt telpas temperatūru. Saskaņā ar MK noteikumiem temperatūra telpās, kurās notiek darbs ar nelielu fizisku piepūli, respektīvi, birojos gaisa temperatūrai drīkst būt robežās no +19 līdz +25 grādiem. Cilvēki kā optimālu parasti min +21 grādu temperatūru, atzīst a/s Latvenergo energoefektivitātes eksperti. Nav vēlams telpās uzturēt pārāk augstu temperatūru, piemēram, ja tiek iestatīti +25 grādi, cilvēks jūtas nekomfortabli un nepamatoti vēlas telpu izvēdināt, kaut gan gaisa kvalitāte tajā ir atbilstoša. Tāpat birojos bieži vien ir atsevišķas apmeklētāju zonas, kur aukstajā gadalaikā cilvēki atrodas virsdrēbēs. Gan no energoefektivitātes, gan apmeklētāju komforta viedokļa šajās zonās ieteicams uzturēt zemāku temperatūru nekā citās ofisa telpās. Papildus enerģijas patēriņu iespējams samazināt, ja ārpus darba laika telpās temperatūra tiek samazināta par 2–3 grādiem. Par vienu grādu samazinot temperatūru telpā, ir panākams enerģijas ietaupījums par 5–7%, liecina dažādi pētījumi, kas zināmi Energoefektivitātes centra speciālistiem.

Jāuzmana starpsezonā

Latvijas ilgajās starpsezonās, pavasaros un rudeņos nereti gadās, ka vienu dienu ir silts, bet citu auksts. Tāpēc rodas situācija, ka vienlaikus darbojas kondicionieris un kāds sildītājs. «Ja cilvēki vienlaikus darbina kondicionierus un sildītājus, tas ir ļoti neefektīvs enerģijas izmantošanas veids, jo, lai uzturētu nepieciešamo telpas temperatūru, tiek izmantots divreiz lielāks enerģijas daudzums,» brīdina A.Spīdāns. Tāpēc – vai nu sildies, vai dzesējies! Ja to darbinieki nespēj izdarīt, vēlams uzstādīt vadības ierīces, kas atslēdz apkures radiatorus, ja darbojas kondicionieris vai ir atvērts logs. Protams, ejot mājās, arī kondicionieri kabinetā ir jāizslēdz.

Ar rekuperāciju

Visefektīvāk centralizēti un automatizēti ir regulēt ne tikai apsildi un apgaismi, bet arī ventilāciju. Centralizētais pakalpojums vienmēr ir lētāks nekā vietējie risinājumi, un cilvēkiem tā negribas domāt tikai tāpēc, ka bieži vien nav regulācijas iespējas, skaidro Latvenergo speciālisti. 

«Labākais no variantiem ir jaunos objektos uzreiz ierīkot ventilāciju ar rekuperāciju, tātad ar siltuma atgūšanu no izelpotā gaisa,» saka a/s Latvenergo Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine. Šādi iespējams samazināt siltuma zudumus gaisa apmaiņas laikā no 60 līdz 80%. Protams, arī šajā procesā ir jāiesaistās darbiniekiem. Lai ventilācijas sistēma darbotos energoefektīvi, nedrīkst turēt atvērtus logus, ventilācijas intensitāte jāiestata atbilstoši cilvēku daudzumam telpā (ja telpā ir viens darbinieks, gaisa apmaiņas intensitāte ir minimāla).

Arī renovējamos objektos jāparedz ierīkot ventilācijas sistēmas ar rekuperāciju. Ja nav iespējams ierīkot rekuperāciju, tad katrā ziņā ir jāregulē ventilācijas temperatūra. Centralizācija plus regulācija plus energofektīvi domājošs darbinieks – lūk, energotaupības panākumu atslēga.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra