Biokurināmā katlumājas būvniecībai Rīgā tiek meklēta zeme un labākais risinājums; a/s Rīgas siltums 2,8 milj. eiro lielo peļņu novirza projekta īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielākās šķeldas katlumājas būvniecībai pērnā gada nogalē dibinātais a/s Rīgas siltums un SIA Enerģijas Risinājumi uzņēmums SIA Rīgas BioEnerģija aktīvi meklē labāko un ātrāk realizējamo risinājumu projekta īstenošanai, kā arī lūkojas pēc zemes, uz kuras tā varētu tapt. Šobrīd projekts ir izpētes procesā, sarunā ar DB apliecina uzņēmuma valdes loceklis Guntis Skroderis. Reāla darbība varētu sākties šā gada beigās.

Savukārt Rīgas siltuma akcionāri 2013./2014. finanšu gada peļņu 2,8 milj. eiro apmērā izlēmuši novirzīt biokurināmā katlumājas projekta attīstībai. Jāatgādina, ka aizvadītajā finanšu gadā uzņēmuma peļņa bija par 4,5 milj. eiro mazāka nekā vēl gadu iepriekš, ko kompānijas valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis skaidro ar silto ziemu, kuras dēļ saruka siltumenerģijas patēriņš, turklāt siltuma cena, samazinoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, bija zemāka, nekā gadu iepriekš.

Jaudas pietiek

Plānots, ka jaunā katlumāja, kuras jauda šobrīd plānota līdz 100 MW, atradīsies Daugavas labajā krastā, un investīcijas tās izveidē lēšamas ap 45 milj. eiro. Pagaidām konkrēta vieta vēl neesot izvēlēta, G. Skrodelis arī neatklāj, uz kuru pusi uzņēmums skatās, jo tas var ietekmēt nekustamā īpašuma cenu. Tāpat vēl tiek vērtēts, vai īpašumu labāk pirkt vai nomāt.

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA), kas vada un koordinē siltumapgādes, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jautājumus Rīgas administratīvajā teritorijā, neredz iemesla Daugavas labajā krastā būvēt jaunu šķeldas staciju – jau šobrīd vērojams siltumenerģijas jaudu pārpalikums, turklāt jauna liela objekta būvniecība palielinās gaisa piesārņojumu, ar ko jau šobrīd galvaspilsētas centrā ir problēmas. Aģentūra atsaucās uz vairākiem politikas dokumentiem, piemēram, Rīgas pilsētas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu viedai pilsētai 2014. - 2020. gadam, Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2011. līdz 2015. gadam, kuros nav paredzēta jaunu lielu piesārņojuma avotu būvniecība. Tajā arī norāda - biomasas sadedzināšana ir saistīta gan ar slāpekļa dioksīda, gan mikroputekļu PM10 emisijām, bet Latvija jau ir brīdināta par gaisa piesārņojuma normatīvu pastāvīgu pārsniegšanu Rīgā. ES pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru, un Latvijai draud tiesvedība ar lielām soda sankcijām un prasību par stāvokļa normalizēšanu.

Visu rakstu Virza jaunu siltumenerģijas ražošanas projektu lasiet 14. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra