Jaunākais izdevums

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Siltumenerģijas tarifu izdevies samazināt arī, palielinot šķeldas izmantošanu, kas ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze. «Pēc biokurināmā koģenerācijas energobloka siltumcentrālē Ziepniekkalns un biokurināmā katla siltumcentrālē Zasulauks uzstādīšanas 2013.gadā šķeldas īpatsvars pieauga līdz 30%. Tā rezultātā siltumenerģijas tarifu izdevās samazināt par 3%. Mūsuprāt, līdz šim uzņēmuma stratēģija ir sevi pierādījusi, jo pasākumi zema tarifa nodrošināšanā, kā arī spēja patērētājus nepārtraukti apgādāt ar siltumenerģiju gadu no gada piesaista arvien jaunus klientus,» pauž Rīgas siltuma pārstāve.

Otrs zemākais siltumenerģijas tarifs, 48,97 eiro/MWh, šogad bijis Daugavpilī. Daugavpils siltumtīklu valdes loceklis Viktors Lukjančiks atzīmē – lai nodrošinātu zemas izmaksas, uzņēmums pastāvīgi veic savas darbības efektivitātes uzlabošanu, modernizējot ražošanas iekārtas, siltumenerģijas ražošanā izmantojot koģenerācijas ciklu un noslēdzot siltumenerģijas piegādes līgumus ar citiem enerģijas ražotājiem. «Tas kopumā ļauj noturēt tarifu pēc iespējas zemākā līmenī, neskatoties uz citu siltumenerģijas ražošanā izmantojamo energoresursu cenu pieaugumu,» norāda V. Lukjančiks.

Visaugstākais siltumenerģijas tarifs, 62,08 eiro/MWh, šogad konstatēts Valmierā. Valmieras ūdens, kas pilsētā nodrošina siltumenerģijas pārvades, sadales un tirdzniecības pakalpojumu, juriste Baiba Ķirse gan atgādina, ka iepriekšējos gados siltumenerģijas gala tarifs Valmierā bija viens no zemākajiem valstī. «Līdz 2017. gada aprīlim siltumenerģijas tarifs bija piesaistīts un svārstījās līdz ar SPRK noteikto gāzes cenu. Līdz ar tirgus atvēršanu siltumenerģijas cena kļuva atkarīga no tās ražotāja individuāli veikta gāzes iepirkuma,» skaidro B. Ķirse, lēmumu par siltumenerģijas gala tarifu palielinājumu skaidrojot ar piegādātāju nodrošinātās siltumenerģijas pārdošanas sadārdzinājumu.

Visu rakstu Siltums – dārgāks lasiet trešdienas, 10.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas siltums plāno no aprīļa palielināt siltumenerģijas tarifu par 12,6%

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmums «Rīgas siltums» no aprīļa plāno palielināt siltumenerģijas tarifu par 12,6%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Siltumenerģijas piegādes tarifu «Rīgas siltums» piedāvā noteikt 49,99 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa, kamēr šobrīd attiecīgais tarifs ir 44,39 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.

Pēc kompānijā skaidrotā, tarifa izmaiņas ir saistītas ar dabasgāzes cenas pieaugumu par 35%, šķeldas cenas pieaugumu par 8% un pārējo izmaksu pieaugumu kopš 2013.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā šobrīd pielietotais siltumenerģijas tarifs.

Piedāvātais «Rīgas siltuma» siltumenerģijas tarifs varētu stāties spēkā no 2019.gada 1.aprīļa.

Attiecīgais siltumenerģijas tarifa projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegts ceturtdien, 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Jūrmalas siltums aizņemas 8,3 miljonus eiro no OP Bank

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas bankas «OP Corporate Bank plc» Latvijas filiāle parakstījusi līgumu ar SIA «Jūrmalas siltums» par ilgtermiņa aizdevuma 8,311 miljonu EUR apmērā izsniegšanu, informē bankā.

«OP Corporate Bank plc» Latvijas filiāle tiesības izsniegt aizdevumu SIA «Jūrmalas siltums» 8,311 miljonu EUR apmērā ieguva konkursa kārtībā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Finansējums paredzēts projektiem, kas saistīti ar siltumenerģijas ražošanas un centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizāciju Jūrmalā. Līgums par ilgtermiņa aizdevuma izsniegšanu noslēgts uz pieciem gadiem.

«Piedāvājot konkurētspējīgus un saimnieciski izdevīgus nosacījumus, OP banka nostiprina savas pozīcijas Latvijas tirgū un kļūst par sadarbības partneri aizvien kuplākam skaitam gan privāto, gan valsts un pašvaldību uzņēmumu. Mūsu sadarbības partneru pulkam ir pievienojies arī Jūrmalas Siltums, un ar pārliecību varam teikt, ka šīs sadarbības ieguvēji būs visi Jūrmalas iedzīvotāji,» uzskata «OP Corporate Bank plc» Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedra par 10 miljoniem dolāru pārdevusi 10% ASV uzņēmuma akciju

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma P-D Valmiera Glass USA Corp. akcionāri ir noslēguši vienošanos ar Lamtec Corporation par P-D Valmiera Glass USA Corp. akciju daļu pārdošanu, tādā veidā piesaistot papildus investīcijas ASV uzņēmumam, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Vienošanās priekšmets ir 10% P-D Valmiera Glass USA Corp. uzņēmuma akciju par kopējo summu 10 miljoni ASV dolāru.

Lamtec Corporation kļūs par akcionāru un savā īpašumā iegūs akcijas tad, kad būs izpildījušies visi līguma noteikumi.

Kad darījums būs noticis, AS Valmieras stikla šķiedra sola sniegt detalizētāku informāciju.

Lasi Vēl:

Valmiera Glass Grupas apgrozījums sarucis par 8 miljoniem eiro

Atklāta jaunā Valmiera Glass ražotne ASV

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izlaižot jaunas akcijas, palielināts P-D Valmiera Glass USA Corp. pamatkapitāls

Žanete Hāka, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikta P-D Valmiera Glass USA Corp. pamatkapitāla palielināšana, izlaižot jaunas 111 akcijas, liecina AS Valmieras stikla šķiedra paziņojums Nasdaq Riga.

AS Valmieras stikla šķiedra 2018. gada 1. oktobrī jau informēja akcionārus, ka 2018.gada 28.septembrī tika noslēgts līgums ar Lamtec Corporation par P-D Valmiera Glass USA Corp. akciju daļu pārdošanu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas esošie ASV uzņēmuma akcionāri šīs 111 akcijas, kas veido 10% P-D Valmiera Glass USA Corp., ir pārdevuši Lamtec Corporation par kopējo summu 10 miljoni ASV dolāru ar mērķi piesaistīt papildus investīcijas ASV uzņēmumam.

Minētā darījuma summa no Lamtec Corporation ir saņemta un ir izpildījušies visi līguma noteikumi, līdz ar to darījums ar Lamtec Corporation ir pilnībā pabeigts, un Lamtec Corporation ir kļuvis par ASV uzņēmuma P-D Valmiera Glass USA Corp. pilntiesīgu akcionāru, savā īpašumā iegūstot 111 akcijas jeb 10% no P-D Valmiera Glass USA Corp. kopējā akciju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

No nākamā gada mainīsies SIA ZAAO sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs

Žanete Hāka, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi jaunu SIA “ZAAO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu.

No 2020. gada 5. janvāra tarifs būs 66,79 EUR/t (ar dabas resursu nodokli (DRN), bez PVN).

SPRK izvērtēšanas gaitā izmaksas pakalpojumu sniegšanai samazinātas par 7%, salīdzinot ar SIA “ZAAO” sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Neskatoties uz to, tarifs no 2020. gada 5. janvāra pie DRN likmes 50 EUR/t par sadzīves atkritumu apglabāšanu būs par 19% augstāks, salīdzinot ar 2018.gadā SPRK apstiprināto tarifu (pie DRN likmes 50 EUR/t).

“Galvenokārt tarifs pieaudzis, jo specializētā tehnika, kas nodrošina atkritumu apglabāšanas tehnoloģisko procesu, ir nokalpojusi un nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Lai spētu nodrošināt regulētā pakalpojuma nepārtrauktību un efektivitāti, uzņēmumam nepieciešams iegādāties jaunu tehniku. Šoreiz tas SIA “ZAAO” jānodrošina no saviem finanšu līdzekļiem, jo Eiropas Savienības fondi vairs neparedz atbalstu atkritumu apglabāšanai, kā tas bija sākotnēji, atkritumu poligonam uzsākot savu darbību 2003. gadā,” skaidro SPRK Atkritumu apglabāšanas pakalpojumu nodaļas vadītāja Inese Vēvere, komentējot SPRK saņemto pamatojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti

Monta Glumane, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti "Valmiera".

VP - saīsinājums no Vecpuišu parks. Iepriekš ēkā atradās dzīvokļu nams un pēc tā iegādāšanās tajā veikti ievērojami rekonstrukcijas darbi.

Apartamentos "Valmiera" izveidoti septiņi dažāda lieluma dzīvokļi, kas paredzēti personu skaitam no 2 līdz pat 6 katrā. Kopumā apartamenti var uzņemt ap 30 personām. Namā ir arī divi divstāvu dzīvokļi.

Viesiem, iepriekš veicot pierakstu, būs iespēja izbaudīt arī dažādas procedūras relaksācijai un enerģijas atgūšanai, kā arī īpašas procedūras svētkos vai svarīgos dzīves notikumos, kuras veiks skaistuma salona "Esthetic" speciālisti.

Dzīvokļus ir iespējams izīrēt gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā. "Šajā ziņā reaģēsim uz pieprasījumu. Tāpat arī pēc pieprasījuma nodrošināsim dzīvokļu aprīkojumu - traukus, tekstilu un citas ikdienā nepieciešamas lietas. Sadarbībā ar blakus esošo restorānu "Vecpuisis" pēc pieprasījuma nodrošināsim arī brokastu, pusdienu un vakariņu piedāvājumus," stāsta apartamentu "Valmiera" pārstāve Aiga Kampenuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «VTU Valmiera» izsludinājusi atklātu konkursu par dīzeļa-elektrisko hibrīda autobusu piegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Uzņēmums vēlas iegādāties deviņus jaunus autobusus pilsētas nozīmes maršrutu pārvadājumu nodrošināšanai.

Paredzamā līgumcena ir 3 000 000 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Piedāvājumus var iesniegt elektroniski līdz 26.februāra plkst.15.

Uzņēmuma informācija liecina, ka «VTU Valmiera» ir viens no vecākajiem un lielākajiem transporta uzņēmumiem Latvijā, kas dibināts 1945.gadā. 2001.gada martā uzņēmums tika reģistrēts uzņēmuma reģistrā kā Valmieras rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību «VTU Valmiera», savukārt 2003.gada jūlijā Komercreģistrā reģistrēja SIA «VTU Valmiera».

Uzņēmuma pamatbāze atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagastā pie autoceļa Rīga-Valmiera un Valmieras pilsētas tiešā tuvumā. Pasažierus apkalpo četrās uzņēmuma autoostās: Valmierā, Rūjienā, Valkā un Smiltenē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiera Glass grupas zaudējumi pērn sasnieguši 114,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 07.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra un tā meitasuzņēmumu (Valmiera Glass grupa) konsolidētais neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 114,2 miljonus eiro liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu grupas neto apgrozījums ir samazinājies par 11,6 miljoniem EUR (9,2 %). Peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) bija negatīva, proti, -98,6 miljoni eiro salīdzinājumā ar 18,4 miljoniem eiro vai 14,7 % EBITDA normas 2017. gadā.

Peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT) sasniedza -114,7 miljonus eiro (7,5 miljoni eiro 2017.gadā). Grupas neto zaudējumi, kas attiecināmi uz grupas mātesuzņēmuma īpašniekiem 2018. gadā, bija 56,9 miljoni eiro.

Savukārt AS Valmieras stikla šķiedra apgrozījums sasniedza 90,55 miljonus eiro, salīdzinot ar 104 miljoniem eiro iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pierādīs, ka pasaule negriežas tikai ap galvaspilsētu

Linda Zalāne, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes Augstskolas absolvents, Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns, kura uzņēmumam patlaban filiāles ir ne tikai Valmierā, bet arī Rīgā un Rēzeknē, iecerējis pierādīt, ka pasaule negriežas tikai ap galvaspilsētu un, sanākot kopā, Valmieras un visas Vidzemes IT uzņēmumi ir pašpietiekami, spēj radīt jaunas lietas, attīstīt sevi un apmainīties ar zināšanām.

Nolūkā vairot ideju un zināšanu apmaiņu Wunder Latvia kopā ar sadarbības partneriem oktobrī rīkos konferenci ar mērķi veidot kopienu. «IT uzņēmumu blīvums Valmierā, salīdzinot ar Rīgu, ir mazāks, bet tas nenozīmē, ka nevaram izveidot kopienu. Patlaban katrs savā aliņā darbojamies, un jāapmainās ar pieredzes stāstiem. Man ir ideja sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru te izveidot arī kustību Valmiera TechGirls. Šāda kustība ir jau izveidota Rīgā, bet arī reģionos ir potenciāls ko tādu attīstīt,» pārliecināts E. Gabrāns.

Viņa vadītā uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms aptuveni desmit gadiem, un tas veido biznesa orientētas IT sistēmas. Lielāko daļu jeb 85% no apgrozījuma veido eksports uz Vāciju, Angliju un Somiju. «Vācijā lielākie mūsu klienti ir Burda medijs, dzērienu ražotājs Jägermeister un Vācijas autobūves uzņēmumu grupa Daimler AG. Arī Latvijā mums ir bijuši ambiciozi projekti, piemēram, izveidojām iekštīklu Latvijas dzelzceļam,» stāsta E. Gabrāns, kurš atklāj, ka vairāk nekā 50% Wunder Latvia darbinieku ir Vidzemes Augstskolas absolventi. Filiāļu izveide citās Latvijas pilsētās saistīta ar darbinieku kapacitātes trūkumu Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konferenču un kultūras pasākumu kompleksā Valmiera atklāj apartamentus

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai koncertzāles "Valmiera" un restorāna "Vecpuisis" komplekss Vecpuišu parkā būtu pilnīgs un paplašinātu arī nakšņošanas iespējas Vidzemē, no jūlija aktīvu darbību viesu uzņemšanā sāk Vecpuišu parka apartamenti "Valmiera".

Vecpuišu parka apartamenti "Valmiera" ierīkoti ar bankas "Citadele" finansējumu, iegādājoties un rekonstruējot 20. gadsimta sākumā celto dzīvokļu ēku Leona Paegles ielā.

Banka biznesa idejas īstenošanai sniegusi atbalstu 150 000 eiro apmērā, bet pārējā ieguldītā nauda, kuras apjoms netiek atklāts, ir privātie līdzekļi.

Ēkas rekonstrukcija uzsākta pagājušā gada sākumā un īstenota, cienot oriģinālo mantojumu un apvienojot vēsturi ar mūsdienu iespējām. Septiņos dažāda lieluma apartamentos, no kuriem divi ir divstāvu, ir iespējams uzņemt ap 30 viesus. Apartamenti ir pieejami gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei.

Konferenču un kultūras pasākumu kompleksa "Valmiera" attīstītājs un īpašnieks Maikls Braiss (Michael Bryce), informē: "Kompleksa ideja neradās uzreiz. Sākotnēji veidojām koncertzāli un restaurējām pašreizējās restorāna "Vecpuisis" telpas, ko atklājām 2016.gadā. Laika gaitā arvien biežāk mūsu viesi pēc koncertiem un pasākumiem interesējās arī par nakšņošanas iespējām. Līdz ar apartamentu izveidi, šo trīs ēku kompleksu vēsturiskajā Vecpuišu parkā, varam saukt par konferenču un kultūras pasākumu kompleksu. To veidojot, mums bija svarīgi saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, izcelt un saglabāt sākotnējās vērtības, idejas un tradīcijas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram - pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem, ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums AS Latvijas Gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas vienas vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli Daugavgrīva

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Rīgas siltums», palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldas - izmantošanu savā kurināmā bilancē, par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli «Daugavgrīva», aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Rence.

«Rīgas siltums» noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par biokurināmā ūdenssildāmo katlu ar jaudu 2x4 MW uzstādīšana siltumcentrālē «Daugavgrīva». Siltumcentrāle būs pilnībā automatizēta un darbosies bez pastāvīga personāla.

«Mums ir svarīgi ražošanā ieviest inovatīvas, energoefektīvas un modernas iekārtas ar visaugstākajām vides prasībām. Īstenojot šo projektu, sasniegsim mūsu mērķi - rekonstruēta, efektīva, videi draudzīga siltumcentrāle, kurā kā kurināmo izmantosim vietējos energoresursus. Atjaunojamo energoresursu apjoma palielināšana uzņēmuma kurināmā bilancē reizē stabilizē arī siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem,» norādīja «Rīgas siltums» valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokuratūra liek KNAB papildus izmeklēt lietu pret Krūmiņu un Valteru

LETA, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nolēmusi patlaban vēl nesākt kriminālvajāšanu aizdomās par tirgošanos ar ietekmi pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors atcēlis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai un uzdevis KNAB turpināt izmeklēšanu, informēja Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Prokurors norādījis, ka krimināllietā iesniegtie pierādījumi nav pietiekami kriminālvajāšanas sākšanai pret lēmumā norādītajām personām un norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kas vēl būtu veicamas.

Kā iepriekš ziņoja KNAB, lieta ir saistīta ar kādas juridiskas personas tiesvedību pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji esot vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 195 000 eiro, Drustos uzstāda Latvijā ražotu mobilo katlu māju

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija SIA «Ilūkstes siltums» Raunas novada Drustos, investējot 195 tūkstošus eiro, uzstādīja Latvijā ražotu mobilo katlu māju, tādējādi pilnībā automatizējot siltumenerģijas piegādi novada vajadzībām.

Attīstības finanšu institūcija Altum finansēja 59% jeb 115 000 eiro no kopējā investīciju apjoma šajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā. Finansējums šim projektam piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no Altum «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Šķeldas konteinera tipa katlu māja ir viegli pārvietojama jeb mobila, kas atvieglo tās pievienošanu esošajai novada siltumtrasei. Pilnībā automatizētā katlu māja siltumenerģiju piegādās kopumā 12 Raunas novada iestāžu vajadzībām (pamatskolai, sporta skolai, pagasta pārvaldei, bibliotēkai, tautas namam u.c.) un apkure tiks nodrošināta septiņus mēnešus – no oktobra līdz pat maijam katru apkures sezonu. Pateicoties jaunajai katlu mājai, pašvaldība varēs ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī samazināt siltuma cenu tā gala lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas Siltums veiks apjomīgāko šķeldas iepirkumu uzņēmuma vēsturē

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas Siltums" tuvākajā laikā nākamajam finanšu gadam veiks apjomīgāko atjaunojamo energoresursu (šķeldas) iepirkumu uzņēmuma vēsturē.

Šķeldas ražotāji aicināti sekot līdzi iepirkumiem mājas lapā www.rs.lv , lai sniegtu savu piedāvājumu.

Atklājot jaunos, augsti efektīvos, atjaunojamo energoresursu siltumavotus siltumcentrālēs "Imanta" (katlu jauda 40 MW) un "Daugavgrīva" (katlu jauda 8 MW), nākamajā finanšu gadā atjaunojamo energoresursu (šķeldas) apjoms AS "RĪGAS SILTUMS" kurināmā bilancē sasniegs 50%.

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums kurināmā bilancē tuvina Rīgu izvirzītajiem vides mērķiem. Rīga 2009.gadā pievienojās Pilsētu mēru paktam, kurā pausta vienpusēja apņemšanās līdz 2020.gadam par 20% samazināt ES radītās CO2 emisijas apjomu, kas panākams par 20% paaugstinot energoefektivitāti un līdz 20% palielinot atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru