2016. gada pirmajos divos mēnešos Rīgas brīvostā pārkrauts 6,15 milj.t. dažādu kravu, kas ir par 686,1 tūkst.t. jeb 10% mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. Neskatoties uz kravu apgrozījuma kritumu tas par 7,0% pārsniedz stividorkompāniju sākotnējās prognozes februāra mēnesim (2,69 milj.t.), kā arī atbilst Rīgas brīvostas pārvaldes plānotajam samazinājuma 2016. gadā. 

Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzskata, ka situācija nav katastrofāla, bet jau tuvākajā laikā nepieciešams pragmatisks un koordinēts darbs visām iesaistītajām pusēm: «Nākošajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē es aicināšu šo jautājumu pārrunāt ar premjeru, Satiksmes ministriju, lielākajām Latvijas ostām un Latvijas dzelzceļu, jo pasākumu plānam, kas skar kravu piesaisti un jaunu tranzīta ceļu attīstību ir jābūt apstiprinātam visaugstākajā līmenī». 

Negatīvie dinamikas rādītāji beramkravu segmentā lielā mērā saistāmi ar apgrozījuma samazināšanos ogļu kravām. Lai arī gada pirmajos divos mēnešos ostā tika pārkrauts 2,0 milj.t. ogļu, tas ir par 20,8% jeb 531,5 tūkst.t. mazāk kā 2015. gada pirmajos divos mēnešos. Eksperti situāciju skaidro ar pieprasījuma samazināšanos pēc Krievijas oglēm Eiropas valstu patēriņa tirgos. Tā rezultātā jau 2016. gada janvārī kopējais Krievijas ogļu eksports caur Baltijas jūras, tai skaitā arī Krievijas, ostām samazinājās par 24% un februārī tika prognozēta tālāka apjomu samazināšanās.  Jāatzīmē arī tas, ka, lai gan martā Blatic Dry Index ir nedaudz pieaudzis, kā ziņo starptautiskā ziņu aģentūra Reuters, šis indekss 2016.gada februārī nokritās līdz kritiski zemam līmenim un bija zemākais pēdējo 30 gadu laikā.

Dzelzs rūdas, cementa, graudu, ogļu un minerālmēslu tirgus piedzīvoja zemāko pieprasījumu kopš 1986. gada, un tas, protams, ietekmē arī jūras kravu pārvadājumu tirgu.     Neskatoties un nelabvēlīgu tirgus konjunktūru, pozitīvi jāvērtē fakts, ka beramkravu segmentā pirmajos divos mēnešos palielinājies pārkrauto labības produktu (+71,8%, jeb +89,4 tūkst.t.) un koksnes granulu (+35,3%, jeb +81,0 tūkst.t.) apjoms. Jāuzsver arī ka kopējam ķīmisko beramkravu apjoms saglabā pozitīvu dinamiku (+19,8%, jeb +90,0 tūkst.t.).     

Pārskata periodā ostā tika pārkrauts 1,7 milj.t. naftas produktu, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pārskata periodu ir par 7,3% jeb 134,6 tūkst.t. mazāk. Lai arī pēc 2016. gada diviem mēnešiem kopējam konteinerkravu apjomam joprojām saglabājas negatīva dinamika (620,0 tūkst.t.; -7,1%, jeb -47,4 tūkst.t.), februārī ostā tika pārkrauts 362,6 tūkst.t. konteinerizēto kravu, kas pārsniedz pēdējo mēnešu apjomus un ir augstākais konteinerkravu apgrozījuma rādītājs kopš 2015. gada marta. 

Saskaņā ar stividorkompāniju sniegto operatīvo informāciju prognozes 2016. gada martam ir piesardzīgas - salīdzinājumā ar februāra mēnesi tiek sagaidīts neliels kravu apjoma palielinājums un ostā tiek plānots apstrādāt 2,94 milj.t. kravu.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra