Kravu pārvadājumu prognozes, uz kurām tika balstīts Latvijas Dzelzceļa (LDz) tīkla elektrifikācijas projekts, nav piepildījušās un nepiepildīsies, līdz ar to ir jāpārvērtē šī projekta riski un tas, cik racionāli to būtu patlaban realizēt, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Viņš norādīja, ka uz Krievijas pusi kravu apjomi samazinās un nav pamata prognozēt strauju kravu pieaugumu. Līdz ar to ir jāpārskata šī projekta ekonomiskais pamatojums. Tāpat ministrs norādīja, ka Krievijas uzņēmēji kravas pārorientē uz Krievijas ostā, un arī kaimiņvalstīs ir fiksēts kravu apjomu samazinājums.

Ostu padomē tika nolemts, ka pēc elektrifikācijas skiču projekta izstrādes un analīzes, līdz nākamā gada otram ceturksnim būtu izvērtē, kādas pēc projekta realizācijas būs infrastruktūras maksas un vai iesaistītās puses šo projektu vispār gatavas realizēt, jo gala lēmums vēl nav pieņemts.

Arī LDz pārstāve Aija Poča norādīja, ka septembris un oktobris iezīmē tendenci kravu apjomu kritumam, un secināja, ka ir jāņem vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences un jāizvērtē riski, lai saprastu, kuri posmi būtu jāelektrificē pirmie, un varbūt jāsāk ar pasažieru pārvadājumu līniju elektrifikāciju.

Tā kā projektu plānots līdzfinansēt no Eiropas Savienības līdzekļiem - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) un Kohēzijas fonda -, tad jau tagad esot skaidrs, ka būs grūtības pamatot elektrifikācijas projekta ekonomiskos aspektus, norādīja Matīss.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) savukārt asi iebilda pret to, ka elektrifikācijas projektā nav paredzēta Liepājas maršruta elektrifikācija. Ar šādu lēmumu Liepājas osta kļūšot nekonkurētspējīga. Poča Seskam gan norādīja, ka šajā projektā nav ieplānoti līdzekļi Liepājas maršrutam, turklāt uz Liepājas pusi gadā tiekot transportēts salīdzinoši mazs kravu apjoms - aptuveni divi miljoni tonnu gadā, un tas nav pietiekami, lai projekts atmaksātos. Ja šim mērķim tiktu izmantoti līdzekļi no nacionālā budžeta, tad tiktu sadārdzināta infrastruktūras maksa visiem pārvadātājiem.
Kā ziņots, projekts paredz esošo publisko, stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Plānots nodrošināt 25,0 kilovoltu (kV) maiņstrāvas elektrifikācijas sistēmu dzelzceļa līnijās Ventspils-Tukums 2, Tukums 2-Jelgava, Jelgava-Krustpils, Rīga-Jelgava, Rīga-Sloka-Tukums 2, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne 2, Rīga-Skulte, Rīga-Krustpils un Rēzekne 2-Daugavpils.

Projekta laikā plānots rekonstruēt esošo vai izbūvēt jaunu dzelzceļa elektrifikācijas sistēmu ar spriegumu 1x25 kV vai 2x25 kV, kā arī uzbūvēt LDz elektrifikācijai nepieciešamās vilces jaudas apakšstacijas (VJA). Darbību paredzēts veikt tikai dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.

Elektrifikācija turpmākajos gados būs lielākais investīciju projekts dzelzceļa nozarē. Aplēses rāda, ka projekts varētu izmaksāt ap 450 miljoniem eiro. LDz gatavos projekta pieteikumu, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu finansējumu šī projekta īstenošanai.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra