Likumdošanas nepilnību dēļ Gotika Auto transporta pārbaudi ir spiesta veikt tikai Latvijā un maksāt gandrīz piecas reizes dārgāk nekā Lietuvā.

Nepilnības likumdošanā īpaši izjūt mazie degvielas pārvadātāji, kuriem ir daudz mazāka finansiālā kapacitāte nekā lielajiem, tādēļ arī šīs nepilnības akcentē Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība (DTRS). "Direktīva par bīstamo kravu pārvadājumiem, kurā paredzētas vienotas normas visām ES dalībvalstīm, Latvijai neliekas saistoša," tā SIA Gotika Auto rīkotājdirektors Genādijs Raspopovs. Šī iemesla dēļ viņam par bīstamo kravu pārvadājošā transporta regulāro pārbaudi Latvijā nācies pārmaksāt nepilnas piecas reizes. Par netaisnību attiecībā uz 3. klases (viegli uzliesmojoši šķidrumi) bīstamo kravu pārvadājumu transporta pārbaudēm Latvijā jau ilgāku laiku notiek komunikācija starp atbildīgajām institūcijām no vienas puses un Gotika Auto un DTRS no otras, taču bez rezultātiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai paaugstinātu pārvadājamo bīstamo kravu drošību, ir jāveic vairāki pasākumi, taču nedrīkst liegt bīstamo kravu pārvadāšanu, kā arī visiem kā obligātu ieviest bīstamo kravu apdrošināšanu. Tā uzskata asociācijas Latvijas auto ģenerāldirektors Valdis Trēziņš. Viņš atzīst, ka pēc negadījuma 2.augustā Rīgā uz Salu tilta tiek izteikti piedāvājumi par obligātu bīstamo kravu apdrošināšanu, tomēr jārēķinās ar to, ka šāds solis sadārdzinātu šo kravu pārvadājumus, kā rezultātā cietēji būtu gan pārvadātāji, gan arī pircēji. Pēc V. Trēziņa domām vispirms ir jāizvērtē katra negadījuma cēloņi un kā pašlaik tiek izsniegta licence bīstamo kravu pārvadājumiem. Viņaprāt būtu jāpastiprina prasības ne tikai atsevišķu klašu bīstamo kravu pārvadātāju šoferiem, bet arī pašām kompānijām. Pašlaik šoferis var pabeigt šo teorētisko kursu par bīstamo kravu pārvadājumiem un saņemt attiecīgo atļauju, taču obligāti būtu nepieciešamas, piemēram, vadīšanas iemaņas ekstrēmos apstākļos, secina V. Trēziņš. Viņaprāt nav atbalstāms priekšlikums, piemēram, liegt kravas mašīnām šķērsot tiltus Rīgā utt. «Manuprāt ir vajadzīga kārtība, kurā noteiktu, kā tiek organizēti karvu pārvadājumi pa centru, tiltiem un ielām, piemēram, bīstamo kravu pārvadātājiem noteikt, kad, kādos laikos, ar kādu ātrumu drīkst vest šādas kravas,» norāda V. Trēziņš. Arī bīstamo kravu pārvadāšanai licenci nedrīkstētu izsniegt kompānijām, kurām pašam nekas nepieder un ir negatīva bilance. V. Trēziņš arī neizslēdz iespēju, ka atsevišķu klašu bīstamo kravu pārvadāšanai tomēr varētu ieviest obligāto cilviltiesiskās atbildības apdrošināšānu.

Administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 7. augustā, sekmīgi nokārtojuši 15 no 16 administratoriem, kuriem ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu administratora amata apliecības derīguma termiņš pagarināts līdz 2021. gada 11. oktobrim, informē dienests.

Viens administrators kvalifikācijas eksāmenu nenokārtoja, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par atteikumu pagarināt administratora amata apliecības derīguma termiņu.

Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, var kārtot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē (Maksātnespējas likuma 16.2 panta septītā daļa, Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 288 105., 106. punkts). Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija.

Turpmāk tiesnešu kvalifikācijas klašu sistēma tiks aizstāta ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas novērtējumu. To paredz Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā «Par tiesu varu».

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veiks tiesnešu novērtēšanu, analizējot tiesneša profesionālo darbību un tās rezultātus, teikts Saeimas preses dienesta paziņojumā. Vērtēšanā tiks ņemta vērā tiesneša nolēmumu kvalitāte, tiesas procesa vadība, aktivitātes savas profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanai, sabiedriskā darbība, kā arī attiecīgās tiesas priekšsēdētāja atsauksmes.

Pārbaudes saturu un kārtību, kā arī tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus noteiks Tieslietu padome. Tiesneši tiks novērtēti reizi piecos gados vai arī lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Pēc atkārtota negatīva novērtējuma tiesnesi varēs no amata atcelt. Negatīvu atzinumu par tiesneša profesionālo darbību varēs pārsūdzēt Disciplinārtiesā.

Lai nodrošinātu bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu pārvadāšanas ar gaisa transportu prasību vienveidīgu izpildi visā Latvijā, ir izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, informēja Satiksmes ministrija.

Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība otrdien, 26. februārī tika atbalstīts valdības sēdē.

Projekts ne vien nosaka prasības bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu pārvadāšanai ar gaisa transportu, bet arī paredz kārtību, kādā tiek piešķirta atļauja bīstamo kravu pārvadājumiem, norāda veidu, kā tiek īstenota valsts uzraudzība pār to, kā gaisa kuģu ekspluatanti un to pilnvarotie pārstāvji savā darbībā ievēro uz tiem attiecināmās Eiropas Savienības regulu, Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 18. pielikuma un tehnisko instrukciju prasības.

Lai nodrošinātu bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu pārvadāšanas ar gaisa transportu prasību vienveidīgu izpildi visā Latvijā, ir izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, informēja Satiksmes ministrija.

Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība, pirmdien, 3. decembrī tika izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē.

Projekts nosaka prasības bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu pārvadāšanai ar gaisa transportu. Noteikumos paredzēta kārtība, kādā tiek piešķirta atļauja bīstamo kravu pārvadājumiem, norādīts veids, kā tiek īstenota valsts uzraudzība pār to, kā gaisa kuģu ekspluatanti un to pilnvarotie pārstāvji savā darbībā ievēro uz tiem attiecināmās Eiropas Savienības regulu, Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 18. pielikuma un tehnisko instrukciju prasības, uzskaitīti piemērojamie nosacījumi un ierobežojumi bīstamo izstrādājumu un kravu pārvadājumiem, noteikti gaisa kuģa ekspluatantu pienākumi, darbinieku apmācības prasības, pasažieru informēšanas prasības, kā arī atrunāta bīstamo izstrādājumu nedeklarētas pārvadāšanas gadījumu izmeklēšana.

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs ir vienkāršota, piecu profesiju pārstāvji var saņemt elektronisku sertifikātu

Lai paātrinātu un atvieglotu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ir izveidota Eiropas profesionālā karte. Tā tiek izsniegta elektroniskā veidā un dod iespēju sekot līdzi pieteikuma virzībai internetā.

Ātrāk un vienkāršāk

Šobrīd Eiropas profesionālo karti iespējams iegūt piecu profesiju pārstāvjiem – vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem. Kartes saņemšana ir ātrāka un vienkāršāka, izmantojot elektronisku pieteikumu, taču pieminētajām profesijām tās saņemšana nav obligāta un ir iespējams izvēlēties profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Eiropas profesionālā karte apliecina, ka uzņemošajā valstī atzīs personas kvalifikāciju kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredzēts arī brīdināšanas mehānisms, kas informē par personām, kurām daļēji vai pilnībā liegts darboties veselības aprūpes profesijās. Latvijā Eiropas profesionālo karti izdod un anulē Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), nodrošinot ar pieteikumu saņemšanu un apstrādi saistītās darbības. Latvijā ir iespējams saņemt Eiropas profesionālo karti kopš 2016. gada janvāra. Līdz šim ir izsniegti trīs šādi elektroniski profesionālo darbību apliecinoši sertifikāti – profesionālo karti ir saņēmis viens fizioterapeits un divas vispārējās aprūpes māsas. AIC ir uzticēts pienākums saņemt pieteikums gan no Latvijas profesionāļiem kā mītnes valsts atbildīgajai iestādei, gan no ārvalstu profesionāļiem kā uzņemošās valsts atbildīgajai iestādei.

Lai paplašinātu un veicinātu nodarbināto iesaisti profesionālās kvalifikācijas pilnveidē un mazinātu Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes negatīvo ietekmi, Eiropas Savienības (ES) fondu programmas ietvaros būtiski paplašināti atbalsta nosacījumi nodarbināto iesaistei tālākizglītības programmās.

Valdība apstiprinātie grozījumi noteikumos par nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi paredz šim mērķim pieejamo finansējumu palielināt par vairāk nekā 21 miljoniem eiro, kopējam atbalstam programmas ietvaros sasniedzot gandrīz 47 milj.eiro. Iespējas palielināt atbalstu nodarbināto profesionālās kvalifikācijas pilnveidei rastas, veicot finansējuma pārdales citās ES fondu programmās.

Jaunie atbalsta nosacījumi nodarbināto kvalifikācijas pilnveides atbalsta programmu pagarina par gadu - līdz 2023. gada 31.decembrim, par 17 000 cilvēku tiek paplašināts arī atbalsta saņēmēju loks.

Turpmāk nodarbināto kvalifikācijas pilnveides piedāvājums tiek paplašināts ar iespēju izvēlēties kādu no interesējošām tālākizglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir nākusi klajā ar iniciatīvu, kura tika atbalstīta 2012.gada 30.marta kopsapulcē, noteikt obligātu ikgadēju Latvijas advokātu kvalifikācijas celšanu.

Tās ir kardināli jaunas prasības, kas iepriekš nebija noteiktas ar normatīvo aktu un to mērķis ir nodrošināt regulāru Latvijā praktizējošu advokātu pašizglītošanos un sekmēt efektīvāku tiesu procesu darbu. Advokātu kvalifikācijas prasības paredzēs ikgadēju 16 stundu apmācību apmeklējumu.

Kā informē Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, pašlaik tiek gatavots noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā ir jāveic kvalifikācijas celšana un kā tiks kontrolēta kvalifikācijas celšanas prasību izpilde advokātu vidū. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz šī gada 1.jūlijam un spēkā stāsies ar nākamā gada 1.janvāri.

Latvijā ir iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo un citu specifisko atkritumu savākšanu, bet ne pārstrādi, jo tas nebūtu ekonomiski un tehniski pamatoti, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par bīstamajiem atkritumiem uzskatāmi tādi atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kuras padara tos bīstamus. Atkritumu bīstamības īpašības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus. Latvijā ir iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo atkritumu savākšanu. Tomēr, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības apmērus, nav iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo atkritumu pārstrādi, jo nav ekonomiski un tehniski pamatoti izveidot pārstrādes iespējas visu veidu bīstamajiem atkritumiem, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ( VARAM) pārstāve Laura Jansone. Viņa skaidro, ka tāpēc daļa bīstamo atkritumu tiek izvesta pārstrādei uz citām Eiropas Savienības (ES) un trešajām valstīm. Lielākā izvesto bīstamo atkritumu plūsma ir svina akumulatori. Tāpat VARAM norāda, ka ES struktūrfondu apguves ietvaros atkritumu apsaimniekošanas komersantiem atklāta konkursa ietvaros būs pieejams līdzfinansējums no ES struktūrfondiem atkritumu pārstrādes infrastruktūras attīstībai.

Šā gada 18.jūlijā starp Vides ministrijas rīkotā atklātā konkursa uzvarētāju konsorciju “BS-SC” un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūru tika noslēgts būvdarbu līgums “Bīstamo atkritumu poligona, tā palīgēku un komunikāciju būvniecība” Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (ES KF) līdzfinansētā projekta “Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide, 1. kārta” ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot ES un Latvijas likumdošanas normām atbilstošu, videi drošu valsts mēroga bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, tādējādi minimizējot bīstamo atkritumu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Tāpat projekts veicinās ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanu ES pilsoņu vidū. Projekta ietvaros tiks uzbūvēts bīstamo atkritumu poligons Zebrenē, Dobeles rajonā. Poligona būvniecības, tehnoloģisko iekārtu, mehānismu un transporta līdzekļu piegāde, kā arī projekta būvuzraudzības kopējās izmaksas saskaņā ar finanšu memorandu ir 8 115 000 EUR, no kurām 80% jeb 6 492 000 EUR segs ES KF atbalsts. Paredzēts, ka pārējās izmaksas un poligona ekspluatācijas izmaksas segs atkritumu radītāji, vadoties pēc principa „piesārņotājs maksā”. Bīstamo atkritumu poligona būvniecību uzsāka š.g. 8. augustā, to paredzēts pabeigt un nodot ekspluatācijā līdz 2008. gada vidum.

No šā gada janvāra ir uzsākta visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana, kura turpmāk tiks veikta katram tiesnesim reizi piecos gados. To paredz grozījumi likumā Par tiesu varu.

Pirmā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana saskaņā ar jauno novērtēšanas kārtību notika šā gada 1.martā, kad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes laikā tika novērtēti deviņi tiesneši. Kā pirmais tika izvērtēts Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Astras Klaišes darbs. Arī pārējie astoņi tiesneši saņēma pozitīvu profesionālās darbības novērtējumu, liecina informācija Tiesu administrācijas mājaslapā.

Sākotnējā visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana notiks līdz 2016.gada 1.janvārim. Šajā laikā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtēs visu Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajona (pilsētas) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu (kopā aptuveni 590 tiesneši) profesionālo darbību.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā izskatīja Eiropas Komisijas sagatavoto priekšlikumu par bīstamu kravu pārvadāšanu Eiropas Savienībā — šādi pārvadājumi veido 8 % no visa ES iekšzemes kravu transporta. Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo kārtību: ES regulējums attieksies ne vien uz autoceļiem un dzelzceļu, bet arī iekšējiem ūdens ceļiem, kur kopīgu Eiropas Savienības noteikumu agrāk nebija.

Jaunā direktīva atvieglos noteikumu piemērošanu, apvienojot četras pašreizējās direktīvas un divus lēmumus.

Eiropas Parlaments likumprojektā ierosina veikt grozījumu, kas paredz, ka dalībvalstis var savā teritorijā noteikt īpašas prasības vietējo un starptautisko bīstamo kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus jaunā direktīva neskar. Grozījums tādas pašas dalībvalstu tiesības paredz noteiktu maršrutu un noteiktu transporta veidu izmantošanā, kā arī bīstamu kravu pārvadājumiem ar pasažieru vilcieniem. Pieņemti arī daži tehniska rakstura grozījumi.

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

To paredz grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas otrdien, 10.novembrī, kā steidzami otrajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.

Turpinot profesionālās izglītības modernizāciju, valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas turpmāko piecu gadu laikā profesionālās izglītības iestāžu attīstībā paredz ieguldīt 104,7 miljonus eiro, informē IZM.

Modernizācijas procesā tiks turpināta profesionālās izglītības kompetences centru izveide, optimizējot administratīvos resursus, lai vienā mācību iestādē koncentrētu iespējami plašu profesionālo programmu klāstu. Tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamība visos Latvijas reģionos. Tāpat ES fondu investīcijas ieguldīs, lai nodrošinātu profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto programmu un mācību aprīkojuma atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī infrastruktūras uzlabošanai – dienesta viesnīcu, sporta un citu būvju modernizēšanai.

Aktivitātes tiks īstenotas ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā kārtā atbalsts paredzēts 17 valsts dibinātu un IZM padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai. Otrajā atlases kārtā atbalsts paredzēts 10 valsts dibinātu un Kultūras ministrijas padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai.

Tieslietu padome apstiprinājusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentu. Turpmāk līdzšinējās kvalifikācijas klašu sistēmas vietā tiks veikts tiesnešu profesionālās darbības novērtējums reizi piecos gados, kā arī ārpuskārtas novērtēšana, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.

Šobrīd ir izstrādāta jauna profesionālās novērtēšanas kārtība un tai atbilstošs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikums. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs cer, ka jaunā sistēma veicinās tiesnešu pašizglītošanos un sava darba pilnveidošanu, tādējādi sekmējot tiesu sistēmas darba efektivitāti.

Jāmin, ka visu tiesnešu darbības novērtēšanu kolēģija pirmoreiz veiks no 2013. līdz 2016.gadam un turpmāk reizi piecos gados. Lai novērtētu tiesneša profesionālo darbību, tik vērtēta informācija, kas būs ietverta Tiesu administrācijas vai Augstākās tiesas uzziņā, tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka, kā arī augstākās instances tiesneša atsauksmē par tiesneša darbu.

Latvijā normatīvie akti nosaka apmācības kārtību darba aizsardzības jomā, tomēr apmācības kārtība personālam, kas veic darbu ar dažādām bīstamajām iekārtām, nav stingri reglamentēta - neskatoties uz to, ka šīs iekārtas var radīt paaugstinātu bīstamību apkalpojošajam personālam, kā arī to tuvumā strādājošajiem uzņēmuma darbiniekiem. Līdz ar to, konsultējot darba devējus, pēdējā laikā saskaros ar to, ka viņiem bieži nav īsti skaidrs - kādas apmācības un kādā formā jāveic, lai darba process atbilstu likumdošanas prasībām, būtu darba vide būtu droša un iespējamie riski novērsti.

Likums «Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību» nosaka, ka bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls ir tās pārvaldītāja norīkotas, apmācītas personas, kuru rīcība tieši ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi. Likuma 14. pantā noteikts, ka bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību. Apmācības gaitā jāņem vērā bīstamās iekārtas veids, sarežģītības un bīstamības pakāpe, kā arī darbinieka izglītība un iepriekšējā darba pieredze.

Likumā bija iekļauta atsevišķa nodaļa, kurā bija noteikta vispārējā kārtība, kādā apmāca un atestē personas, kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām, tomēr tā no aktuālās redakcijas izslēgta, līdz ar to darba devējiem dodot lielāku rīcības brīvību apmācību organizēšanā.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.