Naftas eksportētāju prognozes neliecina par gaidāmo cenu pieaugumu energoresursiem un ir šķietami labvēlīgas pasaules ekonomikas attīstībai

Šķiet, ka šī desmitgade globālajos izejvielu tirgos ievērojami atšķirsies no iepriekšējās, kad vispārēja finanšu burbuļa ietekmē cenas uzskrēja līdz jauniem vēsturiskiem rekordiem. Atziņa par to, ka šajā dekādē varētu būt citādi rodas ne tikai tāpēc, ka pēdējie gadi pasaules preču biržos ar cenu kāpumu vainagojušies tikai tām izejvielām, pēc kurām vērojams izteikts deficīts, piemēram, niķelim, bet arī prognožu dēļ, ko sniedz tie, kas lielā mērā nosaka naftas cenas pasaulē. Melnā zelta eksportētāju valstu apvienība OPEC jau ir nākusi klajā ar prognozēm, ka, visticamāk, nākamajos desmit gados naftas cena pārsvarā atradīsies zem 100 ASV dolāru robežas par barelu un vidēji varētu svārstīties ap 76 dolāru atzīmi. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka, sagaidot 2025. gadu, šī stratēģiski svarīgā viela varētu maksāt ap 40 dolāriem barelā.

Ja šīs prognozes piepildās un nafta pēc desmit gadiem maksā tikpat, cik patlaban, varam nonākt pie secinājuma, ka šajā laika posmā pasaules ekonomikā būtisks izrāviens var izpalikt. Ja runājam par pieprasījuma faktoru, naftas cena vairāk reaģē uz situāciju lielajās ekonomikās, un tieši tās šobrīd ir globālās tautsaimniecības dzinējspēks. Protams, pieprasījumu zināmā mērā var kompensēt slānekļa naftas ieguves bums un aizvien energoefektīvākas tehnoloģijas, taču ir jāņem vērā, ka planētas iedzīvotāju skaits turpina pieaugt un, domājams, nākotnē arī vajadzības nekļūs mazākas. Turklāt, lai arī cenu kāpums biržās – gan akciju, gan tajās, kur tiek tirgotas izejvielas, – tradicionāli apsteidz ekonomisko izaugsmi līdz brīdim, kamēr tiek sasniegts cenu burbulis, tautsaimniecība spēj tikt galā ar izejvielu cenu kāpumu. No esošajām prognozēm lielā mērā var izdarīt secinājumu, ka burbulis varētu izpalikt, līdz ar to arī jauni treknie gadi.

Tomēr OPEC prognozēs varam saskatīt vairāk labā nekā sliktā. Ziņa, ka nafta caurmērā ilgstoši atradīsies zem 100 dolāru atzīmes par barelu, lielā mērā ir signāls lēzenai ekonomikas augšupejai. Zema naftas cena nozīmē to, ka lielākā vairuma izejvielu cenas arī varētu saglabāties zemas, kas nozīmē ne tikai mazu inflāciju statistikas atskaitēs, bet arī samērā komfortablus apstākļus rūpniecības un lauksaimniecības attīstībai. Latvijā zināmā mērā varam saskarties ar grūtībām eksportēt uz Krieviju, jo, izpaliekot naftas cenu kāpumam, arī šīs valsts ekonomika varētu stāvēt uz vietas vai pat piedzīvot pašreizējās krīzes padziļināšanos, taču šīs negācijas, visticamāk, kompensēs zemākas siltumenerģijas un degvielas cenas, kuras ir būtiskas iedzīvotāju maksātspējas un tēriņu pieaugumā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra