Nekustamais īpašums

Notariālo aktu nekustamo īpašumu darījumos neizvēlas dārdzības dēļ

Dienas Bizness, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Notāri uzskata, ka pašlaik nesakārtota ir situācija saistībā ar darījumiem ar nekustamo īpašumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

Tādās valstīs kā Lietuva, Igaunija, Spānija, Polija, Vācija, Ukraina, Beļģija, Francija, Krievija, Grieķija, Itālija, Rumānija un citur nekustamā īpašuma darījumiem ir obligāta notariālā forma.

«Latvijā tikai 10% no visiem līgumiem, kas tiek slēgti darījumos ar nekustamo īpašumu, ir notariālie akti, pārējie ir privāti līgumi. Galvenā atšķirība ir tā, ka privātu līgumu gadījumā notārs tikai apliecina līgumu parakstījušo pušu parakstu īstumu, savukārt notariāla akta gadījumā notāra pienākums ir to izskaidrot abām pusēm, informējot par līguma sekām,» skaidro S. Stīpniece. Tas nozīmē, ka notārs kā neieinteresēta un neitrāla persona izskaidro visas ar līgumu saistītās juridiskās nianses un konsekvences. Tikai pēc šādas izskaidrošanas tiek parakstīts konkrētais līgums.

Jāpiebilst, ka notariālo aktu nevar apstrīdēt tiesā. To var atcelt tikai tad, ja tā vienojas abas darījumā iesaistītās puses. S. Stīpniece uzsver, ka notariālais akts ir līguma parakstītāju pušu brīvas gribas izpaudums. Taujāta, vai materiālas ieinteresētības dēļ notārs nevar ar kādas puses brīvo gribu manipulēt par labu otrai līgumslēdzējai pusei, S. Stīpniece atbild noliedzoši: «Es pat tādu jautājumu apspriest nevēlos. Korupcijas notāru vidū nav.» Viņa arī norāda, ka notariāla akta gadījumā klienti daudz retāk mēģina noslēpt patieso darījuma summu un valstij godīgi tiek samaksāti visi nodokļi.

Jāpiebilst gan, ka starp parakstu īstuma apliecināšanu pie notāra un notariāla akta sastādīšanu var būt ievērojama cenas starpība. Samaksa par notariālo aktu, kuru sastāda notārs, ir noteikts procents no darījuma summas.

Nekustamo īpašumu māklere Ieva stāsta, ka viņas klienti visi bez izņēmuma izvēlas paraksta īstuma apliecināšanu, nevis notariālo aktu tieši pēdējā dārdzības dēļ.

Nekustamo īpašumu firmas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš uzskata, ka plašāks notariālo aktu izmantojums būtu vēlams un tas sakārtotu darījumu ar nekustamajiem īpašumiem jomu. Piemēram, notariālo aktu notārs nosūta zemesgrāmatai, savukārt privāto līgumu gadījumā to dara paši klienti, un nereti iestāde dokumentus atmet atpakaļ, jo kaut kas nav pareizi noformēts. Taču arī A. Riekstiņš atzīst, ka viņa klienti pārsvarā neizvēlas notariālo aktu tieši tā dārdzības dēļ. «Priekšnoteikums tam, lai notariālie akti dominētu darījumos ar nekustamo īpašumu, ir to samaksas kārtības maiņa, jo pašlaik maksa par tiem ir nesamērīgi augsta. Mums būtu jāpārņem Igaunijas pieredze, kur notariālie akti ir daudz izplatītāki, jo tas ir vienkārši, ērti un lēti,» bilst Latio pārstāvis.

Plašāk lasiet rakstā Neizvēlas notariālu aktu dārdzības dēļ trešdienas, 18.marta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

https://www.youtube.com/embed/wiLRjqmTn-Q

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā uzvar ideja par personas ātru identificēšanu

Db.lv, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Īpašumu zemesgrāmatā varēs reģistrēt tiešsaistē

Žanete Hāka, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju, kas pieejama citos valsts reģistros, vienotā valsts datorizētā zemesgrāmata turpmāk saņems tiešsaistē, tādējādi aiztaupot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatu nodaļā.

Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas veiktās izmaiņas likumos, lai mazinātu administratīvo slogu, ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā. Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas paredz, ka noteiktos gadījumos datu aktualizācija zemesgrāmatā notiks bez nekustamā īpašuma īpašnieka tiešas iesaistes jeb vēršanās zemesgrāmatu nodaļā. Paredzēts, ka pēc tam, kad dati tiks aktualizēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Iedzīvotāju reģistrā, tie tiešsaistē tiks nodoti zemesgrāmatu nodaļām un veikti attiecīgi grozījumi zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi klientam vairs nevajadzēs iesniegt zemesgrāmatā dokumentus, kas satur datus, kas jau ir iekļauti šajos reģistros. Šāda pieeja ne tikai mazinās birokrātiju, bet arīdzan novērsīs datu nesakritību dažādos reģistros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mediāciju varēs vadīt arī notāri un tiesu izpildītāji

Dienas Bizness, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā otrdien, 21.aprīlī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts.

Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Grib uzlikt žņaugus skaidras naudas izmantošanai

Māris Ķirsons, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, jau no nākamā gada plānots ierobežot skaidras naudas apmēru privātos darījumos, tiek arī rosināts aizliegt algu izmaksāšanu skaidrā naudā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežojot skaidras naudas darījumu summu privātos darījumos, valsts makā jau 2017. gadā papildus varot iegūt aptuveni 100 tūkst. eiro. Tikpat daudz arī 2018. un 2019. gadā. Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacītā valdība konceptuāli ir atbalstījusi ideju par skaidras naudas darījumu ierobežošanu 20 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašlaik šis slieksnis būtu 7400 eiro, bet, palielinot minimālo algu līdz 380 eiro mēnesī, tas jau pieaugtu līdz 7600 eiro. Iespējamais risinājums paredzētu, ka fiziskas personas, kuras nenodarbojas ar saimniecisko darbību, nevarētu veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz minēto slieksni, neatkarīgi no tā, vai tas tiek veikts vienā piegājienā vai vairākos. Vienīgais izņēmums varētu būt darījumi, kas slēgti notariāla akta formā, bet notāri šādos gadījumos par to ziņotu nodokļu administrācijai. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti par visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

900 Latvijā reģistrētām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, mēneša laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas. Tas notiks pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro.

Noklausies Dienas Bizness žurnālista Māra Ķirsona sarunu ar Uzņēmuma reģistra galveno valsts notāri Gunu Paideri, kas atbild uz lasītāju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laulību līgumus joprojām izmanto, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām biznesā

Elīna Pankovska, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrēto laulību līgumu rekordskaits Latvijā fiksēts tieši pirms ekonomiskās krīzes un pašā tās karstumā, kad strauji palielinājās arī fizisku personu maksātnespējas lietu skaits. Bieži maksātnespējas procesi sākti tieši pēc tam, kad noslēgts līgums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Notāri norāda, Latvijā laulību līgumu slēgšana kopumā nav populāra. Zvērināts notārs Jānis Skrastiņš atzīmē, ka pēdējos gados cilvēki ir sākuši interesēties par šādu iespēju. Vairumā gadījumu tā ir vēlme izvairīties no neveiksmēm biznesā. «Laulības līgums gan nav radīts šādiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos iznāk, ka sievai uzticas vairāk nekā biznesa partnerim. Tomēr kur gan ir garantija, ka sieva kļuvusi bagāta, neaizies pie cita?» vaicā notārs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīmē, ka krīzē šādu līgumu skaits bija krietni lielāks, jo daudzi izvēlējās spert šo soli, lai saglabātu ģimenes īpašumu. Viņa arī piebilst, ka laulību līgums nedala mantu, un tas kļūst saistošs trešajām personām tikai tad, kad ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un publicēts Latvijas Vēstnesī. Tomēr daļa pāru galu galā līgumu tā arī nepiereģistrējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Nodokļu parāds valstij ir 1,4 miljardi eiro, vismaz 900 miljoni ir nepiedzenamie parādi

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu, informē Iekšlietu ministrija.

Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman: Nav objektīvu iemeslu plānoto olu ražotnes projektu uzskatīt par nevēlamu

LETA, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiskās izglītības līmeņa un kvalitātes paaugstināšana Latvijā joprojām ir karsts jautājums, kam nepieciešams rast steidzamus risinājumus

Jau ilgāku laiku tiek runāts, ka juridiskās izglītības līmenis Latvijā nav apmierinošs. To atzīst arī Tieslietu ministrija. Joprojām turpinās darbs pie valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena izstrādes un tālāk jau ieviešanas. Eksperti skaidro, ka šis varētu būt viens no risinājumiem, taču – ne vienīgais. Jāatgādina, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem veikts izvērtējums izglītības piedāvājumam tiesību zinātnēs Latvijā, kurā secināts, ka studiju programmu ir par daudz un tām vajadzētu būt spēcīgākām. Vairāku augstākās izglītības institūciju darbība aktīvāk vērsta uz peļņas palielināšanu, nevis uz studiju programmu kvalitātes paaugstināšanu. Vairākumā augstskolu studiju programmās tiek iesaistīti vieni un tie paši pasniedzēji, dažu programmu nosaukums neatbilst to saturam, – šādi secinājumi bija lasāmi ekspertu ziņojumā par studiju programmu kvalitāti. Jāmin, ka vairākas augstskolas toreiz nepiekrita skarbajam studiju programmu novērtējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja: «Jāzvana» trauksmes zvani

Māris Ķirsons, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašumu krāpnieki sākuši izmantot it kā ārvalstīs – ārpus ES – izdotas pilnvaras, kuru patiesuma pārbaude ir problemātiska, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nekļūtu par krāpnieku shēmu upuri, zvērināti notāri un policija iesaka pārliecināties, vai visas formalitātes, kas attiecas uz īpašumiem (māja, dzīvoklis, zeme), ir sakārtotas, un ieskatīties zemesgrāmatā, vai tās ierakstos nekas nav mainījies. Savukārt potenciālajiem īpašumu pircējiem tiek rekomendēts interesēties par visiem ar konkrēto potenciālo īpašumu saistītiem jautājumiem, aptaujājot kaimiņus, interesējoties pašvaldībā, vienlaikus pievēršot uzmanību darījuma cenai, jo nepamatoti lēts piedāvājums varot būt lamatas.

«Ja pilnvara izdota ES dalībvalstī, tad, izmantojot Eiropas notāru tīklu, diezgan operatīvi varam pārbaudīt šo pilnvarojumu, savukārt, ja pilnvara izdota ASV (kur katrā štatā ir savi specifiski nosacījumi), to pārbaudīt ir sarežģīti, pat neiespējami, jo sazinoties ar izdevēju atbilde netiek saņemta, bet ieinteresētais klients ir neapmierināts ar notāru «lēno» darbu,» skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece. Viņa norāda, ka pusotra mēneša laikā bijuši jau seši gadījumi un tāpēc «jāzvana» trauksmes zvani.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

No nākamā gada pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs arī mantot

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2. līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

«Mēs vēlamies, lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki būtu ne tikai informēti par iespējām, bet arī motivēti veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas var izveidot drošu pamatu nākotnei gan pašam Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam, gan viņa tuviniekiem dzīves grūtajā brīdī,» saka Ramona Petraviča, Latvijas Republikas labklājības ministre.

«Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,» skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas atbalsta ziņu sniegšanu VID par aizdomīgiem darījumiem, taču ar konkrētiem kritērijiem

Dienas Bizness, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas konceptuāli atbalsta valdības ieceri uzlikt bankām par pienākumu ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tiek noteikti precīzi kritēriji un kārtība, kādā jānotiek ziņojumu sniegšanai, lai tiktu izslēgta iespēja, ka bankām ir subjektīvi jāvērtē darījumu aizdomīgums un jāveic klientu nodokļu nomaksas analīze un aprēķini, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Jau ziņots, ka 2016. gada valsts budžeta likuma paketē valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz finanšu iestādēm pienākumu sniegt VID ziņas par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Pašlaik bankas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu sniedz informāciju par aizdomīgiem darījumiem Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam). Ne likuma grozījumos, ne sarunās ar Finanšu ministrijas un VID Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nav saņēmusi konkrētas atbildes par to, vai bankām VID būs jāsniedz analoģiska informācija kā Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem; vai VID noteiks konkrētus parametrus, pēc kādiem konstatēt aizdomīgus darījumus nodokļu jomā; vai arī tiek paredzēts, ka bankas veiks subjektīvu analīzi par darījumu aizdomīgumu tieši no nodokļu nomaksas aspekta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID būs pieejama plašāka informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

Lelde Petrāne, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjektiem.

Likumā Par nodokļiem un nodevām veiktās izmaiņas nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā Par nodokļiem un nodevām 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika.

Tas sekmēšot tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.

Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu darījumos grib obligātu notāru iesaisti

Māris Ķirsons, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu reiderisma risku, tiek piedāvāts nekustamo īpašumu darījumus slēgt pie zvērinātiem notāriem, kuri elektroniski iesniegtu datus reģistrācijai zemesgrāmatā; šķērslis šai idejai varētu būt darījumu iespējamais sadārdzinājums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu piedāvājumu Tieslietu ministrijai iesniegusi Latvijas Zvērinātu notāru padome, pamatojoties uz pētījumiem par nekustamā īpašuma darījumu kārtošanas procedūru Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs Eiropā. Pašlaik aptuveni 90% nekustamā īpašuma darījumu tiek slēgti privātā kārtā un tikai 10% tiek gatavoti notariāla akta formā.

Ieviešot piedāvāto kārtību, notiktu atteikšanās no notāra apstiprinātā nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, zvērināti notāri iegūtu papildu darbu un arī ienākumus, izslēdzot nekustamā īpašuma reiderisma risku un atbrīvojot darījuma puses no pienākuma skaidrot pašvaldību pirmpirkuma tiesības un doties uz zemesgrāmatu, jo dati tiktu nodoti elektroniski. Kā būtisks šķērslis šīs idejas iedzīvināšanai tiek minēts tieši nekustamo īpašumu darījumu iespējamais sadārdzinājums, tomēr to varētu risināt, pārskatot ne tikai notāru atlīdzības, bet arī valsts nodevu par reģistrāciju zemesgrāmatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā

Māris Ķirsons, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Administratorus reformēs dažu gadu laikā

Māris Ķirsons, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratoru reformēšana notiks divu līdz sešu gadu laikā, administratori jūtas šokēti.

«Tas ir skumjš stāsts,» tā maksātnespējas procesa uzraudzības un administratoru reformu nodēvēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš neatkāpjas no savulaik paustās nostājas – maksātnespējas administratori būs tiesu varai piederīgas amatpersonas tāpat kā zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri. Tomēr šo reformu nevar īstenot strauji. «Revolūcijas nebūs, bet gan pakāpeniska evolūcija,» uzsvēra Dz. Rasnačs. Viņš atzina, ka ātrākais šāda reforma varētu notikt divu gadu laikā, taču sliktākajā – piecu sešu gadu termiņā. «Šajā pārejas periodā maksātnespējas administratoriem jāpaaugstina kvalifikācija, jāpiemēro disciplināratbildība, lai vairāku gadu laikā šīs profesijas pārstāvji būtu gatavi ieviest pašpārvaldes modeli, kāds ir tiesu izpildītājiem – padome, kurā ir disciplinārās atbildības un ētikas komisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumiem ar nekustamo īpašumu būs veltītas Notāru dienas arī šogad. 29. februārī un 1. martā notāri bez maksas sniegs konsultācijas ikvienam interesentam.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nekustamā īpašuma darījumu procesam diemžēl ir nepilnīgs un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecinot arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad krāpniekiem izdevies izkrāpt mantotus īpašumus, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus.

Lai to novērstu, tiek īstenots darbs pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar nekustamo īpašumu, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās arī šogad pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu un sniegs padomus par tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID divos gados saņēmis gandrīz 1500 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

LETA, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem, aģentūru LETA informēja VID.

Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums.

Izvērtējot laika posmā no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada maijam saņemtajos ziņojumos iekļauto informāciju, VID pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu 96 nodokļu maksātājiem, pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izbeigšanu 37 nodokļu maksātājiem un pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja likvidāciju 16 nodokļu maksātājiem.

Tāpat VID divos gados pieņēmis lēmumu par izslēgšanu no VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra 134 nodokļu maksātājiem, nosūtījis brīdinājumus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 92 nodokļu maksātājiem, sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 14 nodokļu maksātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Martā varēs saņemt notāru konsultācijas par nekustamo īpašumu darījumu riskiem

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai skaidrotu nekustamo īpašumu darījumu riskus un sniegtu palīdzību dažādos juridiskajos jautājumos, 4. un 5. martā, gadskārtējo Notāru dienu ietvaros, zvērināti notāri sniegs bezmaksas konsultācijas visā Latvijā, informē Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Bezmaksas konsultācijas Notāru dienu laikā būs iespējams saņemt 112 notāru birojos 29 Latvijas pilsētās.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Asi vēršas pret obligātu notāra klātbūtni darījumos ar nekustamo īpašumu

Elīna Pankovska, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asi vēršas pret reformu, kas paredz obligātu notāra klātbūtni darījumos ar nekustamo īpašumu, Notāru padome izteiktos argumentus sauc par nepatiesiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēju un citas organizācijas asi iebilst pret Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rosināto un Tieslietu ministrijas virzīto reformu, kas paredz, ka nekustamo īpašumu darījumi būs obligāti jāslēdz pie zvērinātiem notāriem. Ieviešot piedāvāto kārtību, iecerēts, ka notiktu atteikšanās no notāra apstiprinātā nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, zvērināti notāri iegūtu papildu darbu un arī ienākumus, izslēdzot nekustamā īpašuma reiderisma risku un atbrīvojot darījuma puses no pienākuma skaidrot pašvaldību pirmpirkuma tiesības un doties uz zemesgrāmatu, jo dati tiktu nodoti elektroniski. Padome uzskata, ka reforma izpelnījusies tik asu pretestību, jo liegs iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, mākslīgi samazinot oficiāli uzrādītās darījumu summas, uzskata Latvijas Zvērinātu notāru padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru