Neraugoties uz faktu, ka ECB nav palielinājusi ikmēneša finanšu aktīvu pirkšanas apjomus, pašreizējā monetārā politika ir vērtējama kā ļoti agresīva

Tādējādi vērtspapīru tirgus tiek dzīts pretī jaunam burbulim, turklāt vienlaikus ir ieslēgts virziens arī uz neapdomīgu kredītu izsniegšanu.

Ne reizi vien ir dzirdēts, ka pat labi strādājošam un perspektīvam uzņēmumam Latvijā ar aizdevumu saņemšanu ir problēmas, un nākas iet pat pie augļotāja. Iespējams, līdz ar ceturtdien izskanējušo Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par pasākumiem valūtas zonas tautsaimniecības stimulēšanā šiem uzņēmumiem dzīve varētu kļūt vieglāka. Viens no jauninājumiem ir depozītu likmes izmaiņa līdzekļiem, kurus komercbankas glabā ECB. Uz priekšdienām šiem depozītiem tiks piemērota vēl negatīvāka (-0,3%) likme salīdzinājumā ar -0,2% iepriekš. Tas tiek darīts ar mērķi stimulēt komercbankas aktīvāk izvietot savus finanšu līdzekļus, tādējādi veicinot pieprasījumu un ekonomisko izaugsmi. Papildu tam tautsaimniecība tiek stimulēta ar 60 miljardu eiro vērtu valsts obligāciju un citu finanšu aktīvu uzpirkšanu, kas pagarināta līdz 2017. gada martam.

Noteikti var uzskatīt, ka agresīva monetārā politika sevi attaisno, jo eirozonas ekonomiskā izaugsme ir paātrinājusies, turklāt līdz straujākajam līmenim kopš 2011. gada, kad virzība bija pretēja saistībā ar parādu krīzi un par realitāti tika uzskatīta arī valūtas bloka izjukšana. Vienlaikus pašreizējai monetārajai politikai ir arī kāda cita, negatīva puse un tagad tās izpausme būs jūtama vēl izteiktāk. Ja esošo standartu ietvaros naudas izvietošana patiešām būtu vienkārša un bankām nebūtu jāuztraucas par to, ka neizmantotie līdzekļi ir jāuzglabā ECB, par to faktiski piemaksājot, diezin vai būtu nonākts pie negatīvām aizdevuma likmēm arī starpbanku tirgū. Tādējādi varam secināt, ka ekonomikas stāvoklis nav tik labs, lai banku esošo kreditēšanas standartu ietvaros varētu veikt pilnvērtīgu aizdevumu izsniegšanu.

Paredzams, ka līdz ar vēl negatīvāku depozīta likmi banku kreditēšanas standarti pamazām varētu kļūt pievilcīgāki kredītņēmējiem. Kamēr nauda tiek izsniegta tiem, kuri var veicināt ekonomisko izaugsmi un potenciāli atmaksāt aizdevumus, tikmēr viss ir kārtībā. Tāpat par ieguvējiem no pašreizējās ECB politikas noteikti var uzskatīt uzņēmumus, kas vēlas piesaistīt līdzekļus attīstībai ar vērtspapīru tirgus starpniecību, izlaižot obligācijas vai akcijas.

Taču vienlaikus ir skaidrs, ka pašreizējā monetārā politika rada vidi, kas gan kreditēšanas, gan ieguldījumu jomā liek uzņemties aizvien lielākus riskus, turklāt uz visai nepārliecinošas tautsaimniecības fona. Finanšu tirgus uz centrālās bankas «naudas adatās» ir uzsēdināts jau tik tālu, ka eirozonas lielvalstu Vācijas un Francijas akciju tirgus indeksu uzņēmumu vērtība stundas laikā kritās vairāk nekā par 4%. Tas norāda, ka tirgus atkarība no Centrālās bankas naudas drīzumā vispār var kļūt par stabilitātes jautājumu, potenciāli draudot ar jaunām finansiālām nepatikšanām nākotnē.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra