Nespēdams panākt to, kas viņam pēc taisnības pienāktos, britu premjers Briselei stingri pieprasa to, ko tā jau tāpat ir gatava dot labprātīgi

Deivids Kemerons beidzot ir iesniedzis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam savu četru punktu ES reformu plānu, kādas prasības britiem nepieciešamas, lai gaidāmajā referendumā izšķirtos par palikšanu ES sastāvā. Premjers ar oficiālu prasību pieteikumu vilcinājās, valdības «sejas» braukāja pa Eiropu prasīto reformu reklāmas tūrēs, kas reizē bija arī diplomātiska taustīšanās, cik daudz drīkst prasīt, lai pretī nedabūtu kurvīti, un nu gatavajā listē iztrūkst tiešām karstākais līdzšinējo diskusiju punkts par britu principiālām tiesībām noteikt savu sociālo jeb faktiski pabalstu un darba tirgus subsīdiju politiku.

Kā to DB izklāstījis domnīcas Open Europe pētnieks Pāvels Svidlickis (06.10.), Lielbritānija savulaik ieviesa pašlaik spēkā esošās nodokļu atlaides, mājokļu pabalstus u.c. zemāk apmaksātajiem strādājošajiem, lai novērstu salīdzinošo (pēc britu standartiem) darbaļaužu nabadzību. Proti, tas ir britu iekšpolitikas risinājums, tie ir viņu – ne poļu, čehu vai latviešu – pašmāju standarti un darīšana.

Bet raugi – mēs tikām uzņemti ES, un pēkšņi britu sociālā iekšpolitika kļuva par ārpolitiku. Līdz ar pamatīgu ekonomisko imigrāciju radikāli mainījās pabalstu sistēmas mērķauditorija, kurai pretī nebija fiskālās bāzes jeb iepriekš iemaksāto nodokļu, no kuriem tagad visus tos formāli pienākošos labumus segt. Britu sociālā sistēma ievērojamā tās daļā pārvērtās par ārvalstnieku sociālo sistēmu, kas nevienu brīdi nav bijis tās sākotnējais mērķis, un būtu neprātīgi kaut ko tādu no Dauningstrītas arī prasīt. Un tomēr tieši tas notiek.

Austrumeiropa ar savām «nediskriminēšanas» prasībām pret Lielbritāniju, kas ne vien dod darbu tiem, kurus mēs paši nespējam ar to apgādāt, bet vēl arī dāsnas subsīdijas, ir gluži kā sīkumainā un nepateicīgā omīte. Proti, omīte reiz pastaigājās gar jūras malu ar mazdēliņu. Pēkšņi gāzās milzīgs vilnis un aizrāva mazdēliņu jūrā. Omīte vaimanāja: «Dievs, Dievs! Atdod manu mazdēliņu!» Tad no jūras atkal nāca milzīgs vilnis un izmeta mazdēliņu krastā. Omīte mazo paņēma aiz rokas, žigli devās prom no pludmales un pie sevis purpināja: «Viņam vēl bija arī cepurīte.»

Šogad trešajā ceturksnī bezdarbs Lielbritānijā ir zemākais septiņu gadu laikā – 5,3%. Tas mazina spiedienu uz D. Kemeronu būt uzstājīgākam Eiropā par viņa valsts viesstrādniekiem izrādīto laipnību samērošanu. Neatkarīgi no tā, vai viss paliks pa vecam, vai arī briti uzliks četru gadu aktīva darba stāža prasību pilnīgi ikvienam valstī, lai kvalificētos pabalstiem, tas vienkārši nav krietni, ka mēs, austrumeiropieši, izmantojot Šengenas zonas priekšrocības «nobalsot ar kājām» pašmāju iekšpolitikas ķibeļu atvieglošanai, viņā galā tādas sataisām tiem, no kuriem jau tāpat gūstam labumu. Pelnītu labumu, protams, un godīgi atstrādātu, tomēr pieprasīt uzmest pa virsu nav krietni. Tas nav arī gudri, jo spiež ES dalībvalsti iekšpolitiku kārtot pēc ārpolitiskiem apsvērumiem, un tas ir kaitīgi demokrātiskas, suverēnu valstu Eiropas tēlam, kas sevišķi britiem ir jo nozīmīgs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra