Kam ir jānotiek, lai Latvijas ierēdņi sāktu kustēties un nodrošinātu tās naudas paņemšanu, ko ES mums ir gatava uzdāvināt?


Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot pēc kārtējām diskusijām Saeimā, kur tirzāts ES fondu apguves jautājums 2014.–2020. gada periodā. Situācija šajā sakarā ir vairāk nekā bēdīga, jo, lai arī šis ES naudas apguves periods ir iesācies jau kopš diviem gadiem, joprojām no ministriju puses nav izdarītas būtiskas lietas, lai šo naudu vispār varētu izmantot. Pat par nākamo – 2016. gadu – jau izskan bažīgas prognozes, ka vismaz 1/3 no paredzētās naudas jeb aptuveni 159 miljonus eiro apgūt, visticamāk, neizdosies. Tad sanāk tā, ka 159 miljonus eiro dāvātas naudas bagātā Latvija ir gatava uzdāvināt Eiropas Savienībai atpakaļ muļķības vai iekšējas diversijas dēļ.


Ja ierēdņi pēc diviem gadiem, kad 4,4 miljardu ES fondu naudas apguvei jau būtu jārit pilnā sparā, stāsta, ka joprojām nav nodrošināta fondu apguves stratēģija, ka neesot kvalitatīvas diskusijas par šo jautājumu, skaidru nosacījumu un kvalitatīvu MK noteikumu, tad jājautā – kad viņi domā to visu radīt? 2020. gadā? Piedošanu, bet MK noteikumi jau nerodas paši no sevis, tie paši ministriju ierēdņi, kas savstarpējos ķīviņos ir jau divus gadus no šī fondu apguves perioda nobumbulējuši, taču arī šos noteikumus raksta vai vismaz būtu varējuši rakstīt, ja vien būtu tam nopietni ķērušies klāt. Var gandrīz vai matus plēst, redzot, ka situācija ar ES naudas apguvi Latvijā veidojas pat vēl sliktāka nekā 2007.–2013. gada periodā, jo šobrīd Finanšu ministrija jau runā ne tikai par fondu nepilnīgu apguvi, bet arī par šīs naudas zaudēšanas risku, ja «visi dokumenti nebūs kārtībā». Pa to laiku uz ES naudu velti gaida Latvijas uzņēmēji un zinātnieki, jo no ierēdņu skatpunkta Latvijai kā bagātai valstij šādas ES dāvanas nemaz nav vajadzīgas.



Īstenībā situācija ir ļoti nopietna. Pat vērtējot tikai 2014. gadu, bez fondu naudas Latvijas IKP būtu audzis tikai par 1,3%, nevis 2,4% – šie Finanšu ministrijas dati spilgti ilustrē to, cik patiesībā mūsu tautsaimniecībai ES piešķirtā nauda ir svarīga. Ir vairāk nekā muļķīgi tagad runāt par kārtējo darbagrupu premjeres Straujumas vadībā, kas tagad nu mēģinās šķetināt iemeslus, kāpēc ar ES fondu naudas apguvi mums viss notiek tādā gliemeža tempā. Nu nevar Laimdota Straujuma kā tāda cāļu māte būt par šķīrējtiesnesi un darbības garantu pilnīgi visās jomās, sākot no pedagogu algām līdz ES fondiem! Vienkārši nozaru ministriem – ir taču labi zināms, kurās ministrijās ir vislielākās kavēšanās fondu sakarā – ir jāņem savi ierēdņi «pie dziesmas» un jāpieprasa rezultāti konkrētos termiņos. Ja rezultātu nav, tad jārīkojas kā jebkurā privātā uzņēmumā un jāatbrīvo viņi no darba. Ja savādāk aksioma, ka bez ES naudas nav arī ekonomikas izaugsmes, līdz ierēdņu prātiem nenonāk, tad jānodrošina, ka bez ES naudas nav arī viņu personīgo ikmēneša ienākumu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra