Nevajadzīga slepenība un izvairīšanās no tūlītēji konkrētu 
atbilžu sniegšanas nekādi nevairo uzticēšanos 
ministriju paustajam



Kad Valsts vides dienests (VVD) augusta beigās paziņoja, ka vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā Rīgas brīvostā jau pusē un projekts «norit saskaņā ar darbu un laika plānu», Dienas Bizness uzdeva VVD, Finanšu ministrijai (FM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pāris jautājumus par projekta finansējumu un iespējamiem riskiem pazaudēt Šveices līdzfinansējumu. Tobrīd DB rīcībā gan nebija nekādu faktu, kas liecinātu, ka nozīmīgajā vides attīrīšanas projektā kaut kas nebūtu kārtībā. Vien nelāga pēcgarša pēc šī projekta virzības atspoguļojuma iepriekš, kad iesaistīto skaidrojumi par to, kam no Latvijas puses jāpiešķir līdzfinansējums un kādas tam var būt sekas, radikāli atšķīrās.



Šobrīd ir skaidrs, ka valūtas kursa svārstību dēļ FM otrdien prasīs no valdības papildu līdz-
finansējumu 0,25 milj. Šveices franku apmērā, lai projektā paveiktu vairāk, nekā sākotnēji iecerēts. VVD un VARAM gan reizē gribēja nodrošināties pret iespējamu zaudējumu riskiem, ko minētās svārstības varētu radīt, prasot arī 83,3 tūkst. franku jau esošo darbu ietvaros, taču FM lika pagaidīt, līdz riski kļūst par realitāti. Tas arī īsumā viss stāsts. Bez «asinīm» vai sensācijām.



Ja šāda atbilde būtu sniegta uzreiz, tad avīzē droši vien būtu publicēta neliela ziņa, nevis pagarš raksts «Putrojas ar Sarkandaugavas sanācijai nepieciešamo naudu». Diemžēl bija nepieciešamas veselas septiņas darba dienas, lai par to tiktu skaidrībā. To laikā VVD no sākuma norādīja, ka VARAM un FM prasīs minētos 83,3 tūkst. franku, bet divas dienas vēlāk – pēc tam, kad FM abiem izskaidroja, ka tā tās lietas nenotiek, – lūdza šo informāciju atsaukt kā kļūdainu. Arī to, ka grasās prasīt valdībai 0,25 milj. franku, VARAM un FM norādīja tikai pēc tam, kad DB vaicāja, kas tie tādi par 83,3 tūkst. Beigu beigās, lai vairotu skaidrību, FM atsūtīja arī saraksti ar VARAM. Šobrīd nekas neliecina, ka saistībā ar projektam nepieciešamo finansējumu būtu kaut kādi slēptie zemūdens akmeņi. Jo ir tikai loģiski, ka, iepriekš apdedzinoties ar Rīgas domes atteikšanos nodrošināt līdzfinansējumu, VVD un VARAM par visām varītēm gribēja nodrošināties pret jebkādiem – šoreiz valūtas svārstību – riskiem. Savukārt FM tos apgaismoja, ka vispār jau šādi riski projektos normāli tiek ierēķināti un naudu var prasīt vien tad, ja riski bijuši neprognozējami.



Ir grūti saprast, kāpēc VVD, VARAM un FM nevarēja jau pašā sākumā norādīt, ka no valdības tiks prasīti orientējoši 0,25 milj. franku. Jo nevajadzīgas slepenības un skaidru atbilžu nesniegšana tikai vairo aizdomas, ka valsts pārvaldei atkal kaut kas ir slēpjams, pat ja tas tā patiesībā nemaz nav. Diemžēl arī FM sagatavotais Ministru kabineta sēdes protokllēmuma projekts turpina šo «jauko» tradīciju – visu nepateikt līdz galam. Kāpēc gan nevarētu minēto summu ietvert jau lēmuma tekstā, neliekot dokumenta lasītājam pašam meklēt, cik tad īsti liels ir otrās kārtas papildu aktivitātēm nepieciešamais nacionālais līdzfinansējums, «kas ir ekvivalents projekta līguma 3.3. pantā noteiktajai nacionālā līdzfinansējuma likmei – 15%»?

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra