Finanses

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi

Anita Kantāne, Žanete Hāka, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Parādniekus ar maksātnespēju nobiedēt nevar

Māris Ķirsons, 14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja.

Foto: LETA

Līdz šā gada 1. septembrim uzņēmumu kreditoriem ir atņemtas tiesības pieteikt parādniekiem maksātnespēju, taču parādnieku valdes locekļiem nav atcelta atbildība par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.

Jaunāko laiku Latvijas vēsturē pirmo reizi ar likumu ir aizliegts kreditoriem pieteikt parādnieka - juridiskajās personas - maksātnespēju. Jāņem gan vērā, ka likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību neliedz parādniekam pieteikt maksātnespēju gadījumā, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības.

Visu rakstu lasiet 14. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 200 Eiropas lidostām tuvākajos mēnešos draud maksātnespēja, ja neatjaunosies pasažieru plūsma, brīdina Starptautiskā lidostu padome Eiropā ("ACI Europe").

"ACI Europe" norāda, ka 193 lidostas, kurām draud bankrots, galvenokārt ir reģionālās lidostas, kas sniedz pakalpojumus vietējām kopienām.

Taču kopā tās atbalsta vairāk nekā ceturtdaļmiljonu darbavietu un sniedz 12 miljardu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā.

"Draudi par lidostu slēgšanu nozīmē, ka Eiropa varētu zaudēt ievērojamu tās gaisa transporta sistēmas daļu, ja vien valdības nerīkosies nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai," skaidro "ACI Europe".

Padomes dati liecina, ka koronavīrusa pandēmijas krīzes dēļ pasažieru plūsma lidostās oktobra vidū bija nokritusies par 75%, kas nozīmē, ka lidostām, tāpat kā aviokompānijām, ir grūtības nosegt savas operacionālās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas valdība ceturtdien nolēmusi ārvalstu attīstības banku izsniegtos aizdevumus atmaksāt valsts valūtā, jo tās piekļuve ārvalstu valūtām tikusi ierobežota rietumvalstu noteikto sankciju dēļ.

Valdības lēmums šos parādus atmaksāt Baltkrievijas rubļos pieņemts kopīgi ar valsts centrālo banku, un tas tiek darīts laikā, kad Baltkrievijai, tāpat kā Krievijai, draud ārējo parādsaistību maksātnespēja jeb defolts.

Šie pasākumi attiecas uz aizdevumiem, ko Baltkrievijai piešķīrušas tādas attīstības bankas kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules Banka.

Rietumvalstu ieviesto sankciju dēļ iesaldēta lielākā daļa Maskavas un Minskas ārvalstu līdzekļu un ierobežota šo valstu spēja izmantot bankas, tādējādi sarežģījot parādsaistību atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecības izmaksu kāpuma dēļ var nākties saskarties ar bankrotu vilni

LETA, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmumi no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj izpildīt līgumus un saistības, tādēļ tuvākajā laikā iespējams būvniecības uzņēmumu maksātnespējas procesu un bankrotu vilnis, pavēstīja advokātu biroja "Loze & partneri" zvērināts advokāts Jānis Loze.

Turklāt tas attiecoties uz viesiem būvniecības procesā iesaistītajiem - gan ģenerāluzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem, tādēļ, viņaprāt, šai situācijai nepieciešams ātrs risinājums.

Loze uzskata, ka viens, samērā vienkāršs risinājums, kas turklāt jau ticis izmantots Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes laikā ir aizliegums uz noteiktu laiku ierosināt maksātnespējas procesus pret būvniecības uzņēmumiem. Šis risinājums visai nozarei "nopirktu laiku" - ļautu būvniecības uzņēmumus noturēt funkcionējošā stāvoklī un dotu iespēju sakārtot attiecības starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem.

Otrs risinājums būtu būvniecības projektu pasūtītājiem un izpildītājiem vienoties par to, kā kompensēt cenu pieaugumu. Loze uzsver, ka tas nebūs vienkārši. No vienas puses, ir skaidrs, ka par agrākajos līgumos noteiktajām cenām uzbūvēt vairs nav iespējams, bet no otras - līgumos ar valsts iestādēm, pašvaldībām un visur, kur iesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums, ir grūti vai pat neiespējami mainīt līguma nosacījumus un cenas. Viņš gan uzskata, ka šī ir ārkārtas situācija, pat asāka nekā Covid-19 laikā, un kaut kāds risinājums ir jāatrod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs

Db.lv, LETA, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

LETA, 26.05.2022

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais uzņēmējs Mihails Uļmans tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz piektdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 817 darba devēju 3708 darba ņēmējiem, informēja VID.

Dīkstāves pabalsti izmaksāti kopumā 990 547 eiro apmērā.

Tāpat VID jau ir saņēmis iesniegumus no 189 pašnodarbinātajiem par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, stājās spēkā šodien. VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Pagājušajā nedēļā VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas. Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mono izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu

LETA, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 krīze – kas notiks ar eiro?

Jānis Dubrovskis, "Redgate Capital", 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru