Lietuvas un Kazahstānas sadarbībai kravu pārvadājumu jomā redzami konkrēti pozitīvi rezultāti, bet Latvijas aktivitātes tā arī var nevainagoties ar vēlamajiem rezultātiem tranzīta attīstībā


Pagaidām vēl ir grūti spriest, cik lielu kumosu no Latvijas tranzīta biznesa nākotnes pīrāga būs nokodušas mūsu apsviedīgo dienvidu kaimiņu līdzšinējās darbības sava tranzīta koridora konkurētspējas uzlabošanā un piedāvāšanā ārvalstu partneriem. Taču vairāki notikumi viens pēc otra liecina, ka atsevišķos kravu segmentos Lietuva apņēmusies nosmelt krējumu, atstājot mums to, kas nu paliek pāri.



Pēdējais liecinieks tam ir nule kā uztapinātais kazahu un lietuviešu kopuzņēmums, lai vieniem būtu daļa multimodālā termināli – Klaipēdā, bet otriem – pie kazahu un ķīniešu robežas Horgosā. Kazahstānas dzelzceļa vadītājs ļoti skaidri pasaka, kāpēc izvēle kritusi uz mūsu kaimiņiem: «Ir ļoti svarīgi, lai mums būtu uzticami, stabili partneri Baltijas reģionā, un kā šādus partnerus mēs esam izvēlējušies lietuviešu biznesu.» 



Par to, ka ne tikai kazahiem, bet arī baltkrieviem, krieviem un ķīniešiem interesē skaidrība un stabilitāte, tostarp tarifu jomā vismaz vairāku gadu garumā, Dienas Bizness daudzkārt ir atspoguļojis gan ziņu materiālos, gan komentāros. Nozari pārraugošās Satiksmes ministrijas (SM) atbilde arvien bijusi, ka visas iesaistītās puses – ministrija, brīvostas un to termināļi, dzelzceļš un ekspeditori pie tā strādā vaiga sviedros. Bet kamēr, piemēram, SM un Latvijas dzelzceļš domā, Lietuvas dzelzceļš jau atklājis divus multimodālus termināļus.



Ir, protams, ļoti labi, ka SM kopā ar komersantiem, dodoties ārvalstu vizītēs, labi izreklamē Latvijas tranzīta koridoru, piemēram, Eiropas un Ķīnas kravu īpašniekiem un nosūtītājiem. Taču Eirāzijas kravu plūsmas apkalpošanā liela loma ir Kazahstānas transporta sektoram. Un, ja kazahi tiešām arī veiks būtiskas investīcijas Klaipēdā, bet lietuvieši Ķīnas pierobežā, diezin vai pirmā izvēle Latvijas iekārotajai Ziemeļeiropas apgādei ar Āzijas precēm kritīs uz Rīgu vai Ventspili. Līdzīgi kā savas valsts industrializācijai domāto rietumu iekārtu plūsmu un pēc tam gatavās produkcijas nosūtīšanu pretējā virzienā, kazahi, visticamāk, organizēs caur Klaipēdu. 



Savulaik atsevišķu politiķu un nozares spēlētāju iebildumu dēļ tika norakta ideja, kas veiksmīgi darbojas rietumos, kur valsts/pašvaldība kā koordinators iesaistās loģistikas ķēdes attīstīšanā ar saviem aktīviem, tostarp kompānijām. Mums vienotā valsts tranzīta koridora piedāvājuma izstrāde tika uzticēta Latvijas dzelzceļa «mazmeitiņai» LDz Cargo loģistika. Par tās panākumiem vēsture pagaidām klusē. Iemesls tam vecu vecais – valdības koalīcijām acīmredzot nekad nav bijusi patiesa vēlme vai «iekšu» Latvijas tranzīta sektora sa-
drumstalotības problēmu atrisināt pēc būtības. 



Jo tad nāktos uzkāpt uz varžacīm ietekmīgiem nozares spēlētājiem vai pašvaldībām, ko ne nozares ministrs, ne koalīcija negrib darīt. Gala rezultātā var izrādīties, ka lietuvieši nosmels krējumu (konteinerizēto kravu plūsmu), bet Latvijas aktivitātes Āzijā nedos gaidāmo rezultātu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra