Šogad aktualizējušās problēmas uz gada beigām ir tikai nedaudz aprimušas, bet ne atrisinātas

2015. gads iezīmējās ar vairākiem lieliem izaicinājumiem, kuru atskaņas, visticamāk, dzirdēsim vēl arī nākamajos gados. Ja runājam par starptautiskajiem pavērsieniem, kas radīja atbalsi arī Latvijas uzņēmējdarbības vidē, nevar neminēt eiro vērtības būtisko pazemināšanos pret ASV dolāru, kas ietekmēja mūsu eksporta- importa bilanci. Eiropā arvien vairāk aktualizējās bēgļu problēma, kas cita starpā ir saistīta ar to, ka Sīrijā joprojām turpinās karadarbība, ko stimulē arī atšķirīgās lielvaru ģeopolitiskās intereses. Jāatzīst, ka eiropieši pārāk ilgi uz bēgļu straumi vienkārši noraudzījās, ļaujot Eiropas dienvidvalstīm pašām cīnīties ar situāciju, tādējādi audzējot šīs krīzes apmērus. Tāpat Eiropa šogad dabūja cīnīties ar Grieķijas krīzi un, lai arī dažos medijos pavīdēja nacionālo pašapziņu stiprinoši virsraksti, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis eirozonu esot izglābis, domāju, ka šis prieks vēl ir pāragrs. Eirozonas ekonomiskajām problēmām diemžēl ir daudz dziļākas saknes, lai tās varētu tā vienā paņēmienā atrisināt, un patiesībā Eiropas Savienības pilsoņi paši vēl ir gana lielā neziņā, kādai Eiropai viņi grib nākotnē ticēt. Manuprāt, Eiropas Savienība un arī eirozona tomēr būtu saglabājamas vērtības arī tad, ja izveidotos divu vai pat trīs «ekonomisko ātrumu Eiropas», jo pozitīvais efekts no Eiropas valstu kopības tomēr ir lielāks nekā negatīvais. Runājot par pozitīvo Eiropas Savienības efektu Latvijai, tie neapšaubāmi ir pieejamie ES fondu līdzekļi. 2015. gadā noslēdzās vairāki apjomīgi iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda projekti, kas deva pozitīvu uzrāvienu mūsu būvniecības sektoram. Tomēr nākamais gads izskatās ievērojami drūmākās krāsās, jo, neraugoties uz to, ka pašreizējais ES fondu apgūšanas periods sākās jau pirms diviem gadiem, birokrātisku procesu dēļ Latvija vēl tā īsti šo naudu nav sākusi apgūt.

Šogad pierādījās arī tas, ka valsts ar līdzšinējo budžetu izdzīvot nevar, tāpēc sākās pirmie budžeta pārbūves mēģinājumi, t.sk. ceļot un ieviešot jaunus nodokļus. Diemžēl var prognozēt, ka līdzīgi procesi turpināsies arī 2017. gada budžeta sakarā.

Gads pagāja ar zemām piena un gaļas iepirkuma cenām, kas šīs lauksaimniecības produkcijas ražotājiem sagādāja gana daudz rūpju un raižu. Bija vērojama virzība vairākos Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgos darījumos, piemēram, attiecībā uz Liepājas metalurgu, Citadeles banku, nacionālo aviokompāniju AirBaltic un a/s Latvijas gāze. Tas, vai šī virzība būs vērtējama ar pozitīvu zīmi, gan vēl būs redzams nākamajos gados. Zināms caurvējš, topot jaunai valdībai, gada nogalē ir iestājies arī Latvijas Ministru kabinetā, bet vislabākā Latvijas politiķu dāvana uzņēmējiem Jaunajā gadā būtu beidzot skaidrs ekonomiskais izaugsmes vektors, nevis mīcīšanās uz vietas, ņemoties šauros personīgās ietekmes cīniņos.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra