Ņemot vērā koalīcijas atšķirīgo balsojumu dažādos likumprojektos, tās rīcību nevar droši prognozēt

Tuvojas brīdis, kad taps zināms, kurš būs nākamais Latvijas Valsts prezidents. Lai gan valdības vadītāja Laimdota Straujuma ir optimistiski paudusi, ka Saeima ievēlēs prezidentu jau pirmajā vēlēšanu kārtā – šā gada 3. jūnijā –, nesenie koalīcijas partiju balsojumi liecina par to, ka vienprātības un kopējas līnijas ievērošanas tās ietvaros trūkst. Kāda garantija šādā situācijā, ka koalīcija, kas oficiāli ir izvirzījusi divus Valsts prezidenta amata kandidātus, pēdējā brīdī vienosies par vienu? Vai varbūt iespējama vēl kāda cita «politiskā veikala» kombinācija?

Spilgts piemērs tam ir nesenais Saeimas balsojums par Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Ja ģenerālprokuros Ēriks Kalnmeiers tika pārvēlēts lielā Saeimas vienprātībā, tad ar Ivaru Bičkoviču aina bija savādāka – Vienotība ar dažiem Latvijas Reģionu apvienības deputātiem un vienu VL-TB/LNNK deputātu balsoja pret Bičkoviču, bet amatu viņš tomēr saglabāja, pamatā pateicoties ZZS un Saskaņas atbalstam. Izšķiršanās par Augstākās tiesas vadību uz nākamajiem pieciem gadiem ir uzskatāma par diezgan fundamentālu un līdz ar to var kalpot par labu ilustrāciju valdošās koalīcijas neviendabībai. Taču šis nebūt nav vienīgais piemērs.

Nesen ZZS pārziņā esošā Labklājības ministrija izstrādāja grozījumus saistībā ar pensijām, kas cita starpā paredzēja negatīvu indeksu atcelšanu. Līdz ar to ekonomiskā lejupslīde pensijas vairāk nevarētu negatīvi ietekmēt. Valdība par šo jautājumu karsti diskutēja, tomēr vairāk par ZZS ministru atbalstu idejai pagaidām neizdevās savākt, un tā atlikta līdz augustam, jo esot jāskata kopējā budžeta kontekstā. Bet attiecībā uz budžetu, kā DB jau rakstīja, vēlmes daudzām ministrijām ir krietni lielākas par iespējām, līdz ar to var prognozēt lielu politisko grūstīšanos. Līdzīga nevienprātība valdīja arī nesen pieņemtajos grozījumos likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.» Nacionāļi vai ar putām uz lūpām prasīja, lai maksātnespējas administratoriem valsts amatpersonas statuss tiktu piemērots no 1. jūlija, līdzīgu pozīciju ieturēja arī Vienotība, bet ZZS prasīja, lai tas notiktu tikai no nākamā gada 1. janvāra. Galīgā Saeimas balsojumā uzvarēja 1. janvāris. Savukārt, kas attiecas uz akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, līdzīgāku pozīciju ietur tieši VL-TB/LNNK un ZZS deputāti.

Šie ir gadījumi, kas parāda, kā, lemjot visai nozīmīgus jautājumus, koalīcija faktiski izšķīst un tās seja nebūt nav tik harmoniska, kā to publiski tiek mēģināts attēlot. Šī tēla uzturēšanas vārdā tiek darīts daudz, pat ar tādiem Brežņeva laika cienīgiem paņēmieniem kā aizliegums pieminēt vārdu «konsolidācija». Taču līdzšinējā pieredze liecina, ka no valdošās koalīcijas drīzumā varam sagaidīt vēl lielas kaislības un ne vienu vien neprognozējamu pavērsienu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra