Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Neskatoties uz Grieķijas un eirozonas partneru brīžam asajiem izteikumiem, ir nomanāms, ka neviena no pusēm nav īsti ieinteresēta tajā, lai Grieķija eirozonu tiešām pamestu. Piemēram, ECB gan piedraudēja, ka vairs neizsniegs Grieķijai svaigu naudu pret šīs valsts obligācijām, tomēr, paredzot to, ka Grieķijai tas nozīmētu ļoti drīzu likviditātes problēmu 60 miljardu eiro apmērā, necēla veto pret to, ka avārijas situācijā Grieķijas Centrālā banka tomēr varētu saņemt tā saukto ārkārtas likviditātes atbalstu tieši 60 miljardu eiro apmērā. Praktiski tas nozīmē – lai arī vienas durvis Grieķijai ir aizvērtas, vēdlodziņš tomēr ir palicis vaļā. Uz līdzīgiem pamatiem noris arī dialogs starp Atēnām un Briseli un, lai gan Eiropas Komisija ir paudusi nostāju, ka Grieķijai savas saistības ir jāpilda un aizdevumi norakstīti netiks, kas starp citu, nebūtu arī pašas Grieķijas interesēs, jo tādējādi tā starptautiskajos finanšu tirgos uz daudziem gadiem zaudētu jebkuru uzticamību, tomēr zināmi kompromisi un panākšana pretim ir iespējama, uz ko arī vienā vai otrā formā, visticamāk, tiks iziets.

Taču kompromisi šajā gadījumā nebūt nav vienkārši, jo jebkura nozīmīga pretimnākšana Grieķijai var izraisīt ķēdes reakciju citās krīzes skartajās eirozonas valstīs. Tāpat aktualitāti nezaudē arī jautājums par to, vai šāda neizlēmīga mīņāšanās problēmu patiesībā nepadziļinās? Grieķijai jau ir bijuši vairāki defolti, un tagadējās problēmas sakne ir tā, ka Grieķija tika uzņemta eirozonā, lai gan faktiski neatbilda tās kritērijiem. Kā to pierāda arī pašreizējā situācija, vienotā valūta eiro tādās valstīs kā Grieķija nefunkcionē. Tur valda pilnīgi cita domāšana un pieeja lietām nekā ES ekonomikas dzinējvalstī Vācijā, kas liek dziļi apšaubīt to, ka tik atšķirīgām ekonomikām vispār var būt kopīga valūta. Grieķiem būtu jāmācās dzīvot ar saviem ienākumiem, līdz ar to esošās problēmas risinājums būtu bankrots, izstāšanās no eirozonas, par to saņemot zināmu starta kapitālu. Jāsaka, ka situāciju vienkāršāku nepadara arī aktuālā ģeopolitiskā situācija – Rietumi ar Krieviju konfliktē, savukārt Krievijai ar Balkānu valstīm, tostarp Grieķiju, ir senas, gana draudzīgas attiecības.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra