Ar 2016. gada budžeta likumprojektu valdība ir pierādījusi, ka uzskata biznesu par bezgalīgi slaucamu govi

Pieņemot 2016. gada budžeta likumprojektu, valdība savu darbu ir izdarījusi. Tagad bumba ir Saeimas pusē un līdz ar to arī jautājums, vai visi nodokļi paliks tādi, kādi tie ir iestrādāti pašreizējā budžeta variantā.

Uzņēmēji 2016. gada budžetu ir daudz kritizējuši, un kā gan savādāk, ja tiek ieviesti jauni, pēc savas konstrukcijas apšaubāmi nodokļi, piemēram, solidaritātes nodoklis, uzņēmējiem dotie solījumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu nav turēti, bet ieteikumi, ko uzņēmēji budžeta ienākumu pildīšanai ir snieguši caur divām savām ietekmīgākajām organizācijām – LTRK un LDDK –, nav ņemti vērā vai ir ņemti vērā tikai daļēji – gluži kā ar zobu sāpēm Finanšu ministrija ir piekritusi virzīt reverso PVN elektronikas precēm. Ne pārāk senā pagātnē Eiropas Komisija norādīja, ka Latvija ar PVN nav iekasējusi ap vienu miljardu eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirms dažām dienām LNT bilda, ka neiekasēto nodokļu robs, jo sevišķi uz PVN rēķina, turpina palielināties. Bet kā uz to visu reaģē valdība? Palielina nodokļu slogu tiem, kas nodokļus jau maksā, un cer, ka šādā veidā caurumi budžeta ieņēmumos aizlāpīsies paši no sevis. Turklāt šāds tipisks krīzes laika budžets ir izveidots situācijā, kad mūsu valstī it kā joprojām turpinās ekonomiskā izaugsme.

Kompromisu tagad nāksies meklēt Saeimai. Tās Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis LTV izteicies, ka solidaritātes nodoklis, cerams, tikšot ieviests tikai uz vienu gadu. Var, protams, paironizēt, cik ilgtspējīgi šādā gadījumā ir mūsu politiķu pieņemtie lēmumi nodokļu jomā, un atcerēties, ka tieši lielā nepastāvība nodokļos ir viens no būtiskiem faktoriem, kas no Latvijas aizbaida investorus. Taču aiz šī izteikuma slēpjas vēl kas vairāk, par ko liecina arī ekonomikas ministres Danas Reiznieces– Ozolas rosinātā solidaritātes nodokļa aizstāšana ar kapitāla nodokli. Pat ja absurdais solidaritātes nodoklis uz nākamo gadu paliks spēkā pašreizējā versijā, jau uz 2017. gada budžetu, visticamāk, atgriezīsies runas par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat Saeimā var būt priekšlikumi attiecībā uz citu nodokļu piemēram, dabas resursu nodokļa, celšanu. Šī tad arī būs Saeimas lielā izšķiršanās – mainīt kaut ko vēl šajā brīdī vai atlikt to uz vēlāku laiku. Taču jāpiebilst, ka arī pašreizējā versijā 2016. gada budžets paredz deficītu. Turpinās pieaugt arī valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Turklāt, cenšoties kaut kā savākt ieņēmumu sadaļu 2016. gadam, der atcerēties, ka aiz kalniem nav arī 2020. gads, kad sakarā ar ES fondu naudu izbeigšanos mūsu tautsaimniecībā vairs neienāks apmēram miljards eiro gadā. Kur un ar kādām metodēm tad tiks ņemta nauda, ja jau esošajā situācijā no uzņēmējiem būs izspiesta pēdējā sula?

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra