Ja eskalēsies konflikts Tuvajos Austrumos un naftas cenas turpinās kāpumu, patērētājiem draudzīgais cenu kritums drīzumā var beigties


Iepriekšējos mēnešos vērojamā inflācijas samazināšanās likusi patēriņa cenu indeksa izmaiņām nonākt jaunā fāzē, proti, septembrī Latvijas tautsaimniecība piedzīvojusi šim laikam raksturīgo cenu samazinājumu gan mēneša, gan gada izteiksmē. Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka septembrī, salīdzinājumā ar pagājušā gada viršu mēnesi, dzīves dārdzība Latvijā samazinājusies par 0,5%. Augošas ekonomikas apstākļos šāds cenas samazinājums būtu uzskatāms par samērā iespaidīgu, turklāt vērojams pamatīgs gada inflācijas krituma rādītājs salīdzinājumā ar augustu. Tad gada inflācija vēl bija pozitīva, gada laikā patēriņa cenām Latvijā caurmērā pieaugot par 0,1%. 



Ja runājam par to, kas noticis pagājušajā mēnesī, tad patērētājiem visai iepriecinoša varētu šķist ne tikai ierastā deflācija degvielai un pārtikai, bet arī fakts, ka preču grupu klāsts, kuru piemeklējis cenu samazinājums, kļūst plašāks. Piemēram, apģērbu un apavu cenas gada laikā ir sarukušas par 2,4%, neraugoties uz to, ka vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi. Arī apģērbu un apavu cenas pircējam labvēlīgā virzienā ietekmē cenu kritums pasaules preču biržās. Taču iemesls varētu būt meklējams apstāklī, ka kaut kad iepriekšējo gadu laikā cenas kādbrīd bija augušas par strauju un šobrīd ne visai pārliecinošā pasaules ekonomikas situācija liek apģērbiem un apaviem kļūt lētākiem arī Latvijā. 



Ierindas iedzīvotāja makam visai draudzīgas cenu tendences varētu tikt piedzīvotas arī šajā un nākamajos mēnešos, jo, saistībā ar kurināmā cenu izmaiņu tendencēm pasaulē, siltumenerģijas tarifiem šajā apkures sezonā jābūt lētākiem nekā iepriekšējā. Tas, protams, lejup vilks arī kopējo inflācijas rādītāju un pat uz to ietaupītās naudas iztērēšana citiem mērķiem, kas arī kāpina valsts iekšējo pieprasījumu, diezin vai spēs strauji pagriezt inflācijas ratu pretējā virzienā. Toties to varētu izdarīt tas pats spēks, kas inflāciju līdz šim ir spiedis lejup. 



Lai arī vēl pavisam nesen tika runāts par gaidāmu tālāko naftas cenu samazināšanos, jaunākajās prognozēs ieskanas jau pilnīgi pretēja nots. Šobrīd Brent naftas cena jau ir atgriezusies virs 50 dolāru atzīmes un speciālistu aplēses liecina par to, ka tuvākajos gados gaidāma tālāka izaugsme. Tās ietvaros naftas cena, visticamāk, gan nepieaugs līdz pagājušās vasaras līmenim, kad melnais zelts vēl maksāja vairāk nekā 100 dolārus par barelu, bet par 60 vai 75 dolāriem jau tiek runāts. Šajā ziņā degvielas patērētāju situāciju pasliktina arī konflikts Jemenā, saistībā ar kuru bieži tiek minēts gan Saūda Arābijas, gan Irānas vārds. Šo abu valstu cīņa par ietekmi eskalācijas gadījumā naftas produktu importētājiem nesola neko labu arī tad, ja piegādes netiks traucētas. Tirgus, emocionālu faktoru vadīts, var iecenot lielāku vai mazāku ģeopolitisko risku, kas varētu nozīmēt melnā zelta sadārdzināšanos.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra