Var jau skaļi aplaudēt par to, ka ēnu ekonomika drīz ies mazumā, tomēr realitātē par to nekas neliecina

No nākamā gada nebanku kreditētājiem un līzinga devējiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāziņo par tādiem kredīta un līzinga ņēmējiem, kuru mēneša maksājumi pārsniedz 360 eiro vai gada maksājumi – 4320 eiro. Šim valdības lēmumam vismaz formāli pamatā ir cēls mērķis – piefiksēt tos, kuru ikmēneša tēriņi un dzīves līmenis ievērojami pārsniedz konkrētā cilvēka oficiālos ienākumus, tādējādi dodot pamatu aizdomām, ka šī persona darbojas ēnu ekonomikā. Tomēr prieki par to, ka ēnu ekonomika Latvijā tāpēc beidzot ies mazumā, varētu būt īsi.

Reāla situācija: automašīna vai kāds cits apjomīgs pirkums nereti tiek iegādāts ģimenes, nevis vienas atsevišķas personas vajadzībām. Līdz ar to, pat ja līzinga ņēmējs ir Pēteris vai Anna, ikmēneša maksājumus mēdz segt vairāki ģimenes locekļi kopā un tādējādi nav pamata uzskatīt, ka Pētera vai Annas visai lielie kredīta vai līzinga maksājumi tiek segti no nelegāli iegūtiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka nodokļu administrācijai katrs šāds gadījums būtu jāskata individuāli, kas varētu prasīt ļoti lielu darbu, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas attiecību formas un ģimenes modeļi. Protams, var jau tāpēc krietni palielināt VID darbinieku aparātu, bet ir visai apšaubāmi, ka iegūtais rezultāts segtu kaut vai tikai šīs ierēdņu armijas izmaksas.

Vēl viens aspekts – par maksājumiem, kas pārsniedz attiecīgi 360 vai 4320 eiro, ir jāziņo tikai tad, ja šie maksājumi tiek pārsniegti pie viena konkrēta kredīta vai līzinga devēja. Tas nozīmē, ka persona mierīgi var aizņemties, teiksim, no pieciem ātro kredītu devējiem, kuriem kopā mēnesī maksāt 500 eiro, un tomēr nebūt to personu sarakstā, par kurām tiek noziņots Valsts ieņēmumu dienestam. No tā varam secināt, ka ēnu ekonomikas ķērāju tīkls joprojām ir ar lieliem caurumiem, caur kuriem tie, kas to gribēs, izspruks, un viss turpināsies tāpat kā līdz šim.

Tas viss liek aizdomāties par to, ko gan ir vērtas šādas deklaratīvas apņemšanās, kas mēdz tikt izpušķotas ar pompozām PR kampaņām, lai demonstrētu centīgu darbošanos. Tomēr patiesais ieguvums no tām ir visai niecīgs, ja vispār ir. Toties uzņēmējiem ir radīts papildu administratīvais slogs, birokrātiskais aparāts paliek vēl lielāks un gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem. Savukārt, ja runājam par patieso stāvokli mūsu valstī, nāk prātā bankas Citadele darbinieka nesen sacītais Rietumu radio, ka kredītu izsniegšanā tiekot ņemti vērā arī cilvēka neoficiālie ienākumi. Tiesa, jau nākamajā dienā banka steidzās precizēt, ka ar to noteikti neesot domāti nelegālie ienākumi. Secinājumus katrs var izdarīt pats, vien jāpiebilst, ka vēl nesen bankas Citadele lielākais īpašnieks bija Latvijas valsts.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra