Lauksaimniecība

200 000 hektāros Latvijā varētu audzēt paludikultūras

Māris Ķirsons, 02.09.2019

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola un SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

«Vācijā sfagnu sūnu stādīšanā ir aptuveni 20 gadu pieredze, bet Latvijā pirmais eksperiments pie Mālpils bija tikai pirms sešiem gadiem, kam sekoja SIA Latflora, tad Dabas aizsardzības pārvaldes un SIA Klasmann-Deilmann Latvia mēģinājumi,» stāsta I. Ozola. Pirmajiem eksperimentiem ir sava specifika, jo trūkst zināšanu, izpratnes un tāpēc tie ne vienmēr var sasniegt sākotnējo mērķi. SIA Klasmann-Deilmann Latvia pērn oktobra nogalē iestādīja 0,35 ha sfagnu sūnu izstrādātā kūdras purvā. «Tas ir tikai un vienīgi eksperiments, kura mērķis ir pētniecība, tas būs sava veida demonstrāciju objekts,» skaidro SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens. Latvijā sfagnu sūnu audzēšana noteikti izmaksā lētāk nekā Vācijā, taču tik un tā ir ievērojamas izmaksas. «Ir vajadzīga infrastruktūra – ūdens dīķis, ūdens apgādes kanāli, arī pati stādīšana nebūt nav lēta, turklāt jāņem vērā, ka sfagnu sūnu stādi netika pirkti,» uz jautājumu par izmaksu posteņiem atbild A. Gredzens. Pašlaik, deviņu mēnešus pēc sfagnu iestādīšanas, nav vērts prognozēt nākotni un iespējamos attīstības scenārijus, viņš piebilst.

I. Ozola norāda, ka Vācijā sfagnus izmanto kūdras substrātos. «Viens kubikmetrs sfagnu maksā 100 eiro, bet kūdras – ap 25 eiro,» viņa skaidro starpību. Savukārt A. Gredzens teic, ka būtiskākais jautājums slēpjas pircēju motivācijā, kāpēc pirkt dārgāko, nevis lētāko. «Pašlaik šādu cenu šķēru apstākļos visbūtiskākais jautājums ir par potenciālo pircēju loku,» tā viņš, atzīstot, ka šo cenu starpību var mainīt gan nacionālo valstu (arī Latvijas), gan arī ES normatīvu prasības. Jāņem gan vērā, ka ES viena no nākamā ES daudzgadu budžeta 2021.–2027. g. prioritātēm būs klimata pārmaiņu mazināšana. «Sfagni ir galvenā kūdras sastāvdaļa, līdz ar to audzēt sfagnus nozīmē audzēt kūdru,» uzsver I. Ozola. Viņa skaidro, ka Latvijā dabīgā veidā kūdra ik gadu pieaug vienu līdz divus milimetrus. Tā kā tās pašreizējie ieguves apjomi ir mazāki par dabisko pieaugumu, Latvijā kūdras daudzums pieaug.

Visu rakstu lasiet 2. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas purvu apskate pēdējos gados kļuvusi īpaši iecienīta, un dažos no populārākajiem galamērķiem brīvdienās rosība nereti ir lielāka nekā Brīvības ielā Rīgā

Iešana dabā ir dabisks, vajadzīgs process, lai atpūstos no pilsētvides ikdienas. Cilvēki dodas dabā gan paši, savas ģimenes lokā, gan piedalās organizētos pārgājienos, un, pieaugot pieprasījumam, organizatoru skaits sazēlis īpaši kupli. DB aptaujātie pārgājienu organizatori ir vienisprātis, ka purvos esošajai faunai un florai šāda cilvēku rosība nenāk par ļaunu, ja vien tiek ievēroti daži vienkārši, bet svarīgi uzvedības likumi, un nemēslošana dabā ir tikai viens no tiem. «Vides un biznesa intereses var sabalansēt, tādēļ cenšos saglabāt esošo ainavu neskartu. Iesaku arī citiem organizatoriem necirst kokus un neierīkot ugunskurus neatļautās vietās, jo, ja katrs nocirtīs pa kokam un izmetīs atkritumus, tad drīz vien vairs nebūs šīs skaistās vides un arī klientu,» pārliecināts SIA Purvu bridēji valdes loceklis Kristaps Kiziks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apaļā mājā jeb kupolmājā Salaspils pagastā Ilze Bērziņa kopā ar vīru Jāni izveidojusi svinību un pasākumu vietu, kas liek apstāties ikdienas skrējienā un pabūt ārpus laika.

Tur, kur šobrīd iekopta pasākumu un svinību vieta, viņi pirmo reizi savu kāju spēra pirms aptuveni pieciem gadiem, kad iegādājās zemes gabalu, kur agrāk bija purvs un necaurejami džungļi.

«Mēs savā ziņā esam gan nedaudz slēgti, gan arī atvērti. Pie mums var pārnakšņot un piedzīvot, kā tas ir – dzīvot apaļā mājā, bet tajā pašā laikā fokusējamies uz privātajiem pasākumiem,» stāsta I. Bērziņa.

Uzņēmēja akcentē, ka šis projekts nav pabeigts un nekad nebūs, turklāt abi ar vīru vēlas šādas ēkas celt ne tikai sev, bet arī citiem.

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzstādot sliežu velosipēdu, attīstīs bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju Zilākalnā

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zilākalna ciemā - bijušajā šaursliežu dzelzceļa līnijā iecerēts ierīkot sliežu velosipēdu, pastāstīja Kocēnu novada domes pārstāvis Kristers Blūms.

Šādu projektu "Minies pa sliedēm" Kocēnu novada pašvaldība iesniegusi vietējās rīcības grupas biedrības "Vidzemes lauku partnerība "Brasla" " izsludinātajā LEADER projektu konkursa VII kārtā.

Projekta kopējās izmaksas ir 20 000 eiro, no kuriem publiskais finansējums ir 18 000 eiro, bet Kocēnu novada domes finansējums ir 2000 eiro. 2019.gada decembrī izsludināts iepirkums sliežu velosipēda izstrādāšanai un izgatavošanai, projekta realizācija plānota 2020. gadā.

Ņemot vērā, ka teritorija, kurā savulaik kursējis šaursliežu vilciens no Zilākalna ciema uz Žažēnu purvu un pēc tam uz Valmieras - Ainažu šaursliežu dzelzceļa līniju, šobrīd netiek izmantota un palēnām aizaug, tad šis projekts ienesīs jaunu dzīvību un jauninājumus uz šaursliežu dzelzceļa sliedēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Annas koku skola, Annas koku skolas biedrība un uzņēmums Labie koki – tā ir pārsteidzoša mikropasaule Babītes novadā, kuru radījis dārzkopis un kokkopis Edgars Neilands.

Ģeogrāfiski esam maza valsts, bet ārtelpas jautājumos tuvāko desmit vai divdesmit gadu laikā kļūsim par lielvalsti,uzskata Edgars. Viņa uzņēmums Labie koki ir viens no spēcīgākajiem nozarē.Koki no dārza un ainavas līdz kultūrai, pirtij un ārstniecībai– Edgara tvēriens ir plašs. Viņa uzņēmums cenšas darboties pasaulīgi, un tādam piegājienam ir rezonanse, jo Annas koku skolas biedrības rīkotajās mācībās kā lektorus nereti izdodas piesaistīt pasaules līmeņa profesionāļus.

Simt reižu gadā

Annas koku skolas savdabīgā celtne reizē ir arī biedrības mājas un uzņēmuma birojs. Edgars stāsta,ka šeit veidotais dārzs ir atvērts apmeklētājiem režīmā 24/7. Krūmos un garā zālē ieaugusi bija puspamestā kaimiņiene Babītes Annas baznīca, kuras dārza iekopšanu arī uzņēmusies Edgara komanda.Pat tad, ja uzņēmuma darbinieki nevar būt klāt un izskaidrot, kas ir šī citādā pasaule, kas noslēpusiesaiz smilšu kāpas Liepājas šosejas malā, iekoptā vide runā pati par sevi. Galvenokārt tā runā par vērtībām– par veciem un atkārtoti izmantotiem materiāliem,par dabisko. Te pamazām veidojas privāts brīvdabasmuzejs, kura aizrautīgajam īpašniekam, kā viņš pats atzīst, ir «matemātisks uzdevums» ne tikai izdomāt,kā visu uzbūvēt un iedzīvināt, bet arī samaksāt algas un nodokļus.Iepriekš uzņēmuma birojs atradies pie cita dievnama– Rīgas centrā. Edgars meklēja jaunu uzņēmuma bāzes vietu galvaspilsētas tuvumā, lūkodamies pēc īstas lauksaimniecības zemes, nevis «cerības par ciematu». Desmit hektāru zemes tika nolūkoti Babītes novadā – uzreiz pēc krīzes. Upīte, smilšu kāpa ar priedēm, melnalkšņu purvs, baznīca ar sendienu ozoliem, blakus Babītes ezers ar visu niedrāju. Edgars ar ģimeni dzīvo netālajos Piņķos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums: Ugunsgrēks Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles

LETA, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi EKO: Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par 10,5 miljoniem eiro pārbūvēta Vidzemes šoseja pie Bērzkroga

Zane Atlāce - Bistere, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes šosejas 92,5. kilometrā atklāts valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) pārbūvētais posms pie Bērzkroga (88,1.-95,2.km).

«Šis Vidzemes šosejas posms ir atjaunots ar Eiropas Savienības fondu finansējuma atbalstu. Tas ir bijis apjomīgs un sarežģīts, prieks, ka viss ir izdevies. Būvniekam atvēlētais laiks projekta realizācijai bija salīdzinoši īss un pēdējās dienas nācās strādāt ļoti saspringti,» posma atklāšanā teica LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. «Ceļš noteikti kalpos 20 gadus un vēl 20, ja vien neradīsies vajadzība šo šoseju pārbūvēt par četru joslu ceļu. Turpmāko mēnesi vēl tiks veiktas atlikušās ceļa pārbaudes, bet autobraucēji var droši pārvietoties jau šobrīd,» uzsvēra G.Alberiņš.

Būvniecības uzņēmuma AS Trev-2 Grupp vadītājs Svens Pertens, atklājot Bērzkroga posmu, norādīja, ka šis Igaunijas uzņēmumam ir pirmais lielais projekts Latvijā. «Paldies par uzticību, jo šis nebija viegls projekts ar savām īpatnībām. Brīžiem arī laikapstākļi nebija mūsu sabiedrotie. Tomēr ar kopējiem spēkiem mums izdevās. Paldies visiem iesaistītajiem un ceram, ka sadarbība ar Latviju turpināsies un veicinās valsts ekonomisko attīstību,» teica Pertens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras, un tā ir sava veida dabas zelts, pēc kura pieprasījums tikai pieaug

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā visvairāk tiek ražots produkts ar pievienoto vērtību – substrāts. Tie ir dažādi maisījumi, paredzēti konkrētu augu audzēšanai. Latvijas kūdras ieguvēju mērķis – salāgot dabas aizsardzību ar biznesa ambīcijām, un šīs nozares uzņēmumi nākotnē iecerējuši saglabāt ieguves platības un pieejamo resursa apjomu pašlaik esošajā apjomā, lai būtu iespējams saglabāt arī vidējo ieguves īpatsvaru.

«Pēdējie Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir divi mm gadā. Desmit gadu griezumā Latvijā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 milj. t kūdras, tas nozīmē, ka ik gadu kūdras pieaugums ir 0,65 miljoni tonnas. Kūdras resurss pieaug vairāk, nekā tas tiek iegūts, saprātīgi turpinot apsaimniekot Latvijā pieejamo kūdras resursu, varam vēl gadsimtiem ilgi nodarboties ar kūdras ieguvi. Jāievēro ir līdzsvars starp tautsaimniecību un vides aizsardzību,» uzsver Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kūdras nozarei laba sezona, bet neprognozējama nākotne

Māris Ķirsons, 29.10.2019

«2019. gada kūdras ieguves sezona ir vērtējama kā vidēji laba, jo frēzkūdras plānotos ieguves apjomus izpildīja, šķiet, visi, bet ar gabalkūdras ieguvi tik labu rezultātu, kādi varēja būt, tomēr nav,» situāciju vērtē SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru