Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras, un tā ir sava veida dabas zelts, pēc kura pieprasījums tikai pieaug
Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā visvairāk tiek ražots produkts ar pievienoto vērtību – substrāts. Tie ir dažādi maisījumi, paredzēti konkrētu augu audzēšanai. Latvijas kūdras ieguvēju mērķis – salāgot dabas aizsardzību ar biznesa ambīcijām, un šīs nozares uzņēmumi nākotnē iecerējuši saglabāt ieguves platības un pieejamo resursa apjomu pašlaik esošajā apjomā, lai būtu iespējams saglabāt arī vidējo ieguves īpatsvaru.
«Pēdējie Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir divi mm gadā. Desmit gadu griezumā Latvijā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 milj. t kūdras, tas nozīmē, ka ik gadu kūdras pieaugums ir 0,65 miljoni tonnas. Kūdras resurss pieaug vairāk, nekā tas tiek iegūts, saprātīgi turpinot apsaimniekot Latvijā pieejamo kūdras resursu, varam vēl gadsimtiem ilgi nodarboties ar kūdras ieguvi. Jāievēro ir līdzsvars starp tautsaimniecību un vides aizsardzību,» uzsver Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.
Ar stipru mugurkaulu
Latvija ir septītā lielākā valsts pasaulē pēc kūdras atradņu īpatsvara valsts teritorijā un 14. vietā pēc purvu platības (643,6 tūkst. ha). Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas, un Latvijā atrodas 0,4% no pasaules kūdras krājumiem, proti, 1,5 miljardi t. Gadā Latvijas purvos uzkrājas aptuveni 1,6 milj. t kūdras. I. Krīgere akcentē, ka zemes dzīļu izmantošanas licenču laukumu platība kūdras ieguvei 2018. gada janvārī bija nedaudz virs 27 tūkst. ha. Kūdras ieguves nozare nodrošina 1800 darba vietas, un sezonā to skaits pieaug līdz 2700, jo tad ir liels roku darba pieprasījums gabalkūdras pārkrāmēšanai žūšanas procesā. 95% no iegūtās kūdras resursa tiek eksportēts uz vairāk nekā 100 valstīm. Visvairāk Latvijas dabas zelta tiek eksportēts uz Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Ķīnu un Beļģiju.
«Ļoti strauji aug Āzijas eksporta tirgus, it sevišķi Ķīnas. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un pieprasījumu pēc pārtikas. Kūdra ir visplašāk izmantojamais substrāts dārzeņu audzēšanai. Latvijā kūdras ieguves apjomi ir atkarīgi no laika apstākļiem, vidēji nozare gadā nodokļos nomaksā 18,5 milj. eiro,» stāsta I. Krīgere.
Visu rakstu lasiet 30. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!