Jaunākais izdevums

2015. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 829 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni, tā palielinājās par 7,3%, apsteidzot gada pieauguma tempu šā gada pirmajā (6,2%) un otrajā (6,4%) ceturksnī.

Straujāk algas palielinājās privātajā sektorā (par 8,3% gada laikā), sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,4%. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 811 eiro, sabiedriskajā sektorā – 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 815 eiro.

Bruto darba samaksas fonds 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 8,0% jeb 136,8 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7% jeb 5,0 tūkst.

2015. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 611 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,2%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Šā gada 3. ceturksnī reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kritumu par 0,1%, gada laikā pieauga par 8,3%, kas veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju.

2015. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, tirdzniecībā, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Gada laikā lielāks algu kāpums bija nozarēs, kur atalgojums bija zemāks par vidējo darba samaksu valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē kāpums par 10,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,5%, būvniecībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3%, tirdzniecībā – par 9,0% un apstrādes rūpniecībā – par 8,8%. Izmitināšanas un ēdināšanas, tirdzniecības, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds gada laikā pieauga, kamēr pilnas slodzes darbinieku skaits saruka.

Baltijas valstīs visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2015. gada 3. ceturksnī bija Igaunijā (1 045 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (735 eiro). Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni gan Latvijā, gan Igaunijā algu kāpums bija līdzīgs – attiecīgi par 7,3% un 6,9%, bet Lietuvā darba samaksa pieauga par 5,5%.

Joprojām pēc darba nodokļu nomaksas vismazāk saņem Latvijā strādājošie – mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija 74% no aprēķinātās bruto darba samaksas. Lietuvā šī attiecība bija 77%, bet Igaunijā – 81%.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro. Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3 % jeb 162,3 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,7 tūkst.

2017. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 2. ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8 % (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, palielinājās par 9,1 % jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3 % jeb 2,5 tūkst.

2017. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Kurās nozarēs strādājošie saņem visaugstāko atalgojumu?

Žanete Hāka, 26.02.2016

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

2014.gads: 493 eiro
2015.gads: 545 eiro
Izmaiņas gada laikā: +10,6%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 818 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6,8 % jeb 52 eiro, saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2014. gadā.

2015. gadā vidējā neto darba samaksa bija 603 eiro jeb 73,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,6 %. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos 2015. gada 1. janvārī no 24 % līdz 23 %. 2015. gada sākumā mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5 %), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2015. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2%, pieauga par 7,4%.

2015. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 799 eiro, sabiedriskajā sektorā – 855 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā – 797 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,9 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,2 % un vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Uzzini, kāds ir vidējais atalgojums nozarē, kurā Tu strādā!

Žanete Hāka, 27.02.2017

Finanšu un apdrošināšanas darbības
Vidējā bruto darba samaksa 2016.gadā: 1819 eiro
Vidējā bruto darba samaksa 2015.gadā: 1745 eiro

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5,0 %, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015. gadā (6,8 %).

2016. gadā vidējā neto darba samaksa bija 631 eiro jeb 73,5 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 4,7 %.

Valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8 % no 2016. gada 1. janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2016. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,1 %, pieauga par 4,6 %.

2016. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 845 eiro, sabiedriskajā sektorā – 886 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 836 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 5,8 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 3,7 % un vispārējās valdības sektorā – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas - 1 076 eiro

Lelde Petrāne, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8 %, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (2019. gadā par 2,8 %), bija 3,9 %.

2019. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 055 eiro.

Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,6 % gadā, sabiedriskajā – par 6,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 % gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Algas augušas visās Baltijas valstīs, taču Latvijā kāpums - viszemākais

Lelde Petrāne, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 827 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 5,3 %, turklāt pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējā gadā.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 820 eiro, sabiedriskajā sektorā – 842 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 788 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 6,0 % gada laikā un sabiedriskajā sektorā – par 4,1 %.

2016. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vidējā neto darba samaksa Latvijā - 622 eiro

Lelde Petrāne, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 847 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 18 eiro jeb 2,2 %, kas ir nedaudz zemāks gada pieauguma temps kā šā gada 2. ceturksnī (3,3 %).

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 828 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 840 eiro. Gada laikā privātajā sektorā algas auga nedaudz straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi 2,3 %, un 1,9 %.

2016. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 622 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, tā pieauga par 1,7 %. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 1,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4 % jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Šī gada 1. ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks – 8,6 %. Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6 % jeb 44 eiro.

Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4 un 8,5 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984 eiro jeb par 9,2 %.

2018. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 743 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 4,4 %. Gada laikā tā pieauga par 10,0 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,0 % jeb 75 eiro, sasniedzot 1006 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, 3. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 0,2 % jeb 2 eiro. Gada laikā sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 8,5 % un 7,7 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 992 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1036 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 993 eiro jeb par 8,8 %. 2018. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 744 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 eiro jeb 7,9 %, un tā pieauga visās jomās.

Vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro jeb 72,9 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,0 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2017. gadā par 2,9 %, bija 4,0 %.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn no 75 līdz 60 eiro samazinājās darba vietā piemērojamais minimālais neapliekamais minimums, bet valstī noteiktās minimālās algas pieaugums bija 2,7 % (no 370 līdz 380 eiro).

2017. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā – 951 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 904 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 8,3 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 7,4 % un vispārējās valdības sektorā – par 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Darba samaksa gada laikā augusi gandrīz visās nozarēs

Žanete Hāka, 29.08.2016

Vidēji valstī
2015.gada 2.ceturksnis: 811 eiro
2016.gada 2.ceturksnis: 838 eiro
Izmaiņas gada laikā: +3,3%

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 838 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 3,3 % jeb 27 eiro, uzrādot par 2,6 procentpunktiem zemāku gada pieauguma tempu nekā šī gada 1. ceturksnī.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 813 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 824 eiro. Privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas auga līdzīgi – attiecīgi par 3,3 un 3,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 616 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, tā pieauga par 2,9 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,7 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 3,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Algas ārpus Rīgas pērn pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.

«Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence – jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,» stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš. «Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kas jāzina par darbu «gaidīšanas režīmā» un darbu no mājām?

Irina Kostina, ZAB «Ellex Kļaviņš» zvērināta advokāte, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiklīdz aizvērās tramvaja durvis un Aleksandrs bija nopīkstinājis e-talonu, žaketes kabatā «atdzīvojās» telefons. Pacietīgi klusējis visu pēcpusdienu, tagad, divdesmit minūtes pirms izrādes sākuma, tas zumēja neganti un aizgūtnēm – viena īsziņa pēc otras vēstīja, ka Aleksandram pēc iespējas ātrāk jāpieslēdzas klienta sistēmai, kas bija nolēmusi «uzkārties» tieši šovakar, Aleksandra dežūras laikā. «Zane, piedod, darbs sauc, nebūšu,» viņš mirkli skatās uz nejēdzīgo īsziņu, nospiež «send» un metas ārā no tramvaja.

Šādas un simtiem līdzīgu situāciju sagaida tos darbiniekus, kuri ar savu darba devēju ir vienojušies par t.s. «dežūrām» ārpus oficiālā darba laika. No vienas puses, ir loģiski, ka daudzos gadījumos darbinieka atbildība par tā veidotu ražojumu vai sniegtu pakalpojumu nebeidzas pie konrētā uzņēmuma durvīm. Atšķirībā no friziera, piemēram, IT speciālists savā veidā visu laiku ir «nomodā» par viņa veidoto produktu, jo tajā ik pa brīdim ir jāveic uzlabojumi, jānovērš kļūmes. Šāda IT uzņēmuma vadītājs ir uzņēmies saistības pret klientu, ka sistēma strādās nevainojami, un tāpēc ir saprotama viņa vēlme nodrošināties pret riskiem – ja sistēma «uzkārsies», klientam jebkurā diennakts laikā būs pieejams kvalificēts darbinieks, kurš kļūmi novērsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības izmaksas visvairāk ietekmējis samaksas pieaugums montētājiem un apdares darbu strādniekiem

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,7 %, būvmateriālu cenas – par 5,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,1 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1 %, būvmateriālu cenas – par 0,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,2 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,4 %, strādnieku darba samaksa – par 1,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2019. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru