Jaunākais izdevums

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2017. gada 4.ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 1,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,0 %, bija 8,0 %.

Šī gada sākumā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro jeb par 13,2 %, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Par 0,5 procentpunktiem palielinājās valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likme.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visās nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, tirdzniecību, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, darba samaksas fonds auga straujāk nekā pilnas slodzes darbinieku skaits. Savukārt minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits.

Šī gada sākumā visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,7 % (straujāks kāpums – veselības aizsardzības nozarē), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 11,5 % (straujāk – augkopības, lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību nozarēs), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,1 % (straujāk – izmitināšanas jomā), nekustamo īpašumu nozarē – par 10,8 %, apstrādes rūpniecībā – par 10,6 % un būvniecībā – par 10,3 %.

2018. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018. gada 1.ceturknī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā – par 11,2 %, Vidzemes – par 10,0 %, Kurzemes un Pierīgas reģionos – katrā par 9,2 %, bet Zemgales reģionā gada pieaugums bija viszemākais – 7,0 %.

Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 671 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 764 eiro, Zemgalē – 796, Kurzemē – 800, bet Pierīgas reģionā – 910 eiro. Rīgā vidējā bruto darba samaksa jau 2017. gadā pārsniedza 1000 eiro, un šā gada 1. ceturksnī bija 1085 eiro.

Apkopotie dati par Baltijas valstīm liecina, ka 2018. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa vislielākā bija Igaunijā – 1242 eiro, Latvijā – 961 eiro, bet Lietuvā – 895 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija Lietuvā – 9,5 % gadā, Latvijā – 8,6 %, bet Igaunijā – 7,7 %.

Jāatzīmē, ka visās trijās valstīs šī gada sākumā ir pieaugusi arī minimālā alga. 2018. gada 1. ceturksnī vislielākais valstī noteiktais minimālais atalgojums bija Igaunijā – 500 eiro (gada pieaugums 6,4 %), Latvijā – 430 eiro (13,2%), bet Lietuvā viszemākā – 400 eiro (gada pieaugums - 5,3 %). Latvijā un Lietuvā minimālā alga veidoja 45 % no vidējās algas pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā šī attiecība bija zemāka – 40 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja gribam pelnīt kā vidēji Eiropā, jāinvestē ražīgumā

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga «uz papīra» bija 926 eiro, kas ir par 7.9% jeb 67 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējās algas kāpumu izjuta visas nozares, bet atalgojums visspējāk auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izglītības darbiniekiem.

Neto alga jeb alga «uz rokas», auga nedaudz lēnāk, proti, par 7%. Tas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas īpatnībām. Inflācija noēda daļu algas pieauguma, un iedzīvotāju pirktspēja jeb rocība vidēji auga par 4%, kas ir nedaudz lēnāk nekā gadu iepriekš.

Trīs galvenie faktori, kas noteica vidējās algas palielināšanos – silstošais darba tirgus, legalizācijas efekts un produktivitātes kāpums. Darba tirgus uzsilšana izpaužas pieaugošās darba devēju grūtībās atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm. Bezdarba līmenis Latvijā jau ir diezgan zems, ja salīdzinām ar vēsturi, un turpina samazināties. Uz vienu vakanci pērn vidēji bija vien pieci bezdarbnieki (mazāk bija vien «treknajos» gados). Šādos apstākļos, lai piesaistītu vai noturētu darbiniekus, darba devējiem par darbaspēku ir jāmaksā vairāk. Līdz ar aktīvāku darbu ēnu apkarošanas jomā daļa aplokšņu algu tiek legalizēta jeb maksāta oficiāli, kas statistikā parādās kā algas kāpums, lai gan patiesībā darba ņēmējs savā maciņā pieaugumu neizjūt. Vēl viens būtisks faktors, kas sekmēja algu izaugsmi, bija produktivitātes kāpums (ap 4%) – darbinieki vidēji bija ražīgāki un nopelnīja sev lielākas algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Otrajā ceturksnī - pāri 1000

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu sasniedza jau 926 eiro, kas salīdzinot ar 2016.gadu, augusi par 7.9%. Vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro jeb 72,9% no bruto algas.

Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Izaugsme pieņemas spēkā, bet situācijas darba tirgū kļūst arvien saspīlētāka. Tuvāko divu gadu perspektīvas apliecina, ka situācija būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Tās temps ir ļoti straujš un visās nozarēs. Spiedienu palielinās pieaugošs darbinieku trūkums. Situācija budžetā un tuvojošās vēlēšanas būs labvēlīgs nosacījums algu kāpumam valsts iestāžu darbiniekiem.

Šogad Latvijā minimālās alga ir paaugstināta līdz 430 eiro, nosakot neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā. Lietuvā no 1. janvāra minimālā alga palielinājās par 20 eiro līdz 400 eiro, neapliekamais ienākumu slieksnis paaugstinot no 310 līdz 380 eiro. Igaunija šogad minimālo algu ir noteikusi 500 eiro apmērā, nosakot arī šādu neapliekamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 1. ceturksnī uzlabojies Tallinā un Rīgā, bet pasliktinājies Viļņā, liecina AS Swedbank dati.

Rīgā pieejamības uzlabojumu sekmēja strauja vidējās neto algas izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums. Tomēr ienākumu kāpums mājokļu tirgus aktivitātē vēl jūtams maz.

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 182.0. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 203 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2018. gada 1. ceturksnī bija par 82% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojās par 15.8 punktiem. To noteica straujā vidējās neto algas gada izaugsme (par 10.1%) un hipotekāro kredītu procentu likmju samazinājums (par 11 bāzes punktiem gada laikā), kas atsvēra vidējās dzīvokļu darījumu cenas par kvadrātmetru kāpumu. Vidējās algas izaugsmes rezultātā pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro

LETA, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā šodien konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).

Politiķis gan reizē uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē.

Kā pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumi netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.

Politiķis skaidroja, ka neviens no politiķiem neiebilda, ka minimālā alga nākotnē ir jāceļ, bet lēmumi par laika termiņu vai naudas apmēru netika pieņemti. Viņš norādīja, ka pēdējos 10 gadus ir izmantota pieeja, ka minimālā alga ir 40-44% no vidējās algas un minimālā alga 500 eiro iekļautos šādā scenārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Cik liela ir minimālā alga katrā no ES valstīm?

Žanete Hāka, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības valstu vidū minimālās algas apmērs būtiski atšķiras, un šā gada sākumā reģiona zemākā un augstākā minimālā alga atšķirās gandrīz septiņas reizes, liecina "Eurostat" dati.

Janvārī zemākā minimālā alga bija Bulgārijā - 312 eiro, kam seko Latvija un Rumānija, savukārt augstākā minimālā alga ir Luksemburgā - 2142 eiro. Salīdzinājumam - ASV minimālā alga noteikta 1119 eiro mēnesī.

Minimālās algas līmeni Eiropā nav noteikušas sešas valstis - Dānija, Itālija, Kipra, Austrija, Somija un Zviedrija.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, cik liela minimālā alga ir 21 Eiropas Savienības valstī!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnībā apmierinātu ikdienas vajadzības, lielākā daļa jeb 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atalgojumā vēlētos saņemt vismaz 1000 eiro mēnesī «uz rokas», liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Uz aptaujas jautājumu «Kāds neto atalgojums (pēc nodokļu nomaksas) šobrīd pilnībā apmierinātu Jūsu vajadzības?» 14% respondentu norādījuši, ka tā būtu summa, sākot no 1200 eiro mēnesī, savukārt 18% aptaujāto nepieciešami vairāk nekā 1200 eiro.

21% aptaujas dalībnieku kā savu komforta atalgojumu atzīmējuši 1000 eiro mēnesī. Tikmēr ceturtdaļa jeb 25% respondentu būtu apmierināti ar mēneša algu 800 eiro apmērā. 17% aptaujāto norādījuši, ka viņu vajadzību nodrošināšanai neto atalgojumam jābūt, sākot no 600 eiro, tikmēr 5% respondentu pilnībā samierinātos ar algu, sākot no 400 eiro mēnesī.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2017. gadā vidējā neto darba samaksa valstī bija 676 eiro jeb 926 eiro bruto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Algas ārpus Rīgas pērn pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.

«Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence – jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,» stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš. «Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro saņēmuši 25,8% strādājošo

Lelde Petrāne, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieaudzis darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu (2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro) vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju respondentam tiek jautāta darba samaksa pamatdarbā. Tām personām, kuras Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tiek veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes informāciju par darba samaksu. Tiek izmantota VID informācija arī par MUN - neto ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Strādājoši nabagi – Latvijas realitāte

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Virsstundu apmaksas sastrēgums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatvežiem jau pašlaik «kūp» galvas par to, kā, neko nepārkāpjot un nekļūdoties, korekti izvest savus uzņēmumus cauri 2018. gadā startējošās nodokļu reformas klintīm

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka daļa uzņēmēju dzīvo ilūzijās par lieliem ieguvumiem no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, savukārt darbinieki cer saņemt lielāku algu makā, jo vairumam sarūk maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 23% uz 20%, palielinās ar šo nodokli neapliekamais minimums līdz 200 eiro pašreizējo 60–115 eiro vietā, tomēr realitāte var būt daudz skarbāka.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas tad ir tas nepamanītais iedzīvotāju ienākumu nodokļa reformā?

Var patikt var neaptikt, bet Latvijā no 2018. gada būs trīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā. Komunikatori uzsvaru liek uz to, ka pašreizējā IIN likme – 23% – tiek samazināta līdz 20%, bet tiem, kuru bruto (pirms nodokļu nomaksas) alga ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, IIN likme nemainās – tā ir tāda pati, savukārt tiem, kuriem tā mēnesī pārsniegs 4585 eiro, jau būs 31,4%. Te arī ir svarīgas dažas nianses, proti, starpība starp 23% IIN un 31,4% likmi ir jāaprēķina un jāsamaksā pašam ienākumu saņēmējam pēc taksācijas gada beigām. Tātad tie lielo algu – ienākumu saņēmēji var kļūt par nodokļu parādniekiem, ja nokavēs attiecīgo termiņu, līdz kuram šis uzdevums jāveic. Vienlaikus grāmatvežiem arī ir karsts laiks, jo jāiemācās pareizi aprēķināt darba algu un nodokļus. Proti, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minimālās algas pacelšana izdevīga politiķiem

Māris Ķirsons, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Latvijā tuvākajos pāris gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro, pirmdien, prezentējot jaunāko bankas «Nordic Outlook» apskatu, sacīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Gašpuitis atzīmēja, lai arī visās nozarēs Latvijā ir algu kāpums, saskaņā arī uzņēmēju aptaujām darba samaksu plāno palielināt tikai aptuveni 40% Latvijas uzņēmēju.

Pēc viņa teiktā, Latvijā tuvākajos gados ir sagaidāms straujāks algu kāpums nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo Latvijā šogad vidējās bruto algas pieaugums prognozējams 8,3% apmērā, bet 2019.gadā - 7,2% apmērā. Savukārt Igaunijā vidējās bruto algas pieaugums šogad prognozējams 5,8% apmērā, kamēr nākamgad - 5,3% apmērā. Lietuvā vidējās bruto algas pieaugums šogad un nākamgad prognozējams 7% apmērā. Viņš piebilda, ka Igaunijā algu kāpums līdz šim ir bijis tik straujš, ka atsevišķās nozarēs uzņēmēji varētu pamest valsti, lai dotos strādāt tur, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads darba tirgū būs patiešām spraigs; uzņēmumiem sagaidāms darbaspēka izmaksu kāpums, kas ir saistīts ar vērienīgajām izmaiņām nodokļu jomā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Darba tirgus kopumā būs ļoti aktīvs – darba devēji meklēs veidus, kā konkurēt cīņā par kvalificētiem speciālistiem, kā optimizēt procesus un strādāt gudrāk ar esošo personāla sastāvu. Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc darbiniekiem un arvien izteiktāku darbaspēka trūkumu, atalgojums augs strauji, vēl vairāk paaugstinot darbaspēka izmaksas un radot galvassāpes uzņēmējiem, izriet no DB ekspertu aptaujas.

Darba tirgus uzkaršana un darbaspēka trūkums 2018. gadā būs aktuāli izaicinājumi visās trijās Baltijas valstīs, atzīst Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece. «Šo faktoru ietekmē bezdarba līmenis turpinās samazināties Latvijā un Lietuvā, un gaidāms, ka gadā vidēji tas būs attiecīgi ap 7,5% un 6,8%. Savukārt Igaunijā bezdarba līmenis šogad palielināsies līdz vidēji 7,5%, kas saistīts ar reformām, darba tirgū vairāk iesaistot cilvēkus ar invaliditāti. Ņemot vērā, ka darbaspēka resurss izsīkst, darba devējiem kļūs grūtāk atrast piemērotus speciālistus, kā rezultātā nodarbināto skaitā būtisku pieaugumu neredzēsim,» prognozē A. Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pērn Latvijā saņēma 30,5% strādājošo

LETA, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,5% darba ņēmēju, kas ir par 8,7 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Tostarp 135,7 tūkstoši jeb 16,9% darba ņēmēju 2018.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,1% darba ņēmēju.

Savukārt 34,4% (2017.gadā - 32,4%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 25,7% (20,2%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 4,1% darba ņēmēju pretstatā 3,4% pirms gada.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,6% (2017.gadā - 2,7%) darba ņēmēju, savukārt 2,7% (2,1%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākā darba samaksa?

Žanete Hāka, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %, un tā pieauga visās jomās.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %.

Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas nākamgad Igaunijā minimālo algu celt līdz 584 eiro mēnesī

LETA--BNS, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas (EAKL) un Igaunijas Darba devēju konfederācija pieņēmusi publiskā vidutāja ierosinājumu vienoties par valstī noteikto minimālo algu nākamajiem diviem gadiem, nosakot, ka nākamgad tā būs 584 eiro mēnesī, bet 2021.gadā sasniegs 40% no vidējās algas valstī.

2020.gadā minimālā alga Igaunijā būs 584 eiro mēnesī jeb 3,48 eiro stundā, paziņoja publiskais vidutājs.

Precīzu minimālās algas apmēru 2021.gadam darba devēji un darba ņēmēji noteiks nākamajā vasarā, balstoties uz jūnijā prognozētajām centrālās bankas ekonomikas prognozēm, bet tai būs jāsasniedz 40% no valstī vidējās algas.

Puses vienojās rosināt kopīgu pētījumu par minimālās algas ietekmi uz Igaunijas sociāli ekonomisko attīstību.

Vienošanos par nacionālo minimālo algu Igaunijas darba devēji un ņēmēji parakstīs pirmdien.

Pašlaik minimālā alga Igaunijā ir 540 eiro mēnesī un 3,21 eiro stundā.

Septembrī EAKL padome noraidīja plānu nākamgad minimālo algu noteikt 578 eiro mēnesī un 3,44 eiro stundā. Tā kā turpmākās sarunās puses nespēja vienoties, tika piesaistīts publisks vidutājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

Komentāri

Pievienot komentāru