Otrajā ceturksnī - pāri 1000 

Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu sasniedza jau 926 eiro, kas salīdzinot ar 2016.gadu, augusi par 7.9%. Vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro jeb 72,9% no bruto algas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, 2018. gada 01. marts plkst. 17:32

Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Izaugsme pieņemas spēkā, bet situācijas darba tirgū kļūst arvien saspīlētāka. Tuvāko divu gadu perspektīvas apliecina, ka situācija būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Tās temps ir ļoti straujš un visās nozarēs. Spiedienu palielinās pieaugošs darbinieku trūkums. Situācija budžetā un tuvojošās vēlēšanas būs labvēlīgs nosacījums algu kāpumam valsts iestāžu darbiniekiem.

Šogad Latvijā minimālās alga ir paaugstināta līdz 430 eiro, nosakot neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā. Lietuvā no 1. janvāra minimālā alga palielinājās par 20 eiro līdz 400 eiro, neapliekamais ienākumu slieksnis paaugstinot no 310 līdz 380 eiro. Igaunija šogad minimālo algu ir noteikusi 500 eiro apmērā, nosakot arī šādu neapliekamo minimumu.

Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs aicinājumus ievest darbaspēku. Jo īpaši tas attieksies uz elastīgām profesijām – šoferiem, IT speciālistiem, būvniekiem.

Lai arī vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār. Visās trijās valstīs turpināsies darbinieku migrācija uz centriem, kur atalgojums ir pievilcīgāks. Izteiktu emigrācijas spiedienu turpinās izjust Latvija un Lietuva. Tas ir atšķirīgi no Igaunijas, kur vidējā alga «uz rokas» ir ap 1000 eiro, kas varētu būt atbilstošs līmenis, lai aizbraukšanas pievilcība mazinātos. Latvijai un Lietuvai šāds līmenis vēl ir aptuveni 2-3 gadu tālumā.

Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu tikai vairos saspīlējumu, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas nav tik rožainas. Rezultātā jāpalielinās darbinieku migrācijai. Tādēļ, visticamāk, lielāku algu kāpumu uzradīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti. Izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas reģionos, kaut pašreizējais temps visos ir atzīstams.

Ja pirms gada šāds pieaugums bija optimistiskākajās prognozēs, tad šobrīd tā ir realitāte. Šogad algu kāpums tiek prognozēts 8.2% apmērā. Reālā algas kāpums būs līdzvērtīgs pērn uzrādītajām – aptuveni 4%.

Nepalaid garām

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

No šīs sadaļas

Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga «uz papīra»...

Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar...

Nepieciešams arī atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Bankas ABLV likvidācija Latvijas ekonomikai varētu maksāt apmēram 0,8% no IKP....

Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā no šā gada 1. marta jūtami pieaugs cena grādīgajiem dzērieniem,...

Pilnīgi pamatotas bažas par pasažieru pārvadājumu turpmāku nodrošināšanu, pauž pasažieru...

Iesaistoties diskusijā par Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma diferenciāciju, AS Valmieras...

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka...