Jaunākais izdevums

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Savukārt, salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar iepriekšējā gada identisku periodu, attiecībā uz elektroenerģijas tirgotāju maiņu vērojama zemāka lietotāju aktivitāte. Aktīvāki bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 16% veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem - 1%.

SPRK norāda, ka gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties saviem patēriņa paradumiem atbilstošāko piedāvājumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem un starp atšķirīgiem līguma veidiem - slēdzot līgumu par mainīgu jeb biržas cenu (cena piesaistīta izmaiņām biržā) vai fiksētu cenu (cena fiksēta noteiktam periodam - 12 vai vairāk mēnešu -, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).

Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).

SPRK informēja, ka elektroenerģijas cenas "Nord Pool" biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā stabilizējušās, vienlaikus saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, turpina pieaugt starpība starp mājsaimniecību un juridisko lietotāju elektroenerģijas cenu.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos "Nord Pool" biržā Latvijas un Baltijas tirdzniecības apgabalos bija vērojams gan elektroenerģijas cenu kritums, gan neliels pieaugums, taču kopumā elektroenerģijas cenai ir tendence stabilizēties.

Kopš šī gada aprīļa līdz augustam ik mēnesi atsevišķās stundās ir novērotas arī negatīvas elektroenerģijas cenas. SPRK skaidro, ka elektroenerģijas cenu svārstības galvenokārt ietekmējusi mainīga situācija attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iespējām no atjaunīgajiem energoresursiem reģionā (vēja elektrostacijās un hidroelektrostacijās).

SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs informē, ka palu sezonā, aprīlī, elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržā samazinājās līdz 65,89 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), kas šogad ir līdz šim zemākā novērotā mēneša cena Latvijas tirdzniecības apgabalā.

Savukārt jūlijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija 83,84 eiro/MWh, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, bija gandrīz četras reizes zemāka. Negribs norāda, ka cenu samazinoša ietekme bijusi arī dabasgāzes cenu kritumam. Dabasgāzes cenas kopš gada sākuma ik mēnesi samazinājās, vienlaikus šobrīd, tuvojoties apkures sezonai, cena atkal sāk nedaudz pieaugt. Nākotnes darījuma cena TTF biržā oktobrim ir 43 eiro/MWh, novembrim - 52 eiro/MWh.

Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no šī gada sākuma vērojama tendence, ka pieaug starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskiem lietotājiem.

Proti, pirmajā ceturksnī vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecību segmentā bija par aptuveni 37 eiro/MWh augstāka salīdzinājumā ar juridisko lietotāju segmentu, savukārt šī gada otrajā ceturksnī šī starpība pieaugusi līdz 40 eiro/MWh.

Tāpat vērojams, ka mājsaimniecību segmentā vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada trešā ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies, neskatoties uz cenu samazinājumu biržā.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena šī gada otrajā ceturksnī mājsaimniecību segmentā samazinājās līdz 170,5 eiro/MWh (+35% pret 2022.gada otro ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā līdz 130,93 eiro/MWh (-0,5% pret 2022.gada otro ceturksni).

Negribs skaidro, ka šāda atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem. Šādā situācijā, iespējams, ir lietderīgi apsvērt, vai gadījumā nav izdevīgi izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā attiecīgi elektroenerģijas cena būtu zemāka. Pirms tam jānoskaidro, vai un kāda ir maksa par esošā līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Mājsaimniecībām līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksa novērojama līdz pat 200 eiro, tāpēc katram individuāli rūpīgi jāvērtē līguma pārskatīšanas iespējas.

Lietotājiem ar augstāku patēriņu, iespējams, izdevīgāk ir lauzt esošo līgumu, samaksājot līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi neturpinot maksāt iepriekš nofiksēto augsto elektroenerģijas cenu. Tas arī dotu iespēju samazināt kopējo ikmēneša rēķinu, norāda Negribs, atgādinot, ka universālā pakalpojuma gadījumā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas nav, turklāt tāpat arī ir iespēja mainīt tirgotāju, izvēloties starp sev piemērotāko piedāvājumu.

Savukārt, rēķinot, kāds variants izdevīgāks - turpināt līgumu vai tomēr lauzt to pirms laika, der atcerēties, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu mājsaimniecībām maksimālais periods, kuram drīkst piemērot pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ir divi gadi. Turklāt katru ceturksni (vai biežāk, ja līgumā tā noteikts) šī maksa proporcionāli samazinās.

Baltijas valstu kopējais uzskaitītās elektroenerģijas patēriņš otrajā ceturksnī samazinājās par 8%, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, informē SPRK. To galvenokārt ietekmējis mikroģeneratoru jeb saules paneļu pieaugums gan mājsaimniecību, gan juridisko personu objektos. Latvijā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" datiem šī gada pirmajā pusgadā sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jaunu mikroģeneratoru.

Savukārt uzskaitītās saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs otrajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, bija par 5% zemāks. Igaunijā tas samazinājās par 36%, kamēr Latvijā tas pieauga par 14%, bet Lietuvā - par 25%.

Latvijā otrajā ceturksnī saražotais elektroenerģijas apjoms kopumā nosedza elektroenerģijas patēriņu 100% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, otrajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ražošana pieauga par 15% hidroelektrostacijās un par 31% vēja elektrostacijās, kamēr koģenerācijas stacijās ražošanas apjomi samazinājās par 3%.

Vienlaikus Negribs vērš uzmanību, ka līdz ar plašāku mājsaimniecību un juridisko personu iesaisti elektroenerģijas ģenerācijā palielinās arī neuzskaitītās saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms. Proti, elektroenerģija, kas uzreiz pēc tās saražošanas tiek izmantota pašpatēriņam vai kas tiek noglabāta akumulējošās iekārtās, kopējā elektroenerģijas tīklā nenonāk un līdz ar to netiek uzskaitīta.

Atskatoties uz šī gada otro ceturksni un salīdzinot to ar pagājušā gada identisku periodu, imports samazinājās par 32%, bet eksports - par 9%. Tā kā importētās elektroenerģijas daudzums (867 gigavatstundas (GWh)) pārsniedza eksportu (850 GWh), ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs -17 GWh.

Lielāko īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances veidošanā un uzturēšanā veido hidroelektrostaciju saražotā elektroenerģija. Attiecīgi eksports, pārsniedzot importu, būtiski pieaug mēnešos, kad vērojams augstāks ūdens līmenis Daugavas baseinā. Palu laikā, kas šogad bija aprīlī, eksports pārsniedza importu par 449 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektrības sadales tarifi tiks pārskatīti jau decembrī, pavēstīja Valsts kancelejas pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 9.augustā, tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu, SPRK padomes locekli Intaru Birziņu un SPRK Enerģētikas departamenta direktoru Jāni Negribu. Tikšanās piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jaunie elektrības sadales tarifi un to pamatotība, SPRK redzējums par iespējamām tarifu maiņām, kā arī citas aktualitātes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka SPRK, vērtējot sabiedrisko pakalpojumu tarifus, stāv starp valsts monopolu un sabiedrību, aizstāvot patērētāju intereses saistībā ar elektrības sadales pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SPRK: Tarifi izvērtēti ar augstu rūpību

Db.lv, 08.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.janvāra samazināsies elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā informē, ka no nākamā gada stāsies spēkā jaunie elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas diferencētie tarifi, tādējādi samazināsies to vērtības, kas bija spēkā no 2023.gada 1.jūlija.

Pēc SPRK ekspertu aprēķiniem, piemēram, lietotājam ar vienas fāzes (F) 16 ampēru (A) pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 100 kWh mēnesī sadales tarifa maksa 2024.gada janvārī, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, varētu samazināties par aptuveni 6%.

Vienlaikus regulatorā vērš uzmanību, ka maksa par sadales tarifu ir tikai viena no komponentēm, kas veido lietotāja gala rēķinu līdz ar maksu par elektroenerģiju un pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat, atsaucoties uz sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" iepriekš vēstīto, SPRK norāda, ka tarifa fiksētās maksas daļa - maksa par jaudas uzturēšanu -, no 2024.gada janvāra samazināsies par aptuveni 7-11%, salīdzinot ar 2023.gada jūliju. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida un izvēlētā tarifu plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Š.g. 5. janvārī novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums Nordpool biržā.

Baltijas un Skandināvijas valstu cenu zonā – kāpums ir novērots sākot no ceturtdienas, 4. janvāra, plkst. 8.00 rītā, kas turpinās arī 5. janvārī. Cenu lēcienus Nordpool biržā veicinājusi energoapgādes situācija Somijā – vairāku elektrostaciju darbības ierobežojumi un, iestājoties ievērojami aukstākiem laikapstākļiem, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc elektroenerģijas, liecina Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) rīcībā esošā informācija.

Kā ziņo starpvalstu mediji, gads Skandināvijā iesācies ar lielāko aukstumu pēdējo 25 gadu laikā, vietām temperatūra noslīdējusi pat zem -40 ℃ atzīmes. Tik ekstrēma temperatūra neizbēgami ietekmē arī elektroenerģijas pieprasījumu, jo daudz kur mūsu reģionā, īpaši Skandināvijā, elektroenerģiju izmanto mājokļu apsildei. Savukārt ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sadales tīkls samazina 2024.gadā tarifā iekļautās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenas prognožu, vispārējās inflācijas prognožu un elektroenerģijas pārvades (AS "Augstsprieguma tīkls") tarifa samazinājuma ietekmē AS "Sadales tīkls" samazinājusi elektroenerģijas sadales tarifā 2024.gadā iekļaujamās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro.

Atbilstoši tam visiem "Pamata" un "Speciālajiem" tarifu plāniem visās sprieguma pakāpēs pārskatītas un samazinātas līdzšinējās tarifa vērtības, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā. Precizētās vērtības iesniegtas izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), un plānots, ka tās stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Līdz ar precizētajām sadales tarifa vērtībām tarifa fiksētās maksas daļa (maksa par jaudas uzturēšanu) samazināsies par aptuveni 7-11%. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida (sprieguma pakāpes, pieslēguma jaudas) un izvēlētā tarifu plāna. Nedaudz - par 1% - samazināsies arī mainīgā maksa (maksa par piegādātajām kilovatstundām), konkrēts maksas apjoms būs atkarīgs no ikmēneša elektroenerģijas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā Latvijā saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā.

Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu, savukārt saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Augustā būtiski - par 637% jeb līdz 89 GWh pieaudzis gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas cenu Baltijā laikā, kad Somijā bija vērojams izteikts jaudu deficīts. Savukārt hidroelektrostacijas tīklā nodeva 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 35% vairāk nekā jūlijā, vēja elektrostacijās vērojams tīklā nodotā enerģijas kritums par 36% līdz 15 GWh, saules elektrostacijās - samazinājums par 13% līdz 18 GWh, savukārt biomasas stacijas tīklā nodeva 21 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieauga par 81% un bija 116,17 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas pieauga visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 81%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 116,17 eiro par MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 79,40 eiro par MWh, kas pieauga par 25% pret iepriekšējo nedēļu. Pārvades sistēmas jaudas ierobežojumi radījuši cenu starpību starp Igauniju un Latviju - remontdarbu dēļ pieejamā starpsavienojumu jauda bija par 31% zemāka nekā nedēļu iepriekš.

Tikmēr "Nord Pool" nedēļas sistēmas cena kāpa par 167% līdz 33,25 eiro par MWh. Turklāt pieauga elektroenerģijas cenas arī Centrāleiropas valstīs - Polijā elektroenerģijas cena kāpa par 21% līdz vidēji 104,23 eiro par MWh, Vācijā cena bija 100,43 eiro par MWh jeb par 50% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, Austrijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 55% līdz 97,53 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī.

Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izmaksas par sistēmas pakalpojumiem ik mēnesi būtu optimālas, ir būtiski izvēlēties gan individuālajiem elektroenerģijas lietošanas paradumiem atbilstošu slodzi, gan arī atbilstošu sistēmas pakalpojumu tarifu plānu, norādīja AS "Sadales tīkls" pārstāvji.

Uzņēmumā atgādina, ka šā gada 1.jūlijā stājās spēkā izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, kas redzamas augustā saņemtajos rēķinos par jūliju.

Elektroenerģijas rēķinu ietekmē arī maksa par elektroenerģiju jeb par patērētajām kilovatstundām, tāpēc klientiem jādomā ne tikai par piemērotāku sadales sistēmas pakalpojumu tarifu, bet arī par pašas elektroenerģijas tirdzniecības tarifu.

Iedzīvotāji būs lielākie zaudētāji no jaunajiem Sadales tīkla tarifiem  

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem,...

Sadales sistēmas pakalpojumu tarifs pēc būtības ir maksa par milzīgās, kritiski nozīmīgās elektroapgādes sistēmas uzturēšanu un attīstību - "Sadales tīkla" pārvaldībā ir elektrolīnijas 92 000 kilometru kopgarumā, ap 28 000 transformatoru apakšstacijas, viens miljons viedo elektroenerģijas skaitītāju.

Uzņēmumā norāda, ka tas ļauj nodrošināt elektrības piegādi gandrīz 800 000 mājsaimniecību un uzņēmumu visā Latvijā. Tāpēc jaunie tarifi veidoti atbilstošāki sistēmas faktiskajām izmaksām, kā arī vienādi gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, jo elektrotīkla izmaksas ietekmē klientu elektrības pieslēgumu tehniskie dati, nevis juridiskais statuss.

Katram klientam maksa par sistēmas pakalpojumiem veidojas atkarībā no pieprasītās jaudas jeb slodzes, ko izsaka elektrības pieslēguma fāzu (F) un ampēru (A) skaits. To ir būtiski izraudzīties atbilstoši katras mājsaimniecības elektroenerģijas lietošanas paradumiem, ko ietekmē mājsaimniecībā izmantotās elektrotehnikas klāsts un jauda.

Ja pieslēgumam maksimālā pieejamā jauda būs par mazu, brīžos, kad vienlaikus tiks darbinātas vairākas jaudīgas ierīces, radīsies pārslodze un automātslēdži jeb "korķi" drošības labad izslēgsies, pārtraucot elektroenerģijas padevi konkrētai telpai vai visam mājoklim. Ja savukārt tiks pieprasīta pārlieku liela jauda, elektrības pieslēgums nebūs efektīvs un tad var nākties ik mēnesi maksāt par pieejamas, bet neizmantotas jaudas uzturēšanu. Vienlaikus šī neizmantotā jauda tad nebūs pieejama kādam citam klientam, kam tā, iespējams, būtu noderīga.

Piemērotākos pieslēguma parametrus iespējams aprēķināt "Sadales tīkla" mājaslapā pieejamajā slodzes aprēķina kalkulatorā, kurā ir apkopotas mājsaimniecībās sastopamākās elektroierīces un to vidējā jauda.

Savukārt esošos pieslēguma parametrus var noskaidrot, autorizējoties "Sadales tīkla" klientu portālā "e-st.lv" sadaļā "Objektu informācija". Ja aprēķini par kopējo pieslēguma slodzi ļauj secināt, ka līdzšinējā pieprasītā jauda bijusi par lielu, to iespējams samazināt. Tad klientu portālā "e-st.lv" jāpiesaka slodzes samazināšana sadaļā "Pieteikt pakalpojumu". Izmaiņas pieslēguma jaudā stāsies spēkā jau ar nākamo dienu no pieteikuma apstrādes brīža.

No 1.jūlija klientiem ir pieejami divi sadales tarifu plāni - "Pamata" un "Speciālais". "Pamata" tarifi ir piemēroti iedzīvotājiem ar regulāru, aktīvu ikdienas elektroenerģijas patēriņu, savukārt "Speciālie" - izņēmuma gadījumiem. Proti, īpašumiem, kuros elektroenerģijas patēriņš ir izteikti mazaktīvs, neregulārs vai sezonāls, piemēram, īpašumiem, kas izlikti pārdošanā un netiek ikdienā apdzīvoti, vasarnīcām ziemas mēnešos, uzņēmumiem ar sezonālu darbību ārpus sezonas.

Izvēloties "Speciālo" tarifu plānu, katram pašam rūpīgi jāseko līdzi savam patēriņam, jo pat nelielas tā svārstības var strauji palielināt ikmēneša izmaksas norāda uzņēmumā. Pie kāda elektroenerģijas ikmēneša patēriņa būtu piemērotāks un izdevīgāks "Speciālais" tarifa plāns, var iepazīties "Sadales tīkla" mājaslapā sadaļā "Tarifu plānu maiņa". Mainīgās vai grūti paredzamās situācijās ieteicams palikt pie "Pamata" tarifu plāna, norāda "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tarifu plānu ir iespējams nomainīt, izvēloties piemērotāko nākamajā mēnesī plānotajam elektroenerģijas patēriņam. To bez maksas īpašnieki var izdarīt savā profilā portālā "e-st.lv". Pārejas laikā, no 2023.gada jūlija līdz septembra beigām, izmaiņas iespējams pieteikt jau ar esošā mēneša 1.datumu.

Elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu maksa ir viena daļa no kopējā ikmēneša elektroenerģijas rēķina. Vēl viena daļa ir maksa par izlietoto elektroenerģiju, kas tiek aprēķināta atbilstoši katra klienta izvēlētajam elektroenerģijas tirgotāja produktam, trešā daļa ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energokopienu attīstību Latvijā kavē nepilnīgi izstrādātie normatīvie akti

Elīna Lesničenoka, advokātu biroja “TGS Baltic” juriste, zvērināta advokāta palīgs, 26.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās energokrīzes apmēru mazināšanai un globāli izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai kā viens no risinājumiem tiek minētas energokopienas.

Latvijā ar šī gada 1. janvāri stājās spēkā energokopienu regulējums, tomēr vai ar to pietiek, lai sabiedrību motivētu iesaistīties elektroenerģijas ražošanā? Lūkojoties no juridiskās perspektīvas, nebūt nē, jo normatīvo aktu kopums nav pilnībā izstrādāts.

Elektroenerģijas tirgus pēdējo divu gadu laikā ir pieredzējis straujas izmaiņas un cenu svārstības visā Eiropā, sasniedzot rekordlielas elektroenerģijas cenas arī Latvijā. Straujais elektroenerģijas cenu kāpums neizbēgami ietekmēja kā mājsaimniecības, tā uzņēmējus un tautsaimniecību kopumā, kas savukārt mudināja elektroenerģijas patērētājus īstenot risinājumus energoneatkarības jomā, lai mazinātu elektroenerģijas cenu svārstību negatīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

SPRK saņēmusi 119 sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumiem; visvairāk par Bite Latvija

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) kopš šā gada sākuma ir saņēmusi 119 sūdzības par dažādiem jautājumiem saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, pavēstīja SPRK pārstāvji.

Sūdzības sniegtas par SIA "Bite Latvija", SIA "Tele2", SIA "Baltcom", SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), SIA "Tet", AS "Balticom", SIA "Livas KTV" un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus starp mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem visvairāk jeb 50 sūdzību saņemtas par "Bite Latvija", no kurām 15 gadījumos sūdzības bijušas par interneta pakalpojuma kvalitāti. Savukārt par "Tele2" kopumā šogad saņemtas 24 sūdzības, no kurām trijos gadījumos tās bijušas par interneta pakalpojuma kvalitāti.

Saistībā ar LMT sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem SPRK līdz šim šajā gadā saņēmusi 12 sūdzības, no kurām piecos gadījumos sūdzības bija par interneta pakalpojumu kvalitāti. Pārējās bija par rēķiniem, numura lietošanu, galalietotāja tiesībām un ierīcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā nepārdomāti sabremzē atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu

Inga Āboliņa, SIA “Eolus” valdes locekle, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana.

Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība un alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēti kā prioritāri uzdevumi, ir radīta situācija, kad visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd “nolikti uz bremzēm”. Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?

Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši “ārpus borta”. Vai domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aizvadītā gada Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanās samazināt elektroenerģijas patēriņu mērķis ir sasniegts. Lai arī mērķa periods ir beidzies, arī šobrīd tas ir zemāks nekā atbilstošajā laika posmā pirms gada. Turklāt patēriņu ietekmējuši arī citi būtiski faktori, piemēram, augsts inflācijas līmenis, gada vidējās gaisa temperatūras palielināšanās un AER, tieši saules enerģijas mikroģenerācijas, strauja ienākšana mājsaimniecību un uzņēmumu ikdienas patēriņā, norāda Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs.

Elektroenerģijas patēriņa izmaiņas šogad ir ietekmējuši vairāki faktori. Augsts inflācijas līmenis mudina centrālās bankas kāpināt procentu likmes, kas rada bažas par globālās ekonomikas lejupslīdi un tās ietekmi uz energoproduktu un elektroenerģijas patēriņu. Turklāt šogad turpinās 2022. gada laikapstākļu tendence – šis bija otrais siltākais gads Eiropā ar vidējo gaisa temperatūru par 0,9° C virs vidējā līmeņa (1991.-2020.g.).

Šī gada ziemas mēnešos gaisa temperatūra Eiropā bija virs vidējā līmeņa, pavasarī – normas robežās, savukārt vasaras sākumā tā atkal pārsniedza vidējo līmeni gandrīz visā Eiropas teritorijā. Vēl viens faktors, kas ietekmē patēriņa izmaiņas un kura aktualitāte arvien pieaug, ir AER ienākšana ikdienas patēriņā gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos. Arī Latvijā – piemēram, pēc AS "Sadales tīkls" datiem līdz 2023. gada marta vidum sadales sistēmai tika pieslēgti 12 600 mikroģeneratori ar kopējo ražošanas jaudu 100 MW. Lielākoties tie ir tieši saules paneļi, kas ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā var saražot apmēram 11 % - 13 % no kopējā Latvijas dienas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības pieslēguma jaudu kopš maija samazinājuši 22 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības pieslēguma jaudu kopš šā gada maija, kad elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" sāka informēt sabiedrību par elektroapgādes tarifa pieaugumu, līdz augusta beigām samazinājuši 22 000 kompānijas klientu, aģentūrai LETA pavēstīja "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tostarp 90% no klientiem, kur attiecīgajā periodā ir samazinājuši pieslēguma jaudu, ir mājsaimniecības.

Pēc kompānijā minētā, tādējādi ir atbrīvoti 67 megavati (MW) jaudas, kas ir pielīdzināmi 6600 jaunu trīs fāžu ar 16 ampēru (A) pieslēgumu izveidei, savukārt kopējais tarifa maksas samazinājums klientiem ir aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā.

"Sadales tīkla" pārstāvji arī atzīmē, ka, samazinot pieslēguma jaudu, piemēram, no 3F un 32A līdz 3F un 25A tarifa fiksētās daļas mēneša maksājums samazinās par 6,44 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat kompānijā norāda, ka, samazinot jaudas, tīkls pakāpeniski kļūst efektīvāks, ļaujot samazināt gan tā uzturēšanas izmaksas, gan perspektīvā arī jaunu pieslēgumu izveidošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopējais elektroenerģijas apjoms, ko saražoja AS Sadales tīkls (ST) infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi, sasniedzis 79,9 gigavatstundas (GWh).

Pēdējos divos gados saules ģenerācija piedzīvojusi ļoti strauju attīstību, kā ietekmē būtiski audzis arī no saules saražotās elektroenerģijas apjoms. 2021. gadā ST infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi saražoja 6,5 GWh elektroenerģijas, bet 2022. gadā - 29,9 GWh, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, liecina ST sniegtā informācija. Nozares pārstāvji un eksperti prognozē, ka arī nākotnē uzstādītās saules jaudas turpinās augt un tas ilgtermiņā ļaus samazināt arī elektroenerģijas tirgus cenas.

Sprādzienveida attīstība

Arvien plašāk attīstoties saules ģenerācijai uz Latviju attiecinātajā Nord Pool biržas reģionā, tas radīs pozitīvu ietekmi uz kopējo reģiona elektroenerģijas cenu tajos laika periodos, kad būs atbilstoši laikapstākļi un attiecīgi augs no saules saražotās elektroenerģijas apjomi, norāda Sandis Jansons, ST izpilddirektors. “Jo straujāk attīstīsies atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana ne vien Latvijā, bet arī citās reģiona valstīs, jo zemāks veidosies pieprasījums pēc elektroenerģijas un attiecīgi zemākas būs arī elektroenerģijas cenas tirgū. Jau šogad varam novērot, ka cenas biežāk nekā jebkad iepriekš bijušas pat negatīvas, tomēr šeit vietā atgādinājums, ka kopējam valsts energoresursu portfelim ir jābūt daudzveidīgam. Nebūtu tālredzīgi visu balstīt tikai saules enerģijā, kas lielus elektroenerģijas apjomus spēj nodrošināt tikai noteiktā gadalaikā, diennakts gaišajā laikā un pie atbilstošiem laikapstākļiem. Lai elektroenerģijas cenas tirgū nepiedzīvotu straujus kāpumus visa gada garumā, ražošanas jaudām jāspēj apmierināt pieprasījumu visa gada laikā,” atgādina S.Jansons, piebilstot, ka rekordlieli saules saražotās elektroenerģijas apjomi Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmā piedzīvoti šā gada maijā, jūnijā un jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saglabājoties augstai elektrības cenai, Rīgā varētu lemt par papildu taupības pasākumiem

LETA, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldība iepērk elektroenerģiju biržā, ja saglabāsies augstas elektroenerģijas cenas, varētu tikt lemts par papildu taupības pasākumiem, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Pašvaldība pagaidām neplāno izslēgt svētku rotājumus. Tie esot savienoti un ieslēdzas vienlaikus ar apgaismojuma tīklu, un atsevišķi rotājumus izslēgt nav iespējams, ja vien nedara to manuāli.

Rotājumus plānots demontēt līdz 10.februārim, bet, piemēram, galvenās egles noņems jau janvāra vidū.

Turklāt svētku rotājumos tiekot izmantoti LED gaismekļi, kas esot energoefektīvi.

Pašlaik "Rīgas gaisma” samazina apgaismojuma intensitāti vietās, kur gaismekļi ir aprīkoti ar individuāliem gaismekļu kontrolieriem, no plkst.24 līdz 4 samazinājums ir līdz 50%, no plkst.23 līdz 24 un no plkst.4 līdz 5 samazinājums ir līdz 70 %, izņemot gājēju pārejas, krustojumus un problēmvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru