Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos četros mēnešos sarucis par 19,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 2689 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 1076 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025.gada gada pirmajos četros mēnešos bija 828 766 megavatstundas (MWh), kas ir par 10,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 89 416 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražoti 95 510 MWh elektroenerģijas, kas ir par 75,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 115 936 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražota 45 771 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 19,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

2024. gadā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Eiropas tirgos bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas ietekmēja arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, kopumā samazinot ieņēmumus no enerģijas pārdošanas, informē uzņēmums.

2024. gadā koncerna ieņēmumi ir 1 704,0 miljoni EUR, kas ir par 16 % mazāk nekā gadu iepriekš. Latvenergo koncerna EBITDA samazinājusies par 2 % un ir 588,9 miljoni EUR, bet peļņa ir par 21 % mazāka nekā pirms gada – 276,8 miljoni EUR.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads. Šobrīd mērķtiecīgi tiek attīstīts trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfelis, esošo hidroenerģijas izmantošanu papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu EUR, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No kopējām koncerna investīcijām 345 miljoni EUR ieguldīti tieši jaunajos AER elektroenerģijas ražotņu projektos visā Baltijā. Jaunas jaudas stiprina valsts drošību un konkurētspēju, un Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Latvijā ilgu laiku niecinātās un kritizētās, savulaik OIK apkarošanas rezultātā izslēgtās ar dabasgāzi darbināmās koģenerācijas stacijas tagad var izrādīties vērtīgs elektroenerģijas balansēšanas tirgus aktīvs.

Atšķirībā no citām citu energoresursu tehnoloģijām, kurām efektīvas darbības uzsākšanai un iekārtu iesildīšanā nepieciešamas vairākas stundas, tieši mazo jaudu dabasgāzes koģenerācijas staciju darbības uzsākšanai ir nepieciešams daudz mazāks laiks, piemēram, elektroenerģijas tirgus izvirzītā prasība, ka šādām stacijām jābūt gatavām darbam 12 minūšu laikā, ir pilnīgi sasniedzama.

Šobrīd vairāki asociācijas biedri ir uzsākuši darbu pie šo savulaik izslēgto koģenerācijas staciju darbības atjaunošanas, piedalīties elektroenerģijas balansēšanas tirgū. Kopējo uzstādīto jauda 20-25 MW. Kā zināms, visas trīs Baltijas valstis paredzējušas 2025. gada februārī atslēgties no Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas kopīgā elektroenerģijas pārvades loka BRELL. Lai gan elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas Latvija un abas tās kaimiņienes nepērk, taču šis tīkls nodrošina balansēšanas pakalpojumu, tādēļ elektroenerģijas plūsmas tomēr notiek. Elektroenerģijas balansēšanas pakalpojumu nodrošināšanai valsts šobrīd virza uz priekšu triju bateriju parku ar kopējo jaudu 80 MW, taču to ekspluatācijā nodošanas laiks ir 2025. gada beigas, bet atslēgšanās no BRELL tīkla paredzēta 2025. gada februārī.

Martā Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Cenas Baltijas valstīs saruka par 40%. Latvijā vairumtirdzniecības cena bija 91,99 EUR/MWh jeb par 39% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena samazinājās par 40% līdz 91,98 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 41% un bija 90,20 EUR/MWh. Ikstundu cenas šajā mēnesī sasniedza arī negatīvu atzīmi un svārstījās no -11,53 EUR/MWh līdz 773,00 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cenai Baltijas valstīs bija līdzīgas tendences - samazinājums par 43% līdz 34,11 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja staciju izstrāde kāpa par 80%, ģenerācija hidroelektrostacijās pieauga par 25%, bet saules staciju ražošana pret februāri palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes. Tajā pašā laikā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija gandrīz 4 grādus virs normas, līdz ar to vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 13% un uzlabojās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Īslaicīgu cenu kāpumu mēneša nogalē izraisīja Zviedrijas (SE4) un Lietuvas tirdzniecības apgabalu starpsavienojuma NordBalt neplānots atslēgums, kas ilga no 29.marta līdz 2.aprīlim.

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Igaunijā vienoti pieauga par 52% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 191,57 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Savukārt Lietuvā cena bija par 55% lielāka nekā nedēļu iepriekš - 194,40 eiro par MWh. Tikmēr sistēmas cena kāpa vēl straujāk - par 72% līdz 88,82 eiro par MWh.

Baltijas valstu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā trīs grādus zem normas, kā rezultātā palielinājās elektroenerģijas pieprasījums un samazinājās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Papildus tam strauji samazinājās vēja staciju izstrāde - tā bija divas reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā.

Lielāku cenu kāpumu ierobežoja stabila "Latvenergo" staciju izstrāde, kas pieauga par 3%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, turklāt termoelektrostacijās aizvadītajā nedēļā tika saražots par 37% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ir būtisks ieguldījums kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas izstrādē, ļaujot Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu.

Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos, piemēram, Lapzemē, pat līdz –40°C. Šādos apstākļos elektroenerģijas patēriņš būtiski pieaug, kā rezultātā elektroenerģijas cenas biržā kļūst svārstīgākas.

Šā brīža biržas cenu izmaiņas neskars tos lietotājus, kuriem noslēgts līgums par fiksētu elektroenerģijas cenu, tādu lietotāju ir ap 75% (jeb 683 167) no kopējā līguma skaita. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm šīs nedēļas laikā sals vietām Latvijā kādā no naktīm, ar lielāku iespējamību nedēļas vidū un otrajā pusē, var pārsniegt pat –20 °C, tomēr tas būs īslaicīgi. Kopumā nedēļa gaidāma līdzīgi auksta vai nedaudz aukstāka nekā iepriekšējā. Stiprākais sals prognozēts Latvijas centrālajā un austrumu daļā, kā arī kaimiņvalstīs – Lietuvas austrumos un Igaunijas dienvidaustrumos.

Tas nozīmē, ka Latvijā gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos pieaugs pieprasījums pēc energoresursiem, īpaši elektroenerģijas. Auksto laikapstākļu ietekmē elektroenerģijas cenas Baltijas valstu biržā būs salīdzinoši augstākas, jo lētā elektroenerģija no Somijas pilnā apjomā nenonāks Baltijas tirgū. To nosaka pieaugošā elektroenerģijas nepieciešamība pašā Somijā, kur apkures sistēmās plaši tiek izmantoti siltumsūkņi un ūdens sildīšanas iekārtas.

Visā pasaulē Power Purchase Agreement (turpmāk – PPA, latviski – elektroenerģijas iepirkuma līgumi) kļūst arvien pieprasītāki – tos ar zaļās elektroenerģijas ražotājiem slēdz ne tikai lielās korporācijas, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, valsts kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldības. Tikmēr Latvijā PPA līgumu slēgšanā joprojām atrodamies sākuma posmā.

Lai gan vadošajām ministrijām ir izpratne par nepieciešamajiem uzlabojumiem, pārmaiņas notiek ļoti lēni – pat apstākļos, kad runājam par enerģētiskās neatkarības nozīmīgumu un valsts pārvaldes izdevumu optimizēšanu. Pašlaik Latvijā izpratni par PPA sniegtajiem ieguvumiem un gatavību ilgtermiņa sadarbībai lielākoties izrāda tikai lielās ārvalstu privātā kapitāla korporācijas. Savukārt valsts pārvalde šādiem sadarbības modeļiem vēl nav gatava – pat ja kāda pašvaldība izrāda interesi, pastāv virkne birokrātisku šķēršļu, kas jānovērš normatīvajos aktos, lai PPA līgumu slēgšana ar valsts institūcijām būtu iespējama.

Kas ir PPA, un kāpēc šādi līgumi citviet jau ir kļuvuši par normu uzņēmējdarbībā un valsts sektorā?

Elektroenerģijas vidējā tirgus cena pagājušajā nedēļā Latvijā palielinājās divkārt un sasniedza 149,49 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo".

Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena pieauga 2,1 reizi un tāpat kā Latvijā bija 149,49 eiro par MWh, bet Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena bija 147,07 eiro par MWh, kas ir divkāršs pieaugums.

"Nord Pool" sistēmas cena palielinājās līdz 103,26 eiro par MWh, kas ir par 63% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Aizvadītajā nedēļā, gaisa temperatūrai turpinot samazināties, elektroenerģijas patēriņš Ziemeļvalstu reģionā un Baltijas valstīs sasniedza augstāko rādītāju pēdējo gadu laikā. Augsta patēriņa un zemākas vēja elektrostaciju izstrādes ietekmē elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas būtiski pieauga.

Augstais cenu līmenis veidojās visā reģionā augsta pieprasījuma dēļ un atsevišķās nedēļas dienās ierobežoja eksporta iespējas, tostarp Somijā.

Decembrī vēja elektrostacijās saražotas 38 GWh elektroenerģijas, kas ir vēsturiski augstākais sniegums, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Kopumā Latvijā saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pret novembri pieauga par 7% un sasniedza 370,2 gigavatstundas (GWh), arī patēriņš decembrī turpināja pieaugt – no tīkla patēriņam saņemtais elektroenerģijas apjoms bija 645 GWh, veidojot 5% kāpumu pret novembri.

Savukārt, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vērojams patēriņa un ģenerācijas samazinājums – attiecīgi par 2% un 38%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, visās Baltijas valstīs pieauga gan elektroenerģijas ģenerācija, gan patēriņš. Tomēr ģenerācijas pieaugums bija ievērojami straujāks – par 15%, kamēr patēriņš auga par 6%. Lietuva saglabāja gan lielākā elektroenerģijas ražotāja, gan patērētāja pozīciju. Decembris Latvijā bija vējains, ar vairākiem spēcīgu vēju periodiem, kas ievērojami veicināja vēja elektrostaciju izstrādi. Tādējādi decembrī tika sasniegts vēsturiski augstākais vēja elektrostaciju tīklā nodotais apjoms - 38 GWh elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā novembrī un par 57% vairāk nekā 2023. gada decembrī.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Latvenergo 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir saražoti 24 % no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Samazinoties pietecei Daugavā, koncerna ražotnēs ir saražots par 15 % mazāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas ietekmējis koncerna finanšu rezultātus. Vienlaikus augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. Stratēģiski paplašinot ražošanas portfeli ar jaunām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām visās Baltijas valstīs, būtiski augušas investīcijas. Tāpat vērojama izaugsme mazumtirdzniecības jomā – kopumā Baltijā pārdotais elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms audzis par 5 %, augot arī klientu skaitam.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Aizvadītajā janvārī cenas "Nord Pool" elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8% salīdzinājumā ar decembri un sasniedzot 15,3 centus par kilovatstundu (kWh), informēja energokompānija SIA "Enefit".

Kompānijas apkopotā informācija liecina, ka šis ir bijis visu laiku "dārgākais" janvāris, ko noteica aukstie laikapstākļi, kas ne vien strauji kāpināja patēriņu, bet arī apgrūtināja enerģijas ražošanu. Iepriekš tik straujš elektroenerģijas cenu kāpums gada sākumā fiksēts vien enerģētikas krīzes laikā 2022. gadā, kad janvāra vidējā elektroenerģijas cena pakāpās līdz 14,4 centiem par kWh.

Aukstie laikapstākļi izraisīja būtisku Latvijas elektroenerģijas patēriņa kāpumu - par 20% salīdzinājumā ar decembra rādītājiem, informē "Enefit". Tas ievērojami palielināja elektrotīkla noslodzi, jo lētā vēja enerģija nespēja segt vietējo pieprasījumu, hidroelektrostacijās strauji kritās ražošanas apjomi, bet saules enerģijas ražošana praktiski nenotika. Līdzīgi izaicinājumi pieredzēti visā Baltijas un Skandināvijas reģionā, paaugstinot arī importa elektroenerģijas izmaksas.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Īstermiņā elektroenerģijas cenas, visticamāk, varētu nedaudz pieaugt, tirgu ietekmēs arī nupat piedzīvotā desinhronizācija, spriež eksperti.

Pēdējo gadu laikā elektroenerģijas cenas ir bijušas dinamiskas un svārstīgas, liecina NordPool dati. Cenu maksimumu Baltijas valstis piedzīvoja 2022. gadā, kad ģeopolitisko saasinājumu dēļ vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par megavatstundu (EUR/ MWh), Lietuvā – 230,23 EUR/MWh, bet Igaunijā – 192,82 EUR/MWh. 2022. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena biržā pakāpās līdz 467,75 EUR/MWh, atsevišķās stundās pārsniedzot pat vairākus tūkstošus EUR/MWh. Aizvadītā gada vidējā cena visās trīs Baltijas valstīs savukārt bija zem 100 EUR/MWh, taču šī gada pirmajos divos mēnešos atkal varam novērot elektroenerģijas sadārdzināšanos biržā. Eksperti prognozē, ka elektrība lētāka nekļūs un par ieguldījumiem energosistēmas drošībā mums būs jāmaksā.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas turpināja kristies. Latvijā elektroenerģijas cena kritās par 37% līdz 43,01 EUR/MWh, Lietuvā par 36% līdz 43,01 EUR/MWh, bet Igaunijā par 39% līdz 41,35 EUR/MWh, informē AS "Latvenergo".

Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -23,58 EUR/MWh līdz 299,90 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī bija 19,28 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 32%.

Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs galvenokārt ietekmēja augstāka ražošana vēja stacijās, kas kāpa par 45%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kā arī lielāka izstrāde hidroelektrostacijās. Kopējā ražošana hidroelektrostacijās jūnijā auga par 40% pret maiju. Mēneša griezumā par 15% samazinājās elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm. Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojums Estlink 2 atsāka darbu 20.jūnijā, kā rezultātā palielinājās plūsma no Somijas - par 15% vairāk pret iepriekšējo mēnesi. Tikmēr Ziemeļvalstu reģionā izstrāde vēja stacijās samazinājās par 13% pret iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules stacijās samazinājās par 4%. Atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda ikgadējo apkopes darbu dēļ saglabājās 68% līmenī.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.