Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.
Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.
Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.
Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.
Projekta partneri ir arī Finanšu ministrija un Centrālā finanšu līgumu aģentūra, kā arī Eiropas Investīciju banka, Ziemeļu Investīciju banka (Nordic Investment Bank) un Eiropas PPP Ekspertīzes centrs (EPEC). Jāuzsver, ka Eiropas Investīciju bankas lēmums par finansējumu šim projektam tika pieņemts pirms četriem gadiem un ir spēkā līdz šī gada jūlijam. Tas nozīmē, ka partnerības līgums ir jānoslēdz tuvākā mēneša laikā, kamēr šis lēmums ir spēkā. Šobrīd tas tiek plānots jūnijā, vēsta Diena.
Tā kā ar finansējuma piesaisti saistīto risku ir uzņēmies privātais partneris, publiskais partneris neslēdz finansēšanas līgumu, kā arī – kas nav mazāk svarīgi – nesniedz garantijas. Kas attiecas uz finansējumu – šāda veida darījumos ir plaši izplatīta prakse publiskajam partnerim uzņemties bāzes procentu likmju risku periodā starp piedāvājuma iesniegšanu un finanšu noslēgumu, un PPP līguma parakstīšanu, jo pretējā gadījumā šāda riska pārvaldība radītu papildu izmaksas privātajam partnerim un tas tiktu atspoguļots arī piedāvājumos.
Praktiski tas nozīmē – Euribor likme un attiecīgi arī procentu mijmaiņas darījumu likme tiks nofiksēta finanšu noslēguma un PPP līguma parakstīšanas brīdī, nemainot citus piedāvājuma parametrus.
Atbilstoši projektam tikai tajā brīdī, kad ceļa būvniecība tiks pabeigta, tā kvalitāte tiks atzīta par atbilstošu normatīvu prasībām un jaunā infrastruktūra atvērta lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto. Pieejamības maksājums privātajam partnerim būs līdz 13,5 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gadā. Atkarībā no dažādiem apstākļiem summa var būt arī mazāka, bet noteikti ne lielāka.
Būtiski, ka atbilstoši līguma nosacījumiem privātajam partnerim arī jāuzņemas garantija, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne būtiski kapitālieguldījumi.
Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no 7,78. līdz 25. kilometram, un tā joslas kilometru garums būs aptuveni 100 kilometru, tostarp četru joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā) – 12,22 kilometri, divu joslu ceļš ar vienu brauktuvi un vienu joslu katrā braukšanas virzienā – 5,36 kilometri, paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi – 20,7 kilometri. Projektā paredzēti arī divi tuneļi, seši tilti un pārvadi, 10 apļveida krustojumi, divi gājēju tilti un tuneļi, kā arī prettrokšņu risinājumi.
2018. gada beigās noslēdzās gara un sarežģīta iepirkuma procedūra, kurā sākotnēji piedalījās pieci pretendenti, no kuriem fināla atlasē tika izvirzīti divi – personu apvienība Kekava ABT, kuru ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 S.C.A., SICAR, savukārt pa 10% no ieguldījumiem personu apvienībā ir Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumiem a/s A.C.B. un SIA Binders, kā arī otrs pretendents Spānijas kompānijas Cointer Concesiones, SL. un uzņēmuma Igate personu apvienība Cointer un Igate.
Fināla izvērtēšanā konkursa komisija 2020. gada 13. augustā par saimnieciski izdevīgāko atzina Kekava ABT piedāvājumu. Tomēr Cointer Concesiones, SL. komisijas lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā, kas pēc iebilduma izvērtēšanas nolēma atstāt spēkā konkursa komisijas lēmumu, tomēr Spānijas uzņēmums nolēma apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, šī prasība tiks izskatīta 3. jūnijā.
Finanšu eksperti norāda, ka, ņemot vērā situāciju pasaulē, tieši patlaban, iespējams, ir viens no labākajiem brīžiem, lai iegūtu pēc iespējas zemākas aizdevuma likmes. Tāpēc tiek izteiktas bažas, ka gadījumā, ja tiesvedības dēļ konkursa rezultāti tiks iesaldēti, ir liels risks, ka aizkavēsies un vēlāk sadārdzināsies šā projekta realizācija, kā arī uz nenoteiktu laiku var nākties atlikt citu iecerēto PPP projektu sākšanu.
