Jaunākais izdevums

Biznesa vadīšana tiešsaistē jau kādu laiku ir ierasta prakse. Attiecīgi dokumentu parakstīšana attālināti arī ieņem savu vietu uzņēmuma ikdienā. Īpaši tagad, kad daudzi jau vairākus mēnešus strādā no mājām. Bet ko mēs patiesībā zinām par elektronisko parakstīšanos? Vai tā patiešām ir izdevīga? Vai arī tas ir vēl viens stilīgs vārds dažādu biznesu īpašnieku leksikā?

Vēl vairāk - ja esi jaunpienācējs, Tev varētu rasties jautājums - ko ar attālinātajiem procesiem var izdarīt tādu, ko nevar paveikt klātienē? Tādu lietu netrūkst, tāpēc mēs piedāvājam galveno ieguvumu sarakstu jebkurai organizācijai.

Kā laika ietaupīšana var ietekmēt Tavu biznesu?

Katrs uzņēmums - vai tas būtu mazs vai liels - cīnās ar administratīvo jautājumu kārtošanu, kas aizņem daudz laika. Izvēloties elektronisko parakstu jeb e-parakstu fiziskā paraksta vietā, ir iespējams ietaupīt kaudzi darba stundu. Turklāt vairs nebūs nepieciešamības organizēt sapulces tikai tāpēc, lai visas iesaistītās puses parakstītu vienu dokumentu. Uzņēmuma “Dokobit” pārstāvis Latvijā Ilmārs Arsenovičs norāda, ka pārejai uz e-parakstu var būt pat vēl lielāka loma, ja uzņēmums strādā starptautiskā mērogā, un dokumentu parakstītāji ir citu valstu iedzīvotāji. Turklāt ar e-parakstu visi biznesa procesi notiek ātrāk un nekas neapstājas tikai tāpēc, ka ir jāgaida kādas iesaistītās puses paraksts.

Kāpēc drošība ir svarīgāka kā jebkad agrāk?

Pandēmijas laikā, kad nepieciešamība pēc tiešsaistes pakalpojumiem ievērojami pieauga, palielinājās arī krāpšanas gadījumu, viltojumu un citu noziedzīgu nodarījumu skaits. Taču patiesībā eksistē diezgan vienkāršs veids, kā uzlabot biznesa darījumu drošību. Parakstot dokumentus elektroniski, vairs nav nekādu risku! Kā tas ir iespējams?

Piemēram, uzlaboti un kvalificēti elektroniskie paraksti darbojas tā, ka jebkura veiktā izmaiņa ir redzama. Tāpēc viltot dokumentu, kas parakstīts ar e-parakstu, ir daudz grūtāk. Turklāt neviens nevarēs nokopēt vai pārrakstīt Tavu elektronisko parakstu.

E-parakstīšanās samazina izmaksas. Kā tas notiek?

Izmantojot e-parakstu, ir iespējams ne tikai samazināt dokumentu kārtošanā ieguldīto laiku un saglabāt drošību, bet arī ietaupīt izdevumus par dokumentu drukāšanu un sūtīšanu. Šī pozīcija arī ietver darbaspēka izmaksas, kas nepieciešams dokumentu sagatavošanai, drukāšanai, skenēšanai, nosūtīšanai utt. Vēl vairāk - atteikšanās no papīra dokumentiem ļauj ietaupīt izmaksas. Uzņēmumiem, kam dokumentu aprite ikdienā ir liela, atšķirība, pārejot uz elektroniskajiem dokumentiem, ir ievērojama un uzreiz pamanāma.

Kā tas uzlabos klientu vai partneru pieredzi?

Aptaujas liecina, ka 33% klientu apkalpošanas speciālistu apgalvo - viņu pārstāvētie uzņēmumi strādā lēni. Savukārt 46% speciālistu uzskata, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir stundu skaita trūkums darba dienā. Ja strādā ar klientiem, kuriem bieži ir jāparaksta jebkādi dokumenti uz vietas fiziski Tavā birojā, tad, piedāvājot iespēju parakstīties attālināti, Tu ievērojami uzlabosi viņu kā klientu pieredzi, ietaupot laiku un padarot procesu ērtāku. Klienti vairs nebūs atkarīgi no vietas, laika vai citiem apstākļiem. Mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā tas ir īpaši svarīgi, ka attālinātas darbības vienkāršo procesus, jo pakalpojumu saņemšanas ērtums ir viens no svarīgākajiem klientu pieredzes aspektiem.

Šeit ir apkopoti tikai daži jau pierādīti digitalizācijas ieguvumi. Uzņēmumā “Dokobit” mēs esam ievērojuši, ka pandēmijas laikā, kad runa ir par visu veidu dažādu parakstītu dokumentu pārvaldību, arvien vairāk uzņēmumu pievēršas elektronisko parakstu izmantošanai, un gudra šo iespēju izmantošana dod viņiem iespēju izjust patiesu digitālo eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Peļņu iegulda attīstībā un sabiedrības izglītošanā

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kāpēc uzņēmumi Baltijas valstīs strauji pāriet uz elektronisko parakstīšanos?

Sadarbības materiāls, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitāte ir nevis ES iegriba, bet uzņēmumu vajadzība

Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei

Jānis Šķupelis, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei. Tās laikā biznesam īsā laika periodā nācies pārdzīvot un pielāgoties pārmaiņām, kādas parasti vērojamas vien vairākos gados, stāsta 4finance vadītājs Latvijā un Zviedrijā Gvido Endlers.

Viņš piebilst – šī pandēmija ir tik daudz ko mainījusi, ka pagātnē neatgriezīsimies vairs nekad.

Fragments no intervijas

Kā biznesam ir veicies pandēmijas laikā?

2020. gads, protams, bija ļoti interesants. Katru esošā gada mēnesi mēs mēģinām salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem un meklēt likumsakarības. 2020. gadā izmaiņas nenovērojām janvārī un februārī. Šie mēneši bija līdzīgi decembrim, kas tradicionāli šajā biznesā ir labāks mēnesis. Nekas neliecināja par to, ka kaut kas var notikt ar apjomiem – tie bija stabili. Pirmās indikācijas pārmaiņām bija martā, kad aizdevumos izsniegtais apjoms samazinājās. Var domāt, ka šādos brīžos kā pandēmijas laikā pieprasījums pēc aizdevumiem augs un nebanku nozare tos arī attiecīgi izsniegs ar kādu lielāku regularitāti. Tā īstenībā nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas Budžeta komisija vērtēs ieceri paaugstināt minimālo algu līdz 630 eiro

LETA, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par minimālo algu 630 eiro apmērā.

Parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.

Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.

"Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē," atzīmējis parakstu vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Romāns Meļņiks, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus atvēršana lietotājiem nav nākusi par labu

Armanda Vilciņa, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnes mobilitāte: zinātniskā fantastika ir reālāka, nekā šķiet

Artūrs Lindenbergs, LMT inovāciju vadītājs, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā veidot ciešas attiecības ar klientiem

Andrius Guzaitis, Bluelark Biznesa attīstības vadītājs, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru