8% lietotāju slēpj datoru, rūpējoties par konfidenciālās informācijas drošību 

Lai aizsargātu savu privāto dzīvi, paranoiski lietotāji izmanto visdažādākos paņēmienus personīgo datu aizsardzībai no ziņkārīgo acīm interneta vidē, tostarp slēpj datoru. Tomēr vairāki Kaspersky Lab pētījumi liecina, ka nepietiekami daudz lietotāju ir informēti par riskiem un tie, kuri ir, izmanto nepiemērotus paņēmienus drošības saglabāšanai internetā.

Žanete Hāka, 2016. gada 13. jūnijs plkst. 11:06

Pētījums liecina, ka interneta lietotāji izmanto visdažādākās metodes, lai rūpētos par konfidencialitāti. Piektdaļa (20 %) atzīst, ka, mēģinot aizsargāt privāto dzīvi, viņi aizklāj tīmekļa kameru. Lai gan tas ir noderīgi, ir svarīgi apzināties, ka tīmekļa kameras aizklāšana nevar novērst skaņas pārtveršanu un pasargāt lietotājus no hakeru vai ļaunprātīgu grupu veiktas noklausīšanās.

Vairāk nekā ceturtdaļa interneta lietotāju (28 %) glabā konfidenciālo informāciju ierīcēs, kas nav saistītas ar internetu, kļūdaini domājot, ka tas garantēs viņu datu drošību. Lai gan šī teorija ir loģiski pamatota un ir svarīgi nodrošināt rezerves kopijas pret izspiedējvīrusu uzbrukuma sekām, pat bez interneta pieslēguma ir iespējams inficēt ierīci, pievienojot tai viedtālruni vai USB atmiņu.

Neraugoties uz to, ka mūsdienās gandrīz visu tīmekļa vietņu parastā prakse ir izsekot lietotājus un vākt kādus lietotāju datus, 18 % aptaujāto atzina, ka viņi izvairās no populāru tīmekļa vietņu, piemēram, Google un Facebook, izmantošanas, jo tās vāc personīgo informāciju.

Turklāt 8 % paranoisku respondentu atzina, ka slēpj datoru no citiem, lai gan tas nepalīdzēs aizsargāt viņus no interneta apdraudējumiem. Vēl 7 % sacīja, ka viņi nežēlo laiku, lai ievadītu un pēc tam izdzēstu kredītkartes datus, kad maksā tiešsaistē, tādējādi cenšoties apmānīt vīrusus, lai gan ļaunprogrammatūras, jo īpaši taustiņspiedienu pierakstītājus, šādi piemānīt nevar.

Kaut arī daži izmanto šos galējos, bet neadekvātos paņēmienus, statistika liecina, ka citiem interneta lietotājiem ļoti trūkst kiberpratības. Tikai 23 % sacīja, ka jūtas apdraudēti internetā, un 23 % teica, ka nesaskata drošības risinājuma nepieciešamību, tādējādi raisot jautājumu par savu informētību par internetu un spēju aizsargāt sevi no kaitējuma.

Kaspersky Lab galvenais drošības pētnieks Deivids Emms saka: «Šie konstatējumi parāda divas galējības — no vienas puses, ir personas, kas domā, ka var parūpēties par datu drošību, piemēram, noslēpjot datoru, bet, no otras puses, joprojām ir tādi, kas vispār neveic nepieciešamos piesardzības pasākumus internetā. Ir jākļūst kiberpratīgākiem — ar modernajiem drošības risinājumiem ir iespējams pasargāt sevi no kiberdraudiem, neveicot tādus galējus pasākumus kā datora slēpšana.»

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 06. maijs plkst. 9:26

Izanalizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, Kaspersky Lab eksperti konstatējuši...

2015. gada 02. aprīlis plkst. 11:00

Mobilās platformas Android lietotāji trīsreiz biežāk saskaras ar kiberdraudiem, kuru mērķis ir...

2014. gada 29. decembris plkst. 11:47

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt...

2014. gada 09. septembris plkst. 10:50

Kaspersky Lab un Londonas policija (City of London Police) ir nolēmuši sadarboties...

2014. gada 24. marts plkst. 10:14

Divi Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības eksperti izteikuši minējumus,...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2016. gada 13. jūnijs plkst. 10:24

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Knowledgeprice.com, kurš pazīstams ar ārpakalpojumu...

2016. gada 10. jūnijs plkst. 9:17

Kļūda, ko pieļauj cilvēki, kas strādā tehnoloģiju jomā, ir pārāk liela koncentrēšanās...

2016. gada 10. jūnijs plkst. 8:46

Rudenī darbu sāks Startup Wise Guys Riga powered by Lattelecom akselerators, uzņēmums,...

2016. gada 08. jūnijs plkst. 12:21

Šajā gadā viedtālruņu pārdošanas apjomi pasaulē vairs neaugs tik strauji kā pērn,...

2016. gada 08. jūnijs plkst. 11:30

IT uzņēmums Accenture vasarā rīkos bezmaksas programmēšanas un projektu vadītāju asistentu...

2016. gada 08. jūnijs plkst. 11:12

Darbība akselertorā varētu palīdzēt labāk sagatavoties pirmajām atspēriena investīcijām...

2016. gada 07. jūnijs plkst. 13:30

Mobilo sakaru operators Tele2 radījis jaunu televīzijas un video pakalpojumu – Tele2...

2016. gada 06. jūnijs plkst. 12:43

Ja palūkojas no organizatoriskā aspekta, tad Londonas olimpiāde bija viedā pilsēta, pirmdien...

2016. gada 03. jūnijs plkst. 11:58

Apple iPhone SE ir atdzīvināts trīs gadus vecs tālrunis, taču 4 collu...

2016. gada 03. jūnijs plkst. 8:46

Akseleratora Startup Sauna dalībnieks Dripit izvēlēts kā akseleratora Superhero jeb supervaronis...