Pārtika

800 miljoni cilvēku cieš badu, bet 1,3 miljardi tonnu pārtikas nonāk atkritumos

Dienas Bizness, 23.04.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES pārstāvju izceltie dati nav iepriecinoši - kamēr vairāk nekā 800 miljoni cilvēku cieš badu, tikmēr daļa cilvēku mirst no liekā svara izraisītām problēmām. Turklāt aptuveni 1,3 miljardi tonnu ēdiena katru gadu nonāk atkritumos. Šo iemeslu dēļ nepieciešams pieņemt konkrētus politiskus lēmumus, attīstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu un, izmantojot labākās tehnoloģijas, radīt balansu starp pārtikas pieejamību un resursu patēriņu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tieši tāpēc droša pārtika ir viena no problēmām, kam gan ES, gan pasaules līmenī pievērš uzmanību. Turklāt starptautiskās izstādes World Expo 2015 kontekstā šis jautājums tiks īpaši izcelts, jo galvenā tēma ir «Paēdināt planētu: enerģija dzīvei».

Ar pārtiku saistītu saslimšanu ir daudz vairāk, nekā par to tiek runāts, tā uzskata Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, un arī statistika neuzrāda patieso ainu, jo par visiem gadījumiem netiek ziņots. A. Rūrāne min faktus, ka, piemēram, katru gadu ES tiek reģistrētas vairāk nekā 85 000 salmonelozes saslimšanu, kopumā radot ap trīs miljardiem eiro lielus zaudējumus. Turklāt pārtikas un ūdens izraisītas slimības nogalina ap diviem miljoniem cilvēku gadā, no kuriem daudzi ir bērni. Arī ES pārstāvju izceltie dati nav iepriecinoši. Kamēr vairāk nekā 800 miljoni cilvēku cieš badu, tikmēr daļa cilvēku mirst no liekā svara izraisītām problēmām. Turklāt aptuveni 1,3 miljardi tonnu ēdiena katru gadu nonāk atkritumos. Šo iemeslu dēļ nepieciešams pieņemt konkrētus politiskus lēmumus, attīstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu un, izmantojot labākās tehnoloģijas, radīt balansu starp pārtikas pieejamību un resursu patēriņu, uzskata Dienas aptaujātie ES Zinātnes vadības komitejas pētnieki, kuri plāno šo jautājumu loku aktualizēt starptautiskās izstādes World Expo 2015 ietvaros.

Lietas, kas ietekmē pārtikas drošību, mūsdienās lielā mērā saistītas gan ar cilvēku paradumiem, gan globalizāciju. Piemēram, viens no aspektiem ir garas un kompleksas pārtikas ķēdes. Tāpat nozīme ir izmaiņām lauksaimniecības un pārtikas ražošanā. Var būt gadījumi, ka pārtikas ražošanā tiek izmantota inficētu dzīvnieku gaļa. Situāciju pārtikas drošībā var pasliktināt arī tādi apstākļi kā nabadzība, migrācija, ārkārtas situācijas, ekstrēmi klimata apstākļi, novājināta cilvēka imūnsistēma un fakts, ka aizvien vairāk cilvēki maltītes ietur ārpus mājas un patērē neapstrādātu pārtiku, liecina PVO dati. Tomēr, pēc Eiropas Vides politikas institūta pētnieka profesora Alana Bakvela domām, jārunā ne tikai par pārtikas nekaitīgumu, bet vēl plašāk – par drošas pārtikas ilgtermiņa nodrošinājumu visiem. Tieši tāpēc patlaban viens no lielākajiem izaicinājumiem pārtikas jomā ir saprast, kā 2050. gadā mēs spēsim nodrošināt 9,2 miljardus cilvēku ar drošu un veselīgu pārtiku.

Plašāk lasiet rakstā Izaicinājumu, lai nodrošinātu nekaitīgu pārtiku, netrūkst ceturtdienas, 23.aprīļa laikrakstā Diena (10.,11.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru