80,2% iedzīvotāju uzskata, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij 

No šī gada 1.janvāra Latvijas likumdošanā noteiktais pensijas vecums ir 62 gadi un 9 mēneši, tomēr dažkārt seniori turpina darbu arī pensijas vecumā. 86,3% iedzīvotāju uzskata, ka biežākais iemesls pensionēšanās atlikšanai ir nepietiekams pensijas uzkrājums, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas dati.

Žanete Hāka, 22.02.2016

Vienlaikus tikai 15,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas uzkrājuma veidošana ir ne tikai valsts, bet arī individuāla atbildība.

80,2% aptaujāto pauž pārliecinošu viedokli, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij. Valsts lomu pensiju kapitāla veidošanā kā būtiskāku saredz sievietes (87,1%, vīrieši – 72,6%), savukārt viedokli, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par savu finansiālo drošību, vīrieši pauduši divas reizes biežāk nekā sievietes – attiecīgi katrs piektais vīrietis un katra desmitā sieviete. Itin neliela daļa – 2% norādījuši, ka galvenās rūpes par seniora finansiālo drošību vecumā jāuzņemas pensionāru bērniem un mazbērniem.

Atšķirības uzskatos vērojamas arī starp reģionu iedzīvotājiem. Valsti kā noteicošo pensionāru finansiālā nodrošinājuma gādātāju visbiežāk saredz Latgales iedzīvotāji (93%), kas ir par aptuveni 20% vairāk, nekā šādu atbildi snieguši Rīgā un Pierīgā mītošie respondenti. Atbilstoši atšķirīgam ienākumu līmenim atšķiras domas arī par individuālu atbildību par pensijas apmēru. No respondentiem, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 1001 eiro, šo variantu atbalsta 36,3%, kas ir četras reizes vairāk nekā šādu atbildi devušie respondenti, kuru ikmēneša ienākumi ir 401 līdz 600 eiro robežās (8,7%).

Vairākums visu grupu respondentu uzskata, ka galvenā atbildība par pensijas nodrošināšanu jāuzņemas valstij. Lai gan no liberālā viedokļa to varētu interpretēt kā pilsoņu nevēlēšanos uzņemties atbildību pašiem par sevi, jāņem vērā, ka pensiju sistēma tik tiešām ir galvenokārt valsts veidota un uzturēta. Privātās iniciatīvas ir vēsturiski nesenas, tāpēc ir visai loģiski, ka pilsoņi, kas uzticas valsts principam kā tādam (t.i., sabiedrības izveidota struktūra, kas strādā šīs sabiedrības labā), izvēlas šo atbildi. 35 līdz 40 gadu vecie respondenti biežāk nekā citi atzīmējuši, ka galvenā atbildība jāuzņemas bērniem. Tas, iespējams, saistīts ar šo respondentu skatījumu pašiem uz saviem bērniem, nepieciešamību ieguldīt viņu izglītībā un domām par šiem bērniem kā potenciāliem pieaugušajiem,” rezultātus komentē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Savukārt, vaicāti par iespējamajiem risinājumiem, lai Latvijas seniori vecumdienās būtu finansiāli nodrošināti, aptaujātie pārsvarā (62,2%) norādīja, ka finansiālo drošību vecumdienās sniegtu jebkāda veida uzkrājumi. Otrs populārākais viedoklis (43,8%) ir maksājumu veikšana pensiju 3. līmenī. Gandrīz katrs trešais uzskata, ka vecumdienām finansiālā drošība veidojas, ieguldot līdzekļus bērnu izglītībā (32,1%) vai arī rūpīgi izvēloties ienesīgāko 2. pensiju līmeņa pārvaldnieku (30,7%). Aptuveni katrs piektais respondents paudis viedokli, ka finansiāli drošu vecumdienu sagaidīšanai jāveic dzīvības apdrošināšanas maksājumi (24,6%), brīvie līdzekļi jāiegulda akcijās, nekustamā īpašuma iegādē u.tml. (27,3%), kā arī lauku īpašuma iegādē un apsaimniekošanā, kas palīdzēs gūt iztiku vecumdienās (25,1%).

Tieši nepietiekams pensijas uzkrājums ir biežākais iemesls, kādēļ seniori nereti atliek došanos pensijā – tā uzskata 86,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vēl kā būtisku iemeslu, kādēļ seniori turpina strādāt arī pensijas vecumā, trešā daļa aptaujāto min nenokārtotas ilgtermiņa finanšu saistības, bet 41,8% uzskata, ka došanos pensijā var aizkavēt tuvinieki, kuri ir finansiāli atkarīgi no seniora. Tomēr tiek minēti arī faktori, kuri nav saistīti ar finansēm, piemēram, puse aptaujāto uzskata, ka doties pelnītā atpūtā seniorus kavē vēlme būt sabiedrībā, bet katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs pauž viedokli, ka atlikt pensionēšanos senioru var mudināt arī liela aizrautība ar savu darbu.

Aptauja veikta no 2016.gada 25. līdz 31.janvārim. Tajā piedalījušies 505 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Jaunākais izdevums