Dzejnieks un mūziķis Kaspars Dimiters nolēmis pieprasīt vienu miljonu latu no laikraksta Diena par paša K.Dimitera, viņa sievas Līgas un viņa mūžībā aizgājušās mātes, izcilās aktrises Vijas Artmanes goda un cieņas aizskaršanu vairākās publikācijās.

Tāda summa esot atbilstoša «apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam,» vēstulē Db norādīja K.Dimiters.

«Tā kā ievainots ir ne tikai manas dzīvās sievas un ne tikai Vijas Artmanes dzimtas vēl dzīvo bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu gods, bet arī jau mūžībā esošās latviešu aktrises, manas mātes Vijas Artmanes piemiņa, ar tiesas starpniecību no laikraksta Diena vēlos saņemt Ls 1 000 000 (vienu miljonu latu). Tādu summu uzskatu par atbilstošu šī apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam. No saņemtās naudas pietiks gan diviem iecerētajiem pieminekļiem aktrises piemiņai, gan Vijas Artmanes piemiņas fonda starptautisko ieceru īstenošanai, gan sabiedriskajās aktivitātēs nodedzināto privāto nervu šūnu atjaunošanai.Pēc uzvaras tiesā varēsim mierīgi un kopā ar tautu apsvērt, vai nebūs labāk, ja bijušā Ļeņina pieminekļa vietā uzcelsim pieminekli Latvijas tautas Vadonim un visizcilākajam prezidentam Kārlim Ulmanim,» raksta K.Dimiters.

Kāds vīrietis Velsā apsūdzēts «noziedzīgā kaitējumā diviem hamburgeriem», kuru vērtība ir nepilnas 5 mārciņas. Tas noticis pēc strīda ar kādu vietējo ātrās ēdināšanas firmu par ēdiena pasūtījumu uz mājām, raksta Independent.

Pagājušās nedēļas nogalē 31 gadu vecais Stefans Morgans uz mājām pasūtīja ēdienu no vietējā ātrās ēdināšanas restorāna. Pasūtījums piegādāts bez dieviem hamburgeriem, kurus, kā apgalvo S. Morgans, viņš bija pasūtījis. Ēdiena piegādātājs tajā brīdī apsolījies atgriezties ar trūkstošajiem hamburgeriem.

Galu galā pie S. Morgana vēlāk ieradās policija un arestēja viņu uz aizdomu pamata par laupīšanu. Vēlāk gan policijas pārstāvis apstiprinājis, ka ticis arestēts kāds 31 gadu vecs vīrietis, kurš apsūdzēts «noziedzīgā nodarījumā pārtikai», kuras vērtība ir 5 mārciņas.

Lai veicinātu arvien drošāku velosipēdistu pārvietošanos pilsētas intensīvajā satiksmē, satiksmes drošības kampaņas Cieņa darbojas! ietvaros radīti «cieņas baušļi» velosipēdistiem. Tajos apkopoti ieteikumi elementārai piesardzībai un cieņpilnai velosipēdistu dalībai ceļu satiksmē. Cieņas baušļi uzlīmju veidā tiks izvietoti uz aptuveni 200 uzņēmuma Rīgas satiksme velonovietnēm, kā arī visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Rīgā.

Šogad ceļu satiksmes negadījumos ievainoti 73, bet bojā gājuši 2 velosipēdisti. Pērn līdz maija sākumam bija ievainots 31 velosipēdists, bet bojā gājis nebija neviens.

Lielā daļā negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti, iemesls bija sadursme ar kādu citu transporta līdzekli. Šādu tendenci veicina satiksmes dalībnieku neuzmanība, nerēķināšanās vienam ar otru jeb savstarpējas cieņas trūkums, uzsver kampaņas organizatori.

Cieņas baušļos ietverti atgādinājumi, kā izvairīties no bīstamām situācijām uz ceļa, aicinot uzmanīties no nepārredzamām vietām, cienīt visus satiksmes dalībniekus, tostarp gājējus, ievērot braukšanas noteikumus uz ietvēm, braucot nelietot mobilo telefonu, kā arī nezaudēt uzmanību, klausoties mūziku austiņās. Cieņas baušļi aicina ar cieņu izturēties pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, nodrošinot drošu pārvietošanos pa pilsētas ielām.

Līdz 5. februārim Liepājas iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, iestādes un uzņēmumi aicināti ieteikt kandidātus Goda un Gada liepājnieka tituliem.

Šos goda nosaukumus katru gadu Liepājā piešķir par nopelniem pilsētas labā 2008. gadā - tie var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā. Tas var būt gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbība. Sagaidot Liepājas 384. dzimšanas dienu, 18. martā tiks sveikti tie liepājnieki, kuri 2008. gadā nesavtīgi strādājuši savas pilsētas un sabiedrības labā, ilgstoši ar saviem darbiem spodrinājuši Liepājas labo slavu. Kandidātu izvirzīšana Goda un Gada liepājnieka titulam notiks divās kārtās. Līdz 5. februārim iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, iestādes un uzņēmumi, kā arī attiecīgo sfēru atbildīgās pašvaldības institūcijas aicināti ieteikt savus pretendentus godpilnajam titulam, aizpildot anketas. 10. februārī, kad būs apkopoti visi iesniegtie priekšlikumi, apbalvojumu konsultatīvā padome lems par 2 - 4 kandidatūru atstāšanu katrā nominācijā. Pēc tam otrajā kārtā līdz marta sākumam ikviens varēs nobalsot par vienu nominantu katrā nozarē - gan ar anketu palīdzību, gan internetā. 2008. gadā balsošana internetā notika pirmo reizi, un tai bija vislielākā atsaucība – tika saņemts ap 2000 balsojumu.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

No 30. jūnija līdz 2. jūlijam Ārlietu ministrija organizē Latvijas goda konsulu sanāksmi, lai informētu viņus par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm, valsts ekonomikas attīstību un ekonomiskās sadarbības iespējām, tostarp līdzdalību valsts eksporta veicināšanā un ārvalstu investīciju piesaistē, informē Ārlietu ministrijā.

Plānots, ka uz to ieradīsies 90 Latvijas goda konsuli no 52 pasaules valstīm. Viņi pārstāv Latvijas intereses visos pasaules reģionos – gan Eiropā un Amerikā, gan Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Kopumā Latvijai dažādās pasaules valstīs ir vairāk nekā 170 goda konsulu.

Tāpat goda konsuli tiks informēti par jaunumiem konsulārajā darbā, kā arī Latvijas simtgades svinību pasākumiem.

1. jūlijā Latvijas goda konsuli dosies uz Ventspili, kur tiksies ar pašvaldības pārstāvjiem, apmeklēs Ventspils brīvostu un citus uzņēmumus, kā arī apskatīs pilsētas muzeju Livonijas ordeņa pilī un ciemosies Pārventas bibliotēkā. Savukārt 2. jūlijā Liepājā goda konsuliem paredzēta tikšanās ar pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu. Ciemiņi apmeklēs koncertzāli Lielais dzintars, ka arī iepazīs ar Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles bagāto vēsturi.

Polijas uzņēmējs un miljonārs Rafals Bžoska kļuvis par Latvijas Goda konsulu Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistēs. Goda konsulāta atklāšanā Krakovā savas vizītes laikā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

R. Bžoska ir pasta un finanšu kompānijas Integer.pl Group dibinātājs un līdzīpašnieks, un tajā ietilpst arī Polijas valsts pasta sīvākais konkurents InPost. Pērn decembrī žurnāla Forbes Polijas versijas veidotajā bagātāko poļu sarakstā viņš ieņēmis 92. vietu, un viņa īpašumu vērtība tiekot lēsta ap 207 miljoniem zlotu (34,7 miljoni latu).

Kā informē laikraksts, goda konsuls ir beidzis Krakovas Ekonomikas universitāti, kur studējis vadības zinības un mārketingu.

Latvijas vēstnieks Polijā Einars Semanis skaidrojis, ka par Latvijas goda konsulu R. Bžoska iecelts, jo viņam ir sakari un iespējas vēl vairāk attīstīt Latvijas un Polijas biznesa attiecības. Vēstnieks stāstījis, ka goda konsuls un viņa pārstāvētās vojevodistes esot ieinteresētas jo īpaši sadarboties ar Latgali – biznesa, tūrisma un izglītības jomās.

Liepājas domē saņemtas pirmās 25 anketas ar ieteikumiem Goda un Gada liepājnieka titulam - par veikumu pilsētas labā 2008. gadā.

Visvairāk kandidātu šobrīd ieteikts Gada liepājnieka titulam medicīnā, taču vēl neviens pieteikums nav saņemts nominācijām Apkalpojošā sfēra, Mūzika, Sports, Arhitektūra un būvniecība. Arī Goda liepājnieka titulam ieteikts tikai viens pretendents.

Db jau rakstīja, ka ik gadus, sagaidot Liepājas dzimšanas dienu, 18. martā godina liepājniekus, kuri nesavtīgi strādājuši savas pilsētas un sabiedrības labā. Anketas vēl var iesniegt līdz 5. februārim.

Savukārt titulu Goda liepājnieks piešķir par sevišķiem nopelniem Liepājas labā - tas var būt gan izcils mūža darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbošanās sabiedriskajā, kultūras, izglītības, vai saimnieciskajā jomā.

Liverpūlē 14.jūnijā notika Latvijas Republikas goda konsulāta atklāšana, kurā piedalījās Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, jaunieceltais Latvijas goda konsuls Liverpūlē Stīvens Burovs (Stephen Burrows), Liverpūles lordmēre Roza Glādena (Roz Gladden) un citas augstas amatpersonas.

Goda konsuls pārstāvēs latviešu intereses Liverpūlē, kā arī stiprinās ekonomiskās, kultūras un tūrisma saites starp Latviju un Liverpūli.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, S. Burovs ir pirmais Latvijas goda konsuls Liverpūlē. No 1923. gada līdz 1940. gadam Latviju Liverpūlē pārstāvēja goda konsuls Alfrēds Kokers.

Pēc aiziešanas pensijā no Skotijas Karaliskās bankas (Royal Bank of Scotland), kopš 2001. gada S. Burovs ir ziemeļrietumu vadošās juridiskās firmas Brabners LLP priekšsēdētājs.

Vizītes laikā vēstnieks viesojās Liverpūles ostā un apmeklēja Liverpūles Filharmoniju, kur pārrunāja iespējamos sadarbības projektus, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Liepājas pašvaldības apbalvojumu konsultatīvā padome Gada liepājnieka titulam nolēmusi virzīt a/s Liepājas metalurgs galveno inženieri Egilu Kupši ar elektrotēraudkausēšanas ceha rekonstrukcijas komandu.

Lēmums pieņemts par spīti negatīvās informācijas plūsmai, kas pēdējā pusgada laikā izskanējusi saistībā ar a/s Liepājas metalurgs, uzsverot rekonstrukcijā ieguldīto darbu un smagos apstākļus, kādos nācās strādāt a/s Liepājas metalurgs darbiniekiem.

Kopumā Gada un Goda liepājnieka titulam šogad saņemti 289 pieteikumi - 20 Goda liepājnieka titulam un 57 - Gada liepājnieka titulam. Apbalvojumu konsultatīvā padome izvērtēja liepājnieku ieteikumus, izraugoties Gada liepājnieku TOP 15 un Goda liepājnieka titula ieguvēju. No 26. februāra vienu nedēļu visiem būs iespēja ar savu balsojumu internetā noteikt populārāko no 15 Gada liepājniekiem. Goda liepājnieka titulam izvirzīts ilggadējais Liepājas tenisa sporta skolas treneris Edgars Ernestsons, savukārt gada liepājnieku TOP 15 dominē pilsētas sportisti un radošo profesiju pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju vadītāji. Visi 15 Gada liepājnieki un Goda liepājnieks tiks sveikti 18. martā, Liepājas 388. dzimšanas dienas svētkos, īpaši sveicot populārākā Gada liepājnieka titula ieguvēju. Goda liepājnieka titulu piešķir vienu reizi, Gada liepājnieka titulu vienam cilvēkam var piešķirt arī vairākkārt.

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers tiesas spriedumu pildīs, taču norāda, ka tiesāšanās 5000 latu dēļ nevar būt par šķērsli valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai kļūt par reālu prezidenta amata kandidāti, aģentūrai BNS pavēstīja Šlesera pārstāvis Ģirts Dripe.

Komentējot Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību Sudrabas prasībā pret Šleseru, Latvijas Neatkarīgo televīziju un Latvijas Televīziju (LTV), Šlesers joprojām uzskata, ka viņa viedoklis par pierobežas zemēm bijis pamatots, jo Sudraba savulaik strādājusi Parex bankā un ar šo banku saistītiem cilvēkiem ir piederējušas zemes pierobežā.

«Taču, tā kā tiesa lēmusi citādi, Šlesers uzskata, ka tiesāšanās 5000 latu dēļ tagad ir jānoliek malā, īpaši laikā, kad Sudrabai ir iespējas kļūt par reālu Valsts prezidenta amata kandidāti. Ir jāļauj Sudrabai netraucēti gatavoties iespējai kandidēt uz šo amatu,» pastāstīja Dripe.

Uzņēmēja Valda Kalnozola un SIA Kalnozols un partneri prasība par goda un cieņas aizskārumu pret Dienas biznesu un laikraksta žurnālistu Jāni Lasmani noraidīta arī otrajā instancē.

Uzņēmējs no SIA Izdevniecība Dienas bizness un žurnālista vēlējās piedzīt 25 tūkstošus latu. Pērn 4.februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja V. Kalnozola, kā arī SIA Kalnozols un partneri prasību pret izdevēju un žurnālistu. Spriedumu 20 dienu laikā no 19.februāra bija iespējams pārsūdzēt, taču šajā termiņā apelācijas sūdzības tiesā netika saņemtas. Vēlāk Kalnozols kopā ar lūgumu par termiņa atjaunošanu tiesā iesniedza apelācijas sūdzību, kuru 2008.gada aprīļa sākumā tiesa nolēma pieņemt un nosūtīt lietu izskatīšanai AT.

V. Kalnozols ir pārliecināts, ka vairākās laikraksta publikācijās par uzņēmumu un viņu kā valdes priekšsēdētāju ietverti fakti, kas neatbilst patiesībai, kā arī publicēti uz šiem faktiem balstīti apgalvojumi un viedokļi ar asi negatīvu raksturu.

Rīgas vicemēram un LPP/LC līderim Ainārs Šlesers plāno Augstākajā tiesā pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam uzdots atvainoties valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai.

A.Šlesers ir pārsteigts par šādu lēmumu, kaut arī I. Sudrabas prasība apmierināta tikai daļēji un 100 tūkstošu latu vietā par labu valsts kontrolierei piespriesti piecu tūkstoši latu. Ar pilno tiesas lēmumu viņš iepazīsies 13. maijā.

DB.lv jau rakstīja, ka A. Šleseram būs jāmaksā I. Sudrabai piecu tūkstošu latu liela morālā kompensācija, kā arī jāatvainojas LTV1 raidījumā Panorāma, saistībā ar goda un cieņas aizskārumu vicemēra izteikumos.

Rīgas pilsētas apgabaltiesa kā nepamatotu noraidījusi Lattelecom prasību, ar kuru operators bija vērsies par goda un cieņas aizskārumu pret Baltcom valdes priekšsēdētāju Pēteri Šmidri, DB informē Baltcom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Ar šo lēmumu Lattelecom prasību noraidījusi otrā tiesu instance, iepriekš 2010.gadā šādu lēmumu pieņēma Jūrmalas pilsētas tiesa.

14.decembrī tika nolasīts saīsinātais sprieduma teksts, pilns sprieduma teksts būs pieejams pēc divām nedēļām. Tiesvedība pēc Lattelecom prasības savulaik tika uzsākta par P. Šmidres viedokļa publikāciju medijos par TV jomu.

Jau ziņots, ka maijā Jūrmalas pilsētas tiesa noraidīja Lattelecom prasības par goda un cieņas aizskaršanu, ar ko uzņēmuma vadība pēc kritiska viedokļa paušanas vērsās pret Baltcom valdes locekli P. Šmidri personīgi, kā arī pret televīzijas ziņu kanālu TV24 un Radio Baltkom.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes tikšanās laikā ar Urugvajas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Gonzalo Koncki (Gonzalo Koncke) tika parakstīts abu valstu Ārlietu ministriju Saprašanās memorands par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību.

Saprašanās memoranda mērķis ir padziļināt viedokļu apmaiņu par daudzpusējiem jautājumiem, veicināt abu pušu sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī pilnveidot divpusējo dialogu. Šādus saprašanās memorandus Ārlietu ministrija ir noslēgusi ar vairākām Latīņamerikas valstīm - Brazīliju, Čīli, Argentīnu, Peru, Kolumbiju, Meksiku, Panamu, Kubu un Kostariku.

Punta Carretas pašvaldībā Montevideo pilsētā ar Latvijas goda konsula Urugvajā Migela Loinaza (Miguel Loinaz) atbalstu tika svinīgi atklāts Latvijas vārdā nosaukts skvērs, ceremonijā piedaloties Urugvajas amatpersonām, diplomātiskajam korpusam un Goda konsulātu pārstāvjiem.

Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīris valsts augstākos apbalvojumus arī 10 Latvijas uzņēmējiem, tostarp diviem baņķieriem, liecina db.lv izpēte.

Tā, piemēram, III šķiras Atzinības krusts ticis Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājam Inesim Feiferim, IV šķiras Atzinības krusts: a/s Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājam Andrim Oskaram Brutānam, a/s SCO Centrs valdes priekšsēdētājam, BMX sporta kluba Tālava prezidentam Jānim Matisonam un DnB NORD banka prezidentam un valdes priekšsēdētājam, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājam Andrim Ozoliņam.

Kā liecina prezidenta kancelejas informācija, par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīris 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn. Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu.

Piektdien oficiāli tiks atklāts Latvijas goda konsulāts Adanā, Turcijā. Tādējādi tiek turpināta Latvijas atpazīstamības veicināšana Turcijā un sniegts atbalsts uzņēmējdarbības, konsulāro un kultūras jautājumu risināšanā Turcijas reģionos, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Latvijas vēstnieks Turcijā, Latvijas goda konsuls Adanā un Adanas provinces un pilsētas augstākā vadība un uzņēmēji.

Goda konsulāts Adanā savu darbu uzsāka šī gada aprīlī, un tas ir jau ceturtais Latvijas goda konsulāts Turcijā.

Goda konsuls Adanā ir Meričs Turans Ekmeči (Meric Turan Ekmekci), kas ir Turcijā labi pazīstams uzņēmējs, kurš darbojas tādās nozarēs kā lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība, telekomunikācijas un tūrsims.

Adana ir piektā lielākā Turcijas pilsēta, un tajā dzīvo 1,5 miljoni cilvēku. Adana uzskatāma arī par vienu no Turcijas lauksaimniecības un rūpniecības centriem.

Cilvēki aizvien aktīvāk interesējas par iespēju tiesāties saistībā ar Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku jeb tā dēvēto čekas maisu publicēšanu. Prokuratūrā, lai tiesa izvērtētu sadarbības faktu ar VDK, šogad saņemti divi jauni pieteikumi, bet konstitucionālu sūdzību saņēmusi Satversmes tiesa, pirmdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Ja «maisos» atrodamais vēlas tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK, viņam sākotnēji ir jāvēršas Ģenerālprokuratūrā, kas šogad saņēmusi divus pieteikumus. «Saņemot pieteikumu, prokuratūrā piecu dienu laikā tiek ierosināta pārbaudes lieta, un tad šo pārbaudes lietu izmeklē divu mēnešu laikā. Tad lieta tiek nosūtīta uz tiesu,» skaidro Specializētās vairāknozaru prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja Antra Sprudzāne.

Vienlaikus iepriekš izskanējis, ka iespējamība, ka tiesa apzinātu sadarbību nepierādīs, ir liela, jo valstī nav saglabājies liels skaits dokumentu, kas sadarbību apstiprinātu. Līdz šim brīdim tiesās skatītas ap 300 šādu lietu, un tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmās sadarbības fakts ir pierādīts. To, ka tiesas spriedums, kurā sadarbība nav konstatēta, simtprocentīgi nenozīmē, ka cilvēks nav bijis VDK aģents, neslēpj arī Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, kura pati skatījusi šādas lietas. Vienlaikus viņa uzsver, ka iespējai tiesas ceļā pierādīt nesadarbošanos ar čeku ir jābūt. «Tas, ka lietas ir bezjēdzīgas, es noteikti neteiktu, jo, pirmkārt, cilvēkam pastāv tiesības uz nevainīguma prezumpciju,» saka tiesnese. Viņa uzskata, ka šo lietu skaits tuvākā pusgada laikā pieaugs.

Baltkom nosūtījos vēstuli TV3 Latvija, ainicot līdz pirmdienai, 3.novembrim, paust skaidru nostāju par saviem nākotnes plāniem – aiziet no ētera apraides un kļūt par maksas kanālu, vai arī piekrist kanāla bezmaksas retranslācijai elektronisko sakaru tīklos. Ja līdz 2008. gada 3.novembrim netiks panākta vienošanās, Baltkom ir gatavs izskatīt iespēju pārtraukt TV3 izplatīšanu par saviem līdzekļiem uzņēmuma elektronisko sakaru tīklos, ar slīdošo rindu ekrānā informējot abonentus par kanāla atslēgšanas iemesliem, informē Baltcom.

Līdz šim ētera kanāli ir iekļauti arī kabeļtelevīziju piedāvājumā, bez papildu maksas. Saasinoties attiecībām starp Baltkom un Viasat TV3, tiek izvirzītas prasības pret Baltkom, kas par saviem resursiem nodrošina skatītājiem iespēju uztvert visus ēterā raidītos kanālus.

Lai arī konkrēts datums neesot noteikts, jo sarunas ritot smagi, TV3 vadība cer līdz gada beigām vienoties ar visiem kabeļoperatoriem par līguma nosacījumiem kanāla retranslācijai. Līdz kuram laikam risināsies sarunas ar Baltkom, TV3 Latvia ģenerāldirektorei Baiba Zūzena atturējās prognozēt. "Ja Baltkom ilgtermiņā ignorēs mūsu nosacījumus, viens no līdzekļiem ir aizliegt pārraidīt mūsu kanālu," uzskata B. Zūzena. Viņa gan nemācēja pateikt, kas notiks nākamnedēļ, kad Baltkom varētu pārtraukt TV3 retranslēšanu, vien uzsverot, ka telekompānija ir gatava sarunām.

Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā kādu apģērbu ražotāju, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru Christie's izsolē par 91 000 ASV dolāriem pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte), ziņo aģentūra Reuters.

K. Bruni no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon pieprasa kompensāciju par cieņas un goda aizskaršanu 125 000 eiro apjomā.

Ražotājs Pardon norādījis, ka somas jau izņēmis no apgrozības. Vienas somas cena bija 3 eiro, turklāt, ja klients veikalā iepirkās virs 5 eiro, šāda soma viņam pienācās par brīvu.

Tiesas lēmums šajā lietā gaidāms 18. decembrī.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sieva Karla Bruni-Sarkozī tiesas ceļā no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon piedzinusi 40 000 eiro par to, ka uzņēmums ražoja un pārdeva somas ar K. Bruni-Sarkozī kailfoto uz tām, ziņo aģentūra Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā Francijas apģērbu un aksesuāru ražotāju Pardon, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru izsoļu nama Christie's rīkotā izsolē par 91 000 ASV dolāru pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte).

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.