Urugvajā, kas izpelnījusies slavu kā viena no progresīvākajām Latīņamerikas valstīm, oficiāli atļauts audzēt, pārdot un patērēt marihuānu, vēsta BBC.

Aptuveni pēc 12 stundas ilgām debatēm likumdevēji apstiprinājuši vēsturisko lēmumu. Likums, kas stāsies spēkā aprīlī, ļauj urugvajiešiem, kas pārsnieguši 18 gadu vecumu, iegādāties līdz 40 gramiem marihuānas mēnesī.

Līdz ar likuma pieņemšanu valdība cer cīnīties pret pieaugošo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, kā arī mazināt narkotiku karteļu ietekmi, tomēr likuma kritiķi norāda, ka tas tikai veicinās narkotiku lietošanu.

Urugvajai nevajadzētu šādā veidā eksperimentēt ar saviem iedzīvotājiem, uzskata likuma opozicionārs Alfredo Solari (Alfredo Solari). «Šis projekts izskatās pēc sociālās inženierijas eksperimenta un nerespektē nevienu no ētiksajiem aizsargmehānismiem, kas attiecas uz eksperimentiem ar cilvēkiem,» pauda A. Solari.

Urugvajā aizvadītas starptautiskas marihuānas audzētāju sacensības – Marihuānas kauss – lai noskaidrotu labāko apreibinošās vielas audzētājus. Konkurss noticis otru gadu pēc kārtas un tajā piedalījušies 114 audzētāji.

Aizvadītajā gadā Urugvajas prezidents pavēstīja, ka plāno valstī legalizēt marihuānas lietošanu un tirdzniecību. Valsts ar marihuānas legalizāciju iecerējusi atņemt nelegālajai noziedzībai svarīgu ienākumu avotu. Gada beigās Urugvajas parlamentam tika iesniegts likumprojekts par marihuānas audzēšanu, tirdzniecību un lietošanu.

Saskaņā ar plānoto likumprojektu, Urugvajas valsts institūcijas izsniegs atļaujas marihuānas ražotājiem un pārdevējiem. Arī Urugvajas iedzīvotāji savās mājās varēs audzēt nelielu daudzumu (līdz 40 gramiem) marihuānas personīgai lietošanai.

Tāpat Urugvaja iecerējusi uzmanīt marihuānas lietošanu, veidojot speciālu datubāzi, kurā uzglabātos dati par patērētāju paradumiem. Likumprojekta autori norāda, ka to galvenais mērķis ir nodalīt divus tirgus – marihuānu no riskantākām narkotikām, samazinot iespēju, ka marihuānas lietotājs, iegādājoties to melnajā tirgū, sāks lietot citas, smagākas apreibinošās vielas.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Kiwa grupas uzņēmums AS Inspecta Latvia kļuvis par zināšanu un kompetenču eksportētāju. Kiwa sagraujošās testēšanas laboratorija apkalpo klientus Ziemeļeiropā un Centrāleiropā. Plāni ir ambiciozi – būtiski attīstīt arī nesagraujošās testēšanas laboratoriju un eksportēt mūsu zināšanas, tikai viena problēma – izglītības sistēma piedāvā aizvien mazāk tehniski zinošu cilvēku.

Par visu pēc kārtas Dienas Bizness jautāja AS Inspecta Latvia valdes priekšsēdētājam Oļegam Poluhinam.

Fragments no intervijas

Kas ir AS Inspecta Latvia? Pie biroja durvīm redzams Kiwa logo, ko tas nozīmē?

Inspecta ir Somijas uzņēmums, pie kura saimes mēs piederam. Savukārt uzņēmums Kiwa iegādājās Inspecta grupu, tādēļ arī Kiwa logo ir pie mūsu durvīm. Inspecta bija un ir starptautisks uzņēmums, kas vairāk pārstāvēts Skandināvijā, Somijā un Baltijas valstīs. Kiwa ir Centrāleiropas spēlētājs, kas darbojas visā pasaulē, bet it īpaši Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē un citās valstīs. Šis lielais pirkums, iegādājoties Inspecta grupu, ļāva apvienoties un apkopot spēkus diviem lieliem Eiropas spēlētājiem. Abām grupām jau sākotnēji darbības nozare bija TIC (testēšana, inspicēšana, sertifikācija) sektors. Kiwa vairāk bija tendēta uz sertifikāciju, savukārt Inspecta, jo sevišķi Inspecta Latvia, ir spēcīga testēšanā. Konkrēti Latvijā uz to ir vislielākais uzsvars.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Lielbritānijā, sākot ar ceturtdienu, Anglijā, Skotijā un Velsā atļauta marihuānas iegāde un lietošana medicīniskiem mērķiem.

Marihuānu iespējams iegādāties ar receptēm, un ārsti šādas receptes var izrakstīt vienīgi stingri noteiktos gadījumos, kad citas zāles nav efektīvas.

Tiks piedāvāti bezmaksas kursi, lai paskaidrotu ārstiem, kādos gadījumos pieļaujama medicīniskās marihuānas izrakstīšana. Karaliskā mediķu kolēģija neiesaka izrakstīt uz marihuānas bāzes tapušos preparātus kā pretsāpju līdzekli.

Divās citās valstīs - Kanādā un Urugvajā - jau atļauta marihuānas lietošana kā medicīniskiem, tā rekreācijas mērķiem.

Medicīniskā marihuāna ir legāla teju 30 ASV štatos, bet desmit štatos atļauta marihuānas lietošana rekreācijas mērķiem.

Atbilstoši ANO datiem Lielbritānija ir pasaulē lielākā marihuānas ražotāja medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem.

Urugvajas piekrastē ir piestājis Antarktikas kruīzu kuģis "Greg Mortimer", uz kura gandrīz 60% cilvēku ir ar pozitīvu koronavīrusa testa rezultātu, otrdien paziņoja kuģa operatorfirma.

"Pašlaik uz kuģa nevienam nav drudža un visi ir asimptomātiski," paziņoja Austrālijas uzņēmums "Aurora Expeditions", kas organizē apkalpes locekļu un pasažieru izkāpšanu un saskaņo lidojumus viņu aizvešanai uz mītnes zemēm.

"Greg Mortimer" 15.martā devās braucienā uz Antarktiku un Dienviddžordžijas salu.

No 217 cilvēkiem, kuriem uz kuģa tika veikti koronavīrusa testi, 128 tie bija pozitīvi, bet 89 - negatīvi, paziņoja ''Aurora Expeditions". Vēl seši cilvēki, kas tika evakuēti no šī kuģa, tiek ārstēti Montevideo un viņu veselības stāvoklis ir stabils.

Urugvajas valdība otrdien paziņoja, ka ir atļāvusi humānu avioreisu to pasažieru repatriācijai, kas ir Austrālijas un Jaunzēlandes pilsoņi.

Pasaulē kopējās investīcijas zaļajā enerģijā pērn saruka par 11% līdz 245 miljardiem ASV dolāru, savukārt bankas ir atradušas jaunu iespēju – finansēt, konsultēt un organizēt atjaunojamās enerģijas investīciju kompāniju sākotnējo publisko piedāvājumu, raksta Bloomberg.

Šie uzņēmumi aug, iegādājoties saules, vēja un citas spēkstacijas, kas piegādā enerģētiku kompānijām saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem. Kopš 2013.gada tās spējušas piesaistīt vairāk nekā 3,8 miljardus dolāru.

Ņemot vērā ieguldīto darbu šīs nozares paplašināšanā, Bloomberg Markets izveidojis pasaules zaļāko banku sarakstu.

Investoriem patīk šīs kompānijas, jo komunālo pakalpojumu sniedzēji tām maksā stabilus maksājumus par elektrību, ko ražo ar saules un vēja spēkstacijām.

Ikgadējā sarakstā dominē Eiropas bankas, bet daudzas ASV kredītiestādes no tā izkritušas, jo nodokļu atvieglojumi, kas palīdzēja augt pērn, beidzās. Piemēram, Citigroup, kas pērn palīdzēja nodrošināt aptuveni 1,77 miljardu dolāru vērtu finansējumu pasaules ogļu industrijai, no top 20 izkritusi. Savukārt Santander banka atguvusi savu pasaules zaļākās bankas statusu pēc vairākiem nozīmīgiem soļiem saules un vēja elektroenerģijas ražošanas sektorā. Banka palīdzēja pasaules lielākajam ģeneratoru ražotājam Abengoa SA pārdot akcijas ASV. Tāpat tā finansēja vēja enerģijas kompānijas Austrālijā un Urugvajā.

Spānijas tiesa par nodokļu pārkāpumiem piespriedusi 21 mēnesi ilgu cietumsodu Katalonijas futbolkluba FC Barcelona argentīniešu uzbrucējam Lionelam Mesi, vēsta ārvalstu mediji.

Tā kā Mesi šis ir pirmais sods, kura termiņš ir īsāks par diviem gadiem, tad atbilstoši Spānijas likumdošanai, viņam noteiks pārbaudes laiku, raksta Sky News.

Mesi un viņa tēvs Horhe apsūdzēti par krāpšanos ar nodokļu atmaksāšanu par ieņēmumiem, kas no 2006. līdz 2009. gadam iegūti par futbolista publiskā tēla izmantošanu komerciālos nolūkos. Nauda esot atmazgāta caur neeksistējošiem uzņēmumiem Belizā un Urugvajā.

Db.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar žurnāla France Football apkopoto sarakstu, Lionels Mesi ir vislabāk apmaksātais futbolists pasaulē, kurš gadā nopelna 36 miljonus eiro lielu algu, prēmijās un citos ienākumos gūstot vēl papildus 38 miljonus eiro gadā.

2014. gada vasarā paredzētajā Pasaules kausa futbolā finālturnīrā tieši Brazīlijas valstsvienība ir viena no favorītēm šajā čempionātā, prognozē Triobet bukmeikeri.

Brazīlijas futbola izlasei ir noteikts 3.75 liels koeficients kļūt par pasaules čempioniem, kas dotu iespēju uzvarēt sesto reizi.

«Brazīlieši ne tikai spēlēs mājās, savu kaislīgo un entuziasma pilno fanu atbalstīti, bet viņiem ir arī paveicies iekļūt grupā, kurā nav sīva konkurence,» vērtē Triobet bukmeikeri.

Brazīlija cīnīsies ar tādām komandām kā Meksika, Horvātija un Kamerūna, kas brazīliešiem varētu būt vienīgais klupšanas akmens, jo Kamerūna iepriekš vairākas reizes ir gandrīz uzvarējusi Brazīliju.

Argentīnas futbola izlase ar spēlēteju Messi tiek uzskatīta par šī čempionāta otru stiprāko komandu. Viņiem kā bonuss tiek minēts ne tikai tas, ka čempionāts notiek Dienvidamerikā, kur neviena Eiropas komanda vēl nav uzvarējusi, bet arī viņiem, līdzīgi Brazīlijai, ir paveicies ar grupas izlozi.

Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija "Hennes and Mauritz" (H&M) 2025.gadā ar fiziskiem veikaliem un tiešsaistes tirdzniecību plāno sākt darbību Brazīlijas tirgū.

Sākotnēji plānots H&M veikalus veidot lielākajās pilsētas Brazīlijas dienvidaustrumos.

Lai veiksmīgāk ieietu Brazīlijas tirgū, Zviedrijas uzņēmums sadarbojas ar "Dorben Group", kam ir zināšanas par vietējo tirgu.

Pirmo veikalu Latīņamerikā H&M atklāja 2012.gadā. Pašlaik tas darbojas Meksikā, Peru, Urugvajā, Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā, Gvatemalā, Panamā un Kostarikā.

Maija beigās H&M pasaulē bija 4399 veikali, kas ir par 303 veikaliem mazāk nekā pirms gada.

H&M darbojas arī Baltijas valstīs.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank ceturtdien paziņoja, ka vērienīgas izmaksu samazināšanas programmas ietvaros likvidēs 9000 darba vietu un pārtrauks darbību desmit valstīs, ņemot vērā šā gada trešajā ceturksnī gūtos rekordlielos zaudējumus.

Banka norāda, ka tā plāno slēgt biznesus Argentīnā, Čīlē, Meksikā, Peru, Urugvajā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Maltā un Jaunzēlandē.

Tikmēr darījumu bizness Brazīlijā tiks pārcelts uz globāliem un reģionāliem centriem.

Tāpat Deutsche Bank likvidēs aptuveni 9000 darba vietu un pārtrauks sadarbību ar apmēram 6000 ārējo darba uzņēmēju globālajā tehnoloģiju operāciju biznesā.

Banka vēsta, ka šie pasākumi nodrošinās iespēju samazināt izdevumus par aptuveni 3,8 miljardiem eiro.

Deutsche Bank arī paziņoja, ka nākamo 24 mēnešu laikā gatavojas pārdot aktīvus aptuveni četru miljardu eiro apmērā un ar 20 000 darba vietu.

Kā ziņots, Deutsche Bank tīrie zaudējumi trešajā ceturksnī pieauguši līdz 6,01 miljardam eiro, salīdzinot ar 94 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

No rītdienas, 17.oktobra Kanāda kļūs par pirmo G7 valsti un otro valsti pasaulē, kas legalizējusi marihuānas audzēšanu un lietošanu ne vien medicīniskām vajadzībām, bet arī izklaides mērķiem.

Šīs narkotikas lietošanas noteikumi atviegloti nolūkā novērst bērnu piekļuvi marihuānai un apkarot organizētās noziedzības grupu tirdzniecību ar šo vielu.

Līdz šim marihuāna legalizēta tikai Urugvajā.

DB jau rakstīja, ka arī Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem - to akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu.

Savukārt Kanādas aviokompāniju pasažieriem pēc marihuānas legalizācijas būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem šīs vielas, paziņojusi valdība.

Galerijā ieskats marihuānas ražotnē UP, kas atrodas Kanādas provinces Ontario dienvidos!

LASI VĒL:

Kanādas aviokompānijas ļaus pasažieriem pārvadāt marihuānu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.